Saeimas deputātes Vinetas Muižnieces (TP) ievēlēšana Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā ir radījusi daudz jautājumu un dažādu minējumu.

Ir cilvēki, kas uzskata, ka viņa ir bijusi sava veida maiņas monēta, lai nodrošinātu Saskaņas centra prekšlikuma atbalstīšanu, paredzot, ka banku īpašnieku maiņa turpmāk būs jāsaskaņo ar FKTK. Tāpat izskanējis, ka Saeima ir rīkojusies kā darbā iekārtošanas birojs. Proti, Muižnieces pārstāvētās TP reitings jau ilgstoši ir gana niecīgs, un ar šo balsojumu tika nodrošināts, ka pēc 11. Saeimas vēlēšanām viņa gluži vienkārši nekļūs par bezdarbnieci. Nav izslēgtas abas no šīm iespējām. Tomēr te ir daži būtiski godmaniski «bet»…

Pirmkārt, tas, ka ST tiesneša amatā tiek ievēlēts esošs vai izbijis politiķis, nav nekas unikāls. Joprojām tur strādā kādreizējais tieslietu ministrs Viktors Skudra. Iepriekšējais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš ir bijis Saeimas deputāts veselos divos tās sasaukumos. Deputāta kārtā ir bijis arī kādreizējais ST tiesnesis Romāns Apsītis. Taču visfiligrānāk starp divām dažādām ēkām - Saeimu un ST ir laipojusi Ilma Čepāne (PS), kura vispirms paspēja pievērsties politikai, tad - ST tiesneses darbam, bet tad - atkal politiskajai karjerai. Kā redzams, teikt, ka līdz ar pagājušās nedēļas Saeimas balsojumu ST būtu iekrāsota oranžā krāsā būtu pāragri, lai gan tas nav izslēgts.

Bet, otrkārt… Tas, ka politiķi, jūtot savas politkarjeras nāvi, pārvācas uz ST, tam izmantojot Saeimas balsojumu, Latvijā ir ierasti, bet nav normāli. Principā nav jau būtiski, kuras partijas pārstāvi ievēl ST tiesneša amatā. Būtiski pat nav tas, tiek vai netiek šajā postenī ievēlēts kāds politiķis. Absurdākais ir tas, ka šādos amatos strādājošos izvēlas un ieceļ politiķi, deputāti (uz ko DB jau vairākkārt norādījis). Ja pagājušajā nedēļā vajadzīgo deputātu balsu skaitu būtu savākuis nevis Muižniece, bet gan kāds Latvijas pilsonis, kurš nekad nav bijis nevienā partijā, tas vēl nebūt nenozīmētu, ka balsojums ir bijis labvēlīgs politiski neitrālam cilvēkam. Citiem vārdiem sakot, jau pats fakts vien, ka tiesnešus izvēlas un ievēl deputāti, liecina par tiesu sistēmas nepārprotamo politizāciju Latvijā.

Būtu saprotami, ja tiesneši, juristi, tieslietu eksperti darbam ST izvēlētos no savām rindām spēcīgākos, profesionālākos speciālistus, tādus, kam ir zināma pieredze darbā ar konstitucionālajām tiesībām. Taču Latvijā darbojas sistēma, kad 100 gudras galvas izvēlas kaut ko, kas tām labāk patīk. Turklāt tas attiecas uz tiesnešiem, Augstākās tiesas tiesnešiem, ģenerālprokuroru utt. Tātad runa ir par amatiem, saistībā ar kuriem jēdziens «politika» nedrīkstētu pat izskanēt, jo tajos strādājošajiem cilvēkiem ir jābūt profesionāliem, godīgiem un neatkarīgiem, nevis politiski simpātiskiem.

Savukārt pašreiz notiekošais liek atcerēties, ka ne jau Muižniecei vienīgajai no Saeimas deputātiem ir juridiskā izglītība. Tur ir vēl viens otrs, kam jaunībā ir izdevies iegūt zināšanas šajā jomā. Tad varbūt atlikušajos dažos mēnešos līdz vēlēšanām Saeima iemanīsies kādu no viņiem iecelt par ģenerālprokuroru…