Pirmdienas notikumi pasaules finanšu tirgos parādīja, ka to uzticība Latvijai nupat ir ļoti zema. Respektabli avoti norādīja, ka mūsu valsts kredītriska mērs ir tādā pašā līmenī kā pērnā gada 20. novembrī - dienā, kad Latvija lūdza finansiālu palīdzību SVF.

Ilgi nebija jāgaida arī sekas - jau vakar par iespējamajām negatīvajām sekām brīdināja Fitch, bet S&P spēra konkrētu soli, pazeminot Latvijas kredītreitingu.

Protams, pēdējo gadu laikā dažādas starptautiskās reitingu aģentūras ir bieži kritizētas par to vērtējumu neatbilstību realitātei. Piemēram, atliek vien paskatīties, cik ilgi Latvijai tika piešķirts gana pozitīvs vērtējums, kaut gan reāli mūsu tirgu lielā mērā turējās uz nekustamā īpašuma spekulāciju burbuļa. Starp citu, arī bēdīgi slavenā Lehman Brothers bojāeju neparedzēja kāda no vērtējumus izsakošajām aģentūrām. Tajā paša laikā šeit ir kāda būtiska problēma - šo aģentūru vērtējumiem un skaidrojumiem uzmanību pievērš gan ārvalstu investori, gan arī mūsu kreditori.

Finanšu ministrs Atis Slakteris visai droši ir paziņojis, ka dažādas kredītreitingu aģentūras esot kļuvušas par ne pārāk konsekventu un atbildīgu ziņu avotu.

Gandrīz vai lieki piebilst, ka šāds paziņojums ir pausts faktiski vienlaicīgi ar trīs vadošo reitingaģentūru - Moody's, Standard & Poor's un Fitch soli, nu jau kārtējo reizi samazinot reitingus Latvijai (peramā lomā gan nav vienīgi mūsu valsts).

Tas savukārt noticis teju vienlaicīgi gan ar ziņu par krasu IKP samazināšanos mūsu valstī, gan arī valdības lēmumu par Ls 2 nopirkt 51 % Parex bankas akciju, faktiski nacionalizējot otru lielāko Latvijas banku. Šāds ministra paziņojums ir vērtējams neviennozīmīgi. Protams, lemjot par bēdīgi slaveno Parex bankas gadījumu, pēdējais, par ko būtu vajadzējis domāt Ivara Godmaņa valdībai, ir dažādu aģentūru reakcija, fondu, biedrību vai asociāciju uzskati, kā arī opozīcijas pārdomas. Ja šāds solis bija vienīgā iespēja, kā paglābt banku no bankrota, tad tas bija jāsper. Nevis tāpēc, lai uzlabotu divu tās līdzīpašnieku labsajūtu, bet gan lai paglābtu no kraha visu pārējo Latvijas finanšu sistēmu. Tiesa, bažas gan raisa fakts, ka joprojām nav skaidrības, ar kādiem nosacījumiem šīs bankas kontrolpakete ir pārņemta, kā arī— vai nerezidentu noguldījumi no tās neaizplūdīs tik lielā mērā, ka valsts būs spiesta tajā pumpēt arvien lielākas summas.

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica intervijā laikrakstam Diena.

Bieži izskan viedoklis, ka Latvijas iedzīvotājiem ar uzņēmēja gēnu ir bēdīgi, jo uzņēmēja gēns ir iznīdēts. Piekrītat šādam apgalvojumam?

