Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

SIA Cartiero ir savs šūšanas cehs, kur tiek gan izgatavoti pašu dizainēti tērpi, gan sniegti ārpakalpojumi citiem uzņēmumiem un dizaineriem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Cartiero bizness ir sācies ar visai specifisku produktu – tērpiem autosportistiem. Uzņēmuma īpašniecēm Lindai Baltiņai un Kristīnei Smilgai patīk mašīnas, viņas brauca uz autosporta pasākumiem un sapņoja, ka kādreiz pašas varētu piedalīties, rezultātā gan radās doma piedāvāt tērpus autosportistiem. «Tā mēs kaut kādā mērā varējām iesaistīties,» saka Kristīne. Izstrādājušas apģērbu piedāvājumu, viņas devās uz sacensībām, iepazīstināja tur klātesošos ar savu pakalpojumu. Sākumā viņas pirka šūšanas ārpakalpojumu, bet vēlāk izveidoja savu cehu. Autosportistu apģērbs top pēc individuāla pasūtījuma, viss tiek šūts pēc konkrēta cilvēka mēriem. «Šādus tērpus nevar atrast nevienā veikalā, klients mājaslapā pasūta un uzšujam pēc viņa mēriem, ar sponsoru logo,» saka Linda.

Tautas gudrību – darināt kamanas vasarā, bet ratus ziemā – ņēmis vērā Mārtiņš Straupmanis

Viņa lolotais zīmols 8Trees piedāvā dažādus koka suvenīrus, no kuriem šobrīd aktuālākā sērija ir koka sniegpārsliņas un citi ar svētku laiku saistīti priekšmeti, kuri tirdzniecībā ir no novembra vidus. M. Straupmanis paredz, ka lielākais pieprasījums pēc rotājumiem vēl tikai gaidāms – tuvāk svētkiem. «Jau kaut kad jūnijā izdomāju, ka Ziemassvētkos šādas lietas būs aktuālas, jo cilvēkiem patīk. Sāku ar zirdziņiem, eglītēm, tradicionālajiem motīviem un nonācu līdz sniegpārsliņām,» teic Mārtiņš.

Mārtiņa uzņēmums SIA U8 darbojas tikai kopš šā gada pavasara. Pirmie produkti bija piekariņi ar latvju zīmēm. Latvju zīmes šobrīd rotā visdažādākās preces, un Mārtiņš spriež, ka tas daļai cilvēku jau ir apnicis. Piemēram, uzņēmums piekariņus ar latvju rakstiem piedāvāja kolektīvās iepirkšanās portālā perkamkopa.lv, un pirmajā reizē bija 200 pirkumi, otrreiz – uz pusi mazāk, tāpēc turpmāk uzņēmums uz šādas produkcijas izgatavošanu vairs nekoncentrēsies.

Pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana, precīzāk, teju dubultošana, viesu izmitināšanas pakalpojumiem sarežģīs dzīvi tūrisma mītnēm Latvijā, novirzot tūristus pie igauņiem un leišiem

Topošā nodokļu reforma, meklējot visas iespējas, kā aizpildīt samazinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes radīto sūci, grasās uzvelt baļķi tūrisma nozares plecos. PVN likmes ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem palielināšana, kas formāli skaitītos samazinātās likmes atcelšana, tiek likta uz nodokļu reformas altāra kā viens no pasākumiem, lai kompensētu IIN likmes samazināšanu un neapliekamā minimuma palielināšanu.

Kā presē jau izraudājušies tūrisma nozarē strādājošie, PVN likmes pletne īpaši lips klāt lauku tūrisma uzņēmēju mugurām. Turklāt tas ietekmētu arī dārdzības dēļ zaudēto tūristu tēriņu apjomu ne tikai par nakts pārlaišanu vien. Nozare jau tagad žēlojas par to, ka cenām jābūt zemā līmenī, lai vispār uzturētu viesu plūsmu. Cenu palielināšana novestu pie tukšākiem viesu namiem, brīvdienu mājām un viesnīcām. Dzimtās zemes apceļotāji par pašreizējo cenu varētu būt arī citās domās, taču nozarei nopietni jārēķinās ar reģionālo kontekstu – jau pašlaik izmitinātāji valsts budžetā atstāj lielāku PVN šķiņķa kumosu nekā konkurenti Lietuvā un Igaunijā. Sadārdzinoties šī pakalpojuma izmaksām Latvijā, igauņu un leišu viesmīlības bizness iegūtu jaunu elpu gan no biznesa tūristiem, gan privātajiem ceļotājiem un droši vien arī no Latvijas atbraukušajiem atpūtniekiem, kam savas zemes apceļošana būtu kļuvusi sālītāka nekā tūrista deguna izbāšana ārpus tēvzemes. 1930. gados valsts iekšējā tūrisma propagandai tika pievērsta liela nozīme, tika iegriezts Latvijas apceļošanas propagandas rats. Pie viena tas kalpoja par patriotiskās audzināšanas paņēmienu, kas jaundibinātai valstij nebija mazsvarīgi. Tolaik skandēja aicinājumus apceļot dzimto zemi, bet tagad nodokļu reformas kaldinātāji spriež par veidiem, kā nevis veicināt apceļošanu, bet to apcirpt.

Aprīlī patērētāju vērtējumam nodota mazās alus darītavas SIA Tālavas ķēniņa alus ražotā produkcija ar tādu pašu nosaukumu. Ražotne divu gadu laikā izveidota Lizuma pagasta Kāmiešos, bet tās jaunākais auklējums Tālavas ķēniņa alus jau nopērkams Lizumā, Druvienā un Rīgā, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Šobrīd tiekot meklētas iespējas nefiltrēto un nepasterizēto alu, kas gatavots no ūdens, miežu iesala, apiņiem un alus rauga, piedāvāt arī gulbeniešiem.

Mazās alus ražotnes īpašnieks ir lizumnietis Jānis Kamarūts, bet izpilddirektores pienākumus veic viņa vedekla Ilze Kamarūte. Ideja par ražotnes izveidi savu vecāku lauku mājā Kāmieši piederot Ilzes vīram Aivaram, kurš pats jaunajā ģimenes uzņēmumā nestrādā, bet palīdz no tiešā darba brīvajos brīžos. Kā raksta Dzirkstele, ir grūti noticēt, ka ražotnes telpas iekārtotas no lieliem laukakmeņiem savulaik mūrētā lopu kūtī, kas ilgu laiku stāvējusi tukša. Tagad biezais mūris palīdz nodrošināt darītavas telpās vienmērīgu gaisa temperatūru gan ziemā, gan vasarā, kas alus darīšanas procesā ir ļoti būtiska.

Latvju lietu leļļu projekts sācies kā dārgs hobijs un māksla, pērn tas «iekāpa» amatniecības līmenī, bet šogad to jau var uzskatīt par maza apjoma ražošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu gandarīta par to. Ir sajūta, ka grūtākais laiks ir pagājis. Cilvēki mūs pazīst un, ja kādam vajag lelli un viņš ieraksta Google atslēgvārdus «latviešu lelle», tad uzreiz parādās mūsu mājaslapa. Mūsu rezultāta parādīšanās meklējumu augšgalā mums nav prasījusi īpašas pūles un maksāšanu,» saka Ieva Dāboliņa, Latvju lietu (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Atminoties biznesa sākumposmu, viņa norāda, ka pirmie trīs gadi biznesā ir grūti un riskanti. Viņa pieļauj, ka ir vieglāk attīstīt pakalpojumu biznesu, kur nav vajadzīgi lieli ieguldījumi un uzreiz tiek saņemta nauda par pakalpojumu. «Šī ir ražošana, kur jāiegulda materiālos. Leļļu izgatavošanas process nav ātrs, un reizēm lelle ir izgatavota un nodota veikalam, bet nauda par to atnāk tikai pēc pusgada,» teic Ieva. Tāpat viņa uzskata, ka par savu biznesa ideju ir jārunā ar citiem cilvēkiem, cik vien bieži un daudz iespējams, lai uzzinātu citu domas par to. Ieva uzsver, ka jāieklausās visos viedokļos – gan tajos, kas ir patīkami, gan tajos, kas nav glaimojoši. «Jābūt gatavam atkāpties no saviem priekšrak­stiem, aizspriedumiem, jāspēj mainīties. Protams, tas nenozīmē, ka jāmaina ideja pašos pamatos, bet jāpiemērojas tam, ko cilvēki vēlas,» viņa teic. Tāpat Ieva norāda, ka vienmēr vajadzīgi vairāki izejmateriālu piegādātāji, lai būtu rezerves variants krīzes brīdī.

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Jāņi latviešiem allaž ir bijis laiks, līdz kuram apdarīt visus svarīgākos darbus, sakopt durvju priekšu un tad nodoties svinībām, vienlaikus talkā ņemot dažādus ticējumus, mēģinot saprast, ka gaida atlikušajā pusgadā.

Tā vismaz tas bija pirms vairākiem gadsimtiem, kad gan vasaras, gan arī ziemas saulgrieži ļoti lielai daļai iedzīvotāju nebija vien apgrozījuma veicināšana tirdzniecības tīkliem plus atvieglojuma sajūta, ka atkal jau dažas dienas pilnīgi oficiāli drīkst neiet uz darbu. Tomēr zināmas paralēles ar seno latvju paražām var vilkt arī redzot šodien notiekošos procesus.

Piemēram, attiecībā uz minēto nepieciešamību laikus paveikt darbus… Vai var teikt, ka mūsu tautas kalpi būtu līdz šiem svētkiem padarījuši visu kā nākas? Nē! Viens otrs tautsaimniecībai būtisks normatīvais akts tā arī palicis pusratā, bet to pieņēmēji devušies ne tikai Jāņu, bet arī visaptverošās vasaras brīvdienās. Izskatās, ka daļa no viņiem visai cītīgi ir lasījuši tautas ticējumus. Piemēram, šo: «Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib, un darīt, ko grib, neviens neredz.» Vismaz, redzot, kā tiek pieņemts viens otrs lēmums, kļūst skaidrs, ka tas notiek pietiekami ačgārni. Proti, tā vietā, lai aktīvi apkarotu ēnu ekonomiku, ir palielināts nodokļu slogs. Turklāt tas ir darīts tā, ka atkal jālieto vārds «ačgārni», jo daļu no ieviestajiem nodokļiem valsts nemaz nav spējīga iekasēt. Bet tagad, īsu brīdi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, politiķi staigā gluži kā «satinušies baltos palagos» un bārstīdami tādus izteikumus, paziņojumus, it kā neviens neatcerētos, ka tieši šis parlamenta sasaukums ir pieņēmis pašus diskutablākos lēmumus.

Lielie vides sanācijas projekti šogad gājuši kā pret kalnu, lielāki vai mazāki sarežģījumi vērojami visos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Strīdi par papildu līdzekļu piešķiršanu Inčukalna gudrona dīķu izsmelšanas turpināšanai, ieilgusi iepirkuma procedūra, padarot Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanāciju par teju neīstenojamu noteiktajā termiņā, līguma laušana par Liepājas Karostas kanāla tīrīšanu, bažas par nesaimnieciskumu, izvēloties Sarkandaugavas piesārņojuma novērsēju un neskaidrība par nacionālā līdzfinansējuma piesaisti projekta turpināšanai. Tā varētu rezumēt šogad vides sanācijas projektos notikušo.

Tā kā to īstenošanai piesaistīts liels Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, kavēšanās un sarežģījumi rada riskus neapgūt līdzekļus. Tas savukārt nozīmē lielus papildu tēriņus valsts budžetam. Arī atteikšanās no darbu veikšanas vai turpināšanas nav pieļaujama – piesārņojums turpina indēt Latvijas zemi. «Sanācijas projekti ir vieni no sarežģītākajiem, kas šobrīd Latvijā tiek īstenoti, jo tie ietver darbības ar bīstamajiem atkritumiem, par kuru izcelsmi, sastāvu un apjomu ir pieejama ierobežota apjoma informācija, turklāt šādu projektu īstenošanā ir salīdzinoši maza pieredze gan finansējuma saņēmējiem, gan piegādātājiem – projektētājiem, sanācijas darbu veicējiem un līguma izpildē iesaistītajiem inženieriem,» taisnojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti. Var tikai minēt, vai kāds uzņemsies atbildību, ja projekti tomēr paliks pusratā. Runājot par Olaines izgāztuvi, vides ministrs Kaspars Gerhards solījis izvērtēt kļūdas un iesaistīto amatpersonu atbildību. Šobrīd ir ierosināta dienesta pārbaude un tiek vērtēta amatpersonu rīcība laika periodā no 2012. gada. Meklēt iespējamos vainīgos, tiesa, cita ministra laikā tika solīts arī gudrona dīķu sāgā, skati tika mesti VARAM tā laika valsts sekretāra Aleksandra Antonova virzienā. No amata viņu atbrīvoja, pamatojot to ar pārkāpumiem pavisam citā lietā, un nu jau ilgāku laiku viņš tiesājas par atjaunošanu amatā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lata atdzimšana jaunajā veidolā notika ačgārni – vispirms bija izejviela, tikai pēc tam radās idejas par to, ko no šī materiāla izgatavot, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Interese par latu izmantošanas iespējam SIA Kepler78b īpašniekam Druvim Vectirānam radās jau pirms 2014.gada 1.janvāra (kad Latvija pārgāja uz vienoto Eiropas valūtu) – medijos skarts arī temats par to, kas notiks ar latiem, kas izņemti no apgrozības. Bija skaidrs, ka lati savu otro, šoreiz nedaudz par divdesmit gadiem ilgāko pastāvēšanu ir beiguši. Atšķirībā no monētām latu banknotes skaists liktenis negaidīja – sasmalcināta un sapresēta briketēs, daļa šīs naudas masas nonāca siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma dedzināšanas katlos, pārējā – vienkārši izgāztuvē.

Rīgā uzsākts jauns projekts - Rātslaukumā, Doma laukumā un Brīvības pieminekļa laukumā tūristiem un ikvienam interesentam ir iespēja nofotogrāfēties ar meitenēm, kuras tērptas košos seno lībiešu, Nīcas, Lielvārdes un Ziemeļvidzemes tautas tērpos.

Fotografēt un fotografēties var par brīvprātīgu ziedojumu.

Latvijā ir krāšņas Dziesmu svētku tradīcijas, tomēr Rīgas un Latvijas apmeklētājiem ir maz iespēju redzēt latviešu tradicionālo kultūru. Tādēļ projekta iniciators - etnogrāfisko leļļu ražotājs Latvju Lietas sadarbībā ar Tautas tērpu centru SENĀ KLĒTS - aicina visas tūrisma attīstībā ieinteresētās institūcijas, uzņēmumus un gidus atbalstīt šo iniciatīvu.

«Tieši atšķirīgais un tikai mums raksturīgais ir tas, ko vēlas redzēt mūsu valsts apmeklētāji. Iedomāsimies, cik skaista un tūrista acīm eksotiska valsts būtu Latvija, ja visi tie, kam tautas tērpi ir, tos lietotu ja ne ikdienā, tad vismaz biežāk. Mūsu meitenes ir personības ar augstu pašcieņu, pieredzi tērpu demonstrēšanā un horeogrāfijā, un šis projekts būs mūsu devums Latvijas tēla veidošanā,» projekta ideju skaidro Ieva Nikoleta Dāboliņa no Latvju Lietām.

Tautas raksti piedien ne tikai tradicionāliem aksesuāriem; tie var rotāt arī tik mūsdienīgu aksesuāru kā legingi.

«Man pašai ļoti patīk legingi, tie ir ērti un praktiski. Tos var vilkt vienmēr un visos laikapstākļos,» stāsta legingu zīmola Moshmosh radītāja Līga Auziņa. Pēc viņas domām, kreklu un džemperu veikalos ir daudz, un tie ir ļoti dažādi – ar uzrakstiem, aplikācijām utt., savukārt bikses un legingi ir līdz galam neaptverts darba lauks.

L. Auziņai radās doma apvienot divas lietas – legingus un latviešu tautas rakstus. Šo apģērba gabalu viņa piedāvā apdrukātu sietspiedes tehnikā. «Es dzīvoju Latvijā, man te patīk un mums ir, ar ko lepoties. Ir tik daudz foršu lietu – kāpēc pašiem tās neizmantot? Nav jāņem sveši raksti, mums taču ir tik brīnišķīgi savējie,» saka L. Auziņa.

Vecrīgā, Audēju ielā tiks atvērta LATVJU LIETU darbnīca – veikals. Tur galvenā prece būs latviešu etnogrāfiskās lelles.

Audēju ielā netālu no Mārstaļu, Skārņu un (arī) Grēcinieku ielas krustojuma, kur «dzīvo» Rokkafejnīca, Jautrā lapsa un Easy Wine, vienā no noslogotākajām Vecrīgas ielām «skanēs latviešu tautas mūzika, smaržos zāļu tēja un piparkūkas, tiks pītas IEVIŅU biželes un ietērptas greznās BAIBAS, pucētas mazās nerātnās LAIMDOTAS un nevainojamās, rūpīgi nostrādātās SPĪDOLAS. Apmeklētāji un pircēji varēs redzēt, kā Audēju ielā atkal tiek austs, šūts un izšūts, gludināts, siets un pīts, jo darbnīcā bieži viesosies latviešu amatnieki», sola veikala īpašnieki.

Darbnīcā varēs iegādāties latviešu mākslinieku gleznas, latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru un arheoloģiskās rotas.

Lelles interesē ne vien kolekcionārus, bet arī tūristus kā suvenīrs un vietējos kā rotaļlieta

«Lelles ir latviskas, izstaro mīļumu un siltumu, ko spēj tikai roku darbs. Īpaši to jūt bērni,» saka Ieva Nikoleta Dāboliņa, suvenīrleļļu zīmola Latvju lietas (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Viņa lelles sāka izgatavot jau 2009. gadā, bet toreiz nebija ne pieredzes, ne zināšanu par tirgu, un dullā ideja biznesā nepārvērtās. Lai arī iepriekš šajā pašā jomā viņa bija apdedzinājusies, nebija bail to darīt vēlreiz.

Uzņēmumam «azotē» ir vairākas lelles dažādās cenu kategorijās – linu suvenīrlelles Liene un Līga, rotaļu lelle Ieviņa. Ir arī Baiba, kas ir visdārgākā, jo tai ir villaine, ozolkoka pamatne, sudraba sakta u.c. niansētas detaļas. Ar laiku paredzēts Baibai izstrādāt «māsu» ar porcelāna galviņu un rociņām, kas atbilstu īstenu kolekcionāru prasībām.

Imidža dizainere Jolanta Karele latvju rakstus apspēlē, radot auduma dizainu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latviešu pūra lāde ir tik bagātīga. Aplūkojot vairākās grāmatās un internetā atrodamo informāciju, bija žēl, ka tik skaisti un spēcinoši raksti tiek aizmirsti. Tautas bagātību krātuvē atrodams krietni vairāk zīmju, ne tikai Lielvārdes jostas raksts un auseklītis. To vēlos parādīt un popularizēt,» stāsta Jolanta.

No kleitas līdz lakatiem

Pirmo impulsu – vēlmi apdrukāt audumu – viņa sajutusi pirms sešiem gadiem, kad Francijā kādā baznīcā ieraudzīja skaistu vitrāžu. «Man tā tik ļoti iepatikās. Vitrāžu sabildēju un gribēju uztaisīt tādu audumu. Atbraucu uz Latviju un sabēdājos, jo nebija iespējas to realizēt. Varēja pasūtīt tikai veselu auduma baķi ar vienu rakstu. Tas bija dārgi un nevajadzīgi. Nesen nejauši uzzināju, ka Latvijā ir uzņēmums, kas mazos apjomos apdrukā dabīga materiāla audumus. Pirms tam kaut ko uzdrukāt varēja tikai ierobežotā auduma laukumā. Mani interesē zīda, kokvilnas, viskozes auduma pilnīga apdrukāšana,» stāsta Jolanta.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Getliņiem pārvirzīs gan visu atkritumu, gan finanšu līdzekļu plūsmu - operatori uzskata notiek nacionalizācija un veidojas monopols.

Aviācija

Ryanair nāksies maksāt par drošības pakalpojumiem Rīgas lidostā

Kaut arī iecerētā deviņu vai 10 eiro maksas ieviešana par lidostas Rīga lidlaukā sniegtajiem aviācijas drošības un glābšanas pasākumiem Ministru kabineta komitejā (MKK) apstiprināta netika, šāda maksa, kaut arī zemāka, visticamāk, būs. Tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai no aviokompānijas Ryanair iekasētu samaksu par drošības pakalpojumiem, MKK sēdē sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.

Valdības sēdē otrdien izvērsās visai asa diskusija starp veselības ministri Ingrīdu Circeni (Vienotība) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņiem – ministrei ir iebildumi pret to, ka, neraugoties uz to, ka daļa siltināšanas projektu vēl nav pabeigti, tiek piešķirti līdzekļi jaunu projektu finansēšanai.

«Es uzskatu, ka vispirms ir jānosiltina pusnosiltinātās ēkas un tikai pēc tam jāķeras pie jaunām,» paziņoja I. Circene, pieprasot, lai šis viedoklis tiktu pievienots Ministru kabineta lēmumam par emisijas kvotu tirdzniecībā iegūto līdzekļu novirzīšanu ēku siltināšanai.

Veselības ministre zināja teikt, ka atsevišķu slimnīcu, piemēram, Liepājas slimnīcas ēku siltināšana palikusi esot palikusi pusratā. Tādēļ, viņasprāt, ir absurdi novirzīt līdzekļus, piemēram, veikalu noliktavu ēku siltināšanai. VARAM ierēdņi gan zināja teikt, ka slimnīcu ēku siltināšanai izmantota Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda, nevis emisijas kvotu tirdzniecībā iegūtie līdzekļi.