Desmitiem miljoni datoru ASV izmanto viltus antivīrusa programmas, kas tos padara ievainojamākus hakera uzbrukumiem, liecina Symantec ziņojums par kibernoziegumiem.

Parasti šīs viltus antivīrusa programmas tiek piedāvātas internetā, sakot, ka nodrošinās datora drošību bezmaksas, vai par kādu konkrētu summu. Līdz ko lietotājs šo programmu ir lejupielādējis un uzinstalējis savā datorā, tā izskatās kā parasta antivīrusa programma, kas ķer vīrusus un surogātpastus, bet papildus tā sazinās ar hakera datoru un nosūta tam vajadzīgo informāciju no Jūsu datora.

Symantec eksperti internetā jau ir atraduši vairāk nekā 250 šādas viltus antivīrusa programmas, kuras viena gada laikā ir lejupielādējuši apmēram 43 miljoni lietotāju.

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Aināra Šlesera partijas LPP/LC jaunatnes organizācija PIRMIE izveidojusi partijas Pilsoniskā Savienība (PS) viltus mājas lapu, informē PS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Viņš apgalvo, ka PS viltus mājas lapu ir reģistrējis LPP/LC jaunatnes organizācijas PIRMIE valdes loceklis un jauno biedru uzņemšanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jankovskis. Viltus mājas lapā ir izmantots PS mājas lapas dizains, kas pieder partijai PS, tādējādi pārkāptss likums par autortiesībām. Turklāt, uzdodot viltus mājas lapu par autentisko PS mājas lapu, ir veiktas krāpnieciskas darbības ar mērķi izplatīt melīgu informāciju par PS darbu. Vienlaikus arī sociālajā tīklā Twitter ticis izveidots PS viltus profils, izmantojot partijas logo, kas arī uzskatāms par autortiesību pārkāpumu.

Ģ. V. Kristovskis uzskata, ka viltus mājas lapā ievietotais teksts liecina, ka A. Šlesera jaunatnes organizācijas bieds un ienaidnieks ir PS rietumnieciskā orientācija.

Interneta vidē, piemēram, miniblogu saitē twitter savairojušies Latvijas politiķu viltus profili.

Tviterī darbojas gan «viltus» Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan parodēti Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Aivars Lembergs. Tās nav tikai vārdu un uzvārdu sakritības, jo izmantotas īsto politiķu fotogrāfijas, kā arī citas raksturīgas detaļas, ziņo Latvijas avīze.

Vairāki politiķi uzskata, ka ir jācīnās par viltus profilu slēgšanu. To paredz arī tvitera noteikumi, kuros teikts – «nedrīkst uzdoties par kādu citu manierē ar nolūku maldināt, mulsināt vai krāpt citus». Tomēr ar saņemtajām sūdzībām tvitera uzturētāji netiek galā.

Lai cīnītos ar šiem viltus profiliem daļa politiķu apsver domu izveidot pašiem savus īstos profilus. Šādu "izeju" apsver kā Valsts prezidenta Valda Zatlera, tā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera sabiedrisko attiecību veidotāji. Valsts prezidenta V. Zatlera īsto profilu, visticamāk, gan veidos sabiedrisko attiecību speciālisti, taču A. Šlesera tēla veidotāji pat apsver iespēju pārņemt līdzšinējā viltus profila veidošanu.

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

DnB NORD Bankas klienti, kā arī ar banku nesaistīti cilvēki saņēmuši viltus e-pastus, kas nosūtīti it kā DnB NORD vārdā. Banka aicina neveikt nekādas darbības e-pastā norādītajā interneta vietnē un šo e-pastu dzēst.

Cilvēkiem izsūtīti viltus e-pasti ar saiti uz interneta vietni, kurā tiek prasīts ievadīt internetbankas lietotāja datus - ieejas vārdu, paroli un kodus. Interneta vietne, uz kuru ved saite no viltus e-pasta, pēc sava vizuālā noformējuma ir ļoti līdzīga īstajai internetbankas ieejas lapai.

Banka uzsver, ka nekad nesūta šāda veida e-pastus un nelūdz no klienta datus, kas nepieciešami internetbankas lietošanai.

Jāatgādina, ka iepriekš arī Swedbank brīdināja, ka vairāki cilvēki, tostarp bankas klienti, saņēmuši viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar linku uz interneta vietni, kur tiek lūgts ievadīt visas savas internetbankas kodu kartes paroles.

Šobrīd interneta vidē izplatās viltus e-pasti bankas Citadeles vārdā, ar kuru palīdzību viltvārži mēģina iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus, informē banka.

«Brīdinām iedzīvotājus, ka, saņemot šādu e-pastu ar virsrakstu: «JUSU KONTS VAR TIKT BLOKETS - AKTIVIZETU SAVU KONTU TAGAD», nekādā gadījumā nesniedziet prasīto informāciju,» paziņojumā medijiem uzsver Citadele.

Banka norāda, ka šie e-pasti nav saistīti ar banku Citadele, bet ir viltvāržu mēģinājums iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus.

Banka Citadele ir informējusi par interneta drošību atbildīgās organizācijas par šo viltus e-pastu, lai tās bloķētu viltus mājas lapu, jo gan paziņojums e-pastā, gan mājas lapa, uz kuru šis paziņojums ved, ir viltus.

Citadele atgādina, ka banka nekad neprasa iedzīvotājiem atklāt internetbankas lietotājvārdus, paroles, internetbankas kodus, PIN kodus, kā arī maksājumu karšu CVC kodus.

Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks.

Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.

Šobrīd ierasta investīciju krāpnieku shēma ir telefoniska sazināšanās ar potenciālo upuri, sarunas laikā piedāvājot ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, savukārt krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību. Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju. Nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā. Jāņem vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.

Kanādas pētnieki demonstrējuši jaunu tehniku, kā iespējams «zagt» lietotāju datus no sociālā tīkla Facebook, vēsta BBC.

Zinātniekiem no University of British Columbia izdevās nozagt lielu daudzumu privāto datu no Facebook, izmantojot programmas, kas atdarina īstus Facebook profilus, dēvētas par socialbots. Socialbots izmanto arvien vairāk interneta noziedznieku, turklāt šo programmu internetā var iegādāties par 29 ASV dolāriem.

Facebook paziņojis, ka šis pētījums ir bijis pārspīlēts un neētisks.

Programmatūra izmanto viltotu sociālā tīkla lietotāja profilu, atjauno savu statusu un sūta draudzības uzaicinājumus. Četri zinātnieki no Vankūveras izveidoja 102 socialbots, kas darbojās astoņas nedēļas. Šajā laikā viltus profili mēģināja izveidot virtuālo draudzību ar vairāk nekā 8,5 tūkstošiem Facebook lietotāju, saņemot vairāk nekā trīs tūkstošus draudzības uzaicinājumu apstiprinājumu. Tika novērots – jo lietotājam ir vairāk draugu sociālajā tīklā, jo lielāka ir varbūtība, ka tiks apstiprināts arī viltus profila draudzības uzaicinājums.

Sociālās saziņas vietne "TikTok" svētdien paziņojusi, ka aptur visu videoierakstu publicēšanu no Krievijas, lai pasargātu savus darbiniekus no valsts jaunajiem likumiem par "viltus ziņām".

Ņemot vērā jaunos likumus par "viltus ziņām", mums nav citas izvēles, kā apturēt tiešsaistes straumēšanu un jaunu videoierakstu izvietošanu, kamēr netiks izvērtētas sekas darbinieku drošībai, kādas rada šis likums, tviterī paziņojis uzņēmums, piebilstot, ka tas neietekmē tā ziņapmaiņas lietotnes.

Kā ziņots, Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien parakstīja likumu par grozījumiem Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām", "valsts bruņoto spēku diskreditāciju" un aicinājumiem ieviest sankcijas pret Maskavu.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" mudina uzmanīties no viltus ziņām, kas kļuvušas aktuālas plaši izmantotajā lietotnē "WhatsApp".

"Cert.lv" informē, ka masveidā izplatītā vēsts par it kā kritisku drošības problēmu, kuru kāds var izmantot, atsūtot video, ir viltus ziņa.

"Aicinām to ignorēt! Tieši šāda pati ziņa tika izplatīta pagājušajā nedēļā arī spāņu un angļu valodās runājošajās valstīs. Diemžēl jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā arvien biežāk ir novērojamas viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, tāpēc aicinām izmantot tikai uzticamus informācijas avotus," liecina informācija "Cert.lv" mājaslapā.

"Cert.lv" (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" (LU MII) struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā IT drošības likuma ietvaros.

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls uzvarētājus un dalībniekus, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā arhitektūras konkursā par LGS vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē Leo A Daly.

Svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ARHIS ARHITEKTI vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 eiro. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina neatsaukties uzņēmuma EBN-European Business Number Latvija viltus vēstulēm, liecina informācija VID mājaslapā.

Gadījumā, ja tiek saņemta vēstule no EBN-European Business Number Latvija departamenta, kas it kā lūdz ieskaitīt zināmu naudas summu, lai uzņēmums tiktu iekļauts PVN reģistrā, VID aicina neatsaukties tam.

VID norāda, ka tā ir krāpniecība un šim departamentam nav nekādas saistības ar Latvijas nodokļu administrāciju. Saņemot šādu vai līdzīgu piedāvājumu, VID aicina brīdināt arī savus sadarbības partnerus un informēt par to Valsts policijas darbiniekus.

Jau pagājušajā gadā VID brīdināja iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot šādus viltus uzaicinājumus. VID rīcībā ir informācija, ka iedzīvotāji līdzīgas viltus vēstules saņēmuši arī šogad. Šādi krāpniecības gadījumi ir novēroti arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Somijā, Vācijā un citās.).

Latvijas mobilo sakaru operatora Tele2 mātes uzņēmums Zviedrijā atvainojas par viltus meteorīta radīto apjukumu. Tikmēr Mazsalacā uzsākti terotrijas sakopšanas darbi.

Tā norādījusi kompānijas pārstāve Stokholmā Pernilla Oldmarka.

Zviedrijas laikrakstam Dagens Nyheter P. Oldmarka norāda, ka vairāk informācijas par kampaņu nevarot sniegt, jo tas draudētu ar kampaņas iznīcināšanu.

«Tā ir tikai bedre, ko mēs esam izrakuši, turklāt es pieņemu, ka mums bija šīs zemes īpašnieka atļauja,» norāda P. Oldmarka.

Jau vēstīts, ka Mazsalacā nokritušais «meteorīts» ir ķīmisku savienojumu izdedži, savukārt platā bedre izrakta cilvēku rokām, un mobilo sakaru kompānija Tele2 jau atzina, ka «meteorīts» ir daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas.

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā šī gada 24. martā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā.

Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība – divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā aizturētas tika 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. No tām četrām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pērnā gada februārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa) un 195. panta trešajā daļā (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Izveidojot viltus draugiem.lv mājaslapu un trīs viltus kredītiestāžu mājaslapas, bet pēc tam svešu cilvēku vārdā paņemot ātros kredītus, trīs jauniešu grupējums apkrāpis 27 personas, kopumā nodarot 8000 latu zaudējumus.

^{Papildināts viss teksts.}

To šodien speciāli sasauktā preses konferencē pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, kurš specializējies kibernoziegumu apkarošanā un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā.

Kā informēja Buko, pagājušā gada beigās trīs jaunieši izveidoja viltus draugiem.lv mājaslapu. Izmantojot to, tika iegūti vairāk nekā 200 personu draugiem.lv autentifikācijas dati - lietotājvārdi un paroles. Šos datus noziedznieki izmantoja, lai iekļūtu personu virtuālajos profilos un izsūtītu šķietami uzticamus paziņojumus citiem portāla lietotājiem par pieteikumu darbam.

Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā Maxima signalizācija tika atslēgta 37 reizes, liecina LETA rīcībā esošās ziņas par Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

Ticis konstatēts, ka traģēdijas dienā 2013.gada 21.novembrī lielveikalā strādāja vecākais apsargs un divi uzraugi, kuri norādīja, ka pēc signalizācijas nostrādāšanas viņi vērsās ar jautājumu pie vecākā apsarga par to, ko atbildēt Maxima darbiniekiem un veikala apmeklētājiem saistībā ar trauksmes signalizāciju.

Vecākais apsargs esot norādījis, ka viss ir kārtībā un darbiniekiem ir jāturpina strādāt. Tika konstatēts, ka vecākais apsargs neveica veikala telpu apsekošanu, bet 24 minūšu laikā centās atslēgt skanošo signalizāciju un izslēgt balss izziņošanu par evakuāciju. Apsargs signalizāciju atslēdzis 37 reizes, neveicot cilvēku evakuāciju, ne reizi nepārbaudot telpas, no kurām nāca trauksmes signāls.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina pārtikas apritē, sevišķi pārtikas tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, iesaistītos uzņēmējus lūgt katram, kas ierodas uzņēmumā ar mērķi veikt pārbaudi, uzrādīt inspektora apliecību, jo Rīgā parādījies viltus PVD inspektors.

Ceturtdien, 24. oktobrī, šāds viltus inspektors ir parādījies Rīgā, taču PVD darbības vēsturē jau ir bijuši līdzīgi gadījumi. Tā piemēram, savulaik Bauskas pusē kautuvēs iegriezās ļaudis, kuri kautuvju īpašniekus, uzdodoties par PVD inspektoriem, baidīja ar neizpildāmām prasībām, kuras nākšoties turpmāk ievērot, pretējā gadījumā viņus sagaidot naudas sodi. Arī Saldus pusē viltus inspektori apmeklēja lauku saimniekus, brīdinot, ka sodi būs par prasību neievērošanu iespējamās putnu gripas gadījumā.

PVD norāda, ka inspektora apliecība ir viegli atpazīstama:

- tas ir trīsdaļīgs tumši zils ādas maks;

- maka virspusē iegravēts Pārtikas un veterinārā dienesta logo;