Runājot par lielajām summām, kas, maksājot par elektroenerģiju, tiek samaksātas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) veidā, parasti tiek spriests – vajag tik lielu atbalstu zaļās enerģijas attīstībai Latvijā vai tomēr nevajag.
Protams, nav pareizi, ka visai valsts tautsaimniecībai ir jāgarantē bizness tiem uzņēmējiem, kuri savulaik ir pamanījušies uzsliet kādu vēja ģeneratoru vai uzbūvēt HES uz kādas no Latvijas upēm. Taču paradoksālākais šajā gadījumā ir fakts, ka lielākais ieguvējs no OIK Latvijā ir nevis kāds no zaļās enerģijas attīstītājiem, bet gan pati Latvijas valsts. Proti, no visas OIK veidā samaksātas naudas 1,8% ir saņēmusi kompānija Getliņi EKO, 4,9% – valstij un pašvaldībai piederošais Rīgas siltums, bet 46,1% – valsts a/s Latvenergo. Savukārt tie, kuri savulaik metušies uz jau minētajiem mazajiem HES un vēja ģeneratoriem, pa visiem kopā dabū 47,2%. Varētu, protams, pieņemt, ka vairāk nekā 95 miljonus latu Latvenergo saņem, piemēram, par intensīvu zaļās enerģijas attīstību valstī, taču arī tas neatbilst realitātei – šī nauda tiek novirzīta ar fosilo kurināmo – gāzis – darbinātajām TEC koģenerācijas stacijām. Rezultātā Latvenergo katru gadu var lepoties ar peļņas rādītājiem, kas mērāmi vairākos desmitos miljonos latu, no kuriem ļoti liela daļa nonāk pie kompānijas īpašnieka, tātad – valsts budžetā. Naudas plūsma un patiesie ieguvēji principā ir skaidri. Tas, par ko nekādi nav skaidrības, – kādēļ šo papildu maksājumu, kas jau ilgstoši tiek patērētājiem pieplusots pie elektroenerģijas maksas, sauc par atbalstu zaļās enerģijas attīstītājiem? Daudz pareizāk to būtu saukt vienkārši par elektrības nodokli! Savulaik Latvijai bija valdības pārstāvis, kurš izteica domu par elektrības nodokļa ieviešanu, taču ar šo savu paziņojumu tikai izraisīja vispārēju sašutumu sabiedrībā. Acīmredzot vēlākās valdības ir bijušas attapīgākas un sapratušas, ka to pašu var izdarīt, attiecīgi maksājumu nodēvējot par atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem jeb OIK.
Turklāt jāpiebilst, ka tieši šis OIK nodoklis piedzīvo visstraujākās izmaiņas. Savulaik ekonomiskās krīzes gados, piemēram, PVN tika palielināts par dažiem procentpunktiem, savukārt šonedēļ Latvenergo izplatīja paziņojumu, ka no šā gada 1. aprīļa elektrības OIK pieaugs par 54% – lūk, tas ir nodokļu sloga palielinājums, kādu pieļaujot kādā Dienvideiropas valstī, tās iedzīvotāji nevis vienkārši izietu ielās, bet gan mēģinātu noslaucīt Atēnas no zemes virsas. Jāatgādina, ka uz tā visa fona lielākais ražojošais uzņēmums Liepājā jau ir paziņojis par finansiālām problēmām, ko radījusi nespēja ilgstoši maksāt vairākos miljonos latu mērāmu OIK. Un nav zināms, cik vietējiem ražotājiem situācija ir ne mazāk spoža, bet kas vienkārši necenšas piesaistīt savām problēmām sabiedrības uzmanību. Citiem vārdiem sakot, ir skaidrs, ka elektrības rēķini patērētājiem lielā mērā aug tāpēc, ka lielākā Latvijā strādājošā elektroenerģijas pārdevēja īpašnieks nevar (vai negrib) atrast citu veidu, kā savākt sev nepieciešamo finansējumu, bet jēdziens «atbalstīsim zaļo enerģiju!»... ir tikai izkārtne.