DB viedoklis: Sabiedriski komisijiskais biznesa projekts uz sabrukuša veikala drupām 

Saistībā ar novembrī piedzīvoto Zolitūdes traģēdiju laiku pa laikam diemžēl aktualizējas jautājums par kādu kārtējo personu, kas mēģinājusi gūt materiālu labumu uz lielajā nelaimē cietušo apkrāpšanas rēķina. Tas ir nožēlojami, bet, kā savulaik teica sobrīd jau aizsaulē esošais Latvijas kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis, katru brīdi pasaulē piedzimst pa kādam deģenerātam un tur neko nevar darīt.

DB redakcija, 2013. gada 17. decembris plkst. 9:26

Agris Liepiņš

Zolitūdes traģēdijas kontekstā jārunā vēl par kādu visnotaļ nožēlojamu parādību – dažu cilvēku centieniem nopelnīt, sevi pasludinot par lielās taisnības nesējiem Latvijas tautai. Runa ir par bijušo SAB šefu Jāni Kažociņu, pensionāri Ināru Šteinerti, sabiedriskās organizācijas Delna parstāvi Inesi Voiku un vēl vienu otru personu, kas ir apņēmības pilnas darboties Zolitūdes traģēdijas sabiedriskajā komisijā, kuras uzdevums esot zvērtēt traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti utt. Protams, varētu teikt – ja jau kāds vēlas kaut ko pētīt, lai jau pēta, tomēr šeit ir viens otrs aspekts, kam būtu jāpievērš uzmanība.

Vispirms jau jāmin, ka šīs komisijas darba nodrošināšanai vajagot vairāk nekā 150 tūkstošus latu! Par ko?! Komisijas darba tāmi vien varētu iztirzāt gari un plaši, taču droši vien atliek pieminēt, ka šīs komisijas vajadzībām paredzēts nomāt 12 automašīnas. Savukārt darbinieku algošanai plānots atvēlēt 1200 latus mēnesī, it kā lai nodrošinātu viņu darba neatkarību. Paradoksālākais šajā stāstā droši vien ir tas, ka attiecīgās komisijas darbību ir akceptējusi valdība, prasīto naudu paņemot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šajā kontekstā rodas uzreiz vairāki jautājumi.

Pirmkārt, kāpēc visu aprīkojumu, ko valdība ir gatava nodrošināt Voikai, Kažociņai, Šteinertei un pārējiem komisijas darboņiem, nevarētu novirzīt visiem tiem policijas un prokuratūras speciālistiem, kuri ir iesaistīti Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā? Otrkārt, kādu rezultātu valdība cer sagaidīt no minētajiem tā dēvētajiem ekspertiem? Ko tieši viņi izmeklēs? Respektīvi, ko Voika, Kažociņš vai Šteinerte saprot no būvniecības, būvkonstrukciju noslodzēm, skrūvju kvalitātes, ēku projektiem, tehniskajiem aprēķiniem un tamlīdzīgām lietām? Un, treškārt... Vai tiešām, apstiprinot šāda biznesa projekta eksistenci, to finansējot no nodokļu maksātāju kabatām, valdība atzīst, ka tā neuzticas Valsts policijas un prokuratūras darbam, netic, ka šīs iestādes darbs ir objektīvs? Lai šīs situācijas absurds sasniegtu savu kalngalu, vajadzētu vēl būt paziņojumam, ka tā dēvētajai sabiedriskajai komisijai būs pieejami tiesībsargājošo iestāžu veiktās izmeklēšanas rezultātā savāktie materiāli, pierādījumi. Nedrīkst aizmirst, ka šādiem materiāliem ir jābūt stingri konfidencionāliem, ņemot vērā, ka ne viena vien persona droši vien ir ieinteresēta tos iegūt savā īpašumā. Lai nu kam, bet vismaz ekstiesnesei Šteinertei un eksdrošībniekam Kažociņam to vajadzētu saprast.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru