Foto: no DB arhīva

DB viedoklis: Labāk palikt ES, bet ne par katru cenu 

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 2016. gada 23. februāris plkst. 7:48

Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir panācis vienošanos, kas ļauj šai valstij palikt ES, ja vien 23. jūnija referendumā briti nelems savādāk, pilnīgi droši to vēl prognozēt nevar.

Apmaiņā pret šo vienošanos briti ir saņēmuši tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tomēr ES pretinieku balsis Lielbritānijā joprojām ir gana skaļas, ieskaitot Londonas mēru Borisu Džonsonu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir valsts ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām un arī tās ekonomikas pienesums Eiropas līmenī nav nebūtisks, Lielbritānijas izstāšanās, protams, kaut kādā mērā vājinātu ES. Tomēr briti būtu lielāki zaudētāji. Neskatoties uz to, ka briti joprojām kavējas savas paputējušās impērijas sapņos, par lielvaru Lielbritāniju var dēvēt vairs tikai no militāro spēku viedokļa, ekonomiski tā labākajā gadījumā atbilst vidusmēra spēlētājam. Ķīna un Indija ar savām ekonomikām jau ir apdzinušas kādreizējo koloniālo lielvaru, pārskatāmā laikā tai, visticamāk, garām aiztrauksies arī Brazīlija un Indonēzija.

Turklāt Lielbritānijas izstāšanās no ES sagādātu lielu triecienu britu finanšu sektoram, kas veido 12% no šīs valsts IKP. Salīdzinājumam – Vācijā finanšu sektors dod tikai 3–4% lielu IKP pienesumu, taču nebūtu jābrīnās, ja daļa no britu piedāvātajiem finanšu jomas pakalpojumiem pēc Lielbritānijas izstāšanās aizplūstu uz citām ES finanšu metropolēm. Ļoti labi var saprast Lielbritānijā bāzētos uzņēmumus, kas lielā mērā ir pret britu izstāšanos no ES, jo tirgus apmērs ir nesamērojams. Visa ES kopā ir ap 500 miljoniem cilvēku liels tirgus, Lielbritānijā – ap 50 miljoniem. Ja skoti atjaunos savas neatkarības tieksmes, tad ātri var sanākt, ka Lielbritānija reducētos vien līdz Anglijas apmēriem. Protams, vienai samērā nelielai valstij runāt uz vienlīdzīgiem pamatiem ar pasaules lielvarām, piemēram, par brīvās tirdzniecības līgumiem, ir ievērojami sarežģītāk nekā visai ES kopā.

Kas attiecas uz ES, nav jau tā, ka britu izstāšanās tai būtu kā pīlei ūdens. Būtībā jau tagad ES dalās divu ātrumu Eiropā – eirozonā un pārējās ES valstīs. Vēl tālāka sadrumstalošanās loģiski vājina kopējos savienības spēkus. Tajā pašā laikā nav arī tā, ka britu pārmetumi, piemēram, par lielo Briseles birokrātiju būtu no gaisa grābti – ne jau velti eiroskeptiķu vara teju visās ES valstīs šobrīd ir tik liela. Eiropas politiķu cēlā ideja par ciešāku integrāciju provocēja pretestību, jo trūka pārliecinošu argumentu, ko šī integrācija dos, un norišu temps bija par ātru.

Kopumā esošā krīze rāda, ka Eiropas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas, taču tas automātiski nenozīmē, ka viss ir jāizlemj Briselei. Atliek cerēt, ka ES gudrās galvas Eiropas krīzes atklātos vājos punktus ņems vērā un pēc krīzes ES valstis turpinās dzīvot veselīgākā mijiedarbībā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru