Pirmdienas notikumi pasaules finanšu tirgos parādīja, ka to uzticība Latvijai nupat ir ļoti zema. Respektabli avoti norādīja, ka mūsu valsts kredītriska mērs ir tādā pašā līmenī kā pērnā gada 20. novembrī - dienā, kad Latvija lūdza finansiālu palīdzību SVF.
Ilgi nebija jāgaida arī sekas - jau vakar par iespējamajām negatīvajām sekām brīdināja Fitch, bet S&P spēra konkrētu soli, pazeminot Latvijas kredītreitingu.
Protams, pēdējo gadu laikā dažādas starptautiskās reitingu aģentūras ir bieži kritizētas par to vērtējumu neatbilstību realitātei. Piemēram, atliek vien paskatīties, cik ilgi Latvijai tika piešķirts gana pozitīvs vērtējums, kaut gan reāli mūsu tirgu lielā mērā turējās uz nekustamā īpašuma spekulāciju burbuļa. Starp citu, arī bēdīgi slavenā Lehman Brothers bojāeju neparedzēja kāda no vērtējumus izsakošajām aģentūrām. Tajā paša laikā šeit ir kāda būtiska problēma - šo aģentūru vērtējumiem un skaidrojumiem uzmanību pievērš gan ārvalstu investori, gan arī mūsu kreditori.
Pietiekoši muļķīgi tas, protams, skan, bet viena otra investora neienākšana Latvijā, balstoties uz reitingaģentūru datiem, vēl būtu uzskatāma par tādu kā pusbēdu. Ievērojami dramatiskāka situācija var izveidoties tad, ja šo kredītreitingu tabulās Latvija noslīdēs līdz zemākajam līmenim - tas var likt nopietni aizdomāties sindikātiem. Nav jābūt ekonomikas guru, lai saprastu, ka šādam pavērsienam mūsu valsts finanšu sistēma nav gatava.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pasaules krīzes un arī pašu nemākulības un neizdarības dēļ Latvija ir kļuvusi par tādu kā situācijas ķīlnieci. No vienas puses, augstas valsts amatpersonas Db slejās ir atzinušas, ka mums pat nav iespējamā scenārija, kā rīkoties, ja starptautiskie aizdevēji, pamatojoties uz kāda nosacījuma neizpildīšanu, nolemj mums nepārskaitīt nākamo naudas «porciju». No otras puses, mēs esam vistiešākajā mērā atkarīgi no dažādu starptautisku organizāciju iegribām, izvirzītajiem noteikumiem, uzskatiem un garastāvokļa.
Ir skaidrs, ka šajā situācijā Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāizveido rīcībspējīga valdība, kas spētu risināt šos jautājumus un būt pilnvērtīgs partneris sarunās ar Starptautisko valūtas fondu un citiem aizdevējiem, kā arī neradītu papildu bažas par mūsu valsts stabilitāti. Un šeit nedrīkst aizmirst galveno atsevišķu analītiķu uzdoto jautājumu - vai jaunā valdība būs tikpat dedzīga stabila lata un līdzšinējās tā piesaistes kursa atbalstītāja?!