Dolāram šī bija vāja nedēļa, jo tirgus dalībnieki sliecas domāt, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) šo gadu noslēgs bez pārsteigumiem, norāda SEB bankas eksperts Andris Lāriņš.

Ekonomikas dati šonedēļ bija neviennozīmīgi, līdz ar to nebija spēcīga atbalsta dolāram.

Mazumtirdzniecības novembra apjomu pieaugums priecēja, bet darba tirgus iknedēļas dati bija nedaudz vājāki par gaidīto, saka eksperts. Dolāram pozitīva ziņa šonedēļ bija ASV Kongresa pārstāvju otrdienas vienošanās par budžetu divu gadu periodam, kas samazina risku piedzīvot valdības darba apturēšanu nākamā gada sākumā. Latvijā dolārs šonedēļ paslīdēja zem 51 santīma atzīmes.

Eiro cena trešdien pirmo reizi kopš oktobra beigām pārsniedza 1,38 dolāru atzīmi. Kā norāda A. Lāriņš, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes tirgū valda viedoklis, ka procentu likmes ilgi paliks zemos līmeņos, bet netiks arī pazeminātas.

Sabiedrībai ir jāzina, kur un kā tiks tērēti aizlienētie miljoni. Nesaprotu, kāpēc 600 miljoni būtu jātērē banku sektora stabilizēšanai nevis ekonomikas sildīšanā, raidījumam Labrīt Latvija! norāda tieslietu ministrs Mareks Segliņš, ziņo Apollo.

«Iepriekš naudu zviedru bankas cilvēkiem burtiski meta pakaļ. Un cilvēcīgi ļāvās kārdinājumam un aizņēmās, bet tagad mums jāaizņemas, lai stabilizētu banku darbību, kuras pat nav mūsu bankas,» norāda M. Segliņš., ziņo Apollo.Mareks Segliņš. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

#«Es domāju, ka šī nodokļu reforma ir laba. Lielākā tiesa cilvēku piekrīt, ka šī nodokļu reforma varētu uzlabot Latvijas ekonomiku, peļņas reinvestēšanas apjomus, ekonomikas izaugsmi.»

«Es domāju, ka Latvijā nodokļi tiek ļoti labi iztērēti. Un, darbojoties daudzās pasaules valstīs, saskaroties ar valsts pārvaldi, es pilnīgi noteikti varu teikt, ka Latvijā e-pārvalde ir izcilā līmenī. Mēs esam tālu priekšā daudzām pasaules valstīm,» ekonomists Jānis Ošlejs apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot Latvijas ekonomisko situāciju un jaunieviesto nodokļu reformu.

Ošlejs raidījumā norādīja, ka uzskats par to, ka nav skaidrs, kā tiek iztērēta nodokļu nauda, ir maldīgs. «Es nedomāju, ka ir pareizi teikt, ka mēs nezinām, kur nodokļi tiek iztērēti – tie tiek iztērēti pensijām, ceļu būvēm, skolām, visam pārējam. Es tiešām nevaru piekrist mītam, kas tiek izplatīts – ka mēs nezinām, kur tā nauda tiek tērēta, ka viss ir slikti un nepareizi,» sacīja Ošlejs.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Piecu gadu laikā ķiploku audzēšanas platību apjomi palielinājušies seškārt.

