Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras pieminekļu uzskaites komisija nolēmusi virzīt Ventspils Loču torni iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

«Tuvākajā laikā inspekcija iesniegs kultūras ministrei parakstīšanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu, sarakstu papildinot ar šo unikālo un Latvijā tipoloģiski reto objektu, kas pilnībā atbilst starptautiski definētiem autentiskuma principiem, kas sevī ietver gan būves formu un konstrukciju, gan materiālus, lietojumu, tradīcijas, paņēmienus, atrašanās vietu un apkārtni, kā arī raksturu un noskaņu,» informē VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece.

Pieteikumu par Loču torņa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis nodeva VKPAI vadītājam Jurim Dambim Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšanā Ventspilī 7.septembrī. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienās Ventspils Loču tornis bija atvērts apmeklētājiem un radīja lielu interesi.

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien apmeklēja Rīgas radio un televīzijas torni Zaķusalā, pozitīvi novērtējot TV torņa attīstības vīziju.

Rīgas radio un televīzijas torņa apmeklējuma laikā amatpersonas iepazinās ar TV torņa darbību, apskatot gan operatīvās vadības centru, gan televīzijas un radio apraides tehnoloģijas. Eiropā augstākais TV tornis veic ne tikai tehniskās funkcijas, bet ir arī nozīmīgs pilsētvides objekts, kuram ir liels attīstības potenciāls tūristu un apmeklētāju piesaistē, secinājušas amatpersonas. Tāpēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir izstrādājis Zaķusalas TV torņa un apkārtnes rekonstrukcijas vīziju. Lai notiktu veiksmīga attīstības ieceres realizācija, A. Matīss un N. Ušakovs vienojās uzdot Satiksmes ministrijas un Rīgas domes sadarbības pastāvīgajai darba grupai sadarbībā ar LVRTC izstrādāt tālākos projekta attīstības un realizācijas scenārijus.

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no 5.maija uz rekonstrukcijas laiku tiks slēgts, lai jaunā izskatā durvis vērtu 2022.gada nogalē.

Db.lv jau vēstīja, ka VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) ieskatā 368,5 m augstais tornis pēc pārbūves varētu kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā.

Torņa rekonstrukcijas darbu veicējs un līguma summa vēl nav zināmi, jo iepirkums vēl ir procesā, Db.lv apstiprināja LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine. Plānots, ka reāli būvdarbi varētu tikt uzsākti šā gada nogalē. Tikmēr notiks darbinieku pārcelšanās process un citi sagatavošanās darbi. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem torņa pārbūves laikā būs nodrošināt tornī esošo iekārtu un klientu aparatūras darbības nepārtrauktību.

Apmeklētājiem atvērts Birštonas skatu tornis, kas tagad ir augstākais skatu tornis Lietuvā, informē Birštonas Tūrisma informācijas centrs.

Tornis tika uzbūvēts Nemunas deltas reģionālajā parkā un ir 51 m augsts. Līdz šim Nemunas loku ainavu bija iespējams redzēt tikai no gaisa balona vai fotogrāfijās.

Visa torņa augstums ir 51 metrs, taču skatu torņa platforma sasniedz 45 metru augstumu. Tornī ir izveidotas sešas atpūtas platformas. Tērauda metāla konstrukcija ir dekorēta ar lapegles paneļiem un trīsstūrveida lodziņiem. Torņa taisnstūra forma ar ažūra jumtiņu turpina lietuviešu arhitektūras tradīciju, atgādinot veco koka pils torņu formu un baznīcas zvanu torņu arhitektūru. Torņa simboliku atdzīvina konstrukcijā atstātās atveres – mazi lodziņi, pa kuriem ieplūdīs gaisma un būs iespēja vērot ainavu.

Tieši pēc 100 dienām Zaķusalas TV torņa publiski pieejamā daļa un skatu laukums tiks slēgti apmeklētājiem. Sākot no 5.maija, torni varēs apmeklēt vairs tikai apraides, datu centra un citu pakalpojumu klienti, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Pērn torni ir apmeklējuši nepilni 30 000 apmeklētāju.

Torņa pārbūve un pieguļošās teritorijas labiekārtošana nepieciešama, lai atjaunotu torņa infrastruktūru kopumā, izveidotu apmeklētājiem pievilcīgu un mūsdienīgu zinātnes un inovācijas centru un tūrisma objektu, tostarp izveidojot papildu skatu laukumus, kā arī vienotu biroju LVRTC darbiniekiem.

2017.gada aprīlī tika noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi. Būvprojekta koncepts 2018.gada septembrī tika prezentēs sabiedrībai, tūrisma un būvniecības nozares pārstāvjiem.

Šā gada sākumā, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, tika izsludināts slēgts konkurss «Rīgas radio un televīzijas stacijas pārbūve». Paredzams, ka pēc publiskās daļas slēgšanas, tornis, administratīvā ēka un arī teritorija tiks gatavoti pārbūves darbiem, kas, atkarībā no iepirkuma gaitas, varētu sākties jau šogad un ilgt līdz pat pieciem gadiem.

Nedaudz vairāk nekā viens mēnesis atlicis līdz sabiedrībai tiks atklāts Tokijas televīzijas tornis Tokyo Sky Tree, kas ir augstākais komunikāciju tornis pasaulē un otrā augstākā celtne aiz Dubaijas Burj Khalifa.

Televīzijas torņa celtniecība Tokijā uzsākta 2008. gadā. Pirms diviem gadiem tornis bija uzcelts līdz 634 metru augstumam un kļuva par Japānas augstāko celtni.

Torni būvē sešu Japānas raidsabiedrību apvienība, kuru vada nacionālā raidorganizācija NHK. Pašreizējais Tokijas televīzijas tornis sasniedz 333 metru augstumu un tā raidītajiem signāliem traucē apkārt uzceltie debesskrāpji.

Jaunajā Tokijas televīzijas tornī tiks izvietots restorāns, divas kafejnīcas un skatu platformas, kas ļaus aplūkot Japānas galvaspilsētas panorāmu. Televīzijas tornis ir būvēts, lai būtu īpaši izturīgs pret zemestrīcēm, kas bieži piemeklē reģionu.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) saskaņotais Rīgas Doma torņa nostiprināšanas projekts ir iesniegts Kultūras ministrijā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai, jo ilgāk vilcināties ar remontdarbiem vairs nedrīkst, informē šā projekta vadītājs arhitekts Ints Pujāts.

Pašlaik turpinās projektu atlase, un lēmuma par finansējuma piešķiršanu vēl nav. «Esošais torņa tehniskais stāvoklis ne vien nespēj nest zvanu slodzi, bet arī neprognozējamas ārējās ietekmes, piemēram, spēcīgas vētras virs 30-35 metriem sekundē var neatgriezeniski to deformēt. Tādēļ tornis ir jānostiprina neatkarīgi no tā - saņemsim ES finansējumu vai nē,» uzsvēra Pujāts.

Projektētāji pauž atzinību, ka pēc ilgām diskusijām ar VKPAI tomēr ir izdevies rast visām pusēm pieņemamu risinājumu par vēsturiskā mantojuma saglabāšanas metodiku, un tehniskais projekts ir saskaņots.

Pirms projekta izstrādes, izpētot torņa konstrukcijas, kopumā apsekojot aptuveni 1200 visdažādāko vienību, tika konstatēts, ka tās ir vairāk izpuvušas un ķirmju saēstas, nekā sākotnēji uzskatīts. Tāpat tornis turpina grimt, veicot torņa digitālo uzmērījumu un fiziskā stāvokļa novērtējumu, atklājās, ka tornis sasvēries par 62 centimetriem, nevis par 38 centimetriem, kā tas bija pieņemts pēc 20 gadu laikā veiktajiem aprēķiniem.

Lidostā Rīga būs jauns gaisa satiksmes vadības tornis, - tā projekta īstenošanu ir uzsākusi VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS).

