Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Energoresursu cenu maratons turpināsEnergoresursu cenu maratons turpināsElektroenerģijas cenas nākamgad būs par 20 līdz 25% augstākas - šādu ziņu situācijā, kad, šķiet, visi to vien dara, kā apdomā ietaupīšanas iespējas, izplatījis a/s Latvenergo.

To, cik ekonomiski pamatots un uzņēmumam tiešām nepieciešams ir šāds tarifu kāpums esošajā ekonomiskajā situācijā (it īpaši jau ņemot vērā, ka Latvenergo ir valsts uzņēmums), šobrīd pat nav īpaši lielas jēgas apspriest.

Tāpat vēl nav dzirdēts par kādu gadījumu, kad mūsu valstī strādājošs energoresursu pārdevējs mainītu savu cenu politiku, balstoties uz sabiedrības viedokli un publiskajā telpā izskanējušu viedokli. Šeit runa vairāk ir par to, kādas sekas varētu radīt minētais elektroenerģijas tarifu pieaugums.

Ne tikai valsts sektors, bet arī ne viena vien privātajā sfērā strādājoša kompānija ir skaidri pateikusi - nākamajā gadā strādājošajiem algas celtas netiks. Tātad ienākumi nepieaugs. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka par elektroenerģiju, siltumu un dažādiem citiem tamlīdzīgiem labumiem būs jāmaksā vairāk. Negribot palikt bez mājokļa, cilvēki, protams, to visu centīsies samaksāt. Savukārt tas nozīmē, ka attiecīgi mazākas naudas summas tiks atstātas veikalos, dažādās izklaides vietās utt. Situācijā, kad daudziem Latvijas uzņēmumiem pieaugs rēķini par elektrību, paralēli tam apgrozījums samazināsies. Tas var novest pie tā, ka arvien vairāk parādīsies tukši skatlogi ar uzrakstiem "iznomā telpas", jo esošie īrnieki varētu lemt par darbības pārtraukšanu nerentabilitātes dēļ.

Dažādu Latvijas ekonomiku raksturojošu skaitļu parāde turpinās — noskaidrojies, ka tā saucamās pelēkās jeb ēnu ekonomikas īpatsvars — pērn tas sasniedzis 10 līdz 12 % no IKP.

Ar šādiem rādītājiem mēs varētu pat lepoties pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, it īpaši to pirmajā pusē, bet ne jau tagad.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka, skatoties uz šiem skaitļiem, mēs varēsim vien pasmaidīt aptuveni pēc gada, kad tiks publiskoti oficiālie rādītāji par 2009. gadu. Izskaidrojums tam ir visai vienkāršs — tieši šogad palielinājās PVN likmes, kā arī akcīzes nodoklis, tādējādi ietekmējot gan vietējo uzņēmumu konkurētspēju, gan arī iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat tieši šogad ļoti ātrā tempā pieaug bezdarba līmenis valstī, kas arī ietekmē minēto rādītāju.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Rīgas Fondu biržā kotētajam uzņēmumam Latvijas kuģniecība (LK) arvien turpinās pārrunas ar Varšavas biržu par iespējamo šī uzņēmuma akciju kotēšanu Varšavā.emLatvijas kuģniecībai/em turpinās pārrunas par kotēšanos Varšavas biržā

"Mums ir pārrunas ar Latvijas kuģniecību par tās iespējamo iekļaušanu Varšavas fondu biržā. Es ceru, ka mums beidzot izdosies pārliecināt LK pievienoties mūsu biržai," norāda Varšavas fondu biržas vadītājs Ludviks Sobolevskis (Ludwik Sobolewski).

"Banku sektoru krīze izraisījusi būtisku pieprasījuma kritumu pēc akcijām Baltijas biržās. Galarezultātā to apgrozījums ir ļoti mazs, tāpat kā biržās iekļauto kompāniju likviditāte. Salīdzinājumā ar Baltijas akciju tirgu, Varšavas fondu birža šobrīd varētu šķist ļoti pievilcīga Baltijas reģiona kompānijām," uzsver Varšavas biržas Biznesa attīstības daļas vadītājs Roberts Kviatkovskis (Robert Kwiatkowski). Pēdējā laikā Varšavas biržai esot bijušas vairākas tikšanās ar Baltijas valstu kompānijām no transporta, mediju un tekstila, pārtikas rūpniecības un finanšu industrijas.

