DB Viedoklis

DB viedoklis: Mīda skudras, bet lāci neredz

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti

Intensīva un mērķtiecīga ēnu apkarošana valsts maku varētu piepildīt ar vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro nodokļu maksājumos, kas pašlaik sagulst nevis publiska, bet privāta rakstura interešu kabatās. Aplēses par šo summu paliks tikai aplēses līdz brīdim, kad politiskā ieinteresētība šo naudu pārbērt valsts makā būs nobriedusi tiktāl, ka vairs neizskatīsies pēc ēnu apkarošanas plānu zīmēšanas tikai zīmēšanas pēc.

Gadu no gada par vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas iemesliem tiek piesaukta sabiedrības lielā iecietība pret šo sērgu. Tā teikt, roka nepastiepjas prasīt čeku no friziera vai auto mazgātāja. Tomēr tie ir sīkumi. Tāda pati tolerance, tikai efektā daudzkārt spēcīgāka, ir kliķes politiķiem. Tiem pie varas esošajiem, kurus, acīmredzot, iespējams raustīt un grūstīt pēc sirds patikas, lai mēs kā valsts mīdītu ēnu ekonomikas skudras, bet lāčus izliktos nemanām, kaut nāsīs jau sistos dvaka no lāča mutes zobainā dobuma. Kurš kuru te spoguļo – sabiedrība varu vai tomēr otrādi?

Vispirms par skudrām. Kā sarunā ar DB iepriekš atzīmēja BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis, uz grauda tiek turēti tie cilvēki, kuri saņem naudas piešprici no ārzemēs strādājošiem radiniekiem vai draugiem, jo nav pareizi noformējuši pārskaitījumus. Un – pie lāčiem atgriežoties – tas notiek uz PVN riņķadanču un jau piesaukto gar degunu aizplūstošo 1,5 miljardu eiro fona. Dažāda kaluma nodokļu jomas speciālisti viens pēc otra intervijās DB uzsvēruši nepieciešamību beidzot «izlikt publiskai apskatei» kādu aizturētu PVN lielkrāpnieku. Tostarp ēnu ekonomikas indeksa veidotājs Arnis Sauka, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Jānis Butkevičs, Sorainen partneris Jānis Taukačs un citi. Neskatoties uz preses spiedienu un uz to, ka neiekasēto nodokļu apmērs pieaug, pašlaik nav precedenta, kad kāds tiešām būtu nokļuvis aiz restēm, vai tie būtu shēmotāji paši personīgi, vai tie, kas tikai smērējuši rokas, vai arī tie, kas pasākumu pieseguši.

Tātad – miljoni kūst, bet vainīgo kā nav, tā nav. Latvijā labi apzināmies ēnu ekonomikas radītās nodokļu bāzes iztrūkumu. Tikmēr Lielbritānijas sārto lapu laikraksts Financial Times par gada labāko finanšu ministri Eiropā atzinis mūsu Danu Reiznieci-Ozolu. Tā noteikti ir laba ziņa ārvalstu investoriem, jo – kur gudra ministre, tur pēc analoģijas arī gudra nodokļu sistēma. Kā raksta britu medijs, mūsu ministre tieši uz ēnu apkarošanu arī ieciklējusies. Te, no «virtuves» raugoties, vairāk gan šķiet, ka lauri viņai tomēr piešķirti avansā. Pirms redzamākiem rezultātiem ēnu ekonomikas apkarošanā, ķeroties pie «lāču» dīrāšanas un, kā solīts, aprīlī dodot stafeti jaunai nodokļu stratēģijai, lai nodokļi būtu ne tikai slogs, bet arī saderīgi zobrati tautsaimniecībai. Tai specifiskajos apstākļos, kuros atrodas Latvija, būs jānodrošina pilnvērtīga valsts pastāvēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skudras Metropole triumfē pasaules labāko pasākumu konkursā

Zane Atlāce - Bistere, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārstāvji - radošā apvienība "Skudras Metropole" - uzvarējuši vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā "BEA World Festival", kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē R/A "Skudras Metropole" projektu vadītāja Nora Kancīte.

"Skudras Metropole" 1. vietu ieguva par pērnā gada nogales "Citādām Ziemassvētku vakariņām", kuras starptautiskā žūrija atzina par labāko nominācijā "Privātais pasākums".

BEA (best event award) festivāls un konkurss notika jau 14. gadu, šogad tajā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules, sākot ar Eiropas lielvalstīm - Itāliju, Vāciju, Lielbritāniju - un beidzot ar Indiju, Austrāliju, Ķīnu, Izraēlu, ASV u. c. Pasākumu rīkotājiem šī balva ir līdzvērtīga kā Grammy balva mūziķiem vai Oskars kino nozares speciālistiem, tāpēc pat iekļūšana tā dēvētajā šortlistē ir cienījams panākums. Dienu pirms apbalvošanas ceremonijas Milānā, kur šogad risinājās "BEA World Festival", nominētais pasākums bija jāprezentē starptautiskai žūrijai, kurā bija gan daudzu ietekmīgu kooperāciju un zīmolu mārketinga nodaļu vadītāji (Ferrari, Lavazza, Red Bull, Oriflame, Airbus u. c.), gan pasaules prestižāko pasākumu aģentūru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Ceļa būvdarbu laikā pārvieto aizsargājamas skudras un ķērpjus

Zane Atlāce-Bistere, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums Binders autoceļa A 13 posma asfalta segas pārbūves darbu laikā veiksmīgi atrisinājis nestandarta situāciju – no būvniecības zonas "evakuējis" aizsargājamas skudras un ķērpjus.

Atbilstoši līgumsaistībām ar VAS Latvijas Valsts ceļi, uzņēmums pavasarī uzsāka autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) asfalta segas maiņu gandrīz 12 km garā posmā jeb no 144,7. līdz 156,4.km. Daugavpils novadā būvdarbu posma ceļmalās atradās izciršanai paredzēti koki, ko saglabāt nebija iespējams, jo ievērojami apdraudēja autotransporta kustības drošību.

Būvdarbu plānošanas procesā tika konstatēts, ka dažos no kokiem sastopama aizsargājamā kukaiņu suga – spožā skudra (Lasius fuliginosus – lat.), kā arī aizsargājama ķērpju suga – liepu parmelīna (Parmelina tiliacea – lat).

Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta (DU DZTI) Biosistemātikas departamenta vadošais pētnieks Dr.biol. Maksims Balalaikins pastāstīja, ka konkrētajā ceļa posmā sastopamajos kokos mitinās vairākas kukaiņu sugas, kas barojas ar trūdošo koksni un norādīja, ka pēc aizsargājamo kukaiņu un ķērpju sugu konstatēšanas, Dabas aizsardzības pārvalde izvirzīja īpašas dabas aizsardzības prasības, kas jāievēro, veicot konkrētā ceļu posma rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pobeda Confectionery liegts izmantot preču zīmi Lāču ģimene

Monta Glumane, 22.08.2018

Uzskatu, ka Latvijas ražotājiem ir jābūt gataviem aizstāvēt savu vārdu, darbu un veiktos ieguldījumus un mēs to arī darīsim, teic Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Normunds Skauģis: vajadzētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku

Sandra Dieziņa, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lāči pērn atvēruši vairākus veikaliņus, kas sekmējis ieņēmumu pieaugumu

Dažādu apstākļu dēļ pagājušais gads nebija viegls, bet kopumā savus plānus izpildījām un rezultātus sasniedzām, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Jaunus veikalus šogad uzņēmums pagaidām neplāno atvērt, jo jātiek galā ar esošajiem. Viena no lielākajām problēmām ir darbaspēka trūkums. N. Skauģis uzskata, ka jāsakārto esošā sistēma, lai varētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku.

«Svarīgs jautājums ir bezgalīgās slimības lapas. Tik daudz, cik cilvēki slimo pēdējos gados, – nezinu, vai Lāči būtu attīstījušies, ja tā būtu agrāk. Tā nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir arī citos uzņēmumos. Algas ir legālas, tātad bezdarbnieka pabalsts ir stabils. Kāpēc lauku cilvēkam jānāk cept maizi, ja viņš pa vasaru var saņemt pabalstu un iet lasīt sēnes un ogas, un pelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klimata pārmaiņu dēļ polārlāči iemitinās Krievijas ciematā

Ilze Žaime, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lāči, reģistrējot jaunu komercķīlu, ieķīlājuši pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības

Žanete Hāka, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotāja SIA «Lāči» apgrozījums 2018.gadā pieaudzis par 2,1% jeb 173,89 tūkstošiem Eiropas savukārt peļņa gada laikā palielinājusies par 31,65 tūkstošiem eiro.

Kā skaidrots vadības ziņojumā, galvenie iemesli peļņas pieaugumam bija darba ražīguma kāpums, efektivitātes uzlabošana, ekonomika mārketingā un citos saimnieciskajos izdevumos, kā arī izmaiņas produktu portfelī.

SIA «Lāči» apgrozījums 2018.gadā audzis līdz 8,31 miljonam eiro, bet peļņa – līdz 164,25 tūkstošiem eiro. 7,81 miljonu eiro no kopējā apgrozījuma uzņēmumam nodrošinājuši ieņēmumi no preču pārdošanas, bet atlikušo daļu – pakalpojumu sniegšana.

Pārskata gadā uzņēmuma darbinieku skaits palielinājies līdz 271 strādājošajam un personāla izmaksas, tostarp gan apdrošināšana, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un darba alga veidojušas 3,30 miljonus ciro (+3,51%, salīdzinot ar 2017.gadu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju uzkrājumu grūtā pārskatāmība kaitē iedzīvotāju izpratnei par savām un par valsts finansēm

Šonedēļ darbību ir sācis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo 2. pensiju līmeņa plāns Indexo Izaugsme, ievērojami uzlabojot konkurenci attiecīgajā jomā. Jautāts, kāpēc tieši tagad, Indexo akcionārs Henriks Karmo sarunā ar DB paskaidro, ka pēdējos gados pieaugušie pensiju fondu uzkrājumi rada vidi efektīvākām finansēm.

Dabiski, ka Tuleva bija pirmais šāds fonds reģionā, jo jūs esat igaunis. Bet vai var kaut kādā mērā teikt, ka Igaunija ir līderībā?

Igaunijas pensiju fondi pirmām kārtām ir nedaudz lielāki, lai gan mums ir mazāk iedzīvotāju. Iemesls tam ir drusku lielākas algas, drusku labāka nodokļu deklarēšana, un Igaunijā nav arī izpeļņas griestu, līdz kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju 2. līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvenergo» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks ir informējis ekonomikas ministru Ralfu Nemiro par visu padomes locekļu lēmumu atkāpties no amata, jo neredz iespēju pilnvērtīgi pildīt funkcijas esošā politiskā spiediena dēļ, informē uzņēmums.

Padome norāda, ka pēc vairāku politiķu publiskajiem paziņojumiem tā kļuvusi par «neērtu padomi» un neredz iespēju pildīt akcionāra – Latvijas valsts - doto uzdevumu par elektrības rēķinu samazināšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas bija viens no galvenajiem iemesliem iepriekšējās padomes atcelšanai.

Pagaidu padome apzinās, ka tās lēmums par atkāpšanos var ietekmēt uzsākto elektrības rēķinu samazināšanas gaitu, kā arī «Latvenergo» koncerna pilnvērtīgu lēmumu pieņemšanu līdz tiks nodrošināta pastāvīgās padomes iecelšana. Tomēr esošajā politiski nokaitētajā gaisotnē tā neredz citas iespējas, kā atkāpties, norādīja uzņēmumā.

«Uzskatām, ka nav pamatoti pārmetumi padomei par politisko angažētību, jo tajā darbojās savas jomas eksperti un daļa no tiem jau līdz šim piedalījās Ekonomikas ministrijas izveidotajā darba grupā par elektrības rēķinu samazināšanu un to iecelšana padomē ir iesāktā darba turpinājums,» komentēja P.Rebenoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Miķelis Rēdlihs papildlaikā izrauj Rīgas Dinamo šosezon pirmo uzvaru savā laukumā

LETA, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārtus pagarinājumā gūstot Miķelim Rēdliham, Latvijas komanda Rīgas «Dinamo» Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta mačā savā laukumā pagarinājumā ar 3:2 (0:1, 1:1, 1:0, 1:0) pārspēja Čerepovecas «Severstaļ» vienību, tiekot pie šosezon pirmās uzvaras savā laukumā.

Iepriekšējās astoņās spēlēs savā laukumā «Dinamo» cieta astoņus zaudējumus. Treneru kolektīvā un sastāvā būtiskas izmaiņas veikusī Rīgas komanda pēdējās 19 spēlēs piedzīvojusi 17 zaudējumus, bet pēdējos piecos mačos gūtas divas uzvaras.

Pamatlaikā laukuma saimnieku labā vārtus guva amerikāņu uzbrucējs Denijs Kristo un Gunārs Skvorcovs, bet pagarinājumā ar precīzu metienu atzīmējās Miķelis Rēdlihs.

Spēli aktīvāk iesāka mājinieki, turklāt pirmajā minūtē sadursmē ar «Dinamo» uzbrucēju Gintu Meiju divi viesu hokejisti guva savainojumus. Tiesa, pirmās puslīdz bīstamās situācijas pie vārtiem izveidoja pretinieki, taču Rīgas komandas vārtsargs Jānis Kalniņš bija uzdevumu augstumos. Tuvojoties perioda vidum, rīdzinieki tika pie iespējas spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču tas palika neizmantots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizainers Mārcis Ziemiņš radījis produktu "Spray Box", kas apvieno gaumīgu dizainu ar šobrīd svarīgu funkciju - roku dezinfekciju.

Brīdī, kad arī M.Ziemiņa nozarē, tāpat kā daudzās, tika norauts stopkrāns, atcelti un apstādināti pilnīgi visi esošie un tuvākās nākotnes projekti, dzima doma, kas tiešā mērā ir saistīta ar šī brīža situāciju.

"Pirmkārt, mani rīkoties pamudināja apziņa, ka ļoti gribu kādam palīdzēt un radīt ko tādu, kas atvieglotu kādam ikdienu šajā mums visiem sarežģītajā laikā. Nedaudz papētot tirgu un apsekojot sabiedriskas iestādes, kurās ir izvietoti roku dezinfekcijas stendi, sapratu, ka gribu radīt stendu, kas atšķiras no citiem. Galvenā doma man bija radīt tādu stendu, lai rokas dezinficēt varētu, nepieskaroties stendam/pogām/ pumpīšiem, kuriem ir pieskārušies vēl simtiem citu cilvēku pirms manis. Man kā dizainerim, protams, svarīgi ir, lai stends ne tikai perfekti un droši pilda savu galveno funkciju, bet ir arī vizuāli pievilcīgs, elegants un estētisks, un tas organiski var iederēties telpas interjerā, to tikai papildinot, ne izbojājot kopējo dizainu," stāsta M.Ziemiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajās gada nogales ballēs ir lieliska iespēja uzņēmuma vadītājam apliecināt darbiniekiem, ka ir daļa no komandas.

Vienas receptes, kā priekšniekam uzvesties gadu mijas ballē, nav, atzīst DB uzrunātie organizāciju psihologi un pasākumu rīkotāji, tomēr visi ir vienisprātis, ka sliktais tonis ir būt rezervētam, uz visu notiekošo noskatīties it kā no malas un drīz pēc oficiālās uzrunas svinības pamest.

Viens no uzņēmuma vadītāja pienākumiem gada nogales ballē ir uzrunas teikšana, un DB aptaujātie eksperti uzsver, ka šim uzdevumam nevajadzētu pieiet vieglprātīgi, bet gan sagatavoties, jo darbinieki sacītajā patiesi ieklausās.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķis Igo atradis savu izpausmes veidu ne vien caur mūziku, bet arī dzeju un grafiku

Ar zīmolu Igo. Akcents Personībai pieejams plašs lietu klāsts – grafiskie mākslas darbi, glāzes, krūzes, šķīvji, galdauti, spilveni, kartītes, apģērbs, sveces. To idejas autors ir mūziķis un dzejnieks Igo, kurš atzīst, ka mākslas klātbūtne viņa ikdienā bijusi jau kopš bērnības, jo mamma ir grafiķe, kura viņu ņēma līdzi, kad devās ielās zīmēt un skicēt.

«Lai gan esmu pirms tam uzstādījis konkrētu plānu, tas nav vienīgais, ar ko ir jānodarbojas. Jauno dizainu veidošana ir cieši saistīta ar to, vai es varu sakārtot savu ikdienu un veltīt konkrētu laiku un enerģiju tam, lai domātu par jauniem zīmējumiem. Laika trūkums ir viens no klupšanas akmeņiem. Ja vien zinātu, kā izdarīt tā, lai laika ir vairāk un diena ir garāka, un tajā izdotos visu iecerēto realizēt,» spriež mākslinieks, kurš ikdienā strādā tandēmā ar dizaineri Gitu Straustiņu. Abi sagatavo dizaina darba uzdevumu, stilistisku un to, kā vēlētos to redzēt. Pēc tam darbi tiek novirzīti ārpakalpojuma sniedzējiem, kuru ir prāvs pulks, jo katrai detaļai ir nepieciešams savs meistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Par to gandarīta eksperimentālā projekta "Piedzīvojums spoguļnamiņā" autore - radošās apvienības "Skudras metropole" vadītāja Gundega Skudriņa un dizaina risinājumu uzņēmuma "Don't Panic" dizainers Mārcis Ziemiņš, kurš plašāk pazīstams ar roku dezinfekcijas stenda "Spray Box" dizaina izstrādi.

Vēl ir iespējams pieteikties uz īpašu "Paulig" kafijas rituālu, kāds "Spoguļnamiņā" tiks organizēts katru dienu visas vasaras garumā.

Namiņš paredzēts tiem, kuri meklē dabas klātbūtni, ir gatavi jaunām sajūtām un pieredzei. Visiem, kuri vēlas gūt iedvesmu, prieku, izbaudīt ko nebijušu. Tiem, kuri nemeklē komfortu un ērtības, kuru tur nav, bet gan vēlas baudīt putnu dziesmas, upes čalošanu, meža burvību. Tiem, kuri vēlas relaksēties no ikdienas steigas, urbāniem pilsētu džungļiem un kņadas, un smelties mieru un labsajūtu dabas valdzinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru