DB Viedoklis

DB viedoklis: Rietumu pagurums ir Latvijai ļoti nelaikā

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

ES un ASV tirdzniecības līguma caurkrišanas sekas būs tālejošākas par ekonomiku un vājinās transatlantisko partnerību

Līdz ar britu arhi-eiroskeptiķa Naidžela Farāža pieslēgšanos Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņai ASV pašlaik izskatās, ka politiskais populisms kļūst par vienīgo eksporta preci, kas tiek tirgota pāri Atlantijai bez kādiem tarifiem. Līdz ar to arī protekcionisms un antiglobālisms, ko pārstāv abi džentlmeņi un viņu populistiskie kolēģi vairākās Eiropas valstīs, kļūst par tādu kā jauno globālismu transatlantiskajā telpā.

To var saukt par paradoksu vai absurdu, bet ir skaidrs, ka šis populisma iedarbinātais process draud izvērsties par pretmetu tām transatlantiskajām attiecībām, kuras ar šādu vārdu pazīstam kopš Otrā pasaules kara beigām. Latvijai šīs attiecības ir dzīvīgi svarīgas, jo mūsu interesēs nav Amerikas un Eiropas valstu ieraušanās pašām sevī.

Hārvarda universitātes profesors Lorenss Samners Financial Times raksta, ka antiglobalizācijas populisms abos Atlantijas krastos sakņojas elektorāta zaudētajā ticībā atvērtai ekonomiskajai politikai. Tā kā brīvās tirdzniecības līgumi ir šādas politikas simboli, tieši rietumnieku ticības pagurums pašiem sev ir iemesls arī tam, ka notiek muļļāšanās ap ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu jeb TTIP.

Līguma tapšanas noslēpumainība sevišķi sākuma posmā nudien ir pelnījusi kritiku, radot ne vien lieku iemeslu sazvērestības teorijām, bet arī ar neziņu nerrojot sakarīgus un konstruktīvus cilvēkus. TTIP procesā caurskatāmība ir nepieciešama, un varbūt pat tiešām vajadzētu to restartēt un atsākt ar jauniem noteikumiem, ja gadījumā ir taisnība Vācijas ekonomikas ministram Sigmaram Gabrielam, ka 14 sarunu raundos trīs gadu laikā diskutētāji nav vienojušies ne par vienu no punktiem apspriežamajās 27 TTIP sadaļās. Galu galā arī vienošanās par TTIP iekļaujamo sadaļu skaitu jau ir būtiska, jo līdz ar to mums ir zināms, par ko TTIP vispār ir runa. Tāpat jānorāda, ka Eiropas Komisija pati uzskaita 24, nevis 27 līguma nodaļas, un visai izvērsti komentāri par sarunu raundos diskutēto ir EK mājaslapā.

Jebkurā gadījumā TTIP caurkrišana vai uzlikšana uz ledus Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai ir neizdevīga un, kā stratēģiskajā drošībā atkarīgai no transatlantisko saišu kvalitātes, pastarpināti arī kaitīga. Skaidrs, ka korporāciju ietekme uz globālajiem līgumiem ir liela, bet no otras puses tieši globalizācija ir sev līdzi nesusi starptautisko tiesiskumu gan ekonomikā, gan rīcībpolitikā un līdz ar to arī aizvien lielāku procesu caurskatāmību un prognozējamību.

Vladimirs Putins pašlaik šo kārtību šūpo un aicina atgriezties pie vecā nelabā lielo zēnu klubiņa starptautiskajās attiecībās. Tas ir ļauns murgs ikvienam, kam ir dārga Latvijas politiskā un ekonomiskā suverenitāte. Pat ja globalizācija neizbēgami nozīmē suverenitātes aizvien lielāku deleģēšanu, tomēr deleģēšanas gadījumā par suverenitāti var runāt daudz pamatotāk nekā tad, ja ar to kāds andelējas, tevi vienkārši ignorējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES un ASV tirdzniecības līguma caurkrišanas sekas būs tālejošākas par ekonomiku un vājinās transatlantisko partnerību

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka, viena no lielākajām finanšu tirgus dalībniecēm, pēc uzņēmējdarbības modeļa maiņas plāno aktīvi strādāt Latvijā un Eiropā, saglabājot savu nišu – uzņēmumu apkalpošanu.

Rietumu Bankas Valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss pastāstīja, kādus klientus banka uzrunās un kādas iespējas viņiem piedāvās.

Rietumu Bankas jaunais biznesa modelis paredz būtisku uzmanību veltīt darbam ar vietējiem klientiem. Tomēr Latvijā jau ir divi desmiti banku, un daļa no tām ir liela mēroga starptautiskas struktūras. Kā jūs domājat ar tām konkurēt?

Patiesi, konkurence Latvijas finanšu tirgū ir sīva. Tomēr tā izpaužas galvenokārt retail segmentā, kur bankas ar ārzemju kapitālu aptver ap 70 % tirgus. Jāatzīmē, ka tas ir tomēr zemāks rādītājs nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šis tirgus praktiski ir monopolizēts.

Savukārt, Rietumu Banka tieši retail pakalpojumu jomā konkurēt neplāno. Lai kā mainītos stratēģija, mēs paliekam nišas banka, kas vispirms apkalpo uzņēmējdarbības jomu, kur mums ir daudz priekšrocības un stiprās puses. Svarīgākā no tām, manuprāt, ir tā, ka mēs izprotam biznesu un protam personiski sadarboties ar klientiem. Mēs spējam viņus uzklausīt un sadzirdēt, pieņemt nestandarta idejas, piedāvāt individuālus risinājumus. Nestrādājam pēc standartizētiem modeļiem, un tas ir mūsu spēks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nogalinātā advokāta Bunkus ģimene izveidojusi nodibinājumu viņa slepkavības atklāšanas veicināšanai

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogalinātā advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimene ir izveidojusi nodibinājumu «Justice for Mārtiņš Bunkus», kura mērķis ir veicināt Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu, šodien notikušajā preses konferencē paziņoja nelaiķa brālis Kristaps Bunkus. Uzņēmumu reģistra elektroniskajā datubāzē gan šāds nodibinājums vēl nav atrodams, liecina «Firmas.lv» dati.

Kristaps Bunkus skaidroja, ka nodibinājums tiks finansēts ar Bunkus ģimenes līdzekļiem un ar tā palīdzību ir paredzēts piedāvāt sniegt Valsts policijai (VP) dažāda veida atbalstu izmeklēšanas gaitas veicināšanai.

Kā piemēru potenciālai sadarbībai ar VP nelaiķa brālis minēja palīdzību analizēt izņemtos videoreģistratoru datus, kuros, iespējams, varētu redzēt slepkavības veicējus.

Preses konferences ievadā Kristaps Bunkus padziļināti norādīja, ka viņa ieskatā VP un valsts amatpersonu komunikācija ar bojā gājušā ģimeni un sabiedrību ir bijusi ļoti vāja. Tāpat Kristaps Bunkus VP pārmeta neprasmīgas darbības nozieguma vietā, tostarp, pieaicinot policijas kadetus pie sākotnējās izmeklēšanas un novēlotu liecinieku un sabiedrības piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu bankas peļņa augusi par 76%

Db.lv, 02.09.2021

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rietumu banka" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 17,103 miljonu eiro apmērā, kas ir par 76,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,8 reizes un bija 19,124 miljoni eiro.

Bankas procentu ienākumi 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bija 18,545 miljonu eiro apmērā, procentu izdevumi - 6,977 miljoni eiro, komisijas naudas ienākumi - 7,473 miljoni eiro, bet komisijas naudas izdevumi - 1,301 miljons eiro.

"Rietumu bankas" aktīvi šogad 30.jūnijā bija 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 100,005 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 1,479 miljardi eiro.

Rietumu bankai jauna vadība 

AS Rietumu banka valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Jeļena Buraja, kas iepriekš ieņēma...

Noguldījumos "Rietumu banka" jūnija beigās bija piesaistījusi 1,17 miljardus eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 614,248 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,3%.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs šogad jūnija beigās bija 340,272 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

"Rietumu bankas" kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija 23,26%.

Bankas finanšu pārskatā minēts, ka "Rietumu banka" plāno nostiprināt pozīcijas tirgū ar mērķi nodrošināt stabilu peļņu un uzlabot efektivitātes rādītājus. Starp bankas prioritātēm ir turpināt stabilu izaugsmi, uzlabot tehnoloģiju bāzi, kā arī nodrošināt administratīvās infrastruktūras atbalstu. Banka plāno turpināt pilnveidot kontroles un riska vadības sistēmas, personāla apmācību un visu darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

""Rietumu bankai" pagājušais periods ir sakritis ar reorganizācijas darbu pabeigšanu nacionālās banku sistēmas modernizācijas ietvaros. Esam gatavi jaunajam attīstības posmam un aktīvi strādājam pie nākamajiem plāniem un aktuālajiem projektiem. Uzskatām, ka situācija pasaules ekonomikā dod pamatu gaidīt pozitīvo scenāriju attīstību un raudzīties nākotnē ar optimismu," norāda Buraja.

2020.gada pirmajā pusgadā "Rietumu banka" strādāja ar peļņu 9,7 miljonu eiro apmērā, savukārt pagājušajā gadā kopumā bankas auditētā peļņa bija 18,125 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šogad jūnijā piemēroja "Rietumu bankai" soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Bankai arī tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%).

Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Francijā lietu par Rietumu bankas iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt pavasarī

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt 2020.gada pavasarī, informēja bankā.

«Rietumu bankas» preses sekretāre Eleonora Gailiša sacīja, ka Francijas apelācijas tiesa, pēc «Rietumu bankas» lūguma, nodalījusi bankas un bankas bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Pankova lietas atsevišķās tiesvedībās, un atlikusi to izskatīšanu līdz 2020.gada pavasarim.

«Ar šādu lūgumu banka vērsās saistībā ar Francijas Augstākās tiesas lēmumu par soda aprēķina kārtību par līdzīgu pārkāpumu citā analoģiskā lietā, kas var būtiski ietekmēt lēmumu mūsu lietā, kā arī saistībā ar klajā nākušiem jauniem apstākļiem un faktiem, kas nebija pieejami pirmās instances tiesai,» skaidroja bankas pārstāve.

Gailiša arī uzsvēra, ka «Rietumu banka» pārkāpumus neatzīst. «Banka ir pilnībā pārliecināta par savu nevainīgumu. Mūsu pozīcija ir izklāstīta apelācijā, un mēs sniegsim tiesai apliecinošus to pārliecinošus argumentus. Mēs ticam, kas Francijas tiesu sistēma pieņems šajā lietā taisnīgu lēmumu,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu banka: Jau vairāku gadu garumā banka atsakās no augstāka riska klientiem

LETA, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu banka jau vairāku gadu garumā atsakās no augstāka riska klientiem un ir būtiski samazinājusi transakciju apmēru, pauda bankas pārstāvji.

«Pastiprinātas prasības komercbankām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā nav jaunums. Turklāt tās ir aktuālas jau ilgāku laiku. Jau vairāku gadu garumā Rietumu banka ir veikusi nozīmīgus ieguldījumus atbilstības prasību ievērošanas procesos. Banka ir ieguldījusi arī tehnoloģiju stiprināšanā, kā arī speciālā darbinieku apmācībā,» norādīja Rietumu bankas pārstāvji.

Tāpat bankā minēja, ka Rietumu bankas darbība pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies. «Rietumu banka jau vairāku gadu garumā ir atteikusies no augstāka riska klientiem, kā arī būtiski samazinājies transakciju apmērs, bankai fokusējoties uz ieguldījumiem, kredītiem un tehnoloģiju attīstību,» klāstīja bankā, piebilstot, ka šī tendence nav specifiska tikai Latvijai - tā ir novērojama arī citviet pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa otrdien par gandrīz 75% - no 80 miljoniem eiro līdz 20 miljoniem eiro - samazināja "Rietumu bankai" noteikto sodu par iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tiesa otrdien nav sniegusi plašākus argumentus par soda apmēra samazināšanu, norādot, ka rakstiskais spriedums tiks nosūtīts iesaistītajām pusēm.

Tiesā pavēstīja, ka Parīzes prokuratūra apelācijās tiesā lūdza piemērot "Rietumu bankai" 60 miljonu sodu, savukārt "Rietumu bankas" bijušajam prezidentam Aleksandram Pankovam bija lūgts piemērot divus gadus nosacītu cietumsodu, kā arī naudas sodu 50 000 eiro apmērā.

Tiesa samazināja no četriem uz diviem gadiem Pankovam iepriekš piespriesto nosacīto cietumsodu, kā arī piemēroja viņam 150 000 eiro naudas sodu.

Apelācijas tiesa arī apstiprināja, ka bankai liegts darboties Francijā piecus gadus.

Kā vēsta portāls "moneyvox.fr", visiem atbildētājiem solidāri jāatmaksā Francijas valstij radītie zaudējumi 10 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Artūrs Jukšs: Interese par mūsu kredītiem ir ļoti liela

Natālija Daine, žurnāliste, speciāli Dienas Biznesam, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs stāsta par būtiskām izmaiņām Baltijas valstu finanšu tirgū.

– Gada laikā Latvijas banku kredītportfelis ir samazinājies vairāk nekā par pusmiljardu eiro. Savukārt šī gada sākumā atkal pieauga izsniegto kredītu skaits. Kas šajā jomā notiek Rietumu Bankā?

– Īsi runājot, cenšamies palielināt biznesa kreditēšanas apjomus gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, pirms pāris gadiem uz Baltiju attiecās aptuveni 30% no mūsu kredītportfeļa, savukārt līdz šī gada beigām šo ciparu plānojam palielināt vismaz līdz 50%.

Pēc visiem zināmajiem pagājušā gada notikumiem Latvijas finanšu tirgū pieņemam lēmumu koncentrēties uz kreditēšanu Baltijas valstīs. Pirmkārt, ar Krieviju saistītie politiskie riski ir pieauguši un kļuvuši faktiski nepieņemami. Otrkārt, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir parādījušies jauni, mums interesanti klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir pirmā no bijušajām «nerezidentu bankām», kas ir publiski paziņojusi par principiālu sava biznesa transformāciju. Par vienu no galvenajiem jaunās stratēģijas akcentiem tika nosaukta Latvijas uzņēmēju kreditēšana.

Par to, kā banka redz sevi šajā tirgū un kādus oriģinālus risinājumus ir gatava piedāvāt vietējiem uzņēmumiem, intervijā Dienas Biznesam pastāstīja Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss intervijā sacīja, ka viena no bankas prioritātēm būs vietējo uzņēmumu kreditēšana. Vai jums ir kādi know-how, kas palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā?

Rietumu Banka vienmēr ir attīstījusies kā korporatīvā banka, tapēc mums ir sava izteikta specifika. Tās galvenā iezīme vienmēr ir bijusi personīga pieeja ‒ mēs cenšamies izprast klienta biznesa būtību, saprast un novērtēt tā riskus, iespējas un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Rietumu bankas» valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais bankas valdes loceklis Rolfs Fulss, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.

Bankā informēja, ka otrdien, 24.aprīlī, «Rietumu bankas» padomes sēdē pieņemts lēmums par izmaiņām valdē, tostarp valdes sastāvs ir samazināts - tajā ir iekļauti pieci no astoņiem iepriekšējās valdes locekļiem.

«Rietumu bankas» valdes priekšsēdētāja vietnieku amatos iecelti Ruslans Stecjuks un Iļja Suharenko, bet valdes locekļu amatos - Natālija Ignatjeva un Jeļena Buraja.

Savukārt «Rietumu bankas» iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pankovs turpinās darbu bankā un uzraudzīs virkni stratēģisku darbības virzienu.

«Izmaiņas menedžmenta sastāva ir loģiska mūsu transformācijas programmas daļa. Banka pārskata savu stratēģiju un kļūst kompaktāka un elastīgāka - pateicoties tam mēs varēsim ātrāk un efektīvāk pārveidoties un realizēt jaunas biznesa idejas. Visi jaunās valdes locekļi ir augstas klases speciālisti un pieredzējuši »Rietumu bankas« darbinieki. Esmu pārliecināts, ka viņu profesionālisms palīdzēs mums virzīties uz priekšu ar maksimālu atdevi,» sacīja «Rietumu bankas» padomes priekšsēdētāja vietnieks Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tehnoloģijas no dažu savdabju aizraušanās ir pāraugušas visas sabiedrības dzīvesveidā un par t.s. jaunuzņēmumiem (start-up) runā ne vien biznesa saietos, bet arī Saeimā, Latvija ir pieteikusi ambīcijas kļūt par reģionālu centru tehnoloģiju jaunuzņēmumu attīstīšanai. Latvijas vārds pasaulē aizvien biežāk izskan saistībā ar sekmīgām biznesa idejām, novembra beigās pieņemts likums, kas piešķir jaunuzņēmumiem īpaši labvēlīgu nodokļu režīmu. Rīga pamazām veidojas par starptautiski atpazīstamu centru, kur notiek e-komercijai, tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem un t.s. sadarbīgajai ekonomikai veltīti forumi. Viens no tādiem ir eCom21 – e-komercijas konference, kas šogad notika jau piekto gadu pēc kārtas un pulcēja Rīgā ap 600 šīs nozares profesionāļus.

