Laikā, kad arvien vairāk kredītņēmējiem (gan fiziskām, gan arī juridiskām personām) rodas grūtības pildīt savas saistības ar bankām, bet tās savukārt sāk apsvērt nekustamā īpašuma apsaimniekošanas biznesu, ar teju revolucionāru ideju startējis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Doma ir pavisam vienkārša - bankām, it īpaši jau skandināvu izcelsmes, tuvākos trīs gadus neļaut vērsties pret tiem kredītņēmējiem, kuriem ir radušās problēmas ar naudas atdošanu.
Uzreiz jāteic, ka šāda scenārija realizēšanās gadījumā var rasties visnotaļ nopietnas problēmas, turklāt nevis Šleseram, bet Latvijas valstij kopumā. Protams, var piekrist daudzkārt izskanējušajiem apgalvojumiem, ka bankas lielā mērā pašas ir stimulējušas straujo kreditēšanos.
Attiecībā uz uzņēmumiem, tā vien izskatās, ka viena otra banka vēlas nevis ilgstošus sadarbības partnerus, bet gan pēc iespējas ātrāk nodrošināties atbilstoši principam - labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Tā vietā, lai radītu plānu, kā palīdzēt uzņēmumo, kuriem trūkst apgrozāmie līdzekļi, bankas savas kredītlīnijas labāk tur ciet. Citiem vārdiem sakot, banku tēls pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav no tiem pašiem spožākajiem.
Tajā pašā laikā... Nākas jau nu atzīt, ka neviena uzņēmuma vadītājam vai arī vienkārši iedzīvotājam baņķieri nav stāvējuši ar automāta stobru pie galvas, liekot ņemt kredītu. Respektīvi, kredīta ņemšana nekad nevienam nav bijusi spiesta lieta. Savukārt vadošās Latvijā strādājošās bankas, tāpat kā daudzās citās nozarēs strādājošās kompānijas, ir uzņēmumi, kas cīnās par savu naudu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja attiecīgā Šlesera ideja dzīvos un uzvarēs, tad bankas, visticamāk, vērsīsies starptautiskajās tiesās pret Latvijas valsti, kur mēs savukārt allaž esam zaudējuši. Tikai zaudējuma gadījumā jāmaksā gan būs nevis konkrētajiem politiķiem, kas būtu balsojuši par attiecīgo lēmumu, bet gan visai sabiedrībai kopumā.
Tāpat jābilst, ka pašreizējā Šlesera pēkšņā attapšanās par «grūtdieņiem», kurus spiež parādu nasta, lielā mērā ir atgādinājums, ka tuvojas vēlēšanu laiks, un katram politiķim ir nepieciešama kāda populisma artava, ar ko «paņemt» vēlētāju sirdis un prātus. Vieni aicina un droši vien vēl turpinās aicināt cilvēkus uz kopīgām saiešanām Vecrīgā, bet citi ir gatavi atkal jau «rausties uz buldozera», šoreiz - lai sturmētu bankas.