Paredzēts, ka jaunā torņa būvniecība tiks uzsākta 2018. gadā, bet pilnvērtīgu darbību pēc aprīkošanas ar modernākajām tehnoloģijām tas sāks 2023. gadā.

«Lidosta Rīga gandrīz piecdesmit savas darbības gados ir attīstījusies un paplašinājusies, uzceltas jaunas būves, būtiski palielinājies lidojumu skaits. Plāni paredz, ka attīstība turpināsies, tāpēc ir nepieciešams jauns, augstāks tornis,» norāda LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Jaunā torņa celtniecībai nebūs nepieciešams valsts budžeta finansējums. Pašlaik tiek lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 18 miljonus eiro. Tos esam gatavi segt no pašu līdzekļiem, kā arī izmantot banku aizdevumu. Tāpat aktīvi vērtējam iespējas projektam piesaistīt ES līdzfinansējumu,» projekta finansiālo pusi skaidro D.Tauriņš.

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

LVRTC cer nākamā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā piesaistīt 7 milj. Ls, lai rekonstruētu TV torni Zaķusalā. Tā DB pastāstīja VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Šobrīd ir izstrādāts Zaķusalas radio un televīzijas torņa (turpmāk – TV torņa) rekonstrukcijas un piegulošās teritorijas labiekārtošanas skiču projekts, un LVRTC cer, ka tiks dota zaļā gaisma projekta virzībai. «TV tornis Zaķusalā ir objekts, kuram varētu piesaistīt tūristus, un jau labu laiku mums ir bijis domu lidojums, ko esam pārdzīvojuši un nonākuši pie konkrēta plāna TvTornis 2.0,» stāsta J. Bokta.

Skiču projektu izstrādāja LVRTC piesaistītie arhitekti Andis Blūms un Andis Kalniņš. Kopumā projektā līdz šim, pēc LVRTC sniegtās informācijas, ir ieguldīti pāris tūkst. Ls.

Šobrīd gadā TV torni Zaķusalā apmeklē vidēji 4–5 tūkst. cilvēku, bet pēc rekonstrukcijas apmeklētāju skaits varētu sasniegt 100–200 tūkst., pieļauj J. Bokta, norādot uz Igaunijas pozitīvo piemēru. Proti, Tallinas TV tornis pēc rekonstrukcijas deviņu mēnešu laikā piesaistīja 240 tūkst. apmeklētāju. Igaunijā tornis savas durvis apmeklētājiem slēdza 2007. gadā, bet atvērts jaunajā imidžā tika pērnā gada aprīlī. Investīciju apmērs kaimiņvalstī bija nepilni 7 milj. eiro, un projektam tika piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Dailes teātra ēka gatavojas uzlabošanas darbiem - tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Projektam piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2021.gadā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja VNĪ energoefektivitātes projektu portfeļa vadītājs Jānis Ungurs, Dailes teātris ir vietējās arhitektūras piemineklis, tāpēc būvniecības darbu laikā nedrīkst skart vēsturisko fasādi. Tās liela daļa ir apdarināta ar ķieģeļiem, kas novērtēti kā vērtīgi un saglabājami. Savukārt, saistībā ar ēkas betona fasādi nekādi apjomīgi darbi netiks veikti. Ļoti lielu ēkas daļu aizņem teātra skatuves tornis, kas ir divpadsmit stāvu augstumā. Pēc J. Ungura stāstītā, daudzi cilvēki pat neievēro, ka teātrim ir milzīgs tornis, kas sākas skatuves līmenī un tā gaisa telpa sniedzas pat līdz torņa augšai. Skatuves tornis apdarināts ar alumīnija profiliem, kas arī klasificēti kā kultūrvēsturiska vērtība, taču būvdarbu laikā tie tiks demontēti, ēka tiks nosiltināta, kā rezultātā tornis kļūs nedaudz apjomīgāks. Zviedrijā tiks pasūtīti jauni profili.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) pagājušajā nedēļā parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par Eiropas Savienības līdzfinansējuma 50 procentu apmērā piešķiršanu gaisa satiksmes vadības infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Līdzfinansējuma kopējais apjoms ir 26,263 miljoni eiro, un tas ir piešķirts jaunā gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Ņemot vērā, ka starptautiskā lidosta “Rīga” ir nozīmīgs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras posms, jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir viens no lidostas veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu visdrošāko un rentablāko lidojumu apkalpošanu noslogotākajā Baltijas lidostā. Gaisa satiksmes vadības infrastruktūras modernizācijas projekts nodrošinās saskaņotu lidostas un LGS infrastruktūras attīstību, civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju, stiprinot civilmilitāro mobilitāti. Torņa tehnoloģiskās iespējas ļaus optimizēt ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, kā arī horizontālo un vertikālo trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu, izmešu un trokšņa līmeni un iespēju robežās nodrošinot lidojumu nepārtrauktību. Tādējādi tas būs ieguldījums Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Dienvidkorejas valdība devusi atļauju sākt pasaulē pirmā «neredzamā» torņa būvniecību, ziņo CNN.

Stiklotais Bezgalības Tornis (Tower Infinity), kura projekta autori ir ASV bāzētie GDS Architects, sasniegs 450 metru augstumu un tam būs pasaulē trešā augstākā panorāmas vērošanas vieta.

Projektu atbalsta Korejas Zemes&Mājokļu Korporācija, valsts īpašumā esošs zemes un valsts mājokļu attīstītājs.

Neredzamības ilūzija tiks sasniegta ar augsto tehnoloģiju LED fasādes sistēmu. Tā izmanto kameras, kas nosūtīs reālā laika attēlus uz ēkas atstarojošās virsmas.

Tornis tiks būvēts ārpus Seulas pie Inčeonas Starptautiskās lidostas.

Lietuvieši gatavojas rekonstruēt pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem celto Viļņas televīzijas torni, vēsta Vz.lt. Projektu konkursā par labāko atzīts arhitektūras studijas Plazma rekonstrukcijas projekts Viļņas acs, kas paredz 326 metrus augstajā tornī ierīkot konferenču zāli, kinozāli un viesnīcu, vēsta Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi akciju sabiedrības Lietuvos radijo ir televizijos centras pārstāve Vaida Burviene, komisija atzinusi, ka šis projekts ir «visreālāk īstenojams» un vienlaikus saglabā torņa māksliniecisko vērtību un idejas viengabalainību. Pēc viņas teiktā, nākotnē iecerēts piesaistīt tornim lielākas tūristu plūsmas.

«Atslēdzot analogo televīziju, no torņa tika izvāktas iekārtas, atbrīvojās telpas, kuras varētu pielāgot tūristu interesēm. Turklāt tornim jau ir vairāk nekā 30 gadu, gan tā interjers, gan eksterjers jau morāli novecojis, tādēļ tornis jāatjauno. Tā ir unikāla būve, Viļņas simbols, kas iekļaukts pasaules augstāko celtņu sarakstā. Skaidrās dienās no tā var pārlūkot Viļņas apkārtni pat 50 kilometru rādiusā. Tas ir pievilcīgs tūrisma objekts, kam jāiegūst jauns saturs un jāpiesaista vairāk tūristu,» norādījusi Burviene.

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpinās dabas infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daudzviet šogad taps jauni skatu torņi un platformas, informē DAP pārstāve Inese Pabērza.

Vidzemē šogad tiks izbūvēti divi jauni skatu torņi. Viens no tiem tuvākajā laikā tiks pabeigts dabas liegumā Korneti – Peļli, savukārt otrs drīzumā taps ainavu apvidū Ziemeļgauja. Skatu tornis dabas liegumā Korneti – Peļli būs 27 metru augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hanjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Otru torni aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, Valkas novada Zvārtavas pagastā dabas baudītāji iegūs tuvāko mēnešu laikā. Tā būvniecība jau ir uzsākta. No tā 27 metru augstumā varēs redzēt Gauju, tās līkumus un apkārtni – pļavas un mežus. Blakus šim tornim tiks izbūvēts arī stāvlaukums.