Nepiekrītu, ka mūsu sabiedrībā ar uzņēmēja gēnu būtu bēdīgi, lai arī labi zinu, ka šāds viedoklis pastāv. Mums diskusijas par šo tematu noritēja, kad sākām testēt franšīzes modeli. Manuprāt, uzņēmēja gars Latvijas iedzīvotājiem piemīt. Ir arī uzņēmēju ģimenes, mums ir piemēri, ka Narvesen franšīze veidojas kā ģimenes bizness - māte un tēvs šo franšīzi ir sākuši, bērni tagad ņem klāt savu franšīzi, atdalās no vecāku biznesa, strādā tālāk. Divdesmitgadnieku trīsdesmitgadnieku paaudze ir gatava uzņemties ar savu biznesu saistītos izaicinājumus, bet viņi arī grib redzēt perspektīvu un rezultātu, uz kuru izaicinājumi ved, un viņiem ne tikai nauda ir svarīga, bet arī iespēja pašiem izveidot savu biznesu. Ja cilvēks saprot, ka tiek galā ar mazu biznesu, tad var darboties jau plašākos mērogos.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Krietni vairāk nekā puse jeb 66% Latvijas iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā ir iecerējuši mainīt savu darba vietu, 26% to neplāno darīt, bet vēl 8% par to nav domājuši.

Šādu ainu atklāj Cvmarket.lv veiktais pētījums.

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā - 74% iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā plāno mainīt savu darba vietu, 18% to neplāno, bet 8% nav par to domājuši, liecina portāla veiktās aptaujas rezultāti.

Lai arī abās valstīs procentuālais skaits ar iedzīvotājiem, kas vēlas mainīt darbu ir liels, tomēr šobrīd nav pamata domāt par masveida darbaspēka pārcelšanos no nozares uz nozari, skaidro uzņēmuma mārketinga menedžere Inga Daliba. Taču tajā pašā laikā darba devējs nedrīkst pret šādiem aptaujas rezultātiem izturēties vieglprātīgi, viņa norādīja.

67% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka vēlmi mainīt darbu būtiski ietekmē saņemtais atalgojums, 27% tas ietekmē nedaudz, bet 6% neietekmē nemaz. Arī Lietuvā vairums aptaujāto iedzīvotāju (61%) atzīmē, ka vēlmi mainīt darbu ļoti ietekmē saņemtais atalgojums, 33% atalgojuma apmērs ietekmē nedaudz, bet 6% algas apjoms nekalpo kā primārais darba mainīšanas iemesls.

Tūrisma nozares eksperti uzsver, ka atpūtnieki pārāk vieglprātīgi mēdz izturēties pret plānoto braucienu un pat nepieļauj domu par iespējamiem sliktiem scenārijiem

Kam gan nav gadījies ceļojumā piedzīvot kādus muļķīgus pāpratumus, ko radījusi aizmāršība vai paviršība. Tūrisma nozares pārstāvji Dienas Biznesam uzskaita tipiskās ceļotāju kļūdas, sākot no greizas pārliecības, ka ar ID karti var aizlidot, piemēram, uz Turciju, beidzot ar pašu izplatītāko – ceļot bez apdrošināšanas. Liktos, kas gan tur liels – atpūta ārpus valsts ilgst tikai pāris dienu, un, ja nekas ar mani nav noticis tepat dzimtenē, kāpēc lai kaut kas pēkšņi atgadītos ārpus tās. Ceļotgribētāju prieks par gaidāmo braucienu bieži vien ir tik liels, ka tas izolē jebkādas domas, kas saistītas ar sliktiem scenārijiem.

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

«Bankas patlaban dzīvo citā ritmā nekā vispārējā Latvijas ekonomika, jo ekonomika jau atkopusies, bet finanšu industrija turpina cīnīties ar krīzes sekām. Papildu resursus prasa ne vien eiro ieviešana, bet arī tas, ka aizvien stingrāka kļūst finanšu sektora uzraudzība un regulācija,» intervijā laikrakstam Diena norādījis bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Minētie faktori bankām neļauj mesties attīstības dejā kopā ar eksportējošiem uzņēmumiem,» viņš piebildis.

Jautāts, vai līdz ar eiro ieviešanu no valūtas maiņas zudušie ienākumi banku sektoru ietekmēs, bankas vadītājs atbildējis: «Ietekmēs kā nu kuru banku, bet nevar noliegt, ka bankai ar valūtas maiņu saistīti nopietni ieņēmumu posteņi, kas mērāmi daudzos tūkstošos latu.»

«Bieži saka, bankas, lai šos turpmāk negūstamos ieņēmumus kompensētu, paaugstinās citu pakalpojumu maksu. Ja mēs droši zinātu, ka, piemēram, paaugstinot bankas kartes maksu no sešiem uz 16 latiem gadā, visi klienti sadarbību ar mums turpinās, tad droši vien mēs to darītu, bet tirgū jau tā nenotiek – banka, kas izvēlēsies agresīvāku politiku, paaugstinot pakalpojumu maksu, var zaudēt klientus. Tāpēc banku sektora spēlētāji raugās cits uz citu, vēro pārējo darbošanos un ir piesardzīgi,» viņš atklājis.

34% sieviešu un 55% vīriešu atzīst, ka vismaz reizi mūžā ir sēdušies pie stūres pirms tam izdzerot glāzi vīna vai pudeli alus. Kā liecina aptaujas rezultāti, izrādās, ka katrs piektais Latvijas vīrietis pirms braukšanas iedzer regulāri, liecina pētījums kampaņas Beigta balle ietvaros.

Tai pat laikā jāuzsver, ka pietiekami liela daļa respondentu - 64% sieviešu un 45% vīriešu – apzinās un arī ievēro, ka pirms transportlīdzekļa vadīšanas nedrīkst lietot pat nedaudz alkoholiskā dzēriena.

Viedoklis - vienu jau var! – ir lielai daļai aptaujāto iedzīvotāju. Vai tas nozīmē, ka daudzi iedomājušies sev kādu mākslīgu robežu līdz kurai drīkst dzert, lai alkohola saturs izelpā un asinīs nepārsniegtu likumā noteikto normu?! Jāņem vērā, ka viens un tas pats alkohola daudzums var atstāt pilnīgi atšķirīgu ietekmi dažādiem cilvēkiem. Nedrīkst aizmirst arī par laika apstākļiem, organisma stāvokli, nogurumu u.tt. Un galu galā, braucot reibumā, riskējam nogalināt nevainīgus cilvēkus.

Šodien Zaķusalā notikušajā pasākumā par pareizu pirotehnikas lietošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), kā arī pirotehnikas firmas Aldi pārstāvji aicināja iedzīvotājus būt īpaši apdomīgiem un uzmanīgiem, Vecgada vakarā rīkojot uguņošanu.

Pasākumā tika demonstrēti dažādas bīstamības pakāpes pirotehnikas izstrādājumi - gan raķetes uz kociņa, gan tā sauktās «romiešu sveces», gan «debesu laternas», gan arī lielākas un mazākas jaudas pirotehnikas baterijas.

Pirmkārt, pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai uzņēmumos, kuriem izsniegta atbilstoša licence, bet nekādā gadījumā tos nedrīkst pirkt no privātpersonām, kas tirgo nezināmas izcelsmes nesertificētus izstrādājumus. Tāpat vajag pārliecināties, vai, pērkot pirotehniku, līdzi tiek dota tās lietošanas instrukcija.

«No rokas» vai nelegālajās tirdzniecības vietās iegādāta pirotehnika var būt nekvalitatīva un izraisīt nelaimi. Turpretim labā pirotehnikas veikalā pārdevējs spēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk, nekā būs rakstīts lietošanas pamācībā.

Zemkopības ministrija (ZM) nepiekrīt Valsts Kontroles (VK) Revīzijas ziņojumā izteiktajiem pārmetumiem ministrijai un tās pārraudzībā esošajai akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži (LVM) par nepietiekamu akciju sabiedrības uzraudzību.

«Mēs nekādā gadījumā nevaram piekrist Valsts kontroles visiem secinājumiem, kā arī pašai revīzijas izdarīšanas metodikai,» saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, «tāpēc esam apstrīdējuši Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmumu par ziņojuma apstiprināšanu un turpināsim diskusiju Valsts kontroles padomē gan par izdarītajiem secinājumiem, gan par ieteikumiem, kas ieviešami,» uzsver zemkopības ministrs. «Piemēram, kopš LVM izveides, akciju sabiedrība dividendēs un līdzīgos maksājumos ir iemaksājusi valsts budžetā 148.7 miljonus latu un tas ir vairāk, kā to veicis jebkurš cits valsts uzņēmums», saka M.Roze.

«Valsts kontroles secinājumi radušies no vienpusējas pieejas: Valsts kontrole, vērtējot AS «Latvijas valsts meži» un Zemkopības ministrijas darbību, ir vērtējusi ne tikai dividenžu apjoma un pamatkapitāla palielināšanas likumību, bet ir mēģinājusi novērtēt arī valsts mežu apsaimniekošanas politikas efektivitāti, diemžēl, neņemot vērā to, ka AS «LVM» galvenais uzdevums un izveidošanas mērķis ir nodrošināt valsts mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un meža (valsts kapitāla) vērtības palielināšanu», teikts ZM nosūtītajā atbildes vēstulē Valsts kontrolei. Vēstulē norādīts arī uz citām ziņojuma niansēm, kam ministrija nevar piekrist. «Mēs sagatavosim plašu skaidrojumu gan par ziņojumā konstatēto, gan izdarītajiem secinājumiem un diskutēsim par to Valsts kontroles padomē,» par turpmāko ZM rīcību sola zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

No beznodokļu valstu saraksta tiks izslēgta Angiljas teritorija, Barbadosa un Seišelas, otrdien nolēma valdība.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi pārņemt aktualizēto Eiropas Savienības (ES) nesadarbojošos jurisdikciju sarakstu nodokļu jomā.

Līdz šim Ministru kabineta noteikumos iekļautais jurisdikciju saraksts bija balstīts uz ES Padomes 2020.gada 6.oktobrī aktualizēto ES sarakstu un iekļāva 12 jurisdikcijas - Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Barbadosa, Fidži, Palau, Panama, Samoa, Seišelas, Trinidāda un Tobāgo, Vanuatu.

2021.gadā ES saraksts tika pārskatīts divas reizes. Saskaņā ar ES Padomes 2021.gada 22.februāra secinājumiem ES sarakstam tika pievienota Dominikāna un izslēgta Barbadosa.

Saskaņā ar ES Padomes 2021.gada 5.oktobra secinājumiem no ES saraksta tika izslēgtas Angiljas teritorija, Dominikāna un Seišelas.

"Mēs nekādā gadījumā nevaram piekrist Valsts kontroles visiem secinājumiem, kā arī pašai revīzijas izdarīšanas metodikai, tāpēc esam apstrīdējuši Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmumu par ziņojuma apstiprināšanu un turpināsim diskusiju Valsts kontroles padomē gan par izdarītajiem secinājumiem, gan par ieteikumiem, kas ieviešami," saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

"Piemēram, kopš AS Latvijas valsts meži (LVM) izveides, akciju sabiedrība dividendēs un līdzīgos maksājumos ir iemaksājusi valsts budžetā 148.7 miljonus latu un tas ir vairāk, kā to veicis jebkurš cits valsts uzņēmums," norādījis M. Roze.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi atbildes vēstuli Valsts kontrolei (VK) par Revīzijas ziņojumu pēc tās izteiktajiem pārmetumiem ministrijai un tās pārraudzībā esošajai akciju sabiedrībai LVM par nepietiekamu akciju sabiedrības uzraudzību.