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Puse eiropiešu (53%) uzskata, ka dalība Eiropas Savienībā ir laba lieta. 15% eiropiešu valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē kā sliktu lietu, kamēr nozīmīgai daļai eiropiešu nav konkrēta viedokļa par savas valsts dalību Eiropas Savienībā (27%) – nav ne laba, ne slikta lieta, liecina Eirobarometra jaunākais pētījums.

Visaugstākais atbalsts dalībai Eiropas Savienībā saglabājas Nīderlandē (80%) un Luksemburgā (71%). Visskeptiskāk dalību Eiropas Savienībā vērtē Lielbritānijā, Kipras Republikā, Latvijā, Ungārijā un Austrijā. Lielbritānijā tā ir gandrīz trešā daļa iedzīvotāju (30%), pārējās minētajās valstīs piektā daļa jeb 21%.

Baltijas valstu iedzīvotāju vidū viedoklis par dalību Eiropas Savienībā ir būtiski atšķirīgs. Starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazāk iedzīvotāju, kas dalību Eiropas Savienībā vērtē pozitīvi – 27% pilsoņu. Latvijā iedzīvotāju vidū biežāk dominē neitrāls viedoklis attiecībā uz valsts dalību Eiropas Savienībā – apmēram puse iedzīvotāju (49%) uzskata, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā nav ne laba, ne slikta lieta.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Izskanējis, ka pēdējā laikā lielākais Latvijas uzraugs — Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir nācis klajā ar vienkārši ģeniālu, taču visai neskaidru ideju. Proti, krīzes skartajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm būtu labi pāriet uz eiro, formāli nepievienojoties eiro zonai.

Par to, ka pāreja uz eiro būtu ļoti izdevīga vietējai tautsaimniecībai, šķiet, nevienam šaubu nav. Tas palīdzētu risināt ne vienu vien problēmu gan saistībā ar kreditēšanas jautājumiem, gan samazinātu izdevumus, kas rodas, konvertējot valūtu.

Turklāt, ja visā ES teritorijā (protams, tradicionāli izņemot Lielbritāniju un Zviedriju), būtu viena valūta, tad būtiski atvieglotu dzīvi eksportētājiem. Tajā pašā laikā minētais SVF paziņojums ir gana pārsteidzošs un pat nedaudz neizprotams. Jāatgādina, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) savulaik ir skaidri norādījusi — kamēr kāda valsts nebūs izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus, nevar būt runas par eiro ieviešanu. Savukārt doma par vienpusēju eiro ieviešanu kaut vai tikai Latvijā ir tehniski teju neiespējami — bez pozitīva ECB lēmuma diez vai mums atradīsies tik daudz eiro, lai veiksmīgi varētu izņemt no apgrozības latus. Tas nozīmē, ka varianti ir tikai divi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No 7.5 miljardiem eiro, ko Latvija starptautiskā aizdevuma veidā saņems dažu gadu laikā, 36 % tiks novirzīti finanšu sektora stabilizēšanai.

Db viedoklis: Interesanti, ko iesāksim, kad aizlienētie līdzekļi būs iztērēti

Tā nu šoreiz ir Finanšu ministrijas oficiālā informācija, nevis, piemēram, viena vai otra eksperta vai žurnālista prātojums.

Protams, varētu ilgi prātot par to, kāpēc tieši bankas ir izpelnījušās tik lielu labvēlību, it īpaši jau ņemot vērā šādu aspektu: 7.5 miljardus eiro aizņemas Latvijas valsts, tātad - vietējie nodokļu maksātāji, bet bankas ar pašmāju kapitālu ir nospiedošā mazākumā. Protams, atbalsts finanšu sektoram ir jāsaņem, turklāt cerams, ka tās bankas, kas pretendēs uz noteiktiem miljoniem, tos saņems tikai ar nosacījumu, ka zināmu laika posmu asi nevērsīsies pret īslaicīgās grūtībās nonākušiem kreditoriem.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Politiķi mēģina ietekmēt Satversmes Tiesas (ST) lēmumus — šādu faktiski trauksmes vēsti ir izludinājis šīs institūcijas vadītājs Gunārs Kūtris.

