Klusums pirms vētras – iespējams, tieši tā ir apzīmējama situācija Latvijas politiskajā vidē. It kā viss ir skaidrs – pārējā koalīcija ir piekritusi Nacionālās apvienības (NA) ultimātiem, no kuriem viens bija par termiņuzturēšanās atļauju izniegšanas ārvalstniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi noteiktā vērtībā. Proti, ir noruna ieviest tā dēvēto kvotu sistēmu. Savukārt NA par to apņēmās balsot par nākamā gada valsts budžetu un lieki nešūpot valdību.
Varētu šķist, ka ar to visas domstarpības ir atrisinātas un politiskās vienošanās panāktas, tomēr situācija nebūt nav tik vienkārša. Vispirms jau jāņem vērā, ka zināmi pavērsieni var būt tūlīt pēc tam, kad Saeimas sēžu zālē būs atskanējuši aplausi par godu valsts budžeta akceptēšanai, kas tiešām ir jo ātrāk, jo labāk sperams solis, ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmējiem joprojām tā īsti nav skaidrības par to, kas viņus sagaida nākamajā gadā. Galvenokārt nav skaidrības, cik lielā mērā palielināsies vai nepalielināsies kopējais nodokļu slogs.
Tomēr nevar izslēgt kuluāros bieži apsvērto iespēju, ka norma par uzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu tā arī var nestāties spēkā, jo to, izmantojot savas konstitucionālās tiesības, var atmest Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šādam solim nebūtu ne mazāko problēmu, ņemot vērā, ka minētās kvotas nav budžeta likuma paketes sastāvdaļa. Ja šis scenārijs tiešām realizēsies, būs izveidojusies duāla situācija. No vienas puses, koalīcijas partneri būs pildījuši NA paustos solījumus. No otras puses, būs pilnībā skaidrs, ka NA ir apvesti ap stūri, darot to ar Valsts prezidenta rokām. Šādā gadījumā būtisks jautājums ir par to, kā tālāk rīkosies NA – politiskais spēks, kuram gan negribās iet laukā no valdības un tādējādi riskēt kļūt par politiskajiem nelaiķiem nākamgad paredzētajās Saeimas vēlēšanās, gan arī būs jāsaglabā noteikta stāja sava elektorāta priekšā. To visu ņemot vērā, nevar izslēgt iespēju, ka NA laikā starp budžeta pieņemšanu un Ziemassvētkiem, paziņos par aiziešanu no koalīcijas. Savukārt šādos gadījumos ir divi iespējamie scenāriji.
Viens no tiem – Valda Dombrovska valdība līdz pat vēlēšanām turpinās strādāt mazākumā, kas principā nebūtu nekas neparasts – savulaik Beļģija pierādīja, ka valsts var pastāvēt, ja parlamenta uzticību nebaudošs premjers ir pie varas daudzus mēnešus. Tiesa gan, pavisam cits jautājums ir par šādas valdības darba kvalitāti.
Otrs variants – divi trīs ministru portfeļi tie piedāvāti Saeimas opozīcijā sēdošajai ZZS, kura tādējādi varēs izmantot iespēju audzēt savu popularitāti pirms jau minētajām vēlēšanām. Jāteic, otrs iespējamais scenārijs ir pat reālāks. Par to liecina vairāki aspekti – Reformu partija ir skaļi paziņojusi, ka tai vairs nav nekādu problēmu strādāt kopā ar ZZS, savukārt paši «zaļzemnieki» jau reiz ir glābuši Dombrovski, turklāt tieši budžeta kontekstā. Kā redzams, jauna valdība vēl līdz šā gada beigām nav nekas nereāls, un jautājums ir par to, kāda būs iespējamo rokāžu cena.
