DB Viedoklis

DB viedoklis: Sniega bumbas valsts budžetā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Krīze gandrīz mīņājas pie durvīm, arī iedzīvotāju skaits samazinās, bet būtiskas darbības valsts pārvaldes dārza ravēšanā nav manāmas

No vienas puses uzņēmēju organizācijas pieklājīgi uzslavē esošās valdības darbību, no otras arī ieber sāli medus ūdenī, atzīstot, ka topošais budžets nav vērsts uz attīstību. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone izteikusies, ka atsevišķām iniciatīvām var būt sniega bumbas efekts. Tā var attīstīties, piemēram, grozījumi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumā, tāpat dabas resursu nodokļa pārvērtības, valdībai ar savu lēmumu sadārdzinot ūdeni gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem.

Līdz ar to nākamā gada budžets valstij nenesīs sevišķi labākas dienas, jo platforma, kurā strādāt uzņēmējiem, joprojām nav stabila. Atceroties, kā Finanšu ministrijai iepriekš izdevās ministriju tēriņos atrast 50 lieki tērētus miljonus, jādomā, ka vajag tik rakt. Daudz iespēju rosībai. Šis piemērs liek vēlreiz jautāt par lēmumu pieņēmēju atbildību, jo kāds bija lēmis šo naudu tērēt nelietderīgi un kāds to diendienā tērēja bez atdeves. Tika pārskatīti ne vien komunālie maksājumi, bet arī, piemēram, tēriņu lietderīgums, izdevumus salāgojot ar rezultātiem.

Tikmēr garumā stiepjas risinājumu meklēšana reformu veikšanai Valsts ieņēmumu dienestā. Kamēr tiek pievilināts dienesta vadītājs, ēnu apkarošanas intensitāte, iespējams, nav bijusi pietiekama, tādējādi izdarot spiedienu uz budžeta plānošanu. Var gadīties, ka, gaidot jauno priekšnieku vai priekšnieci, nodokļu administrācija nav darījusi visu, lai maksimāli ierobežotu pelēkās naudas apriti. Ja nespējam iekvēlināt ārzemju investorus un esam sākuši valstiski neglīti izturēties pat pret jau strādājošajiem uzņēmumiem (tos perot, piemēram, ar elektroenerģijas izmaksu pletni), vajadzētu izrādīt stingru tvērienu vismaz ēnu ekonomikas ņemšanā pie rīkles. Var diskutēt par to, ar kādu atdevi tas tiek darīts. Tāpat var diskutēt par to, kas ir fundamentālas izmaiņas nodokļu likumos, kuras solīts neveikt, un kur, plānojot valsts budžetu, slēpjas sarkanās līnijas. Arī maza brūce var sākt pūžņot un novest pie uzņēmējdarbības vides veselības traucējumiem.

2016. gada otrais ceturksnis bija jau astotais ceturksnis pēc kārtas, kad Citadele Index pētījuma rezultāti liecināja par uzņēmēju pesimistiska noskaņojuma pastiprināšanos. Tas nerunā par labu šīs uz sadarbību it kā vērstās valdības veikumam. Iespējams, tie ir nieki pret to, kas mūs sagaida pēc 2020. gada, kad apsīks vai pat izzudīs ES fondu naudas barojošais avots, ja kardināli nemainīsies varas attieksme tādos būtiskos jautājumos kā nodokļu politikas stabilitāte un valsts pārvaldes izmaksu samazināšana. Krīze gandrīz mīņājas pie durvīm, arī iedzīvotāju skaits samazinās, bet būtiskas darbības valsts pārvaldes dārza ravēšanā nav manāmas. Nezāļainajām vagām galu pagaidām neredz, jo acīmredzot nav parādījies pietiekami spējīgs ravētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad sniega sega 5cm - 35cm biezumā pārklāja visu Latviju nepilnas nedēļas laikā, strauji aktualizējot jautājumu - kā uzņēmuma un mājsaimniecības īpašumā attīrīt piebraucamos ceļus, celiņus, ietves un citas platības. Šis uzdevums var būt tik smags, ka ir vērts to noņemt no cilvēka pleciem. Šajā rakstā apskatīsim, kāds ir veiktspējīgs sniega pūtējs un kādi tieši uzdevumi tam ir pa spēkam. Turpini lasīt un uzzini, kam jāpievērš uzmanība izvēloties savu svarīgāko ziemas darba rīku.

Kāds sniega pūtējs nepieciešams tieši Jums?

Sniega pūtējs pavisam noteikti nav lētākais saimniecības darba rīks, tomēr ņemot vērā, cik lielu slodzi sagādā sniega tīrīšana un cik daudz laika tas atņem, ir vērts apdomāt kvalitatīva sniega pūtēja iegādi un laicīgi tam ieplānot budžetu. Lai izprastu, kāda tieši ierīce nepieciešama konkrētajām vajadzībām, vispirms jānovērtē sekojoši kritēriji:

Tīrāmās teritorijas platība. Platības apjoms noteiks sniega pūtēja jaudas un veiktspējas lielumu. Nelielas privātmājas vajadzībām vai lielas platības apstrādei nepieciešamas ļoti atšķirīgas ierīces;

Seguma veids - bruģis, asfalts, betona flīzes u.c. Lai arī labi sniega pūtēji tiks galā ar sniega kārtu uz dažādiem segumiem, izvēloties īsto modeli būtu labi ņemt vērā, uz kāda seguma tam nāksies strādāt visvairāk;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: husqvarna.com

Ne vienu reizi vien ir pieredzēts, ka ziema spēj mūs pārsteigt nesagatavotus, pārklājot Latviju ar tik biezu sniega segu, ka ir jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ātrāk un efektīvāk no tās atbrīvoties, attīrot piebraucamos ceļus un ietves. Tādā gadījumā talkā var nākt sniega pūtēji. Raksta turpinājumā noskaidro, kā no daudzveidīgā sortimenta izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko darbarīku!

Būtiski faktori, izvēloties sniega pūtēju

Sniega pūtējs pavisam noteikti var būt noderīgs palīgs kā mājsaimniecībā, tā arī uzņēmumā. Lai arī tā iegāde var būt salīdzinoši dārga, tomēr ir vērts atcerēties, ka tas ir būtisks ilgtermiņa ieguldījums, jo ziema Latvijā ir katru gadu. Tomēr, lai būtu iespējams pieņemt pareizo lēmumu attiecībā uz to, kādu sniega pūtēju iegādāties, iesakām ņemt vērā vairākus nozīmīgus faktorus:

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Premjers: Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Laura Mazbērziņa, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Sniega krabju" lieta noslēgusies ar Latvijas uzņēmumam nelabvēlīgu rezultātu

LETA, 08.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta tehnoloģiju uzņēmuma "Winmill" treniņu iekārtas hokejam un beisbolam ļauj spēlētājiem trenēties neatkarīgi no citiem, kuri citos apstākļos padotu bumbu vai ripu.

"Winmill" jaunākais produkts ir iekārta beisbola treniņiem. "Beisbola komandā ir līdz pieciem pičeriem, kuri met bumbas. Cilvēkam ir ierobežojums tam, cik bumbas var aizmest un vidēji tie ir 25% no tā, cik spēlētājiem ir nepieciešams treniņa laikā. Pārējo nodrošina tādi līdzīgi produkti kā mūsu treniņa iekārta," saka Mārtiņš Marenis, "Winmill" dibinātājs.

Uzņēmumam ir trīs, četri konkurenti, bet viņš teic, ka tie piedāvā vienkāršas tehniskas iekārtas, kas "šauj ārā bumbu". "Winmill" risinājums esot atšķirīgs ar to, ka spēj atdarināt jebkura veida metienu, kāds tiek mests reālajā dzīvē – tas spēj mainīt bumbas trajektoriju, ātrumu, apgriezienu skaitu utt. "To nespēj neviens no konkurējošajiem produktiem tirgū. Mums ir unikāls mehānisms, kas nodrošina bumbas rotāciju," teic M. Marenis. Iekārta tiek kontrolēta caur planšetdatoru, kur ir metienu rokasgrāmata, no kā treneris var izvēlēties treniņā piedāvātās kombinācijas, tāpat ir iespēja ieprogrammēt pašu izrēķinātus metienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šmits: Latvijai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju sniega krabju lietā

Sandra Dieziņa, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ādažu Čipsi uzsāk ražot sāļās uzkodas no pupiņu miltiem

Zane Atlāce-Bistere, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” papildinājusi sortimentu ar inovatīvu produktu – “Ādažu Čipsu” sāļo uzkodu, kas radīta no pupiņu un kukurūzas miltiem, informē uzņēmumā.

“Ādažu Čipsu” ekstrūderu sortiments tagad ir papildināts ar divu veidu pupiņu miltu kraukšķiem – pupiņu nūjiņām ar sieru un pupiņu riņķīšiem ar dārzeņiem.

Jaunais produkts tiek ražots uz jaunās ekstrūderu ražošanas iekārtas, kuras iegādē un uzstādīšanā pērn uzņēmums ieguldīja 620 000 eiro. Jaunā iekārta sniedz iespēju ne tikai palielināt ražošanas jaudu, bet arī attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, tostarp pupiņu kraukšķus.

Orkla uzsāk jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos 

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību...

“Jaunā ekstrūderu iekārta piedāvā mums plašas iespējas, jo uz tās varam ražot dažādu miltu un formu kraukšķus. Jau sākotnēji šī investīciju projekta mērķis bija nākotnē radīt inovācijas, kas pilnveidotu mūsu kraukšķu sortimentu. Līdz šim kraukšķu klāstu veidoja tikai dažādu garšu kukurūzas putraimu sāļās uzkodas, bet tagad esam to papildinājuši ar produktu, kas izceļas ar pupiņu miltu un proteīna sastāvu,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Pupiņu nūjiņu ar sieru sastāvā ir 28% pupiņu miltu, nodrošinot 13% proteīna, savukārt pupiņu riņķīšus ar dārzeņiem veido 36% pupiņu miltu, garantējot 14% proteīna.

Izvēršas augu valsts produktu kategorijā 

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot...

Uz jaunās iekārtas tiek ražotas ne tikai pupiņu nūjiņas ar sieru un pupiņu riņķīši ar dārzeņiem, bet arī tādi “Ādažu Čipsu” kraukšķi kā kukurūzas bumbas ar načo siera garšu, kukurūzas bumbas ar krējuma un sīpolu garšu, kukurūzas bumbas ar kečupa garšu, kukurūzas bumbas ar picas garšu.

Nākotnē ekstrūderu sortimentu plānots pilnveidot un piedāvāt arvien plašāku sortimentu.

Šis projekts tika īstenots “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģijas segmenta Uzturs un labsajūta ietvaros.

"Orkla Latvija" koncerna pagrozījums 2019.gadā bija 85,21 miljons eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa samazinājās par 3,2% un bija 2,807 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa Senator lietā rit jau trešais mēnesis, taču lietas risinājums vēl nav saredzams

Lai arī Latvijas amatpersonas līdz šim cerēja uz diplomātisku noregulējumu, nupat jau šķiet, ka tas tomēr nenotiks. Proti, kuģis joprojām arestēts atrodas Kirkeneses ostā Norvēģijā, kuģa apkalpe zvejā nedrīkst doties, un dīkstāves radītie zaudējumi, pēc ekspertu aplēsēm, visu iesaistīto kuģu saimniekiem ir teju miljons eiro mēnesī.

Lai arī Latvijas puse jau iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot sniega krabju zvejas kuģi, tas joprojām nav noticis.

Jāatgādina, ka 1920. gada Parīzes līgums paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem, taču jāatceras, ka pērn, 14. decembrī, Eiropas Savienībā pieņēma regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi, to vidū 11 zem Latvijas karogiem zvejojošie, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt pašmāju zvejnieku likumīgās tiesības zvejot šos pasaulē tik pieprasītos un, ko tur slēpt, salīdzinoši dārgos jūras zvejas produktus. Tomēr Norvēģijas puse uzskata, ka Latvijas kuģis ir pārkāpis zvejas noteikumus un zveja bijusi nelikumīga. Tam gan nepiekrīt Latvijas pārstāvji, atsaucoties uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Turklāt Norvēģijas puse arī norāda, ka visām pusēm dotās tiesības uz zvejniecību un medībām attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem, kas ir 12 jūras jūdzes no Svalbāras krastiem. Bet sniega krabju gadījumā runa ir par kontinentālo šelfu. Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens norādījis – Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kurzemes pusē uz vietējās nozīmes ceļiem veidojas sniega sanesumi

Žanete Hāka, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma un Talsu pusē joprojām turpinās snigšana, un brāzmainā vēja ietekmē atsevišķi vietējās nozīmes autoceļu posmi ir aizputināti. Autoceļu uzturēšanai piesaistīta arī apakšuzņēmēju ziemas tehnika, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Ņemot vērā, ka gaisa temperatūra ir zema un sniegs sauss, bet vēja brāzmas nav rimušās, veidojas sniegvilksnis jeb zemais putenis, kas veido sniega sanesumus arī uz autoceļiem, kam nesen veikti tīrīšanas darbi. Talsu, Tukuma un Ventspils pusē sniega sanesumi veidojas atsevišķos posmos uz vietējās nozīmes ceļiem.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs operatīvākai tīrīšanas darbu veikšanai līdztekus savai tehnikai Kurzemē ir piesaistījis arī vairākas apakšuzņēmēju ziemas tehnikas vienības. Pēcpusdienā Kurzemē ceļu uzturēšanas darbus veic 69 ziemas dienesta tehnikas vienības, kas tīra ceļus un kaisa tos ar pretslīdes materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal sinoptiķi ir ieminējušies par sniega iespējamību tuvākajās nedēļās un atkal aktuāls kļūst jautājums - kādas ziemas riepas izvēlēties? Kas jauns riepu nozarē?

Principā nekas nav mainījies. Revolūcija nav notikusi. Nav izdomāta super riepa, kas ir pārāka par visām pārējām un ir ideāla visām dzīves situācijām. Kā katru gadu gandrīz katram riepu ražotājam ir kāds jauns modelis. Lielākais jaunumu klāsts no premium riepu ražotājiem šosezon ir Nokian. Atjaunots gandrīz viss ziemas riepu sortiments. Gan radžotās riepas, gan skandināvijas tipa frikcijas riepu modelis, kā arī SUV Eiropas tipa ziemas riepu modelis. Šobrīd jaunajiem modeļiem vēl nav pieejami riepu testi pietiekamā daudzumā, lai varētu kaut ko secināt un izlobīt patiesību. Mans uzskats, ka no viena riepu testa secināt par riepas izcilību nevar, bet, apkopojot vairāku testu rezultātus, jau var sākt izdarīt secinājumus. Šobrīd vismaz viena pirmā vieta jaunajai radžotajai riepai Nokian Hakkapeliitta 9 jau ir! Ar lielisku startu un godalgotām vietām startējis ir arī korejiešu riepu ražotājs Hankook ar jaunu radžoto riepu modeli Hankook I*Pike RS2. Dalīta otrā - trēšā vieta ZaRuljom ziemas riepu testā. Jaunumi arī Michelin nometnē. Jauna radžotā riepa Michelin X-Ice North 4 un Eiropas tipa ziemas riepa Alpin 6. Pēdējā gan vairāk izskatās, kā Michelin vissezonas riepas Crossclimate nedaudz ziemīgāka versija. Iepriekšējais Michelin modelis Alpin 5 noteikti izskatījās piemērotāks braukšanai pa sniegu un ledu. Ne vienmēr riepas sniegumu var novērtēt tikai pēc riepas protektora izskata, tāpēc gaidīsim pirmos testu rezultātus un ar palielinātu interesi vērosim sadaļu par sniegumu uz ledus un sniega.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparkā, Dziesmu svētku estrādes teritorijā darbu atsācis Rīgas sniega parks, informē Rīgas dome.

Neskatoties uz atkusni, parkā esot saražots pietiekami daudz sniega.

Rīgas sniega parks atrodas Dziesmu svētku estrādes rekonstruētajā skatītāju zonā. Tajā ir noņemti soli un, pateicoties saražotajam sniegam, izveidota kameršļūkšanas atrakcija ar vairākām trasēm. Tai tiek izmantotas īpašas, ar apvalku apvilktas kameras, ko nodrošina Sniega parks. Pēc nobrauciena kamera un braucējs tiek nogādāti starta vietā ar pacēlāja palīdzību.

Sniega parka teritorijā ir arī kafejnīca. Piebraukšana parkam ar auto transportu iespējama no Viestura prospekta puses.

Sniega kārta kameršļūkšanas zonā ir gana bieza un, atgriežoties salam, tā vēl tiks papildināta un trašu skaits palielināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēpošanas trase Žagarkalns kopā ar Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekiem — pašmāju uzņēmuma We Build Parks (WBP) grupas komandu no Baltic Snowpark Agency pašlaik īsteno vēl nebijušu eksperimentu – pirmo reizi Baltijā ar jaunām metodēm tiek veikta sniega uzglabāšana kalnu slēpošanas trasē.

Šāda metode ļaus garantēt trases darbības uzsākšanu ziemas sezonā vēl pirms Ziemassvētkiem. «Latvijas klimats ir mainīgs, ļoti grūti prognozējams. Stabili sala periodi un brīži, kad varam efektīvi ražot sniegu, kļūst arvien īsāki, kas rada nopietnus finansiālus riskus kalnu īpašniekiem. Latvijā vairs nevaram paļauties uz to, ka sals iestāsies ap Ziemassvētkiem. Dažreiz, piemēram, šogad slēpošanas sezona tiek uzsākta tikai janvāra otrajā pusē, tāpēc meklējam inovatīvus risinājumus. Somijā ar sniega uzglabāšanu jau dažus gadus eksperimentē ziemeļu reģiona lielās trases, bet tik tālu uz dienvidiem no Polārā loka kalnu trasēs vēl neviens to nav izmēģinājis. Šogad izlēmām mēģināt paši, un tieši tādi paši plāni bija Baltic Snowpark Agency komandai. Nolēmām apvienot spēkus kā kādreiz, kad kopīgi veidojām pirmo snovparku Baltijā, veicinot snovborda popularitāti,» komentē slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā Sniega krabju lietās zivkopības uzņēmums SIA "North Star LTD" no Norvēģijas pieprasa 388 miljonus eiro zaudējumu segšanai, liecina Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes) publiskotā informācija.

"North Star LTD" īpašnieks Pēteris Pildegovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban zaudējumu summa tiek aplēsta 388 miljonu eiro apmērā un to veido gan zaudētās investīcijas, gan konkrētā laika periodā neiegūtā peļņa. "Zaudējumi ir vērā ņemami un lieli," piebilda Pildegovičs. Viņš norādīja, ka tiesvedība ir procesā, tādēļ patlaban plašāku komentāru sniegt par tās gaitu vai pieprasīto naudas summu nav iespējams.

Tāpat "North Star LTD" īpašnieks atgādināja, ka tiesvedība ir tikai par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, tajā netiks skatīti jautājumi par zvejas atsākšanu.

Jau ziņots, ka 2020.gada augustā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā Vašingtonā tika izveidots tiesas sastāvs, kas izskatīs tā dēvēto sniega krabju lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru