Savulaik Latvijā tika izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kā neatkarīga, efektīvi strādājoša institūcija, kas cīnītos ar vienu no būtiskākajām problēmām šajā valstī. Šobrīd notiekošais saistībā ar šo institūciju vairāk atgādina draņķīgu ziepju operu, nevis efektīvas iestādes darbu.
Bet nu ieskats līdz šim jau bijušajās «sērijās»…
Pēc nokļūšanas KNAB vadītāja amatā Normunds Vilnītis izstrādāja biroja reorganizācijas plānu, kas diez ko neapmierināja daļu kolektīva, galvenokārt viņa vietniekus Jutu Strīķi un Alvi Vilku. Šim plānam savu atbalstu pauda speciāli izveidota starpinstitūciju komisija, tādējādi faktiski dodot zaļo gaismu tās realizēšanai. Savukārt mēnesi vēlāk premjers Valdis Dombrovskis (JL) atcēla šo reorganizācijas plānu, dodot visnotaļ skaidrus mājienus, ka Vilnītim vajadzētu pamest KNAB, jo viņš nespējot vadīt tā darbu. Tiesa, izrādījās, ka Dombrovskis ir spējīgs vien skaisti parunāt, jo pieņemt vai atlaist KNAB šefu (kurš pat nedomā iet prom) var vienīgi Saeima. Savukārt Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (JL) ir atzinis, ka parlamenta vairākums, visticamāk, noraidīs Vilnīša atlaišanu.
Kā redzams, tā vietā, lai stiprinātu KNAB, izskatās, ka visas iespējamās puses ir aizrāvušās ar pretējo. Pirmkārt, nekad nevajag gaidīt, ka jebkuras iestādes vai uzņēmuma kolektīvs ar sajūsmu uztvers vadītāju, kurš gatavojas veikt reformas, jo šāds process allaž ir saistījies ar darbinieku atbrīvošanu un tamlīdzīgām lietām. Turklāt neaizmirsīsim, ka KNAB ir represīva iestāde, kur divvaldība vai pat trejvaldība nav pieļaujama. Otrkārt, premjera pašreizējā rīcība, apturot plānu, kuru savulaik profesionāļu komanda un Valsts prezidenta Valda Zatlera Nacionālās drošības padome ir atbalstījusi, tiešām ir vērtējama kā politiska iejaukšanās neatkarīgas institūcijas darbā. Nenoliedzami Vilnīša izstrādātajā plānā ir savi būtiski trūkumi - nevēlēšanās arī turpmāk pienācīgi uzraudzīt valsts amatpersonas, uzticot šo pienākumu dažādu iestāžu vadītājiem, vēlme galveno uzmanību veltīt notiekošajiem procesiem reģionos utt. To var un pat vajag uzlabot, bet nav korekti, ka tik augsta ranga amatpersona kā premjers paziņo, ka plāns nekam neder, ka būtu labi, ja KNAB šefs ietu mājās utt. Turklāt tas pat izskatās puiciski - mētāties ar šāda veida paziņojumiem, apzinoties, ka parlamentā tam atbalsta nav.
Tomēr absurdākais šajā gadījumā ir tas, ka jau vairākus mēnešus lielākā uzmanība tiek pievērsta dažādu interešu un savā ziņā pat ietekmes sfēru pārdalei saistībā ar KNAB, nevis korupcijas apkarošanai. Tiek aizmirsts, ka biznesam un sabiedrībai kopumā ir absolūti vienalga, kas vada KNAB, kā sauc vadītāja vietnieku un dažādus izmeklētājus - tiek sagaidīts, lai korupcijas novēršanas un apkarošanas darbs notiktu pēc iespējas efektīvāk. Savukārt šobrīd ieilgušais tā saucamais KNAB epopejas seriāls ir vērsts uz visu ko, tikai ne uz konstruktīvu darbu.