"Valsts kontroles secinājumi radušies no vienpusējas pieejas: Valsts kontrole, vērtējot AS Latvijas valsts meži un Zemkopības ministrijas darbību, ir vērtējusi ne tikai dividenžu apjoma un pamatkapitāla palielināšanas likumību, bet ir mēģinājusi novērtēt arī valsts mežu apsaimniekošanas politikas efektivitāti, diemžēl, neņemot vērā to, ka LVM galvenais uzdevums un izveidošanas mērķis ir nodrošināt valsts mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un meža (valsts kapitāla) vērtības palielināšanu," teikts ZM nosūtītajā atbildes vēstulē Valsts kontrolei.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Kaut arī prasība apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai mantai vai videi, stāsies spēkā tikai no nākamā gada, nozares spēlētāji un apdrošināšanas kompānijas aicina dronu lietotājus izvērtēt iespējamos riskus un, iespējams, izšķirties par apdrošināšanu jau tagad.

Attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos izvirzītās obligātās apdrošināšanas prasības skars bezpilota gaisa kuģus, kuru kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kg. Taču jau kopš 2004. gada ir spēkā Eiropas Savienības regula, kurā ne visas Latvijā iesaitītās puses tomēr ir iedziļinājušās.

«Jebkurā gadījumā ir jāapzinās riski,» kurus var nodarīt arī par 1,5 kg vieglāki droni, kādus izmanto lielākā daļa lietotāju, norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) pārstāvis Ilmārs Ozols. Viņaprāt, ir vērts iztērēt nelielu naudas summu jau tagad, lai būtu drošība gadījumā, ja nu kaut kas notiek. Sliktākā scenārija gadījumā – ja no drona nopietni cieš citi cilvēki, piemēram, masu pasākumos – var būt runa par tiesvedību un kompensācijām līdz pat mūža galam.

Baltik Elektro ir viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, ar 24 gadu darbības pieredzi, un jau 18 gadus ir Vācijas Würth grupas uzņēmums.

“Mūsu noliktavas sortimentā ir gan ikdienas darbos nepieciešamās preces un instrumenti, kuri paredzēti elektriķiem, montāžniekiem un gala lietotājiem, citiem nozares pārstāvjiem un speciālistiem, kā arī specifiskas un ekskluzīvas preces, par kurām konsultācijas sniegs īstena profesionāļu komanda,” akcentē uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bergholcs.

Uzņēmums šo gadu laikā pamazām, taču mērķtiecīgi ieguvis klientu un sadarbības partneru cieņu un uzticēšanos ar profesionālismu, precizitāti un spēju atrisināt teju jebkuru klienta problēmu. Patlaban Baltik Elektro Latvijā darbojas struktūrvienības Rīgā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā, bet šogad plānots atvērt vēl divas filiāles reģionos.

Dānijas alus ražotāja Carlsberg juristu panākto Lietuvas apgabaltiesas pārliecināšanu, ka alus darītavas darbība sniedz sabiedrībai «būtiski svarīgu pakalpojumu» un ir «dzīvībai svarīga», Lielbritānijas lielākās arodbiedrības Unite vadītājs nodēvējis par vienkārši smieklīgu.

Strīds starp dāņu koncerna vadību un vietējiem strādniekiem sākās jau pērn jūnijā, kad Lietuvas Pārtikas ražotāju arodbiedrība nobalsoja par streiku, lai veicinātu savu prasību uzklausīšanu par samaksas celšanu un darba apstākļiem. Lietuvas apgabaltiesa ap Jāņiem, jau pēc desmit dienām kopš šā lēmuma, nostājās kompānijas pusē. Tās juristi bija argumentējuši, ka alus darītavas darbība sniedz «būtiski svarīgu pakalpojumu» (angliski – essential service) sabiedrībai, un arī tiesa savā spriedumā atzina, ka pakalpojums tiešām ir «vitāls» (tas nozīmē – «dzīvībai svarīgs»), tāpēc streiks ar tiesas lēmumu tiek apturēts uz 30 dienām.

Pasargāt datus simtprocentīgi nav iespējams, taču var izdarīt visu iespējamo, lai drošības līmeni paaugstinātu. Diemžēl dati ļoti bieži tiek zaudēti ne tādēļ, ka pietrūktu līdzekļu to aizsargāšanai, bet vieglprātīgas attieksmes vai nezināšanas dēļ, uzskata datu centru operatora DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Latvijā reti kurš uzņēmums kā ļoti svarīgus biznesa riskus izvirza IT risinājumu drošību. «Līdzīgi kā par automašīnas signalizāciju sākam domāt pēc tam, kad tā jau nozagta, par dzīvokļa apsardzi vai īpašuma apdrošināšanu – kad nelaime jau notikusi, tā arī par datu drošību nopietnāk sāk domāt vien tad, kad kāds datiem jau ir nesankcionēti piekļuvis un sācis tos savtīgi izmantot,» stāsta A. Gailītis.

Viņš norāda, ka mānīgs ir arī priekšstats, ka pietiek vien ar labu un jaudīgu aparatūru. «Tā sevi bieži māna valsts organizācijās. Ja atbildīgais IT speciālists jau plkst. 17:00 kopā ar pārējiem kolēģiem beidz darbu, un dati ir palikuši neuzraudzīti, tad līdz nākamas darba dienas sākumam hakeri tur var sastrādāt brīnumdarbus. Tāpēc jau datu centros ir nepieciešami diennakts dežuranti, kuri cenšas sekot līdzi visām aizdomīgajām darbībām un nevēlamo savlaicīgi apturēt,» atzīmē A. Gailītis.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pasludinājusi spriedumu lietā «Sapožkovs pret Latviju», atzīstot par pamatotu ieslodzītā Aleksandra Sapožkova 2003. gada 5. martā Tiesā iesniegto sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) pārkāpumiem Latvijā.

Iesniedzējs ECT sūdzējās, ka viņam piederošo mantu kratīšanas brīdī ieslodzījuma vietā pret viņu tika pielietots nesamērīgs fiziskais spēks, nodarot miesas bojājumus, kā arī vēlāk netika nodrošināta efektīva incidenta apstākļu izmeklēšana.

Iesniedzēja prasīto 90 tūkstošu eiro vietā tiesa piesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu 4000 eiro apmērā.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, ECT noraidīja Latvijas valdības iebildumu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo viņš nebija vērsies civilprocesuālajā kārtībā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu. Tiesa uzsvēra, ka gadījumos, kad ir noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums, mantiskas kompensācijas piešķiršana pati par sevi nav pietiekams tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Šajos gadījumos valstij ir arī pienākums nodrošināt efektīvu incidenta izmeklēšanu.

Veicot nodokļu kontroles pasākumus un apkarojot noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir konstatējis, ka arvien biežāk krāpnieciskās darbībās nodokļu jomā tiek iesaistīti ne tikai trešo valstu pilsoņi, bet arī Latvijā dzīvojoši jaunieši, informē VID.

Lai pasargātu iedzīvotājus no nepatīkamām un pat bīstamām situācijām, VID aicina ļoti nopietni izturēties pret dažāda veida piedāvājumiem pret atlīdzību izmantot savus personu apliecinošos dokumentus, piemēram, jaunu uzņēmumu dibināšanai, reģistrējoties kā uzņēmuma īpašniekam vai amatpersonai, kļūstot par jau esoša uzņēmuma īpašnieku vai amatpersonu un parakstot dažāda veida uzņēmuma dokumentus. Par šādiem gadījumiem aicinām nekavējoties ziņot VID jebkurā personai ērtā veidā - rakstiski, telefoniski vai klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.

VID aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju ļoti uzmanīgi izturēties pret dažādiem aizdomīga rakstura piedāvājumiem un informēt par tiem VID vai arī tiesībsargājošās iestādes, jo pat neapzināta iesaistīšanās dažādās krāpnieciskās darbībās var radīt nopietnas tiesiskas sekas ilgtermiņā.