Ķiploki ir viena no visstraujāk augošām dārzeņu kultūrām Latvijā, to platības šogad ir pieaugušas par 37 % - no 229 ha pērn līdz 314 ha šogad. Turklāt šīs ir tikai tās platības, kas deklarētas Lauku atbalsta dienestā (LAD), bet ir virkne daudz mazāku platību, kas nav deklarētas. Tā ka faktiskās platības ir vēl lielākas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sniegtā informācija. Konkurenci Latvijas ķiplokiem pārsvarā veido Ķīnas un Spānijas ķiploki. Latvija pati spēj nodrošināt apmēram 50% no patēriņa, pārējais ir importētais. Pārsvarā tas ir piemērotu glabātuvju trūkums, komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Viņš norādīja, ka ķiploku pārstrāde ir daudzveidīga, bet nav masveidīga. Tie ir pulveri, granulas, skaidiņas, dažādi garšvielu maisījumi. Viens no aktīvākajiem un lielākajiem pārstrādātājiem ir Latvijas Ķiploks, SIA ApiAgro un Bruknas ķiploks. Lai ķiploku kultūra būtu rentabla, no hektāra būtu jāiegūst vismaz 7 tonnas. Šogad noteikti šī robeža sasniegta netiks, norādīja M.Narvils.

Ar zināmu regularitāti Latvijā uzvirmo jautājums par tēmu - vajag vai nevajag ebreju organizācijām atdot nekustamos īpašumus, kas tām ir piederējuši pirms Otrā pasaules kara.

Protams, varētu gari un plaši diskutēt par to, kāpēc konkrētos brīžos šis jautājums tiek aktualizēts un kāpēc tieši šis aspekts kalpo par pamatu tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisijai. Tomēr šajā sakarā ir jārunā par diviem ļoti būtiskiem aspektiem, kas nereti tiek piemirsti.

Vispirms jau nevar, protams, noliegt, ka dažādām ebreju organizācijām pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šeit ir piederējuši noteikti īpašumi, no kuriem daļa ir bijuši pietiekami vērtīgi. Tāpat neapstrīdams ir fakts, ka, sākoties padomju okupācijai, šīs organizācijas savus īpašumus zaudēja - diemžēl tajā laikā privātīpašums tika pasludināts par pūstošā kapitālisma sastāvdaļu, ko pēc iespējas ātrāk vajadzēja iznīdēt. Respektīvi, padomju vara nacionalizēja īpašumus, kas piederēja gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, gan uzņēmumiem neatkarīgi no tur strādājošo un dzīvojošo cilvēku, kā arī īpašnieku tautības. Deviņdesmitajos gados, kad Latvija atguva savu valstisko neatkarību, tika izstrādāta sistēma, kā novērst īpašumu nacionalizācijas radušās problēmas, pieņemot normatīvos aktus, kuros bija skaidri pateikts - kurš, uz kādu īpašumu un kādā kārtībā var pretendēt.

Latvija ir sasniegusi kārtējo rekordu, un diemžēl arī šoreiz runa nav par starptautiska mēroga sasniegumiem, piemēram, sportā, kultūrā vai ekonomikā. Runa ir par tiem cilvēkiem, kuri pēdējo mēnešu laikā ir izšķīrušies par darba meklējumiem aiz mūsu valsts robežām — viņu skaits nu jau ir lielāks, nekā jebkurā citā gadā šajā gadsimtā.

Vēl vairāk — atbilstoši Eurostat datiem, nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, samazinājies par 13.1%, kas bijis lielākais kritums ES. Tātad sanāk, ka šajā jomā esam rekordisti gan Latvijas, gan arī visas Eiropas mērogā.

Turklāt skumjākais ir tas, ka, atšķirībā no dažu gadu senas vēstures, kad strādāt pārsvarā uz Īriju vai Lielbritāniju devās «lielā rubļa» tīkotāji, šobrīd daudzi to dara burtiski izmisuma dzīti. Respektīvi, runa ir par iespējas meklēšanu nopelnīt vismaz tik daudz, lai varētu nomaksāt kredītus un palaist bērnus skolā. Protams, ir arī augsti kvalificētās un ļoti labi apmaksātās darba vietas, bet tādu nav daudz.

Valsts augstākās amatpersonas un dažādas ministrijas jau ir paziņojušas, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par nākamo daudzgadu budžetu Latvijai ir nepieņemams, jo tajā kohēzijas finansējums samazināts par 13%. Vai tiešām ir tik slikti?

Jāsāk ar to, ka kopējais ES budžets pēc Brexit ir krietni plānāks, līdz ar to jostu nākas savilkt visām valstīm. Tajā pašā laikā vēl joprojām, pat pie paaugstinātām mūsu iemaksām ES budžetā, mēs uz vienu iemaksāto eiro saņemsim trīs eiro. Turklāt, ja raugāmies absolūtos skaitļos, tad kopējā aploksne mūsu valstij ir tikai nedaudz mazāka nekā iepriekšējā periodā.

Ja raugāmies uz ES piešķirto finansējumu sadalījumā uz vienu iedzīvotāju, tad esam 3. vietā. Jā, nevajadzētu arī aizmirst, ka kohēzijas finansējums mums ir samazināts par 13%, bet Igaunijai un Lietuvai par teju 24%. Protams, var jau dusmīgi kliegt, kādēļ mums finansējums samazināts, bet Itālijai un Grieķijai pieaudzis. Taču, kā raksta politico.eu, ES šobrīd galvenās problēmas ir nevis Austrumos, bet Dienvidos. Turklāt šajā budžeta priekšlikumā katrai valstij piešķirtais finansējums tiek rēķināts pēc atšķirīgas formulas nekā iepriekš. Proti, netiek ņemts vērā tikai IKP uz vienu iedzīvotāju, bet tiek skatīti arī bezdarba rādītāji, klimata pārmaiņas un migrācija. Šie rādītāji, īpaši migrācija, Dienvidos ir daudz sliktāki nekā Baltijas valstīs. Nav prāta darbs salīdzināt tikai IKP uz vienu iedzīvotāju un tad kliegt, ka mums vajag vairāk.

Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu, tiešsaistes forumā Būvniecība 2020 teica RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš - Āboliņš.

"Ņemot vērā ka komercattīstītāji raugās piesardzīgi, viņu finansētāji, naudas avoti skatās piesardzīgi, vērtējot, vai būs pietiekami liels tirgus, vai būs vajadzīgas biroju ēkas, jauni mājokļi utt. Tie ir jautājumi, kas jāatbild, bet esošā kovidsituācija neļauj to izdarīt. Un šī nenoteiktība turpināsies vismaz līdz pavasarim. Līdz ar to par pārkaršanu nozarē nevaram vispār runāt," uzskata G.Āboltiņš - Āboliņš.

Viņš piebilda, ka lielākā naudas masa būvniecībā apgrozās nevis projektēšanas laikā, bet tieši būvniecības laikā, bet projektēšana var aizņemt gadu vai pusotru.

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas 

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata,...

G.Āboltiņš - Āboliņš arī uzskata, ka ES naudas apguvē nav gūta mācība no iepriekšējās pieredzes: "Nemākam domāt uz priekšu. Tikai dienā, kad tiek nolemts par kādas Eiropas naudas piešķiršanu, tad tikai sākam domāt, ko tad iesāksim. Tur ir tā ačgārnība, uz to pazaudējam gadu, divus".

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, inženierzinātņu doktors Raimonds Eizenšmits pieļāva, ka biroju būvniecība var stipri ciest - darbam pārceļoties uz mājām, vajadzības pēc lieliem birojiem nebūs.

"Ekonomiku var sildīt tikai caur investīcijām. Publiskās investīcijas ir saistītas arī ar privātajām - ja lielie privātie investori savus projektus šogad neapturēja, tad vairāki mazie un vidējie investori Covid-19 pandēmijas dēļ projektus apturēja. Komercsektora plānotās investīcijas nākamgad ir aptuveni par 30% mazākas un šo kritumu var aizpildīt publiskais sektors," sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" (RS) arodbiedrībām šogad plāno atvēlēt 570 tūkstošus latu, svētdien vēsta LTV raidījums De facto.

Pēc raidījuma ziņotā, RS dāsni atbalsta uzņēmuma arodbiedrības, ik gadu sporta un izklaides pasākumu organizēšanai pārskaitot vairāk nekā pusmiljonu latu. Šāda nauda ieplānota arī 2011.gada budžetā.