Sabiedrībai otrdien kļuvis pieejams pasaules augstākais tornis un Japānas lielākais jaunais arhitektūras veikums Tokyo Skytree, vēsta pasaules mediji.

Torņa skatu laukumi, kas pieejami apmeklētājiem, atrodas 634 metru augstumā. Tika lēsts, ka torņa atklāšanas dienā torņa tos varētu apmeklēt teju astoņi tūkst. apmeklētāju. Tiek ziņots, ka daudzi augstākā torņa apmeklētāji biļeti gaidījuši nedēļu, informē SkyNews. Diemžēl atklāšanas dienā panorāmu no torņa aizmigloja mākoņi.

Skytree kalpos kā televīzijas un radio tornis, tajā būs arī restorāns, divas kafejnīcas un skatu platformas. Torņa celtniecības izmaksas ir 440 miljonu ASV dolāru apmērā.

Televīzijas torņa Skytree celtniecība Tokijā uzsākta 2008. gadā. Pirms diviem gadiem tornis bija uzcelts līdz 634 metru augstumam un tad kļuva par Japānas augstāko celtni. Skytree ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā augstākais tornis, pārspējot Kantona torni (Canton Tower) Ķīnā, kas ir 600 metru augsts.

Kultūras ministrija atbalstījusi Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskās draudzes projekta pieteikumu, piešķirot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 49 286 eiro apmērā Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukcijai, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes valdes priekšsēdētājs Ainārs Pastva biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka tuvākajā laikā plānots izsludināt atkārtotu cenu aptauju, jo iepriekš izsludinātajā piedāvātās cenas bijušas pārāk augstas. Tādējādi pašlaik nav zināms cik torņa rekonstrukcijas projekts kopumā varētu izmaksāt.

Kopumā baznīcas rekonstrukcija plānota trīs posmos – pirmais paredz Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukciju, otrajā posmā plānots rekonstruēt banzīcas apkārtni, tāpat arī iekšpusi, un trešais posms paredz ērģeļu rekonstrukciju. Pirmo posmu - baznīcas torņa renovācijas darbus - plānots uzsākt jau šogad, lai tos pabeigtu līdz 2015.gada jūlijam.

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Madonas novada pašvaldība līdz 20. janvārim ikvienu aicina iesniegt idejas par to, kāds varētu izskatīties no jauna būvējamais Gaiziņkalna skatu tornis. Idejas iespējams iesniegt jebkādā formā, norāda pašvaldība.

Pašvaldība skaidro, ka Gaiziņkalns atrodas izcili ainaviskā teritorijā. Vēsturiski Gaiziņkalns ir arī iecienīts tūrisma apskates objekts, kuru apmeklējis gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Daudzus gadus baudīt skaisto apkārtnes ainavu traucējis pussabrukušais Gaiziņkalna skatu tornis, kas aizvadītā gada nogalē tika nojaukts.

Nākotnē tā vietā Dabas aizsardzības pārvalde ES Kohēzijas fonda projekta «Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās» ietvaros paredzējusi izbūvēt jaunu skatu torni. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos šī vides objekta izveidē, tiek izsludināts ideju konkurss par jaunā Gaiziņkalna skatu torņa un tuvākās apkārtnes labiekārtošanu, norāda pašvaldība.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Projekta Esošo ugunsnovērošanas torņu rekonstrukcija un jaunu ugunsnovērošanas torņu būvniecība ietvaros uzbūvēts jauns koka meža ugunsnovērošanas tornis Rīgā, Bumbu kalna apkārtnē, informē Valsts meža dienests.

Jaunais Bumbu kalna meža ugunsnovērošanas tornis ir būvēts kultūrvēsturiskā vietā - viena no 1919.gada Rīgas atbrīvošanas kauju piemiņas vietām. Bumbu kalna meža ugunsnovērošanas tornis atrodas salīdzinoši augstā vietā, lai savlaicīgi atklātu meža ugunsgrēkus Rīgas un Pierīgas teritorijās, kuras atrodas Daugavas kreisajā krastā. No Valsts meža dienesta rīcībā esošajiem 183 meža ugunsnovērošanas torņiem 5 ir būvēti no koka.

Projekts īstenots piesaistot Eiropas Savienības fonda līdzekļus pasākuma Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana ietvaros, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Daugavgrīvas bāka nekad nav bijusi un, visticamāk, arī nekad nebūs tūrisma objekts. Pasaulē tādas bākas, kuras nodrošina navigācijas darbības, nekur nav tūrisma objekti. Taču, ja kāds ļoti vēlas apskatīt bāku tuvāk, tāda iespēja pastāv, vēršoties Rīgas Brīvostas pārvaldē, biznesa portālam db.lv pastāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis Haralds Apogs.

«Tomēr tādas «pabraukāšanās» pa Daugavgrīvas bākas teritoriju nav plānotas,» viņš akcentē.

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgas Brīvostas pārvaldes pārziņā, un tā rūpējas par bākas funkcijām. Bākas un tās teritorijas uzturēšanas izmaksas ietilpst kopējā ostas uzturēšanas budžetā, kas kopumā ir 20 miljoni eiro.

Rīgas Brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izlietoti 12 bākām, kuras atrodas Venstpils – Rīgas piekrastē. Visas šīs bākas ir reģistrētas pasaules kuģošanas žurnālos.

Daugavgrīvas bākā risinājušies dažādi vēsturiski notikumi. Gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi.

Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar precīzi 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu.

40.jubilejas gadā Līgatnes dabas takās apmeklētājus gaida vairāki uzlabojumi - pēc remonta atvērts skatu tornis, no kura var vērot Gaujas nacionālā parka ainavu. Savukārt ar uzņēmēju atbalstu teritorijā izveidots bērnu rotaļu laukums un ierīkoti soliņi, informē Dabas aizsardzības pārvaldē.

Skatu tornis Līgatnes dabas takās uzbūvēts 1976. gadā Cepurīšu kalnā - Līgatnes dabas taku teritorijas un tuvākās apkārtnes augstākajā vietā. Tas tika slēgts 2014. gada vasarā slikta tehniskā stāvokļa dēļ. Tornis ir 22m augsts, un tas ir ļoti iecienīts apmeklētāju objekts Līgatnes dabas takās, jo no tā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā, vismaz 20 km rādiusā. No torņa saskatāmas arī Gūdu klintis.

Savukārt ar zīmola Ādažu čipsi atbalstu Līgatnes dabas takās tapis bērnu laukums un 30 jauni soliņi, kas līdz šim ļoti pietrūcis, lai objekts būtu saistošāks pašiem mazākajiem, kā arī pārvietošanās kļūtu ērtāka un būtu iespējams atpūsties pastaigas laikā.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts papildināts ar Rīgas radio un televīzijas torni, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Rīgas radio un televīzijas torņa īpašnieks ir valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kas paudis piekrišanu noteikt objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.

Rīgas radio un televīzijas tornis ir pilnībā saglabājis sākotnējo būvapjomu un dekoratīvo apdari, oriģinālos būvmateriālus un būvelementus, sākotnējo plānojumu un daļēji interjera apdari. Tā ir tipoloģiski reta celtne, saglabājusi sākotnējo funkciju.

Rīgas radio un televīzijas tornis izceļas ar savam laikam unikāliem inženiertehniskiem risinājumiem un kvalitatīvi augstvērtīgu būvizpildījumu. Tornis ir pilsētbūvnieciski un ainaviski ļoti nozīmīgs Rīgas pilsētas akcents, kas ticis noteikts kā prioritārs uzstādījums, jau būvi projektējot. Objektam ir izteiksmīgs, ekspresīvs un vienlaicīgi eleganti viegls arhitektoniskais koptēls.