SIA Latvijas Amerikas acu centrs 2018. gadā plāno sasniegt četru milj. eiro lielu apgrozījumu, nākamajā gadā investīcijām atvēlēt vienu milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) šogad pārkāpusi 25 gadu slieksni, un tā valdes locekle Una Brūna, atskatoties uz paveikto, atzīst, ka sākotnēji tā bija pat samērā traka ideja, veidot privātu klīniku, jo tolaik visi ārsti strādāja valsts medicīnā. Klīnikas dibinātājs un investors bija ASV profesors Džons Džozefs Makdermots, kurš Latvijas ārstiem iedēstīja ideju un ticību saviem spēkiem par privātas klīnikas izveidošanu. «Viņš bija tikai iespējas devējs, bet uzņēmuma vadība tolaik bija četru ārstu rokās, kuriem bija jādomā, kā vadīt biznesu, jo bija atbildība gan pret darbiniekiem, gan pacientiem, kuri saņēma pakalpojumu. Sākumā klīnikā bija tikai četri ārsti un menedžeris, kurš gan vadīja klīniku, gan pārdeva brilles, gan veica virkni citu pienākumu. Tagad klīnikā strādā 15 ārsti un ir plaša administrācijas komanda,» stāsta U. Brūna, kura pati uzņēmumā strādā jau 24 gadus.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēmusi izbeigt zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejas vadītāja Kristīne Vītola.

Vītola paskaidroja, ka «Zilā lagūna» Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 4.jūlijs, nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa to nav saņēmusi līdz pat nolēmuma sastādīšanai - 2018.gada 5.jūlijam ieskaitot. Tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav saskaņojusi ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tādēļ ir likumisks pamats izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, atbilstoši Maksātnespējas likumam.

Kā ziņots, «Zilā lagūna» Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai noteiktajā termiņā nebija iesniedzis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, un tuvākajās dienās tiesa plānoja lemt par tiesiskās aizsardzības procesa tālāku virzību.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Latvijas Banka (LB) rīt, 19. jūlijā, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar govs attēlu, informē LB.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eirozonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Eiro piemiņas monētā pārdzimis mākslinieku Gunāra Lūša (grafiskā dizaina autors) un Jāņa Strupuļa (plastiskā veidojuma autors) veidotais govs tēls, kas kā zemes un lauku simbols ilgus gadus rotāja 2 latu apgrozības monētas. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Latvijas brūnā govs izsenis bijusi svarīga ne tikai Latvijas tautsaimniecībai, bet arī kā lauku ikdienas ritējuma neatņemama sastāvdaļa. Latvijas brūnā ir slaucamo govju pamatšķirne mūsu valstī, šīs šķirnes dzīvnieki ir ražīgi, izturīgi, samērā pieticīgi un ilgmūžīgi, piemērojušies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Latvijas brūno priecājamies ieraudzīt, kad, nesteidzīgāk braucot, vērojam lauku ainavu. Dzejnieks Imants Ziedonis, kam bijusi nozīmīga loma atjaunotā lata naudas zīmju dizaina filozofiskās tēlainības veidošanā, poētiski parādījis brūnās govs un cilvēka dzīves cikla saikni: «Un, kamēr mazs brūns teliņš./ Caur brūnu govi rit, / Jūs arī varat paspēt / Kaut ko vēl padarīt.»

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmumam «Zilā lagūna» ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2.maijā «Zilā lagūna» iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos piekritības noteikumus.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Elita Stelte-Auziņa pārbaudīja kompānijas pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un saskaņā ar Civilprocesa likumu nolēma pieņemt pieteikumu un ierosināt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tiesnese «Zilajai lagūnai» noteikusi divus mēnešu - līdz 3.jūlijam - ilgu termiņu.

LETA jau ziņoja, ka 2017.gadā «Zilā lagūna» apgrozījums bija 4,351 miljons eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 177 152 eiro, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Valsts policiju (VP) pēdējā mēneša laikā pastiprinājusi apdraudēto savvaļas sugu izstrādājumu tirdzniecības kontroli un šajā periodā ir izņemtas dažādas preces, kas veidotas no Latvijā un Pasaulē aizsargātiem dzīvniekiem, informē VP.

Pārbaudēs, kas notika sadarbībā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi izņemti izstrādājumi no Āfrikas ziloņa, brūnā lāča un Eiropas ūdra kopumā 2500 eiro vērtībā. Eksperti skaidro, ka šo izstrādājumu vērtība galvenajos to patēriņa tirgos - Rietumeiropā un Āzijā - varētu pieaugt vairākas reizes.

Saistībā ar deviņu Eiropas ūdru ādu nelegālo tirdzniecību, pēc ekspertīzes veikšanas tiks lemts par kriminālprocesa ierosināšanu, savukārt pret ziloņkaula ilkņa un brūnā lāča ādas tirgoņiem uzsāktas administratīvā pārkāpuma lietvedības process.

Dabas aizsardzības pārvalde un VP atgādina, ka ir aizliegta tirdzniecība ar Latvijas īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem un to izstrādājumiem, kā arī aizliegts tirgot CITES konvencijas (Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām) Pirmajā, jeb stingrākās aizsardzības pielikumā iekļauto sugu dzīvniekus.

Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) ieguldījis vairāk nekā miljonu eiro redzes korekcijas iekārtas iegādē un ārstu kvalifikācijas celšanā.

Pilnvērtīgai redzes lāzerkorekcijai ir nepieciešami divi lāzeri - eksimerlāzers un femtosekunžu lāzers. Jaunā «Carl Zeiss» lāzeriekārtu «VisuMax» un «MEL 90» lāzeru komplektācija sniegs iespēju izvēlēties kādu no četrām lāzerkorekcijas metodēm - «LASIK», «Tran-Epi LASIK» jeb PRK, «Femto-LASIK» un «SMILE».

«Ik dienu pie mums klīnikā vēršas vairāk nekā 100 pacienti, un katra acis, veselības stāvoklis un dzīvesveids prasa individuālu redzes korekcijas veidu. Interese par redzes korekcijas iespējām ir liela, un esam pārliecināti, ka veiktās investīcijas klīnikas inovāciju attīstībā atpelnīsies,» norāda klīnikas vadītāja Una Brūna.

«Redzes korekcijai ar lāzeru ir svarīgs iekārtas tehniskais nodrošinājums, programmu pieejamība, spēja interpretēt un analizēt pieejamos datus. Jaunākās paaudzes lāzeriekārtas redzes korekciju veic dažu sekunžu laikā, līdz ar to tiek izskausti ar operāciju saistītie iespējamie riski,» skaidro U. Brūna.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

HTC U11 interesantākais pienesums viedtelefonu lauciņā ir Edge Sense malas, kas pārņem pogu funkcijas

Centieni padarīt savu produktu atšķirīgu no aizvien viendabīgākā viedtelefonu pūļa ražotājus vedina uz neparastiem risinājumiem. Viens eksperimentē ar krāsām, cits cenšas pavisam atbrīvoties no pogām, bet HTC savam šā gada flagmanim U11 dāvājis neparastu, saspiežamu korpusu. Tas gan nenozīmē, ka korpuss deformētos kā balons. Vienkārši abas malas atpazīst spiedienu un iztulko to kā komandas došanu.

Dizains

DB rīcībā nonākušais modelis uzreiz «aizķēra» skatienu. Tas ir izteiksmīgi zilā krāsā un tik spīdīgs, ka aizmugurējā stikla vākā var spoguļoties ne sliktāk kā ekrānā. Lai arī pierasts, ka gludie vāki ātri «aplīp» ar pirkstu nospiedumiem, vismaz šai versijai problēma nav tik saasināta. Uz tumši zilā stikla nospiedumi tik ļoti neizceļas. Formas ziņā U11 pārstāv mūsdienu klasiku. 7,9 milimetrus plāns un 169 gramus viegls viengabala metāla korpuss, kurā ievietots paliels 5,5 collu ekrāns. Atšķirībā no Samsung un Apple HTC vēl nav pamanījies izstiept ekrānu pa visu fasādi. Tas aizņem vien 71% no pieejamā laukuma. Virs un zem displeja ir pamatīgas melnas joslas, kurās attiecīgi ir skaļrunis un kameras, un mājas poga ar iestrādātu pirkstu nospiedumu lasītāju. Arī sānu apmales ir diezgan paprāvas. Neapšaubāmi intriģējošākā šī ūdensdrošā korpusa daļa ir saspiešanas vietas. Tās atrodas abos sānos uz leju no ierīces ekvatora. Tieši vietā, kur parasti plauksta aptver tālruni. Saspiežot telefonu, ekrāna malās parādās apaļīgi krāsas plankumi, radot ierīces ieliekšanās ilūziju. Saspiešanu var izmantot kā īsceļu uz fotokameru, lukturīti, paša izvēlētu lietotni vai kādu citu pamatfunkciju. Turklāt žestu dažādība dod iespēju uzstādīt vairākus īsceļus. Teiksim, ilgāks spiediens ir viena komanda, trīs īsi spiedieni – cita.

Valsts policija (VP) prezentējusi savu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Līdz ar to mainīsies policijas autotransporta trafarējums.

Latvijas Mākslas akadēmijas studenti gandrīz gadu strādāja pie Valsts policijas uzdevuma – izveidot jaunu trafarējuma dizainu policijas operatīvajam transportam, kas būtu mūsdienīgs. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas kopumā izstrādāja sešus interesantus, profesionālus un prasībām atbilstošus piedāvājumus, no kuriem policijas un akadēmijas ekspertu atzinību tomēr guva Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentes Megijas Jurevicas un Sallijas Štāles, doc. Maijas Rozenfeldes un prof. Ingūnas Eleres vadībā, veidotais dizains.

Jaunajā dizainā attēloti likteņupes Daugavas straumes ritmi. Kustība un dinamika, kas izriet no upes steigas, simbolizē virzību uz priekšu nākotnē. Šie elementi stilizētā veidā asociējas arī ar Laimas zīmi jeb Laimas slotiņu. Tā simbolizē mūžību un ritmu, dvēseles sargātāju. Zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.

Francijas pilsētā Nantē esošais Žila Verna vēja tunelis ir unikāls pasaulē, ņemot vērā tā mērogu un iespējas.

Marta beigās svinīgi atklātā objekta modernizācija ilgusi gandrīz gadu. Tā īpašnieks ir zinātnes un tehnoloģiju centrs CSTB.

6000 m2 plašais Žila Verna vēja tunelis spēj reproducēt visus klimatiskos apstākļus, sākot no visbiežāk sastopamajiem - vējš, sniegs, ledus, līdz visekstremālākajiem – cikloni, smilšu vētras, putenis, mīnus 32 grādu aukstums vai 55 grādu karstums, tādējādi dodot iespēju pārbaudīt klimatisko apstākļu ietekmi.

Galvenie klienti ir automašīnu, kravas automobiļu, lidaparātu un vilcienu ražotāji, kā arī būvnieki un dažāda aprīkojuma ražotāji.

Vēja tuneļa modernizācijas darbi izmaksājuši 8,5 miljonus eiro un paplašinājuši tā darbības iespējas.

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Šobrīd Tooche darbnīcā mēnesī top 50 pāri apavu no ananasu ādas, laika gaitā uzņēmums cer paplašināt ražošanu līdz 500 pāriem mēnesī.

Apavu zīmola Tooche (SIA YES) biznesa modelis ir tāds, ka apavi tiek izgatavoti tikai pēc pasūtījuma un netiek uzturēta liela noliktava. «Ja varam saražot un izsūtīt apavus piecu dienu laikā, pircēji ir ar mieru tik ilgi uzgaidīt. Līdz ar to zūd vajadzība pēc lielas noliktavas un varam izmantot resursus pareizāk un ražot tikai to, ko pircēji vēlas. Šobrīd meklējam investīcijas, lai palielinātu ražošanas apjomus. Līdz šim investējam tikai pašu nopelnīto no pārdošanas. Lai pēc gada palielinātu apgrozījumu desmit reizes, vajadzīgas 150 tūkstošu eiro lielas investīcijas pirmajā etapā, lai ieguldītu mārketingā un palielinātu apgrozījumu ar esošo komandu pašreizējā darbnīcā. Otrajā etapā plānojam atvērt otru ražotni. Ar laiku es vēlētos atvērt ražotni ASV vai Krievijā,» stāsta Mišela Šehurina, apavu zīmola Tooche dizainere.

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas nerimtīgajā cīniņā par mūsu valsts reputācijas atjaunošanu nebaidās ne no kā. Pat ne no riska izskatīties pēc tādiem, kas paši šo reputāciju tā drusciņ piešķiebj.

Tai dramatiskajā laikā, kad mūs no posta glāba Mīļais Lāčuks, formāli pazīstams kā Valdis Dombrovskis, valsts reputācija bija iebraukusi tikpat kā pilnīgā tā kā drusku riska zonā. Atgādināšu, paša premjera kundzes un premjera padomnieces kunga biznesa kredītiņu neveiksmīgais liktenis varēja pabojāt cienījamo ģimeņu naktsmieru un – ak šausmas! – pat valsts reputāciju. Kredīti iefasējās portfelītī un pārceļoja uz citu banciņu. Cik un kurš tieši uz to nopelnīja, bet kurš – ietaupīja, palika smalki iekūņots. Mūsu mīļā Brūnā Lācīša cīņu biedris Pelēkais Vilciņš toreiz Finanšu ministrijas vārdiem pauda: «Atbildot uz Jūsu jautājumu par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas paketi, kurā ir nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, informējam, ka, atbilstoši starp VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un AS Rietumu banka noslēgtajam uzņēmuma pārejas līgumam, līgumā ietvertie nosacījumi ir komercnoslēpums un nav atklājami bez Rietumu bankas piekrišanas,» – un draudi novērsti.

Lietavu izraisītie plūdi, kas ražas novākšanu daļā Latvijas padarīja neiespējamu, iedragās ne tikai lauksaimniecības ikgadējo statistiku un radīs būtisku nobīdi no aizvadītajos gados teju par normu kļuvušajā graudu kopievākuma rekordu pārsišanā, bet arī liks paraudzīties no cita skatupunkta uz šo no dabas joprojām ļoti atkarīgo nozari. Lietus mitēsies, upes atgriezīsies savās vietās, valsts varbūt pratīsies un pametīs izmisušajiem lauksaimniekiem kādas kompensācijas, dubļi nožūs, nāks citas ražas, zemnieki iemācīsies apdrošināt sējumus, bet – fundamentāla mācība paliks. Dabas pēriens jau nav bez iemesla.

Pasaulē nekontrolējami pieaug cilvēku skaits, un dabai jātiek galā ar populācijas izplešanās sekām: industrializāciju, atkritumiem, Ķīnas rūpniecību, lietusmežu izciršanu un, piemēram, arī ar pesticīdu un minerālmēslu lietošanas pieaugumu Latvijā vai ar to saistīto Baltijas jūras mirušo zonu izplešanos un tostarp Eiropas Komisijas rosināto mencas nozvejas apmēra samazinājumu kā reālām sekas jūras ekosistēmas traumēšanai. Kamēr Latvijā diskutējam par otrā un trešā bērna politiku un mūsu sabiedriskajā telpā defilē pat tāds jēdziens kā «depopulācija», globāli zemiešiem ir gluži citas raizes. Ja 1950. gadā pasauli apdzīvoja aptuveni 2,6 miljardi ļaužu, tad pērn sugasbrāļu skaits sasniedza turpat 7,5 miljardus. Populācijas pieauguma līkne turpina rauties uz augšu arī pašlaik, kamēr es rakstu, bet jūs lasāt šo komentāru. Viss pārējais vides jomā ir tikai pamatproblēmas sekas, turklāt tās visas arī ir cieši saistītas ar lauksaimniecību, tādas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības sarukums, mežu izciršana (angliski – deforestation), augsnes noplicināšanās. Strauji pieaugošās cilvēces vajadzības pasauli ietekmē ļoti brutāli, liekot vārdam «attīstība» arvien biežāk izklausīties pēc «lejupslīde». Cilvēce kopumā atgādina dīkdieni senajā Romā, kurš, atgāzies zvilnī, gaida mutē iekrītam vīģes un ielīstam vīnu. Taču visam ir sava cena. Pašlaik daļu no tās maksā vētras apciemotie amerikāņi. Sava mazā daļiņa no globālā rēķina jāapmaksā arī Latvijai. Tostarp par mazo upīšu taisnošanu, meliorācijas sistēmu ieviešanu, bet pienācīgu neuzturēšanu.

Ikoniskais amerikāņu kečups Heinz izauga no ideālisma un laba mārketinga

Heinca kečupa pirmsākumi meklējami tālajā 1876. gadā, kad vācu imigrantu dēls Henrijs Džons Heincs kopā ar vēl diviem radiniekiem nodibināja kompāniju, kas kā pirmo produktu sāka ražot kečupu. Pirms tam H.Dž. Heincs bija izmēģinājis roku mārrutku piedevas ražošanā, tomēr nesekmīgi – ar draugu aizsāktajai kompānijai bija lemts bankrotēt. Tomēr pāris lietas H.Dž. Heincs paņēma līdzi arī uz jauno dibinājumu, piemēram, caurspīdīgā stikla pudeli, kas nu ir Heinca kečupa globālā atpazīšanas zīme un kļuvusi pat par dizaina ikonu. Jau mārrutkus Heincs pildīja nevis tolaik pieņemtajā brūna, bet gan caurspīdīga stikla burkā, lai pircējs varētu pārliecināties, ko pērk, un lai uzsvērtu produkta nevainojamību un «tīrību». 19. gadsimta komerciāli ražotais kečups bija diezgan šmucīgs izstrādājums. To ne tikai gatavoja no puszaļiem tomātiem, bet tas arī saturēja bīstami daudz visādu ķīmisku brīnumu, bet jo īpaši ražotāji aizrāvās ar ogļu darvu, ko lika klāt, lai kečupu padarītu sarkanu, un nātrija benzoātu (E211), kas neļāva šai virai sabojāties. Kādā 1896.gadā veiktajā komerciāli ražoto kečupu pētījumā, 90% no visiem izpētītajiem saturēja kaitīgas vielas, kas «var novest līdz nāvei». Tādēļ gadsimtu mijā arvien skaļākas kļuva balsis, kas teica, ka benzoāts ir bīstams veselībai. Tas savukārt sadalīja kečupa pasauli divās karojošās nometnēs. Kā raksta The New Yorker, vienā pusē bija kečupa establišments, kas uzstāja, ka ir neiespējami uzražot kečupu bez benzoāta un ka tās devas, kas tiek izmantotas, nav kaitīgas (familiāra diskusija, vai ne?), un otrā pusē bija kečuppasaules buntavnieki, kas bija pārliecināti, ka vajag tik mazliet paprātot, un gan jau ar kulinārās zinātnes palīdzību tiks atrasts risinājums. Kā būtu, ja kečupu taisītu nevis no zaļiem tomātiem, kam ir maz pektīna, un bez kura mērce ir ūdeņaina, bet gan no gataviem? Un ja nu benzoāta vietā izmantotu vienkārši vairāk etiķa? Opozicionāru kečups bija pavisam citāds: tīrāks, ar labāku garšu un drošāks, tāds, ko arī mēs atpazītu kā kečupu, un visaktīvākais un veiksmīgākais no visiem buntavniekiem bija nu jau mums zināmais Henrijs Džons Heincs.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Samsung Gear S sērijas trešais modelis izskatās prestiži un piedāvā vairāk iespēju, nekā vidusmēra lietotājam nepieciešams

Tehnoloģiju uzņēmumu degsme bez mitas radīt aizvien jaunus produktus ir apbrīnojama. Gluži tāpat kā labākās viedtālruņu sērijas Samsung tagad ik gadu atjauno arī viedpulksteņus. Pērn novembrī saules gaismu ieraudzīja nu jau piektais korejiešu giganta mēģinājums radīt nevainojamu, uz rokas nēsājamu papildinājumu viedajam sakaru līdzeklim – Gear S3.

Tas pieejams divās versijās – Classic un Frontier. Pirmā, atbilstoši nosaukumam, ir klasiska un vairāk līdzinās glauniem vīriešu rokas pulksteņiem, bet otram modelim piemīt sportiskāks izskats. DB bija iespēja iepazīties ar biznesa aprindām piemērotāko Classic versiju.