RS budžets šogad ieplānots ar 6,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem, bet dotācija no pilsētas plānota 47,5 miljoni latu. Neraugoties uz to, arodbiedrību vajadzībām šogad iecerēts atvēlēt 570 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados - 2009.gadā RS arodbiedrību vajadzībām atvēlēja 528,2 tūkstošus latu, bet pagājušajā gadā – 545,3 tūkstošus latu.

RS finanšu direktore Tamāra Dāvidsone De facto norādīja, ka tā ir adekvāta cena par sociālo atmosfēru uzņēmumā. Pieškirto līdzekļu izlietojums ir Arodbiedrību koordinācijas centra (AKC) kontrolē, bet RS tikai nosaka summu, viņa piebilda.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

ASV valdība izšķērdējusi vairāk nekā 30 miljardus ASV dolārus, slēdzot dažādus kontraktus Irākā un Afganistānā, kas tā arī nav ienesuši cerētos rezultātus. Tas nozīmē, ka izšķērdēts ir katrs sestais dolārs.

Šī naudas summa veidojusi 15% no kopējā Irākā un Afganistānā iztērētā, secinājusi ASV kara laikā noslēgto līgumu izpētes komisija.

Apjomīgie naudas līdzekļi izšķērdēti pateicoties sliktai projektu plānošanai, neskaidrām un mainīgām prasībām, nepietiekamai konkurencei, neprasmīgai līgumu pārvaldībai un uzraudzībai, koordinācijas trūkumam u.c., atsaucoties uz komisijas ziņojumu raksta The Washington Post.

Piemēram, 40 miljoni ASV dolāru iztērēti cietuma celtniecībai Irākā, kas tā arī netika pabeigs, savukārt 300 miljoni iztērēti elektrostacijas būvēšanai Afganistānā, taču valstij nav nepieciešamo speciālistu un naudas līdzekļu, lai spētu nodrošināt tās darbību.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Likumprojekta Protection of Life During Pregnancy Bill (Likumprojekts par dzīvības aizsardzību grūtniecības laikā) apspriešanas laikā Īrijas deputāti parlamenta bārā izdzēruši daudz vairāk alkohola nekā parasti, atsaucoties uz Independent.ie, raksta Baltic Ireland.

Skaitļi liecinot, ka Dáil bārā šā gada 11. jūlijā tika izdzertas 179 pintes Ginesa un gaišā alus, salīdzinot, piemēram, 26.jūnijā – 29.

Šie skaitļi iegūti no bāra kases čekiem un to analīze liecina, ka tradicionāli trešdienu vakaros Leinster House tiek izlietots visvairāk alkohola.

Kopumā 11.jūlija naktī bārā, kurš tika slēgts tikai plkst.05:31 ceturtdienas rītā, tika iztērēti 1440,80 € par 313 alkoholiskajiem dzērieniem. Tajā pašā vakarā apmeklētāju bārs, kur deputāti bieži iedzer ar saviem viesiem, tika slēgts pēc plkst.22:00 un tur iztērēti 3572 €, salīdzinot ar 2157 € citā trešdienas vakarā jūnijā.

(Papildināta ar SM un PV komentāru.)

Situācija, kādā patlaban ir AS Pasažieru vilciens (PV), ir Satiksmes ministrijas (SM) ilgstošas bezdarbības rezultāts - SM bezatbildīgi akceptējusi šā uzņēmuma nemākulīgo darbošanos pašplūsmā un ļāvusi dzīvot pāri līdzekļiem, norāda Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pārliecību par to, ka 41,6 miljoni eiro ir iztērēti iespējami efektīvākajā veidā. Revidenti ir pārliecinājušies, ka daudzos gadījumos naudu varēja izlietot daudz racionālāk un mērķtiecīgāk. Tas būtu iespējams, ja SM, kas ir 100% AS Pasažieru vilciens kapitāla daļu turētāja un arī nozares politikas veidotāja, rīkotos kā prasmīgs un, galvenais, ieinteresēts pārraugs, norāda VK.

