Beidzot jābūt godīgiem un skaidri jāpasaka - reālajā dzīvē vairumā gadījumu sociālo nodokli pilnā apmērā par savu strādnieku maksā darba devējs.
Ne reizi vien esam dzirdējuši stāstus par to, ka Latvijā visām iespējamām izmaksām ir jāizlīdzinās ar vidējo ES līmeni, un tad jau viss būs kārtībā. Principā jau doma nav nepareiza, taču, pateicoties mūsu valdības nekonstruktīvajai rīcībai, mūsu uzņēmēju izmaksu pieaugums ir vēl lielāks nekā lietuviešiem un igauņiem.
Proti, runa ir par tā saucamo darbinieku slimības lapu apmaksas laiku: Latvijā darba devējs par sirgstošu darbinieku turpina maksāt 14 dienas, bet abās kaimiņvalstīs - krietni vien īsāku laiku. Tādējādi par vienu šādu slimnieku mūsu valstī darba devējs maksā vairākkārtīgi. Vispirms jau beidzot jābūt godīgiem un skaidri jāpasaka - reālajā dzīvē vairumā gadījumu sociālo nodokli pilnā apmērā par savu strādnieku maksā darba devējs.
Savukārt, ja šādu darbinieku ķer kāda kaite, uzņēmējs ir spiests turpmākās 14 dienas apmaksāt viņa «slimības lapu». Tālāk jāņem vērā, ka arī šā darbinieka vietā kādam ir jāstrādā, tāpēc nākas pieņemt darbā jaunu cilvēku uz laiku, maksāt viņam algu, kā arī valstij sociālo nodokli par attiecīgo strādnieku. Tādējādi tiek grauta vietējo uzņēmumu konkurētspēja, jo apstākļos, kad Baltijas valstu uzņēmēji maksā saviem darbiniekiem ļoti līdzīgas darba algas, saņem izejvielas par teju vienādām cenām utt., Latvijas darba devēju ražošanas izmaksas ir lielākas.
Īpaši nepatīkama situācija ir tāpēc, ka patiesībā Latviju nebūt nevar uzskatīt par masveida lepras slimnieku valsti. Piemēram, kādā no Db rīkotajām konferencēm viens no Latvijas būvniekiem atzina, ka esot sapratis, ko nozīmē vienā nozarē strādājošu konkurējošu uzņēmumu strādājošo draudzība. Tā sākas tad, kad vairāki strādnieki, kuriem mugurās ir jakas ar pilnīgi dažādu būvkompāniju firmas zīmēm, draudzīgi un čakli, taču nelegali rosās kādā būvobjektā. Turklāt tieši tajā laikā, kad pamatdarba vietās ir iesniegtas «slimības lapas». Tādējādi bez jau iepriekšminētajām nedienām uzņēmējiem tiek radīti negodīgas konkurences apstākļi, jo ir brigādes, kas strādā, nemaksājot nodokļus.
Lai risinātu šīs problēmas, valdībai ir būtiski jāsamazina vai pat jāatceļ to slimības dienu skaits, kas jāatmaksā no darba devēja kabatas. Tad arī valsts izjutīs šo problēmu, strauji rūkoša sociālā budžeta veidā, un varbūt beidzot steigs domāt efektīvus veidus, kā likvidēt fiktīvo «slimības lapu» apjomu.