http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(394).jpg
Būt vai nebūt ostu reformai Latvijā - tāds ir jautājums, kas jau vairākas nedēļas nerimst, ieskaitot savstarpējos apvainojumus un bažas par pietiekami lielu politisko tirgu.
Proti, politiskie spēki, kurus vispār interesē ar ostu darbību saistītie jautājumi, ir sadalījušies divās daļās. Vieni uzskata, ka ir jāveic pamatīgas reformas, norādot uz, viņuprāt, esošā modeļa ekonomisko neefektivitāti un korupcijas riskiem. Un ar šiem politiskajiem spēkiem saistīti uzņēmēji piedāvā pārveidot ostas par akciju sabiedrībām. Savukārt otri ir pārliecināti, ka nekas labāks par pašreizējo modeli vienkārši nevar tikt izdomāts un tāpēc labāk visu atstāt tā, kā ir.
Nevar izslēgt, ka ostu likums, kurš mūsu valstī ir pieņemts pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un pēc tam laiku pa laikam pielabots, būtu jāmaina, taču visnotaļ dīvains ir veids, kā tas tiek darīts. Ir izveidota darba grupa, par kuras darbību jau tagad publiskajā telpā ir izskanējusi atziņa, ka šis veidojums ir radīts, lai tā dalībniekiem būtu, kur nolaist tvaiku. Tāpat kuluāros netiek slēpts, ka «vērtīgākais» šīs grupas ierosinājums varētu būt atstāt visu, kā ir, vadoties pēc principa, ka labāk ir zināma nelaime nekā nezināma. Tātad nav izlēgts, ka šīs darba grupas darbībai varētu būt divi iespējamie rezultāti. Viens no tiem, kā jau minēts, varētu būt ierosinājums visu atstāt, kā ir. Otrs - sarakstīt daudz dažādus priekšlikumus un tad nodot tos vērtēšanai Saeimā. Teju grūti vai iedomāties, kāds finālā varētu izskatīties ostu likums, ja to Saeimā atvērs vaļā, un tad sāks balsot par katru priekšlikumu atsevišķi.
Nenoliedzami - pašreizējo ostu brīvdarbības modeli, kad to vadību veido pēc politiskā principa iecelti pārstāvji, par optimālu nosaukt nevar. Ne reizi vien taču ir spriests par to, ka, tieši pateicotie šim modelim, tā saucamais darbs ostu vadībā ir viena no labākajām politiskajām barotnēm valstī. Tajā pašā laikā nevajag uzskatīt, ka gadījumā, ja brīvostas tiks veidotas kā atsevišķi uzņēmumi, tajās automātiski tiks izskausta politisko partiju ietekme. Tāpat nevar izslēgt iespēju, ka gadījumā, ja politiskā partija, kas šobrīd visvairāk iestājas par izmaiņām ostās, iegūtu kādu ietekmi to valdēs, varētu visai ātri mainīt savu skatījumu uz lietām un atzīt, ka vismaz pagaidām viss varētu turpināties bez liekām izmaiņām.
Tomēr, ja jau reiz ir nonākts pie atziņas, ka ostu likumā ir ir vajadzīgas izmaiņas, Satiksmes ministrijai ir jāiztrādā pilnīgi jauns likums un jānodod skatīšanai Ministru kabinetam, nevis jārīko šovs, veidojot darba grupas, prasot nonākt pie priekšlikumiem, un pēc tam meklējot kādu, kam, iespējams, būs jāsavieto kopā nesavietojamas lietas.
Citiem vārdiem sakot, Satiksmes ministrijai ir jābūt savam skaidram viedoklim par šo tautsaimniecībai pietiekami nozīmīgo sfēru, nevis jāmēģina laipot starp divām «karojošām» pusēm, mēģinot panākt, lai pie kopsaucēja nonāk jau daudzkārt pieminētā darba grupa.