Melnajā piektdienā, kas ir diena, kad ASV tradicionāli un ar vērienu tiek atklāta Ziemassvētku iepirkšanās sezona, iedzīvotāji tiešsaistē dažādos pirkumos iztērējuši vairāk nekā miljards ASV dolāru, citējot comScore datus, ziņo Reuters.

Tiešsaistē ASV iedzīvotāji šā gada melnajā piektdienā iztērējuši 1,04 miljardus ASV dolāru, kas ir par 26% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā dienā, kad pirkumiem internetā tika iztērēti 816 miljoni dolāru.

Melnajā piektdienā ASV iedzīvotāju visiecienītākais interneta veikals pirkumiem bija Amazon.com, kam seko iepirkšanās portāli, kas pieder tādām kompānijām kā Wal-Mart, Best Buy, Target Corp., Apple u.c.

Tikmēr fiziskajos veikalos melnajā piektdienā tika iztērēti aptuveni 11,2 miljardi ASV dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā pērn šajā dienā, liecina ShopperTank aplēses.

Eiropas Komisija braucieniem ar privātajām lidmašīnām, luksusa brīvdienu kūrortiem un kokteiļballītēm iztērējusi vairāk nekā astoņus miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (vairāk nekā seši miljoni latu), atsaucoties uz pētījumu, vēsta telegraph.co.uk.

Laikā, kad dalībvalstīs tika «apcirpti» budžeti un pieauga nodokļi, komisāri braukuši limuzīnos, apmetušies piecu zvaigžņu viesnīcās un tērējuši naudu dāsnām dāvanām, ieskaitot Tiffany juvelierizstrādājumus.

Pētnieciskās žurnālistikas biroja (Bureau of Investigative Journalism) pētījums par Eiropas Savienības izpildvaras izdevumiem liecina, ka laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam par komisāru ceļojumiem ar privātajām lidmašīnām iztērēti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro.

Vēl desmitiem tūkstoši iztērēti, izmitinot komisārus luksusa piecu zvaigžņu kūrortos eksotiskās vietās, piemēram, Papua-Jaungvinejā, Ganā un Vjetnamā.

Starp visām 854 programmām tikai 589, kam tiek tērēti 50,07 milj. latu no budžeta, ir pārliecinoši kvalitatīvas, kamēr 210, kam tiek tērēti 5,596 milj. latu no budžeta, ir tādas, kur vajadzīgi uzlabojumi, bet 55, kam tērē 740 tūkst. latu no budžeta, ir tādas, kas būtu jāslēdz.

Šādus aprēķinus veikusi Izglītības uz zinātnes ministrija (IZM), nonākot pie secinajuma, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti seši miljoni latu vēsta raidījums Nekā Personīga.

Izglītības un zināntnes ministrs Roberts Ķīlis šo naudu turpmāk vēlas atdot kavalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur.

«Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, ko ir grūti nosaukt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties, ka šādā veidā mēs to darām!» raidījumam Nekā Personīga norāda Ķīlis.

Ja ticēt oficiālajai valsts amatpersonas deklarācijai, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, Saeimas deputāts Dzintars Zaķis, kurš otrdien plašāku ievērību guva ar savu «likumīgās nodokļu apiešanas shēmu» auto iegādē, pērn spējis iztikt ar vidēji 75 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas, vēsta portāls Pietiek.com.

Kā rāda deputāta amatpersonas deklarācijas, 2010. gadā viņam bijuši ievērojami uzkrājumi skaidrā naudā – nepilni 42 tūkstoši latu, kā arī 10 tūkstoši eiro Swedbank. Savukārt 2011. gadā deputāta skaidrās naudas uzkrājumi iztērēti, savukārt kontos Swedbank esošā summa, pārrēķinot latos, bijusi 25,5 tūkstoši latu.

Gada laikā deputāta aizdevums paša firmai SIA Datoru centrs palielinājies no 22,7 tūkstošiem latu līdz 57,2 tūkstošiem latu. Savukārt Zaķa oficiālie gada ienākumi Saeimā (ieskaitot saņemtās kompensācijas) un no Swedbank maksātajiem procentiem bijuši nepilni 18,5 tūkstoši latu «uz rokas».

Jelgavas pašvaldības aģentūras veikušas nepamatotus tēriņus 50 tūkst. Ls apmērā – aģentūrā Pilsētsaimniecība nepamatoti iztērēti 43 tūkst. Ls, bet aģentūrā Kultūra – astoņi tūkst. Ls, veicot revīziju Jelgavas pašvaldības aģentūrās par to darbību, konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Aģentūra Pilsētsaimniecība izlietoja 36 tūkstošus latu atlīdzībai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām par laiku, kurā darbinieki neveica pamatdarba pienākumus, bet piedalījās projekta «Pašvaldības un privātās partnerības veicināšana Jelgavas pilsētas ielu apsaimniekošanā» īstenošanā, par ko saņēma atlīdzību no projekta līdzekļiem. Savukārt vairāk nekā 3,5 tūkstoši latu tika iztērēti, maksājot par tādu ielu labošanas darbu veikšanu, kuri komersantam saskaņā ar līgumu bija jāveic par saviem līdzekļiem.

Pastāv arī risks, ka aģentūra ir nelietderīgi izlietojusi līdzekļus gandrīz trīs tūkstošu latu apmērā, bez pamatota iemesla iegādājoties sniega kausēšanas pakalpojumus no komersanta, kuram atbilstoši savstarpējā līgumā noteiktajam Jelgavas pilsētā bija jānodrošina sniega izvešanas pakalpojumi, norāda VK.

Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītei Krievijā no valsts budžeta iztērēti 18,2 tūkst. Ls, raksta Telegraf.

Prezidenta kanceleja par airBaltic čarterreisu Rīga – Maskava – Sanktpēterburga – Rīga vien samaksājusi 7,7 tūkst. Ls, lai gan kopējās izmaksās bijušas 54 tūkst. Ls. Pārējo summu noseguši uzņēmēji un žurnālisti.

Vēl 1,5 tūkst. Ls iztērēti delegācijas transportam, 1,4 tūkst Ls izdoti komandējuma naudās, bet 604 Ls samaksāti par viesnīcu, ar noteikumu, ka viesnīcas pakalpojumus gan apmaksās Krievijas puse.

Kanceleja segusi arī īres maksu par telpām, kur notika oficiālā pieņemšana, ko organizēja Latvijas vēstnieks Krievijā. Šī summa veido gandrīz 6 tūkst. Ls, bet par puķēm samaksāts viens tūkstotis latu.

Pirmajos četros šī gada mēnešos Saeima nav žēlojusi naudu algām un piemaksām, raksta Telegraf.

Neskatoties uz vispārēju atalgojuma mazināšanu valsts pārvaldē, Saeimas budžets, salīdzinot ar pērno gadu, ir sarucis tikai par 4%. Deputātu atteikšanās no prēmijām un atalgojuma samazināšana pagaidām esot tikai fikcija. Tikai 2. jūnija prezidija sēdē pieņemts lēmums par nevienlīdzības atcelšanu starp deputātu un citu valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu.

Tātad pirmajos četros mēnešos bez kādiem saīsinājumiem izmaksāti jau 33% no visa atalgojuma budžeta. Atlaišanas kompensācijām pēc atsevišķu ministru atgriešanās Saeimas deputātu krēslos izmaksāti 33.2 tūkst. Ls, kas jau sasniedz 108% no šiem mērķiem ieplānotā šī gada finansējuma apjoma.

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.