Db viedoklis: Latvijas valdība ir pierādījusi, ka tai nav plāna «B»

Skaidrs, ka šādu reakciju ir izsaukusi premjera pārstāvētās partijas Jaunais laiks priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas pirms dažām dienām paustais paziņojums, ka gadījumā, ja ST atzīs par pamatotu pensionāru prasību nesamazināt viņiem pensijas, tas novedīšot valsti līdz bankrotam. Un te jau var izdarīt vairākus pietiekami interesantus secinājumus…

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Tik tālu nu mēs būtu nonākuši - Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada laikā samazinājies par 10.5%. Protams, vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka recesija padziļināsies, turklāt visai pamatīgi, taču tikai ļoti lieli pesimisti domāja, ka kritums būs tik straujš.

Tiesa, šobrīd situācija arī attiecībā uz retoriku ir izveidojusies citādāka.

Piemēram, premjers Ivars Godmanis faktiski ir atgriezies savā deviņdesmito gadu sākuma darba stilā, kad viņš to vien darīja, kā atkārtoja - jā, ir slikti, bet būs vēl štruntīgāk. Droši vien vismaz attiecībā uz šo apgalvojumu beidzot var teikt, ka Latvijā ir kaut viens politiķis, kura teiktajam var ticēt. Taču šeit slēpjas kāda būtiska problēma - līdz šim mēs esam dzirdējuši tikai to, cik kam ir jānogriež, par cik kaut kas ir jāsamazina un cik lielā apmērā no kaut kurienes ir jāatlaiž.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika noteiktas valsts institūcijas, sākot ar Latvijas Banku un beidzot ar Drošības policiju, visai neiecietīgi izturējās teju pret katru spriedelējumu par to, kā tas nu būtu — devalvēt latu.

Katrā ziņā būtu vismaz dīvaini, ja Drošības policijas darbinieki uzliktu roku dzelžus premjeram Valdim Dombrovskim, kurš ir skaidri un gaiši paziņojis — Starptautiskais valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, turklāt šī atšķirīgā nostāja tiek dēvēta par klupšanas akmeni. Kamēr par lata devalvācijas iespēju izteicās ekspremjers Andris Šķēle, kurš diez vai domā tālāk par sava biznesa iespējām, to vēl varēja uzskatīt par viena cilvēka personīgo vēlmju paušanu.

Nopietnāk tas jau bija brīdī, kad par šo tēmu sāka izteikties vienas otras ārvalstu bankas eksperts, bet daļai Latvijas kompāniju to ārzemju mātes uzņēmumi silti ieteica savu naudas atlikumu pārvērst no latiem uz eiro, lai gan konvertācijas rezultātā tika zaudētas pietiekami lielas summas. Ja attiecīgi izsakās un rīkojas privātuzņēmēji, dažādi eksperti utt., tā ir viena lieta. Savukārt augsta līmeņa valsts amatpersonu izteikumiem svars jau ir ievērojami lielāks.

Jaunā tirdzniecības centra Galleria Riga nesenā atklāšana mediju telpā raisīja gan pozitīvas atsauksmes, gan skarbu kritiku. Vienlaikus vairākos preses izdevumos tika analizēts, vai jauniem tirdzniecības centriem Rīgā vispār ir attīstības potenciāls. Tas radīja pārdomas - kādi īsti ir tie iemesli, kas liek vienam tirdzniecības centram pazust nebūtībā, bet otram baudīt apmeklētāju nedalītu uzmanību?

Ļoti vienkāršoti runājot, patērētāju izvēle par labu vienam vai otram tirdzniecības centram ir atkarīga no trīs galvenajiem kritērijiem, pirmkārt, tā atrašanās vietas, otrkārt, piedāvājuma unikalitātes un kvalitātes, treškārt, tirdzniecības centra reputācijas. Reputāciju gan lielā mērā veido esošo un potenciālo pircēju viedoklis par iepriekšējiem diviem kritērijiem. Tas nozīmē, ka pircējs vienlaikus ir gan mērķauditorija, gan arī centra reputācijas veidošanas būtiska sastāvdaļa.

Tādējādi veidojas sava veida apburtais loks. Turklāt, ja pirmie divi kritēriji ir objektīvi, tad trešais ne vienmēr nosaka lietu patieso būtību un ir visai subjektīvs. Proti, pircēja viedoklis par tirdzniecības centra piedāvājumu var ne vienmēr saskanēt ar realitāti. Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, vai klients ir pārliecināts, ka noteiktā tirdzniecības centrā vienmēr atradīs meklēto. Ja šāda pārliecība viņam ir, tad viņš arī uzskatīs, ka konkrētajā lielveikalā ir visplašākais preču un pakalpojumu sortiments, kaut gan patiesībā varbūt tā nemaz nav.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Viena vilšanās pēc otras — aptuveni tā varētu raksturot uzņēmēju izjūtas, dzirdot dažādus valsts amatpersonu paziņojumus.

Vispirms tika solīti 7 trekni gadi, bet izrādījās, ka esam krīzes priekšvakarā, un mums ir jāaizņemas milrardi no SVF un dažādām citām struktūrām. Tad bija cerēts, ka aizlienēto naudu varētu izmantot ekonomikas sildīšanai, bet biznesam tika paziņots, ka to nemaz nedrīkst darīt, toties šim mērķim tikšot ES struktūrfondu līdzekļi. Tad, skaidri norādot, ka valsts tēriņi jāsamazina par 40% (turklāt izrādās, ka arī ar to vēl nav gana), tiek arī pateikts — šogad, visticamāk, neizdosies izpildīt doto solījumu līdz gada beigām ES fondu finansējuma saņēmējiem izmaksāt vismaz 500 miljonus eiro. Citiem vārdiem sakot, tiek domāti daudz dažādi varianti, kā samazināt izdevumus, vienlaikus nogriežot iespēju gūt ieņēmumus. Jāņem vērā, ka ar katru šādu soli, liedzot līdzekļus attīstībai, tiek samazināta arī valsts budžeta ieņēmumu daļa, kas savukārt liek domāt, kā varētu samazināt tēriņus… Vēl salīdzinoši nesen tika gari un plaši spriests par tā saucamo inflācijas spirāli, kad kāpjot cenām, tika celtas algas, pieauga patēriņš, atkal cēla cenas utt. Situācija nebūt nebija pozitīva, taču tā nodrošināja zināmu attīstību. Savukārt šobrīd mūsu ekonomika līdzīgā spirālveidā grimst, un nav pat mazākās skaidrības, kad šī lejupslīde mitēsies. Diez vai, redzot šobrīd realizēto politiku, piepildīsies finanšu ministra «kā var nesolīt» jeb Einara Repšes prognozes, ka ekonomikas augšupeja sāksies jau nākamgad. Interesanti būtu zināt, kā tas varētu notikt, ņemot vērā, ka struktūrfondu apguvei līdzekļi tiek apšņikāti, nodokļu slogs — palielināts, bankas kredītus dod nelabprāt, bet eksporta garantijas valdība tikai sola,un rodas pat iespaids, ka tai šajā jomā pat īsti nav jausmas, par kādu zvēru īsti ir runa. Plus vēl tiek paziņots, ka 2010. gadā būšot jādzīvo vēl trūcīgāk.

Laikā, kad arvien vairāk kredītņēmējiem (gan fiziskām, gan arī juridiskām personām) rodas grūtības pildīt savas saistības ar bankām, bet tās savukārt sāk apsvērt nekustamā īpašuma apsaimniekošanas biznesu, ar teju revolucionāru ideju startējis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Doma ir pavisam vienkārša - bankām, it īpaši jau skandināvu izcelsmes, tuvākos trīs gadus neļaut vērsties pret tiem kredītņēmējiem, kuriem ir radušās problēmas ar naudas atdošanu.

Uzreiz jāteic, ka šāda scenārija realizēšanās gadījumā var rasties visnotaļ nopietnas problēmas, turklāt nevis Šleseram, bet Latvijas valstij kopumā. Protams, var piekrist daudzkārt izskanējušajiem apgalvojumiem, ka bankas lielā mērā pašas ir stimulējušas straujo kreditēšanos.

Attiecībā uz uzņēmumiem, tā vien izskatās, ka viena otra banka vēlas nevis ilgstošus sadarbības partnerus, bet gan pēc iespējas ātrāk nodrošināties atbilstoši principam - labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Tā vietā, lai radītu plānu, kā palīdzēt uzņēmumo, kuriem trūkst apgrozāmie līdzekļi, bankas savas kredītlīnijas labāk tur ciet. Citiem vārdiem sakot, banku tēls pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav no tiem pašiem spožākajiem.