DB Viedoklis

DB viedoklis: Novērtēt esošo un mobilizēties nākošajam

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Laikā, kad pasaulē vienlaicīgi norisinās daudz apjomīgu pārmaiņu, konkrēts valsts mērķis un aktīva sadarbība ir ļoti svarīga

Latvijas 97. dzimšanas diena iekrīt sarežģītā laikā – gan Eiropas austrumi, gan rietumi ir ierauti konfliktos, kas, visticamāk, nebūs atrisināmi īsā laikā, taču tie jau ir prasījuši ievērojamus cilvēku upurus. Par katras atsevišķas problēmas pirmsākumiem un iemesliem varētu rakstīt traktātus, taču kopumā situācijas nopietnība liecina par to, ka laicīgi nav pievērsta uzmanība potenciāli kritiskiem aspektiem, bet, tos konstatējot, problēmas ir risinātas ar pusspēku un, šķiet, īsti nesaprotot, kāds ir mērķis un kas ir jāpanāk.

Izvērtējot kaut vai tikai pagājušo nedēļu, kuras traģiskā kulminācija bija Parīzē notikušie terorakti, paralēli Eiropā notika vairākas lietas, kurām ir prognozējamas tāl- ejošas sekas: Portugālē kreisi orientētie spēki gāza nule izveidoto labēji centrisko valdību, tādējādi piesakot taupības režīma beigas; Spānijas konstitucionālā tiesa apturēja Katalonijas parlamenta rezolūciju par atdalīšanās procesa sākšanu, tomēr Katalonijas valdība no sava mērķa – neatkarīgas Katalonijas valsts 2017. gadā – atteikties nedomā; briti izvirzīja savus nosacījumus palikšanai Eiropas Savienībā; Vāciju turpināja šūpot kašķi par bēgļiem, bet Slovēnija un Austrija sāka būvēt savus žogus bēgļu plūsmas ierobežošanai. To visu apkopojot un secinot, ka šīs tendences izraisošie iemesli nav novērsti un šobrīd ātri arī vairs nav novēršami, jāatzīst, ka «divu ātrumu» sašķeltā Eiropa, ļoti iespējams, var kļūt par realitāti.

Bailes ir slikts padomdevējs, jo sarežģītās situācijās skaidrs skats uz notiekošo ir pats svarīgākais, kas var būt. Nevajag sevi dullināt ar tukšiem saukļiem vai naivu paļaušanos uz to, ka viss pats no sevis atrisināsies konkrēta datuma sasniegšanas brīdī, vienalga, vai runa būtu par dzimšanas dienu, budžeta pieņemšanu, Jauno gadu vai valsts simtgadi. Būtiskākais jautājums, uz ko valsts vadībai un arī mums kā tās pilsoņiem ir jāvar atbildēt – kāds ir Latvijas plāns un mērķis? Pietiek atrunāties ar to, ka mēs esam maza valsts, kas neko nevar ietekmēt, jo krietni mazākai Luksemburgai šobrīd ES ir daudz lielāka teikšana, nekā Latvijai, protams, gudri izraudzītu partneru dēļ. Ja ar tuvākajiem kaimiņiem kaut kādu iemeslu dēļ vienota rīcība nesanāk, tad varbūt ir vērts vairāk pievērsties Ziemeļeiropai jeb – gluži pretēji – Dienvideiropai, kur valstīm ir līdzīgas ekonomiskās problēmas kā mums? No valsts vadības mēs varam prasīt, lai tiktu iedots lielais fokuss un mērķi, uz kuriem mēs kā valsts virzāmies. Savukārt katrs ar savu rīcību mēs ikdienā par valsti varam parūpēties, maksājot nodokļus un cenšoties savu ikdienas darbu veikt maksimāli labi. Nav liela māka meklēt arvien jaunu laimes zemi, taču vieta tukša, kā zināms, nepaliek. Ja sev mērķus un noteikumus aktīvi neizvirzīsim paši, to izdarīs citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad pasaulē vienlaicīgi norisinās daudz apjomīgu pārmaiņu, konkrēts valsts mērķis un aktīva sadarbība ir ļoti svarīga

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā

Lelde Petrāne, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai «Ierēdnis ēno uzņēmēju» kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

Starp iestādēm, kuru pārstāvjus uzņēmumi aicina pie sevis, ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tiesu administrācija, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi.

«Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Es atzinīgi vērtēju uzņēmēju atsaucību, drosmi un uzdrīkstēšanos – 37 uzņēmumu interese un gatavība parādīt sava darba ikdienu ierēdņiem ir teicams rezultāts! Noteikti arī pats došos uz kādu no uzņēmumiem, kuri būs aicinājuši mani vai vēlas sniegt ieteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tikai kopā mēs varam izveidot tādu biznesa vidi Latvijā, kas sekmētu arvien jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo paplašināšanos,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO,VIDEO: Līgatnes tīklu parku plāno paplašināt; piedāvās nakšņošanu kokos

Monta Glumane, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas rekonstrukcijas projekta virzītāji Inese un Marģers Zeitmaņi kopā ar Gunti Avotiņu Līgatnē izveidojuši tīklu parku. Ar laiku plānots šo izklaides vietu paplašināt un piedāvāt arī nakšņošanu kokos.

«Mums bija iespēja iegādāties bijušo ķiveru fabriku. Nolēmām, ka vajadzētu attīstīt blakus esošo pauguru un izveidot labiekārtotu teritoriju vietā, kur iepriekš atradās diezgan daudz atkritumu. Laikam tā dzīvē notiek - pasvied ideju gaisā un viss smuki sastājas. Nejauši iepazināmies ar Gunti Avotiņu, kuram bija pieredze, idejas, ambīcijas un vēlme realizēt kaut ko nebijušu un tas viss - tieši saistībā ar šādiem objektiem. Mēs bijām investori un viņš - tehniskais izpildītājs,» stāsta I.Zeitmane.

Koncepta ideja aizgūta no Anglijas un projektā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi, kas rakstāmi kā sešu ciparu skaitlis, detalizētāk ieguldīto naudas summu gan neatklājot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Investīciju pārrāvums nav izslēgts

Didzis Meļķis, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas nopūlas ar Eiropas fondu jaunajiem spēles noteikumiem

Būtībā visās ministrijās ir pa kādai uz ES fondu finansējumu pretendējošai jomai, kas netiek galā ar Briseles prasītajiem ieguldāmās naudas efektivitātes kritērijiem, intervijā DB atzīst Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Vai ES fondi aizvien ir galvenais publisko investīciju avots Latvijā?

Jā, finansējums kohēzijas politikas (KP) ietvaros, ko mēs ikdienā saucam par ES fondiem jeb struktūrfondiem, aizvien veido lielāko daļu no Latvijas publiskajām investīcijām. FM to redz kā būtiskāko publisko investīciju resursu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un ir īpaši ieinteresēta, lai tas tiktu izmantots efektīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties operatīvo dienestu un uzņēmuma pārstāvjiem, uzņēmuma SIA Riga fertilizer terminal teritorijā norisinājās vietējā līmeņa praktiskās civilās aizsardzības mācības.

Mācību mērķis - pārbaudīt un pilnveidot izveidoto kārtību un pasākumus, kas noteikti uzņēmuma civilās aizsardzības plānā, ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā, kā arī pārbaudīt iesaistīto institūciju un uzņēmuma sadarbību, izvērtēt amatpersonu spēju novērtēt situāciju un pieņemt lēmumus.

“Mācības, kurās tiek simulēti un modelēti dažāda tipa negadījumi gan ostas akvatorijā, gan uz sauszemes, piemēram, ostas termināļos, Rīgas brīvostā sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem tiek organizētas regulāri. Tikai tā mēs realitātei maksimāli pietuvinātos apstākļos varam pārbaudīt operatīvo dienestu – VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts un Pašvaldības policijas, Ostas policijas, Valsts vides dienesta un citu dienestu gatavību sadarboties un mobilizēties avārijas seku novēršanā un likvidēšanā. Mērķis mums visiem ir viens – celt iesaistīto dienestu sadarbības kapacitāti un garantēt ostas, piegulošo teritoriju un visas Rīgas iedzīvotāju drošību,” uzsver Ostas policijas priekšnieks, ģenerālis Valdis Voins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties zinātniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi tehnoloģijām, kas veselības aprūpes iestādēs un citās vietās ar augstu Covid-19 infekcijas risku palīdzētu pasargāt cilvēku veselību un dzīvību.

