Savulaik, kā stāsta, visi ceļi ir veduši uz Romu. Taču Latvijā līdz ar valdības centieniem iedabūt starptautisko aizdevēju noteiktajos rāmjos budžetu arvien lielāku popularitāti ir ieguvusi taciņa, kas ved uz Satversmes tiesu (ST). Sekmīgs šis gājiens jau izrādījies pensionāriem, kas nebija mierā ar pensiju samazināšanu, un tiesnešiem, kas apstrīdēja valdības pielemtās operācijas ar viņu algu. Tagad turp devušies arī depozītu turētāji: ST ir vērsušies divi pilsoņi, kuri lūdz izvērtēt grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas paredz ar minēto nodokli aplikt arī tos depozītus, kas bankā noguldīti iepriekšējos gados, bet par kuriem procenti tiks aprēķināti tikai šogad.
Jau daudzkārt ir norādīts, ka būtībā ar šā nodokļa palīdzību tiek mazināta iedzīvotāju interese par noguldījumu iespējām — un attiecīgi arī banku spēja tikt pie papildus finanšu resursiem. Nav nekāds noslēpums, ka tieši depozītu neaplikšana ar nodokļiem līdz šim bija pozitīvs arguments nerezidentiem izvēlēties Latvijas bankas noguldījumiem. Skaidrs, ka «lielie dūži» nekavēsies savus ietaupījumus pārcelt, kur izdevīgāk, savukārt mazie klienti, iespējams, vairs vispār neredzēs jēgu veikt noguldījumu, ja no jau tā niecīgās peļņas tiks atvilkti vēl 10%. Jādomā, ka latviešiem raksturīgā «zeķu kultūra» vērsīsies plašumā — kaut vai tāpēc, lai nebūtu jāķēpājas ar nez kādām tur deklarācijām un VID apmeklējumiem (jo ne visiem ir skaidrs, kādā tieši kārtībā un no kura laika Latvijas komercbankas nodrošinās nodokļa ieturēšanu).
Tiesa, šajā gadījumā nodokļu eksperti vispārīgi atzīst, ka vaina ir ne tik daudz pašā nodoklī kā tajā, ka nav noteikts pārejas periods, kad cilvēkiem izlemt, kā ar savu naudu rīkoties turpmāk. Tikmēr, pēc Finanšu ministrijas domām, nodoklis netiekot piemērots ar atpakaļejošu datumu, jo to taču piemērojot ne jau depozītam, bet saņemtajiem procentiem.
Jāpiebilst, ka depozītu nodoklis nebūt nav vienīgais strīdīgais dienas kārtībā. Par grūti atrisināmu rēbusu ir kļuvis dienesta auto nodoklis — kaut vai tikai tāpēc, ka, liekot šo nodokli maksāt valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas dienesta auto izmanto privātajām vajadzībām, faktiski tiek atzīta nelikumība, jo likumdošana nosaka, ka minētās personas dienesta līdzekļus privātajām vajadzībām izmantot nedrīkst. Skaidrības par to, kā iekasēt, kontrolēt un uzraudzīt, nav arī dāvinājuma nodokļa sakarā.
Nepamet sajūta, ka liela daļa no valdības jaunievedumiem — gan ieņēmumu palielināšanas, gan izdevumu samazināšanas sakarā — ir bijuši tik vien kā parādes ķeksītis «uz papīra» starptautisko aizdevēju labsajūtas vairošanai. Taču tādā gadījumā nekādi nav saprotams, ņemot vērā valdības nespēju vai nevēlēšanos nodarboties ar aktīvu ekonomikas stimulēšanu, uz kā rēķina tas budžets tiks pildīts. Jāatgādina, ka ar nodokli par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām tika cerēts iekasēt 38 miljonus latu, ar kapitāla pieauguma nodokli — 21,9 miljonus latu, bet ar dāvinājuma nodokli — 3,1 miljonus latu.