DB Viedoklis

Db viedoklis: Pienācis laiks beigt patēriņa kredītu izsniegšanu pa tālruni

Dienas Bizness, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Lai saņemtu kredītu principā jebkādā apmērā, pirmām kārtām vajadzētu izvērtēt kredītņēmēja finansiālās iespējas to atdot - pat tad, ja viņš vēlas aizņemties līdz 100 latiem.

Pie šādas atziņas nonākusi Ekonomikas ministrija, un ļoti cerams, ka tā spēs attiecīgo ieceri novest līdz galam.

Ir skaidrs, ka šādas normas ieviešana būtu vienaldzīga komercbankām, taču būtu vērtējama kā pamatīgs trieciens nebanku kreditoriem. Jāatzīst, ka veids, kā darbojas daļa šādu naudas aizdevēju, ir visai primitīvs. Nelieli kredīti tiek izsniegti burtiski pēc pirmā pieprasījuma, pat nenojaušot, kā aizņēmējs izskatās, nemaz jau nerunājot par viņa finansiālo situāciju, un par to tiek prasīti astronomiski lieli procenti, un loģika ir vienkārša - skaidrs, ka daļa aizņēmēju naudu neatdos, toties tie, kuri savu parādu jūgu tomēr vilks, samaksās arī par tiem, kas nav atdevuši. Būtiski ir arī saprast, kas tad ir personas, kuras šādus pakalpojumus izmanto. Ja cilvēks dodas uz banku, lai lūgtu daudzu tūkstošu latu aizdevumu dzīvojamās platības iegādei, runa tomēr ir par ilgtermiņa plānošanu un apziņu, ka paņemtā nauda noteiktā laika posmā būs jāatdod. It īpaši jau tagad - pēc pārdzīvotajiem krīzes gadiem, kuru laikā daudzi neapdomīgie vai vienkārši neveiksmīgie kredītņēmēji bija pamatīgi «apdedzinājušies». Savukārt summu, kura knapi sasniedz 100 latu robežu, turklāt izmantojot mobilo telefonu vai internetu, pārsvarā gadījumu aizņemas vai nu totālā izmisumā nonākušas personas, vai arī cilvēki, kuru gadījumā vispareizāk būtu lietot jēdzienu «muļķība». Nereti tie ir studenti vai arī pilngadību sasnieguši vidusskolu audzēkņi, kuriem ir tiesības ne vien iegūt autovadītāja apliecību un ieejas biļetu pieaugušu cilvēku pasākumos, bet arī ņemt kredītus, taču katastrofāli trūkst spēju izvērtēt savas rīcības sekas.

Labākajā gadījumā šādu neapdomīgu jauniešu paņemtos kredītus samaksā viņu vecāki, sliktākajā - viņi iegūst pilnīgi sabojātu kredītvēsturi, kas var radīt nopietnas problēmas turpmākajos dzīves gados. Citiem vārdiem sakot, minētās ieceres realizācija ļoti lielā mērā nodrošinātu, ka slavenā frāze «aizņemoties izvērtē iespēju atdot naudu» būtu nostiprināta arī likumdošanā. Jā, var piekrist, ka situācijas cilvēku dzīvē mēdz būt dažādas, un ir gadījumi, kad tiešām naudas vairs nav ne santīma, bet iet pie kaimiņa, lai aizņemtos 10 latus, arī var tikai tad, ja šāds aizņēmējs skaidri zina, ka apsolītajā dienā spēs parādu arī atdot.

Laiks, kad dažādas naudas summas tika aizdotas, balstoties uz aizņēmēja godavārdu, un kredītu piešķīra teju katram, kam nebija slinkums aizvilkties līdz kreditoram, ir beidzies. Bankas, šķiet, to ir apguvušas, un naudu pirmajam pretimnācējam vairs neaizdod. Arī nebanku aizdevējiem būtu pēdējais laiks saprast, ka pašiem vien ir jānoskaidro, vai aizņēmējs vispār saprot, ko nozīmē jēdziens «atdot parādu». Protams, var teikt, ka katram, kurš aizņemas naudu, pašam vien ir jādomā, vai un kā spēs to atdot, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka diemžēl tā tas nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No jauna izsniegto kredītu zemās likmes atvieglojušas kredītu atmaksu

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Viens cilvēks mēnesī tērē vidēji 198 latus; eksperts pieļauj, ka šī summa ir lielāka

Žanete Hāka, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2012. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 198 lati, kas ir par 11 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze. Tomēr SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis pieļauj, ka šī summa varētu būt lielāka.

Pēdējos divos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2012. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumu palielinājums 2012. gadā pret 2011. gadu faktiskajās cenās bija 5,7%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas palielinājās par 2,3%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.

Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 215 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Laukos tie bija 163 lati.

Vislielākais patēriņa izdevumu pieaugums 2012. gadā bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%, savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas klienti var norēķināties arī ar mobilo tālruni

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas klienti, kuriem ir tālrunis ar Android operētājsistēmu, par pirkumiem un pakalpojumiem tagad var norēķināties arī ar savu mobilo tālruni, informē bankā.

Ar mobilo tālruni var veikt maksājumus līdz 150 eiro Latvijā un ārzemēs - tirdzniecības vietās, kurās pieejami bezkontakta norēķini.

Lai norēķiniem varētu izmantot viedtālruni, vispirms SEB bankas mobilajā lietotnē jāizveido bankas kartes digitālā versija. Jaunā funkcija pieejama visām Mastercard norēķinu kartēm un kredītkartēm, ieskaitot tās, kurām nav bezkontakta norēķinu funkcija. Lai aktivizētu karti mobilajā tālrunī, tam ir nepieciešama NFC (near field communication) bezvadu datu pārraides tehnoloģija.

"Klientu vēlme ikdienas bankas pakalpojumiem un norēķiniem izmantot digitālos un mobilos kanālus arvien pieaug, tāpēc esam gandarīti, ka varam spert nākamo soli digitālajā attīstībā un mūsu klientiem Latvijā un Igaunijā piedāvāt iespēju norēķināties ar savu mobilo tālruni. Klienti, kuri jauno iespēju jau ir izmēģinājuši, visvairāk novērtē tās ērtumu. Nenoliedzami mūsu ikdienas paradumi mainās - arvien mazāk līdzi ikdienā nēsājam maku, taču vairumam mobilais tālrunis vienmēr ir rokas stiepiena attālumā. Līdz ar to, aktivizējot bankas karti mobilajā tālrunī, arī finanses vienmēr būs rokas stiepiena attālumā. Jāuzsver, ka maksājumu veikšana ar mobilo tālruni vēl ir testa režīmā, tāpēc aicinām klientus to izmēģināt, novērtēt un ziņot mums, ja ir vērojamas kādas nepilnības un nepieciešami uzlabojumi," uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā ziņas par 1,052 miljoniem personu un 3,497 miljoniem saistību

BNS, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājokļa iegādei no jauna izsniegtajiem kredītiem likmes turas virs 3%

Žanete Hāka, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika periodā no jūnija līdz augustam būtiski nav mainījušās mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmes, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Pēc mājsaimniecību kredītu klasifikācijas pārmaiņām iepriekšējā pārskata periodā mājsaimniecībām patēriņam eiro izsniegto kredītu procentu likme kļuva daudz augstāka. Lai gan populārākajos kreditēšanas segmentos, kur tradicionāli tiek izsniegts salīdzinoši lielāks kredītu apjoms, procentu likmes bija samērā stabilas, mazākos segmentos tās bija svārstīgas.

No mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām latos un eiro piesaistīto noguldījumu procentu likmes saglabājās zemas.

Banku no jauna izsniegto kredītu un no jauna piesaistīto termiņnoguldījumu procentu likmju starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu būtiski nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viens mājsaimniecības loceklis mēnesī vidēji tērē 301 eiro

Žanete Hāka, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2013. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 301 eiro, kas ir par 19 eiro vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem pēdējos trijos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2013. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumi 2013. gadā faktiskajās cenās sasniedza 91% no 2008. gada līmeņa, bet salīdzināmās cenās vien 83%. Tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes (2008. gada) līmeni. Tāda mājsaimniecību galapatēriņa atpalikšana no ekonomikas pieauguma saistāma gan ar nodarbinātības līmeni, kas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes, gan arī ar mājsaimniecību piesardzību uzņemties kredītsaistības, kas balstīja patēriņu līdz 2008. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ministra uztraukumā par ātrajiem kredītiem patiesībā neslēpjas banku lobijs?

Ieva Mārtiņa, 23.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai beidzot dzīvē ieviestu vismaz vienu efektīvu mehānismu ātrās kreditēšanas kontrolēšanai, par ko tiek runāts jau gadiem, pēdējās dienās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau atkal pauda kārtējās bažas par ātrajiem kredītiem, kas te «burbuli pūšot», te radot «riskus Latvijas kredītņēmējiem par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā».

2011. gadā ar lielu pompu tika veiktas izmaiņas likumdošanā, kas aizslaucīja teju pusi ātrā kredītu tirgus spēlētāju, bet daļa lombardu aizgāja pagrīdē. Jau toreiz paši ātrās kreditēšanas nozares spēlētāji ar abam rokām atbalstīja nozares sakārtošanu, bet norādīja, ka vien ar licences maksas noteikšanu 50 tūkstošu latu apjomā un 300 tūkstošu latu pamatkapitalu tirgu sakārtot līdz galam nevarēs.

Nākas secināt, ka Pavļuta pēkšņās atklāsmes par ātro kredītu tirgus straujo pieaugumu tikai apliecina, ka ātrās kredītu tirgus darboņiem bija taisnība – tā saucamā tirgus sakārošana pirms gada bija vien mērķēta uz budžeta caurumu lāpīšanu. Un ko lai par Pavļuta izteikumiem, ka «nozares spēlētāju īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu), neizprotamas pakalpojumu maksas» saka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas jau gadiem ar putām lūpām cīnās par netaisnīgiem līguma nosacījumiem, turklāt gana veiksmīgi. Taisnības labad arī jānorāda, ka pietiekami daudz netaisnīgi līguma nosacījumi bijuši arī banku kredītu līgumos, turklāt par tiem sūdzības tas pats «fuktuks» un arī PTAC saņem joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patēriņa kredītu procentu likmes nākotnē varētu samazināties

Žanete Hāka, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, DNB bankas piešķirto patēriņa kredītu apjoms ir manāmi pieaudzis, šī gada septembrī pārsniedzot 1,5 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Pagājušā gada pirmie trīs ceturkšņi tika noslēgti ar 8,5 miljonu eiro kopsummu, savukārt šogad piešķirto kredītu summa sasniedza jau 12,5 miljonus eiro. Kopumā patēriņa kredītu sektorā konkurence aizvien ir ļoti augsta, kas nākotnē varētu rezultēties ar procentu likmju mazināšanos.

Šogad patēriņa kredītu pirmajās pozīcijās joprojām ierindojas tā saucamie ekspreskredīti, kas skaita ziņā veido 60% no kopējā patēriņa kredītu piedāvājuma klāsta. To visbiežāk izmanto dažādām patēriņa vajadzībām, kā, piemēram, mājokļa remontam, labiekārtošanai vai lielākiem plānotiem pirkumiem. Šos kredītus lielākoties izvēlas klienti ar ikmēneša ienākumiem virs 600 EUR, vidējai piešķirtajai summai sasniedzot 3000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī izsniegto patēriņa kredītu apmērs pārsniedzis 150 miljonus eiro un ir augstākais ceturkšņa laikā izsniegto patēriņa kredītu apjoms kopš 2018. gada sākuma, savukārt noslēgto līgumu skaits sasniedzis pirms pandēmijas līmeni, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija par banku un citu kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem aizdevumiem.

Visvairāk patēriņa kredītu pēdējo 5 gadu laikā tika izsniegti 2018. gada 1. ceturksnī, kad to apjoms sasniedza gandrīz 345 miljonus eiro, taču pēc tam bija vērojams ļoti straujš sarukums, kas saistīts ar normatīvo aktu izmaiņām. Jaunās prasības paredzēja obligāti izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju, samazināt kredītu pagarināšanas reizes, ierobežot reklāmu un noteica maksimālo gada procentu likmi, kas būtiski ietekmēja nebanku kreditēšanas sektoru. Tas veicināja pāreju no īstermiņa kredītiem par mazām summām uz garāka termiņa kredītiem par lielākām summām un samazināja kopējo izsniegto kredītu skaitu un summas.

“Patēriņa kredītu klienti galvenokārt izmanto dzīves kvalitātes uzlabošanai, piemēram, mājokļa remontam, automašīnas vai sadzīves tehnikas iegādei, izglītībai, ceļojumiem u.c. Kopš 2018. gada 2. ceturkšņa izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir bijis salīdzinoši stabils, taču ar tendenci samazināties noslēgto līgumu skaitam un palielināties vidējai izsniegtajai summai. Šī gada 2. ceturksnī vērojams straujš noslēgto līgumu skaita pieaugums – par 43%, salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, un par 51%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru