Korupcijas novēršanas un apkarošnas biroja (KNAB) priekšnieka Nornunda Vilnīša izstrādātais šīs iestādes reformu plāns jau ir izraisījis garas un plašas diskusijas. Arvien grūtāk gan kļūst saprast, kurā brīdī runa ir par rūpēm attiecībā uz korupcijas izskaušanu Latvijā, bet kurā - par vēlmi atsevišķām amatpersonām un, iespējams, arī politiķiem kārtējo reizi, kā mēdz teikt, vilkt deķīti uz savu pusi.
Tomēr saistībā ar šo plānoto reformu ir kāds aspekts, ko nevar atstāt bez ievērības. Proti, KNAB tiek paredzēts likvidēt struktūrvienību, kas savulaik tikusi izveidota, lai nodarbotos ar amatpersonu uzraudzību un interešu konfliktu novēršanu. Iemesls šādai iecerei ir vismaz interesants - ar šādiem jautājumiem varot nodarboties arī katras iestādes vadītājs pats. Turklāt pēdējā laikā šāda veida pārkāpumi kļūstot arvien nenozīmīgāki. Nu…
Pirmkārt, pat redzot, kādi cilvēki kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām un jaunās valdības apstiprināšanas ir nonākuši dažādos amatos, nerodas pārliecība, ka problēmas interešu konflikta novēršanas jomā būtu teju vai izskaustas. Skaļākais pēdējā laika piemērs tam droši vien ir Saeimas deputāta Visvalža Lāča (VL-TB/LNNK) solis, pieņemot par palīdzi savu meitu. Tiesa, jau drīz vien viņa pati no šā amata atkāpās, turklāt šis gadījums bija viegli identificējams. Varam tikai minēt, cik labi apmaksātos amatos ir iecelti pēdējo nedēļu laikā dažādi jaunievēlēto deputātu un ministru bijušie biznesa partneri vai vēlētāju uzticību neieguvušie partijas biedri. Tātad - darbalauks joprojām ir pietiekami plašs.
Otrkārt, ir jāatzīst, ka cilvēki bieži vien noteiktas normas ievēro nevis apzinīguma vadīti, bet gan bailēs no iespējamās pieķeršanas un tādējādi arī soda. Jau tagad, dzirdot, ka amatpersonu kontrole varētu nebūt viena no KNAB prioritātēm, ne viens vien darbonis droši vien priekā berzē rokas, saprotot, cik plašas iespējas drīzumā var pavērties. Turklāt pieņemot, ka iestāžu vadītājiem tiks uzdots kontrolēt, lai viņu padotībā esošie darbinieki nenonāk interešu konfliktā, rodas jautājums - kurš tad kontrolēs pašus attiecīgo institūciju priekšniekus?! Citiem vārdiem sakot, var izveidoties situācijas, kad interešu konflikti tiek novērsti vien tad, kad konkrētais gadījums jau kļūst pārāk skaļš un nonāk tiesībsargājošo institūciju, piemēram, prokuratūras redzeslokā.
Treškārt, varbūt varētu arī uzskatīt, ka KNAB tiešām šajā jomā darba ir palicis mazāk. Taču tādā gadījumā speciālistiem, kas ir praktizējušies šādu pārkāpumu atklāšanā un novēršanā, būtu jāuztic pievērst uzmanību šāda veida lietām, kas ir bijušas aktuālas pirms vairākiem gadiem - laikā, kad uz dažādu savstarpējo pazīšanos bāzes, iespējams, slēgtas valstij neizdevīgas vienošanās. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka šādas funkcijas likvidēšana KNAB ir zaļā gaisma tiem darboņiem, kas ir tendēti gūt sev labumu uz dažādu interešu konfliktu pamata. Un šādas patvaļas pieļaušana normālā demokrātiskā valstī nedrīkst būt!