eCom21 stratēģiskais partneris kopš foruma dibināšanas ir Rietumu Banka, kas pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi iesaistījusies arī jaunuzņēmumu atbalsta kustībā. „Tur nav tūlītējas peļņas, šis ir ilgtermiņa process. Pateicoties tam, mēs sastopam interesantus, ļoti motivētus un gudrus cilvēkus. Prasot no mums piedāvāt kādas jaunas iespējas, risinājumus, viņi mūs attīsta, zināmā mērā „velk“ līdzi tehnoloģiskajai attīstībai,“ skaidro Rietumu Bankas valdes loceklis Jevgēnijs Djugajevs. Viņš lepojas, ka banka ir viena no pirmajām finanšu institūcijām Latvijā, kas apzināti sākusi veidot sadarbību ar t.s. fintech sektoru. “Konkurences vietā mēs saskatījām sadarbības iespējas. Bankas ir un paliek finanšu nozares infrastruktūra, taču parādās aizvien jauna veida pakalpojumu sniedzēji, kas atvieglo un paātrina maksājumu veikšanu, nodrošina e-komercijas darbību, arī uzņemas daļu riska,“ skaidro J. Djugajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošajām iestādēm atklāj trūkumus vēl divās bankās

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu Banka: Gada rezultāti liecina, ka atjaunotā stratēģija ir veiksmīga

Žanete Hāka, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu Banka tīrā peļņa pērn sasniegusi 33,7 miljonus eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā, informē bankas pārstāvji.

Bankas aktīvi 2018. gada 31. decembrī bija 1,5 miljardi eiro, klientu noguldījumi – 1 miljards eiro, kapitāls un rezerves – 470 miljoni eiro. Banka turpina uzturēt augstu efektivitātes līmeni: aktīvu atdeves rādītājs (ROA) ir 1,78%, kapitāla atdeves rādītājs (ROE) – 7,22%. Banka nodrošina ārkārtīgi augstu likviditātes seguma rādītāju – 1290,09% (minimālais normatīvs ir 100 %).

Latvijas finanšu nozarei 2018. gads bija ļoti piesātināts laiks. Bankām neilgā laikā nācās veikt kardinālas reformas, lai atbilstu kompetentu starptautisku struktūru un regulatora noformulētajiem jaunajiem standartiem, norāda bankas pārstāvji.

Tā, Rietumu Banka pirmajā pusgadā pārtrauca attiecības ar daļu no saviem klientiem, kuri noteiktajos termiņos nespēja mainīt savas uzņēmējdarbības organizāciju un padarīt to atbilstīgu ieviestajiem normatīviem. Rietumu Bankas veiktais darbs šajā jomā saņēma pozitīvu valdības, uzraugošo iestāžu un starptautisko partneru vērtējumu un atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Izsludina projektu konkursu fintech sfērā Rietumu FinTech Challenge 2017

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī Latvijā trešo reizi norisināsies starptautiskais jaunuzņēmumu konkurss Rietumu FinTech Challenge 2017, informē AS Rietumu banka.

Tajā varēs piedalīties nesen dibināti uzņēmumi, kuru mērķis ir mainīt to, kā cilvēki un uzņēmumi ikdienā rīkojas ar naudu – veic pirkumus, apmaksā rēķinus, pārskaita naudu viens otram, iegulda un uzkrāj, kā tiek automatizēta uzņēmumu un banku darbība un kā jaunas finanšu tehnoloģijas iegūst negaidītu pielietojumu. Plānots, ka par labāko atzītais projekts saņems dotācijas uzņēmuma attīstībai.

Konkursa ģenerālpartneris ir Rietumu Banka. Šoreiz uzņēmumu konkurss norisināsies sadarbībā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociāciju StartinLV.

Rietumu Banka pēdējo gadu laikā aktīvi atbalsta ierosmes tehnoloģiju un finanšu saskarnozaru jomas: maksājumus, norēķinus, maksājumu kartes, integrāciju un lietojumprogrammu saskarnes (API), mākslīgo intelektu, datu apstrādi un apkopošanu, personu un uzņēmumu identificēšanu un investīcijas. Iepriekšējā Rietumu FinTech Challenge 2017 galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Nordigen, kas šobrīd banku un nebanku iestādēm dažādās valstīs aktīvi sniedz kredītņēmēju bankas izrakstu analīzes automatizācijas pakalpojumus šo iestāžu klientu kredītspējas kvalitatīvai izvērtēšanai. Tāpat arī Nordigen savā nominācijā ir iekļuvis Eiropas lielākā jaunuzņēmumu konkursa Slush uzvarētāju divdesmitniekā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Domājot par nākamo gadu, iedzīvotāji vairs nav tik optimistiski kā iepriekš

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lai piesaistītu finansējumu kriptovalūtas formā, jārada uzticība investoros

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICO (initial coin offering) jeb sākotnējais monētu piedāvājums šobrīd ir modes lieta. Tā ir finansējuma piesaiste kriptovalūtas formā no riska kapitāla investoriem. Latvijā veiksmīgi tas pagaidām izdevies vienam uzņēmumam - Digipulse. Kas ir šīs veiksmes pamatā un kā dabūt uzticību – par to piektajā tikšanās reizē diskutēja Rietumu Fintech Club dalībnieki.

«Esmu saskāries ar situāciju, kad startup uzņēmums saka - ICO ir mana pēdējā iespēja izdzīvot. Taču tā tas nenotiek un šāds uzskats ir pilnīgi aplams,» saka ICO eksperts no Krievijas un ‘Iconic.vc’ dibinātājs Aleksejs Pospehovs (Alexey Pospehov), kurš Rīgā bija ieradies uz Baltijā lielāko e-komercijai veltīto konferenci ‘eCom21’. «Šābrīža aplēses liecina, ka 2018. gada pavasarī visā pasaulē būs 5000 aktīvu ICO kampaņu. Jau šobrīd tas nozīmē gan milzīgus ieguldījumus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī ļoti labas zināšanas par kriptovalūtu un blockchain risinājumu tiesskajiem un finanšu aspektiem.»

A. Pospehovs uzsver, ka te neko nenoslēpsi un nevienu nepiemānīsi. Visa informācija ir pieejama digitālajā vidē, un potenciālie investori ļoti rūpīgi izpēta projektus. Ja nav minimāla dzīvotspējīga produkta (MVP, minimum viable product - eng.), bet ir tikai laba ideja vai kampaņa tapusi īsā laika periodā, visticamāk nekas neizdosies. Kriptovalūtas investīciju tīkotājiem ir jābūt gataviem atbildēt dažādiem jautājumiem. Projektam ir jābūt pilnībā caurspīdīgam ar spēcīgu atbalsta grupu, godīgu bonusu sistēmu un redzamām aktivitātēm. Tāpat jārēķinās, ka kampaņas sagatavošana var prasīt laiku līdz pat 7 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 1,15 miljonu eiro finansējumu SIA Rietumu nafta un trim citiem grupas uzņēmumiem, palīdzot ne vien Rīgas un Pierīgas, bet arī Kurzemes reģiona biznesa attīstībai.

Sadarbība ar SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumiem sākās ar aizdevumu SIA Finst 320 000 eiro apmērā – Kaļķu ielas kvartāla labiekārtošanai un paplašināšanai Kuldīgā.

RIB piešķīrusi finansējumu arī pārējiem grupas uzņēmumiem – SIA Liepnieki EKO, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī SIA Rietumu nafta un SIA Rietumu nafta LV, kuru darbības pamatā ir naftas produktu tirdzniecība. Finansējums piešķirts uzņēmumu attīstībai un citu aizdevumu refinansēšanai.

“Pateicoties RIB finansējumam, mums bija iespēja atdzīvināt kritiskā stāvoklī esošu ēku kompleksu, tā vietā radot jaunu pilsētvides kvartālu, kas kalpo kā galamērķis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem,” komentē SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumu pārstāvis Toms Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru