Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Investēt naudu austrumu tirgos tagad ir sarežģīti, tāpēc investēts tiek tas, kas ir mūsu priekšrocība - zināšanas, tehnoloģijas, daudzu gadu pieredze -, strādājot rietumu sistēmā, sacīja sauso būvmateriālu ražotāja SIA Sakret direktors Andris Vanags.

Sakret noslēdzis franšīzes līgumu ar Krievijas pilsētas Samāras uzņēmumu Sakret Russland par Sakret būvmateriālu rūpnīcas izveidi Krievijā un līgumu par konsultācijām un apmācībām materiālu izstrādē un iekārtu izmantošanā atbilstoši Sakret standartiem. Sakret sauso būvmaisījumu rūpnīcā Krievijā tiks investēti astoņi miljoni eiro (5,6 miljoni latu), un rūpnīcas projektētā jauda būs 150 000 tonnu sauso būvmaisījumu gadā.

2012.gada decembrī Krievijas partneri ar savām iekārtām jau sāka ražot būvķīmiju ar Sakret zīmolu, kuras realizācija notiek Samāras apgabalā.

«Mums ir noslēgti divi lieli līgumi ar Samaras reģionu Krievijā. Pirmkārt, esam Krievijas uzņēmumam Sakret Russland pārdevuši licenci ražot un pārdot produkciju ar Sakret zīmolu. Otrs līgums ar Sakret Russland paredz to, ka mēs šī uzņēmuma darbiniekus apmācām pilnīgi visā - sākot ar rūpnīcas izvēli, tirgus izpēti. Visus darbiniekus apmācījām Sakret rūpnīcā Rīgā un mūsu rūpnīcās Igaunijā un Lietuvā, kā arī Sakret veikalos. Tika iemācīts pilnīgi viss biznesa modelis - kādā veidā apkalpojam un uzturam četras rūpnīcas un birojus piecās valstīs - Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā. Šie divi līgumi arī ir mūsu investīcija,» skaidroja Vanags.

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Paplašinot noguldīšanas iespējas biznesa klientiem, SEB banka uzsāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – Nakts procentu līgumu – jeb iespēju saņemt procentus par norēķinu kontā esošajiem naudas līdzekļiem.

Šāda iespēja būs pieejama uzņēmumiem ar norēķinu konta atlikumu sākot no 400 tūkstošiem eiro vai ASV dolāriem. Procenti norēķinu kontā tiks aprēķināti un ieskaitīti katru dienu.

“Nakts procentu līgums ir ļoti likvīds noguldījums, kas ļauj brīvi rīkoties ar savu naudas atlikumu, vienlaikus saņemot par to procentus. Uzņēmumi to var izmantot kā papildu naudas pārvaldības rīku – ikdienas darījumu ienākumus var noguldīt uz nakti, lai gūtu noteiktu atdevi, un brīvi izmantot tos dienas laikā, lai segtu izdevumus. Tas arī var būt risinājums situācijā, ja naudas līdzekļus ir nepieciešams izmantot kā nodrošinājumu īstermiņa aizdevumam. Lai arī konta atlikums šādos gadījumos klientam nav pieejams, banka tik un tā aprēķinās un izmaksās procentus par tā atlikumu. Tostarp jāatgādina, ka klientiem, kuru biznesa modelis ļauj ieguldīt naudu uz garāku termiņu, sākot no trīs dienām līdz pat vairākiem gadiem, mēs piedāvājam dažādus termiņnoguldījumus,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Zīmola Baudi: sauso zupu un graudaugu maisījumus šopavasar papildinās ar sausajām zupām

SIA Alias Products sauso zupu un graudaugu maisījumu – risoto un plova – ražošanu sāka pagājušā gada vasarā. Tā ir dzīves nepieciešamība – tā, atbildot uz jautājumu, kā nonākts līdz zīmola Baudi: sauso maltīšu ražošanai, teic Agnese Buka, SIA Alias Products līdzīpašniece.

«Esam aktīvi, ļoti daudz laika pavadām ārpus mājas, darbā. Daudz vairāk laika mēs gribētu pavadīt ar saviem draugiem un tuvajiem cilvēkiem, tomēr nepieciešamība pēc maltītes ir ikdiena. Skaidrs, ka latvietim ir ļoti būtiski paēst garšīgi, un nu jau iezīmējies, ka viņš grib veselīgu ēdienu – mammas vai vecmāmiņas zupu. Nepieciešamība radās tāpēc, ka dienas lielāko daļu pavadām ārpus mājas, ģimenes, bet veselīgi paēst joprojām vēlamies. Un katra mamma savai ģimenei vēlas gatavot pati. Mūsu piedāvājums ikdienai – veselīga pārtika. Uzņēmuma mērķis radās caur pašu pieredzi. Ar Baudi: produktiem mēs pārdodam laiku,» atklāj uzņēmēja.

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotājs SIA SAKRET informē, ka palielinājušies tā eksporta apjomi uz Ziemeļvalstīm.

Juris Grīnvalds, SIA SAKRET komercdirektors komentē: «SAKRET izaugsmi mēs redzam eksportspējīgas produkcijas ražošanā un realizācijā. Līdz ar to atbilstoši nozares vajadzībām, cenšamies izstrādāt un piemērot produktus, kurus reģiona līdzīgo klimatisko apstākļu dēļ, varam piedāvāt gan vietējā tirgū – Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. SAKRET tuvāko gadu mērķis ir nostiprināties Skandināvijas tirgos. Mēs šobrīd turpinām izvērst eksportu uz Somiju, Zviedriju, kā arī citām Ziemeļvalstīm.»

Komentējot AS SAKRET HOLDINGS ietilpstošo uzņēmumu darbību, J. Grīnvalds norādīja, ka straujākais eksporta pieaugums 2015. gada pirmajos desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir Latvijā ražotajai SAKRET produkcijai un sasniedz 69%, Igaunijā - pieaugums par 15%, savukārt SAKRET Lietuvas rūpnīcā saražotā eksports samazinājies, jo rubļa kursa krituma dēļ sarucis pieprasījums vienā no koncerna noieta tirgiem - Kaļiņingradas apgabalā.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Jānis Viegliņš ir Pārdošanas skolas vadītājs un dibinātājs, Rīgas Komercskolas un Biznesa vadības koledžas lektors, Dienas Biznesa pārdošanas rokasgrāmatas papildinājumu autors. Viņš prot un māca saskatīt pozitīvo visvienkāršākajās lietās. J. Viegliņš mums šodien pastāstīja par savu jauno kaislību un mīlestību – tikko iegādāto auto Opel Adam.

– Kā tu pāris teikumos formulētu – kas ir pārdošanas māksla?

Es teiktu, ka pārdošana ir sajūtu ģenerēšanas tehnoloģija, ar kuru konkrētā vietā un laikā, vadoties no konkrētas personības, vienkārši tiek radītas tās emocijas, kas nepieciešamas, lai cilvēki justos komfortabli un veiktu izvēli par labu kaut kam. Un pēc tam aizietu ar emocijām, kas viņiem liktu atkārtot šo izvēli.

Ikdienā mans uzņēmums apkalpo juridiskas personas, sniedzot privātus ieteikumus un risinājumus pārdošanas apjomu palielināšanai. Pēc Pārdošanas skolas uzskatiem, ikviens uzņēmums var pārdot vairāk, daudzos gadījumos – pat par 100% vairāk. Vienīgais jautājums: kādas problēmas jārisina, lai panāktu rezultātu pusotra vai divu mēnešu laikā –, un mēs šīs problēmas drosmīgi risinām. Esam tikpat drosmīgi, cik Ādams.

Bērza zāģmateriālu ražotājs Eiropā Krauss SIA vienojies ar Swedbank par finansējumu 9,2 miljoni eiro.

Finansējums paredzēts jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanā, kā arī jaunu ražošanas ēku un infrastruktūras izbūvē. Investīcijas veicinās uzņēmuma konkurētspēju un kāpinās eksporta apjomus.

Jaunās iekārtas veidos vienotu tehnoloģiskās ražošanas līniju, nodrošinot augstu produktivitāti un videi draudzīgu ražošanas procesu. Savukārt, jaunu ražošanas ēku būvniecība ražotnē Klintainē optimizēs gala produkcijas ražošanas procesu un nodrošinās papildu vietu izejmateriālu un produkcijas glabāšanai.

Kā uzsver uzņēmuma Krauss SIA valdes loceklis Igors Mašals: “Katra ražojoša uzņēmuma pamatdomai jābūt kā saražot kvalitatīvu un pieprasītu produktu par konkurēt spējīgu cenu un palielināt savu efektivitāti. To apzinoties, turpinām aktīvi ieguldīt uzņēmuma attīstībā, uzstādot progresīvas un energoefektīvas ražošanas iekārtas, paplašinot un labiekārtojot izejmateriālu un gatavās produkcijas uzglabāšanas platības”.

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Šā gada 1.janvārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis kontroles pasākumus 25 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, lai pārliecinātos, vai pircējiem, norēķinoties latos, tiek izdots precīzs atlikums eiro valūtā.

Pārbaužu ietvaros pārkāpumi nav konstatēti, un visu kontrolpirkumu gadījumos, komersantu pārstāvji bijuši precīzi savos aprēķinos, informē PTAC.

Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, Latvijas valsts oficiālā valūta ir eiro, tādēļ valūtas maiņas periodā PTAC pastiprināti veic uzraudzības pasākumus, lai pārliecinātos, vai iedzīvotājiem ir pieejama pilnīga un patiesa informācija par preču un pakalpojumu cenām, paralēlo cenu atspoguļošanas periodā gala cenas precēm un pakalpojumiem tiek norādītas gan latos, gan eiro, komersanti īsteno godīgu praksi un netiek veikti apskaitījumi, par pirkumu izdodot naudas atlikumu.

Laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 14.janvārim iedzīvotāji var norēķināties par pirkumiem gan latos, gan eiro. Veicot samaksu par pirkumu latos, komersantu pienākums ir atlikumu izdot eiro valūtā, kas sarežģī aprēķina procesu komersantam un apgrūtina patērētājam iespēju izsekot izdotā atlikuma precizitātei. PTAC, lai pārliecinātos par to, ka komersanti pilda savu pienākumu un neveic apzinātus pircēju apskaitījumus, sākot ar 1.janvāri, veic kontrolpirkumus.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Ekonomikas rādītāju uzlabošanās Rietumeiropā un samērā ticamais Krievijas rubļa kursa kāpums Latvijas uzņēmumiem nākamgad paver plašākas eksporta perspektīvas

Lai arī pēdējā laikā nereti dzirdams viedoklis par to, ka ekonomiskās izaugsmes konjunktūra Eiropā ir visai apšaubāma, šim viedoklim īsti piekrist nevar. Toties var piekrist atziņai, ka attīstības plānošana ir visai apgrūtināta lielās politiskās nenoteiktības dēļ saistībā ar Lielbritānijas vēlētāju vēlmi pamest Eiropas Savienību, ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem un pieaugošo ģeopolitisko spriedzi kopumā. Eiropai liels pārbaudījums nākamgad būs arī vēlēšanās tādās valstīs kā Vācijā un Francijā, kur arī lielāku atbalstu var gūt spēki, kuri iestājas pret līdzšinējo kursu. Tas rada bažas par nākotni gan uzņēmējam, gan ierindas strādājošajam, jo arī viņa labklājība lielā mērā ir atkarīga no stabilitātes.

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

AS Sakret Holdings koncerna uzņēmums UAB Sakret LT saņēmis trīs Lietuvas rūpnieku konfederācijas konkursa Gada produkts 2015 godalgas – divas zelta medaļas un vienu sudraba medaļu, informē uzņēmumā.

Ar zelta medaļām apbalvots Sakret BE grīdas betona būvmaisījums un Sakret FKE flīžu līme darbam jebkuros apstākļos. Savukārt sudraba godalga piešķirta Sakret PM Super apmetuma būvmaisījumam. Kopumā no vairāk nekā 7000 uzņēmumiem, kas Lietuvā ražo un piedāvā industriālos produktus, godalgas Gada produkts 2015 tika piešķirtas 98 produktiem.

«Mēs augsti novērtējam saņemtās godalgas Lietuvā - tas ir apliecinājums mērķtiecīgam uzņēmuma darbam šajā tirgū un nozīmīga atzinība Sakret produktu augstajai kvalitātei,» AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

«Sakret bija viens no pirmajiem ražotājiem Baltijas valstīs, kas piedāvāja pilnīgi jaunu skatījumu uz tādiem būvniecībā ierastiem materiāliem kā mūrjava un betons. Ja kādreiz šādus materiālus gatavoja uz vietas objektā, tad šodien galvenokārt tiek izmantoti rūpnieciski gatavoti maisījumi. Tas būtiski samazina darbaspēka patēriņu objektā un palīdz nodrošināt augstāku kvalitāti. Ja vēl pirms 10 gadiem sausais betons vai mūrjava veikalos nebija nopērkami, tad šodien Sakret vien Baltijas valstu tirgos mēnesī realizē vairākus tūkstošus tonnu šādu materiālu,» komentē A. Vanags.

Sauso būvmaisījumu ražotājs AS "Sakret Holdings" ieguldīs 250 000 eiro saules paneļu parka izveidē uzņēmuma ražošanas teritorijā Stopiņu pagastā, informē uzņēmuma pārstāvji.

No saules paneļiem iegūto zaļo enerģiju uzņēmums izmantos ražošanas vajadzībām, šim nolūkam nodrošinot līdz 50% nepieciešamās elektroenerģijas. Projektu iecerēts pabeigt 2024.gada pavasarī.

Paredzams, ka 518 uzstādītie saules paneļi saražos vidēji 256 000 kilovatstundu gadā.

"Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags skaidro, ka būvmaisījumu ražošanai ir sezonāls raksturs, proti, lielākie apmēri tiek saražoti vasarā, kad ir arī visvairāk saules gaismas.

Saules paneļu parka uzstādīšanu realizē AS "Latvenergo". Projektu plānots finansēt gan no uzņēmuma līdzekļiem, gan ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") finansējuma palīdzību Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvarā "#NextGenerationEU".

Latvijas lielākā sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotāja SIA «Sakret» realizētās produkcijas apjoms Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, palielinājies par vairāk nekā 25%, informē uzņēmums.

Apgrozījums sasniedzis 6,4 miljonuseiro, kam par pamatu ir gan būvniecības sezonas intensitāte, gan sabiedrības tendence būvniecības darbiem izvēlēties efektīvākus produktus un risinājumus.

Lielākais preču noiets vērojams produktu pamatgrupām, kas paredzētas āra darbiem – betona maisījumi un būvjavas, kam tirdzniecības apjomi šogad palielinājās par aptuveni 40%. Tāpat pieprasījums audzis fasāžu siltināšanas sistēmām.

«Vērtējot šīs sezonas pieprasījumu, esam secinājuši, ka sabiedrībā ir radusies pareizā izpratne par būvmateriālu pielietojumu, efektivitāti un tās nozīmi būvniecības procesā, jo, kā rāda pieredze, izmantojot lētus un mazāk kvalitatīvus produktus vai izvēloties kādu risinājumu nepielietot vispār, zūd gala rezultāta ilgtspēja,» saka «Sakret» komercdirektors Juris Grīnvalds.

Pēc sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu rūpnīcas Sakret apmeklējuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) atzina, ka AS Sakret Holdings veiksmīgā darbība ir iedvesmojošs piemērs citiem uzņēmumiem.

AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags uzsvēra, ka paveiktajā nozīmīga loma bijusi tieši aizrautīgam komandas darbam un iniciatīvai. «Uzņēmuma īstenotais biznesa modelis ir pierādījis sevi kā efektīvi darboties spējīgs par spīti mainīgiem apstākļiem gan Latvijas, gan ārējos tirgos. Ceru, ka šī vizīte ministru prezidentei un viņas komandai dos impulsus valdības politikai, Latvijas uzņēmumu inovācijām un eksportspējai,» sacīja A. Vanags.

Pēc AS Sakret Holdings ražotņu apskates, L.Straujuma piedalījās Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) padomes izbraukuma sēdē turpat Sakret ražotnē.

Pērnā gada nogalē AS SAKRET Holdings paplašināja uzņēmuma darbību Lietuvā, atverot Ķēdaiņos lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotni. 2016. gada pirmajos piecos mēnešos jaunās ražotnes apgrozījums veidojis 274 000 EUR. Nākamgad uzņēmums plāno uzsākt trīs jaunu produktu ražošanu.

Ņemot vērā tirgus pieprasījuma kāpumu pēc lietošanai gatavajiem būvmaisījumiem Lietuvā, Igaunijā un Skandināvijas valstīs, AS SAKRET Holdings ieguldīja gatavo būvmaisījumu ražotnē Ķēdaiņos 200 000 EUR. Līdz tam Ķēdaiņos SAKRET ražoja tikai sausos celtniecības maisījumus.

«Sākot ražot lietošanai gatavos būvmaisījumus Ķēdaiņos, AS SAKRET Holdings palielina savu tirgus daļu Lietuvā atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam šajā tirgū. SAKRET ražotnē Latvijā ir atbrīvojušās jaudas, kuras uzņēmums izmantos, lai ražotu produkciju galvenajiem eksporta tirgiem - Igaunijai un Skandināvijas valstīm,» stāsta AS SAKRET Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.