Valsts pētījumu programmas «Covid-19 seku mazināšanai» projektā izstrādāti vairāki automatizēti virsmu un gaisa dezinfekcijas aprīkojuma prototipi. To vidū ir mobils uzkopšanas robots, kas spēj atpazīt un automātiski dezinficēt vertikālas virsmas, dezinfekcijas vārti un iekārta gaisa un virsmu dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu un ozonu.

Zinātnieki izstrādājuši arī prototipus īpašiem pārklājumiem, kas palīdzēs iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Lai stiprinātu individuālo un kolektīvo aizsardzību, radīts prototips jauna veida sejas maskai, ko var lietot arī kā respiratoru, ergonomiskam aizsargtērpam fizioterapeitiem un filtrējošam kompozītmateriālam ar sēņu hīfu piedevu, kā arī roku mazgāšanas monitoringa sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai Satiksmes ministrija par kopumā 182 383 eiro atpirks divus īpašumus Zolitūdē netālu no lidostas "Rīga", Kārklu ielā.

Atbilstoši otrdien valdības pieņemtajam lēmumam Satiksmes ministrija pirks trīs nekustamā īpašuma daļas - zemes vienības 0,1522, 0,6442 un 0,0047 hektāru platībā Kārklu ielā 7, Rīgā. Noteiktā atlīdzība ir 122 011 eiro.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja, ka Satiksmes ministrija pirks nekustamā īpašuma Kārklu ielā 17, Priedaines ielā 102 un Gramzdas ielā sastāvā esošo zemes vienību 0,4529 hektāru platībā ar adresi Priedaines iela 102 atbilstoši noteiktajai atlīdzībai 60 372 eiro apmērā.

Savukārt atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam un Dzelzceļa likumam bez atlīdzības valsts īpašumā tiks pārņemtas vairākas Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar KPMG Baltics vadošo partneri Armini Movsisjanu

Lelde Petrāne, 26.08.2016

Parīze – tie ir svētki, kas vienmēr tev līdzās: pilnīgi piekrītu Hemingveja teiktajam. 2015. gadā svētkus izdevās apvienot ar kādu profesionālu izaicinājumu, mācoties KPMG vadītāju attīstības programmā vienā no pasaules labākajām vadības augstskolām INSEAD.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā, 4,2 miljardus eiro vērtā Francijas Aizsardzības ministrijas ēka iesaukta par franču Pentagonu, vēsta thelocal.fr.

Uzreiz gan jāpiebilst, ka ēka nav piecstūris kā tas ir ASV Aizsardzības departamenta ēkas gadījumā.

Par šo ēku Francijas Aizsardzības ministrija maksās 27 gadus 150 miljonus eiro gadā.

Ēka galvenokārt tiks izmantota kā vadības centrs, lai pārraudzītu darbības. Tās sienas varot izturēt pat raķetes triecienu. 16,5 hektārus lielā platība nodrošinās bāzi 9300 militārajiem locekļiem no flotes, armijas un gaisa spēkiem. Tas iezīmē pirmo reizi, kad visi trīs aizsardzības spēku departamenti sagrupējušies vienuviet. Tas ļaušot ātrāk mobilizēties.

Ēkā atrodas arī restorāni, frizieris un atpūtas zonas. Turpat ir arī peldbaseins, kas būšot atvērts sabiedrībai un izmaksājis 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pasaule atveras, bet mums atkal draud ar lokdaunu?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Mazinājies smago nelaimes gadījumu skaits darbā

Žanete Hāka, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā, informē VDI.

No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz, uzsver VDI eksperti.

«Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,» preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. «Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla ķeksīša, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?» viņš vaicā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesturs Deksnis, SIA Communications & Strategies īpašnieks un stratēģiskais konsultants

Vēderprieki

Esmu Vidusjūras reģiona gastronomijas cienītājs – itāļu un franču virtuve ir man tuvākā. Tas lielā mērā ir mana drauga un kaimiņa Jāņa Sokolovska dēļ, kam pieder restorāni Riviera un Italissimo, viņš mani ir uzsēdinājis uz Dienvideiropas virtuves kulinārijas delikatešu āķa. Pieminētie restorāni ir arī mani iecienītākie, tur var baudīt gan lietišķas biznesa pusdienas, gan vakarā svinēt jubilejas ģimenes un draugu lokā.

Pats neesmu liels ēdienu gatavotājs, pārsvarā uzticos savas burvīgās sievas talantam. Vienīgais, ko regulāri daru vasarās, ir – grilēju gaļu uz oglēm.

Dvēselei

Jau kopš bērnības pārsvarā klausos smago rokmūziku, tā man palīdzējusi mobilizēties gan skolas laikā, gatavojoties valsts olimpiādēm, gan darbā, izstrādājot sarežģītas stratēģijas un prezentācijas. Pieļauju, ka zelta medaļu valsts politikas olimpiādē ieguvu, jo pirms tam aktīvi klausījos Linkin Park. Vēl mani iedvesmas avoti ir Merilins Mensons, Godsmack, Nirvana un Metallica. Lai gan daudzus gadus apmeklēju ikgadējos Siguldas Opermūzikas svētkus, neesmu liels šī žanra cienītājs. Šajos pasākumos mani vairāk ir vilinājusi kopējā pacilājošā un gaišā atmosfēra, nevis pati mūzika. Nekad neatsakos apmeklēt operu Karmena un Parīzes Dievmātes katedrāle iestudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Levits aicina sabiedrību mobilizēties, lai Latvija spētu apturēt Covid-19 izplatību

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrībai ir nepieciešams mobilizēties, lai kopīgiem spēkiem spētu apturēt Covid-19 straujo izplatību valstī, svētdien vēstījumā sabiedrībai uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Pēdējo dienu laikā Latvijā ir vērojama strauja saslimšanas ar Covid-19 izplatīšanās - pēdējās dienās regulāri ir tikuši fiksēti jauni negatīvi saslimušo skaita rekordi, inficēto skaitam katru dienu sniedzoties vairākos simtos, no slimības mirušo skaits ir audzis līdz 56 personām, turklāt strauji aizpildās vietas slimnīcās.

Šādos apstākļos Levits ir nācis klajā ar aicinājumu Latvijas sabiedrībai, lai cilvēki apzinīgāk ievērotu Covid-19 kontrolei noteiktos ierobežojumus, tādējādi valsts spētu apturēt Covid-19 epidēmijas izplatību.

"Ik diena nāk ar jauniem satraucošiem skaitļiem par pandēmijas izplatību. Tā nav tikai statistika - aiz tās stāv mūsu līdzcilvēki," sacīja prezidents, "šodien mēs nedrīkstam klausīties populistos. Viņu viltus ziņas apdraud līdzcilvēkus un visu sabiedrību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kool Latvija gatavojas atklāt DUS Valmierā un Sauriešos

Zane Atlāce - Bistere, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāšanai gatavojas Kool Latvija degvielas uzpildes stacija (DUS), novēroja Db.lv. Uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins apstiprina, ka jaunā stacija pašlaik ir nodošanas procesā un kopā ar ērtas iepirkšanās veikalu to iecerēts atklāt jūnija sākumā.

Arī šeit, tāpat kā Kool stacijās Augšlīgatnē un Ādažos, papildus degvielas iegādei un veikalam būs pieejamas ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Nodošanas stadijā ir arī Kool stacija Sauriešos. Vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. DB jau vēstīja, ka uzņēmums nākotnē vēlas izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā. Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē.

Jautāts par pirmās stacijas un veikala Rīgā, K.Barona ielā panākumiem, S.Šteins atzīst, ka sākotnējie plāni un aprēķini izpildīti ar uzviju, klientu esot krietni vairāk nekā sākotnēji plānots. Veikalam Barona ielā plānu izpilde esot nedaudz piezemētāka, savukārt pārdotās degvielas apjomi Līgatnē krietni pārsniedz ieceres, arī veikalā apgrozījums esot divas reizes lielāks, nekā plānots. Tas stiprinot pārliecību, ka izvēlēts īstais ceļš. Tiesa, konkurentu asā reakcija gan esot bijis pārsteigums – atverot jaunu Kool staciju, novērots, ka mikrorajona apkārtnē konkurenti ļoti strauji samazinājuši cenas. «Iespējams, tas nozīmē, ka daļa viņu klientu pārnāk pie mums. Katrā ziņā konkurentu reakcija bija tiešām ļoti asa,» secina S.Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas un Igaunijas VID: Nevar salīdzināt, bet var līdzināties

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas VID varētu no Igaunijas kolēģiem paņemt veiksmīgākās idejas un piemērot Latvijas specifikai, tomēr salīdzināt abu valstu nodokļu ieņēmumus nav korekti atšķirīgās nodokļu sistēmas un ekonomiskās situācijas dēļ, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijā tiek meklēts jaunais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs un notiek mēģinājumi sakārtot dienesta iekšējās problēmas, Igaunijas VID vadītājs Marks Helms paudis, ka valstij arvien vairāk jādomā kā privātam sektoram, proti, kā nopelnīt naudu sabiedrībai. Tāpat viņš norāda, ka līdzšinējie e-risinājumi strādā veiksmīgi jau 15 gadus un tagad pienācis laiks tos pilnveidot. Plānotas kardinālas pārmaiņas, jaunā sistēma tiks būvēta no nulles un ļaušot atbrīvoties no uzņēmumu nodokļu deklarāciju iesniegšanas. M. Helms atzīmē, ka Igaunija kļūs par valsti, kur uzņēmumiem nebūs jāiesniedz nodokļu deklarācijas, tā vietā ieņēmumu dienests spēs apkopot informāciju pats un informēt uzņēmumu. Savukārt Latvijā krasas pārmaiņas gaidīt nevar, kamēr VID netiks atrasts jauns vadītājs ar savu skatījumu. Tomēr ir skaidrs, ka galvenie virzieni, kuros ir jāstrādā, ir ēnu ekonomikas apkarošana, efektīvāka nodokļu iekasēšana un sadarbība ar uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība ir garš process ar saviem kāpumiem un kritumiem, kur zemākos punktus var pārvarēt tikai tad, ja apkārt ir jaudīgi un uzticami cilvēki, pauž Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.

Ar lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumus un organizācijas, parasti nākas saskarties krīzes situācijās – nereti tie arī ir izšķirošie brīži, kas liek saprast, kuri cilvēki ir gatavi rakt un kapāt, bet kuri ne, stāsta A. Rostovskis. Viņš sevi uzskata par komandas cilvēku, atzīstot, ka ļoti uzticas saviem kolēģiem un sadarbības partneriem, ar kuriem izgājis caur uguni un ūdeni.

Skaidra vīzija

Uzņēmējdarbības virzienā A. Rostovskis sācis raudzīties jau pusaudža gados, kad, mācoties Rīgas Celtniecības tehnikumā, kopā ar savu kursa biedru Armandu Lūžnieku sāka tirgot televizorus. "Tas nebija sistemātiski veidots bizness, taču tas noteikti lika saprast, ka, lai nopelnītu naudu, nav jāiet strādāt pie kāda cita – visu var izdarīt pats. Kad smadzenes sāk strādāt biznesa virzienā, parādās arī izdevības. Vēlāk tirgojām lietussargus, valūtu un citas lietas, pēc kurām bija pieprasījums. Padomju laikos mans tēvs un krusttēvs piepelnījās, remontējot dzīvokļus. Šo arodu apguvu arī es. Sākumā strādājām kopā, pēc tam pasūtījumus sāku pieņemt pats. Principā šie bija mana biznesa stūrakmeņi," atminas A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība piektdien nolēmusi līdz 6.aprīlim atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos pārvietošanās ierobežojumus starp pašvaldībām, ņemot vērā, ka saslimstība valstī atkal sākusi pieaugt.

Karantīna valstī pagarināta līdz 30. aprīlim.

Kā valdības sēdē uzsvērusi premjerministre Ingrīda Šimonīte, atjaunoto ierobežojumu mērķis ir pasargāt tās pašvaldības, kur situācija pašlaik ir labāka, un lokalizēt Dienvidāfrikas paveida vīrusa izplatību, potējot pēc iespējas vairāk riska grupu cilvēku, īpaši pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji ir augsti.

"Ļoti ceram, ka spēsim stabilizēt situāciju un neļaut šim vilnim celties augstu. Pēc Lieldienām, iespējams, varēsim apspriest citas lietas, taču pagaidām - uz šīm divām nedēļām - mums ir jākoncentrējas uz testēšanu un vakcināciju," viņa norādījusi.

"Šis grozījums neparedz neko jaunu nedz uzņēmējdarbībā, nedz kādā citā darbības jomā - tas vienkārši sūta vēstījumu, ka pirms Lieldienām mēs paliksim mājās tāpat, kā to jau darījām pirms Ziemassvētkiem, un Lieldienu laikā samazināsim pārvietošanos, burzmu un kņadu," piebildusi premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru