Quantcast
Ražošana

DB viesojas: Dzelzsbetons MB ražotnē Liepājā

Lelde Petrāne, 14.09.2017

Jaunākais izdevums

Šī ir viena no divām UPB grupas dzelzsbetona ražotnēm. Dzelzsbetons MB rūpnīca uzbūvēta 2005. gadā. Tā ir pirmā konveijertipa dzelzsbetona ražotne Baltijā.

Tajā tiek ražotas dzelzsbetona konstrukcijas, piemēram, sienas paneļi, sijas, kolonnas, kāpnes. Rūpnīcas izvietojums netālu no Liepājas ostas dod priekšrocības eksportā, tādēļ lielākā daļa no saražotajiem elementiem tiek eksportēta uz Zviedriju.

Aktīvākajos ražošanas periodos no rūpnīcas dienas laikā uz ostu tiek aizvestas 40 smagās mašīnas ar produkciju.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Latvijas Finieris Iekārtu rūpnīca perspektīvā plāno būvēt jaunu ražošanas cehu

FOTO: Kā top eiropalešu bloki uzņēmumā Baltic Block

FOTO: DB viesojas NP Jelgavas Biznesa parkā

FOTO: Skonto Prefab iegādājas jaudīgu ražošanas iekārtu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu biroja Cobalt jaunajā mājvietā tika atrasts kompromiss starp klasisko un moderno interjeru, kā arī ņemti vērā vēsturiskās ēkas izaicinājumi

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pēc divu advokātu biroju Cobalt un Borenius apvienošanās vienā uzņēmumā radās nepieciešamība pēc lielāka biroja. Apvienošanās darījums notika 2015. gadā, bet zem viena jumta abi uzņēmumi sāka strādāt pirms gada, kad sāka apdzīvot teju 1000 m2 plašas telpas Berga Bazāra divos rekonstruētos korpusos. «Neskatoties uz to, ka ārpus Rīgas centra ir pieejami dažādi lieliski biroju centru projekti, mūsu profesija pieprasa atrasties pilsētas centrā, jo liela daļa organizāciju un iestāžu, ar kurām sadarbojamies, atrodas netālu,» stāsta Cobalt partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters.

Visu rakstu Pieņem vēsturiskās ēkas noteikumus lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

DB viesojas: AILE grupa ražotnēs Liepājā

Dienas Bizness, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AILE grupa projektē un ražo stiklotās konstrukcijas. AILE grupa dibināta 1994. gadā un tās ražotnes atrodas Liepājā.

Stiklu Centrs ražotnes specializācija ir stikla pakešu un struktūrstiklojuma ražošana – stikli siltumizolācijai, aizsardzībai no saules enerģijas, stikli drošībai un aizsardzībai, skaņas izolācijai, dekoratīvie stikli, liektie stikli, ugunsdrošie stikli.

Alumīnija – stikla konstrukciju ražotnē top logi, durvis un citi fasādes risinājumi ar alumīnija profiliem. Šie produkti izceļas ar arhitektoniskajām iespējām, jo tos var realizēt plašos laukumos. Viens no pašlaik pieprasītākajiem produktiem AILE grupa ir elementu jeb šūnu fasādes, kur fasādes elementi pilnībā tiek sagatavoti rūpnīcā uz vietas un objektā tiek tikai piestiprināti pie ēkas karkasa, tādējādi objektā nav jāveic sarežģīti montāžas vai metināšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas Evolution Gaming birojā

Anda Asere, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram stāvam IT un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzēja Evolution Gaming birojā ir savs vadmotīvs – debesis, kalni, okeāns, metāls, mežs un citi

Evolution Gaming 2015. gadā par 12,4 miljoniem eiro iegādājās 9 stāvu biroju centru 14 tūkstošu m2 platībā Rīgā, kur šobrīd notiek vērienīgi remontdarbi. Pērn rekonstrukcijā ieguldīti 1,8 miljoni eiro, bet šogad plānots investēt vēl trīs miljonus eiro.

Visu rakstu Svarīgākā ir atmosfēra lasiet 28. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Compensa birojā

DB viesojas TestDevLab birojā

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB grupai pievienots inženieru birojs Būve un forma

Lelde Petrāne, 25.10.2018

Būvfirmas UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš ar saņemto Dienas Bizness specbalvu un Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. 2016. gads.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupa tiek paplašināta. Tai pievienojas jauns uzņēmums - SIA «Inženieru birojs «Būve un forma»».

Tas ļaus īstenot lielākus D&B – Design&Build jeb apvienotos projektēšanas un būvniecības projektus un ieviest BIM (būvniecības informācijas modeļa) principus praksē, strādājot projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Ar «Būve un forma» esam strādājuši jau četrus gadus. Kopā mums ir potenciāls attīstīt BIM un projektēšanas automatizācijas virzienus,» stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

«Būve un forma» inženieru birojam ir pieredze kompleksās projektēšanas jomā, strādājot ar sarežģītiem projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB noslēdzis līdz šim lielāko līgumu eksporta tirgos

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezi biroja galvenie vadmotīvi – ērtība darbiniekiem un vide, kas cilvēkus iedvesmo

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Veidojot mūsu biroju Budapeštā, mums prātā bija divi principi. Pirmkārt, tā kā mēs pavadām vairāk sava nomoda laika darbā, nekā mājās, mēs vēlējāmies izveidot vietu, kur darbiniekiem ir prieks pavadīt savu laiku. Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki jūtas labi, kamēr viņi ir darbā. Tāpēc mēs izveidojām mājīgu biroju,» saka Csaba Faix, Prezi starptautisko komunikāciju vadītājs. Lai sasniegtu šo mērķi, darbinieki varēja realizēt savas idejas un vajadzības, iekārtojoties savās telpās. Viņi varēja izvēlēties mēbeles un pievienot gala akordus.

Otrs mērķis bija radīt vidi, kas iedvesmo cilvēkus. Tāpēc telpās ieviests daudz prieka. «Prezi panākumi ir saistīti ar tā graujošo pieeju prezentācijām. Mēs vēlējāmies saglabāt šo radošo pieeju dzīvu, jo zinām, ka vide, kurā pavadām laiku, ietekmē mūsu domāšanu. Mēs birojā pievienojām tik daudz radošuma, cik vien varējām, lai palīdzētu cilvēkiem ar radošām idejām,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: 3wind knots somas

Žanete Hāka, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties 3wind knots somu izgatavošanas procesā.

Zīmols 3 wind knots dibināts pirms septiņiem gadiem. Tā dibinātāja Sigita Trukšāne nesen Ņujorkā ir uzsākusi sadarbību ar franču izcelsmes dizaineru Bernardu Aidanu, kurš no Parīzes uz dzīvi Ņujorkā pārcēlās 1983.gadā un izveidoja pasaulē pazīstamu zīmolu Catherine Malandrino, stāsta S. Trukšāne. Viņi kopā izveidojuši zīmolu LFA New York (Love x Fashion x Art).

Papildus S. Trukšāne šā gada vasarā izveidoja materiālu no avīzēm, žurnāliem, kurš ir izturīgs un ūdensnoturīgs. No materiāla jau tiek veidotas somas un interjera priekšmeti. LFA zīmola ietvaros Sigita iecerējusi veidot izturīgas papīra somas no mākslas preses izdevumiem.

S. Trukšāne stāsta, ka somu izgatavošanā svarīgākais ir avīžu/žurnālu materiāla izgatavošana un pārklāšana ar aizsargkārtu, lai tās būtu izturīgas, ūdens noturīgas un necaurlaidīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group uzņēmumu apgrozījums veido 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne atvērta Meksikā

Lelde Petrāne, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērta Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne. Tā atrodas Tihuānā (Meksika) un strādās vienotā sistēmā ar jau divām esošajām ražotnēm ASV un Eiropas ražotni Latvijā.

«Individuāli šūtie produkti ir strauji augošs segments un jaunas ražotnes atvēršana ir loģisks solis, lai apmierinātu mūsu klientu pieprasījumu un attīstītos nākotnē. Ražošanas jaudu palielināšana arī stiprinās mūsu klientu spēju konkurēt ar globāliem modes un sporta zīmoliem,» gandrīz pusmiljona dolāru investīciju pamato Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Meksikas pilsēta Tihuāna robežojas ar ASV un, pateicoties brīvās tirdzniecības līgumam (USMCA) starp ASV, Meksiku un Kanādu, daudzas starptautiskas kompānijas izvēlējušās tieši Tihuānu kā vietu, kur atvērt savas ražotnes. Ņemot vērā Printful klientu vēlmi piedāvāt saviem patērētājiem vietējā ražojuma preces, saglabāsies izvēlēs iespēja norādīt, kurā ražotnē izgatavot konkrētā klienta produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bērnu rotaļlietu ražotājs Wooly Organic iekārtojies Liepājā

Biznesa Plāns, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa ienes dabu Evolution Latvia birojā

Anda Asere, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu nodrošinātājs Evolution Latvia sadarbībā ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu īstenojis kafejnīcas projektu saviem darbiniekiem, ieguldot 400 tūkstošus eiro

Mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi rotā piecas vērienīgas sienas. Kopējā kafejnīcas platība ir 400 m2, un tā paredzēta vairāk nekā trim tūksotšiem uzņēmuma darbinieku.

«Ideja par sadarbību ar gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu mums radās sen – kad uzsākām biroja ēkas rekonstrukcijas projektu. Tobrīd mums vēl nebija skaidrs, kā šo sadarbību īstenot. Šogad, kad sākām domāt par kafejnīcas iekārtošanu, uzreiz sapratām, ka apjomīgajām sienām ir nepieciešami tieši mākslinieces gleznojumi,» stāsta projekta vadītāja un Evolution Latvia ēkas pārvaldības departamenta vadītāja Anna Kudrjavceva.

Evolution Latvia birojs ir iekārtots tā, lai tas būtu ērts un vizuāli pievilcīgs uzņēmuma darbiniekiem. Pamatideja ir uzņēmuma vidē saglabāt saikni ar dabu, tādējādi radot relaksētu atmosfēru. Šī ideja ir saglabāta arī kafejnīcas interjerā. Arī tur, līdzīgi kā citviet birojā, ir izvietoti īsti koki. Savukārt, mākslinieces sienu gleznojumi, kuros atveidoti dažādi dabas elementi, rada dzīvespriecīgu atmosfēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Kursas putni Liepājā iekārtojas jaunajā mājvietā

Elīna Pankovska, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūrvieta Kursas putni, kas Liepājā darbu uzsāka pirms trim gadiem, atradusi jaunu mājvietu Juliannas pagalmā. Kursas putnu īpašnieks Artūrs Butāns pats ir no Rīgas, bet nu jau kādu ir laiku cieši saistīts ar Liepāju. Savukārt nosaukums radies no Olafa Gūtmaņa dzejoļa ar nosaukumu Kursas putni, ko Ēriks Ķiģelis ir sarakstījis arī dziesmā.

«Ja patin filmu atpakaļ, tad iemesls, kāpēc tika izveidota vieta Kursas putni, ir personisks stāsts. Proti, es strādāju par viesmīli un biju jau sasniedzis zināmu līmeni savā izaugsmē, bet, lai varētu strādāt glaunā restorānā man prasīja krievu valodas zināšanas. Es nolēmu, ka labāk cīnīšos un pats vēršu vaļā savu uzņēmumu, jo, pēc manām domām, galvenajām prasībām ir jābūt darba kvalitātei, draudzīgai attieksmei un tādām lietām nevis svešvalodai,» atceras Artūrs.

Tas viss sakritis ar laiku, kad Artūrs jau otro reizi pārcēlies uz Liepāju, jo pats ir dzimis Rīgā, Pārdaugavā. «Šeit cilvēki skatās acīs nevis uz kurpēm, tas ir viens no iemesliem, kāpēc iemīlēju Liepāju. Kā arī man ir ļoti paveicies ar cilvēkiem, kas man ir apkārt. Uzņēmumā mums ir sadalīti pienākumi, un tā arī ir viena no veiksmes atslēgām. Proti, viens atbild par bāru, cits par lietvedību, cits par pasākumiem utt. Kopumā esam pieci darbinieki,» stāsta Artūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilnītis: Liepāja divreiz pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, trešo reizi pilsēta nav pelnījusi

Māris Ķirsons, 27.02.2018

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: DB viesojas Raimonda Zommera jaunajā restorānā Epilogue

Sandra Dieziņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais pavārs Raimonds Zommers Rīgā atvēris jaunu restorānu Epilogue, kas ir mazākais brālis pirms diviem gadiem atvērtajam Entresol

Epilogue atrodas Rīgas klusajā centrā, un jaunajā ēdināšanas iestādē ir divas daļas – restorāns jeb epikūrijs un konditorejas – kulinārijas daļa.

Kā intervijā DB atklāj Raimonds Zommers, restorāna atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši – Dzirnavu ielā vērojama liela cilvēku plūsma, blakus ir dažādi uzņēmumi, viesnīcas, advokātu biroji, līdz ar to var sagaidīt interesi no potenciālajiem klientiem. Restorānu biznesā Raimondam Zommeram ir liela pieredze – jau 20 gadi. Kopā ar kompanjonu Eduardu Bogdanovu pirms diviem gadiem viņš izveidojis restorānu Entresol.

«Viņš skaita, es gatavoju,» stāsta pavārs. Taču pietrūcis konditorejas. Aptuveni gadu ilgusi piemērotu telpu meklēšana, līdz izdevies tās atrast Dzirnavu ielā. Tā kā telpas konditorejai bija par lielu, tad vajadzējis paplašināt piedāvājumu, un tā nonākuši līdz kulinārijai un restorānam. Kulinārijas sadaļa organiski iekļaujas piedāvājumā, jo uzņēmums nodarbojas ar izbraukuma tirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. Konditorejas un kulinārijas daļā var iegādāties ikdienišķāku maltīti, bet restorāns ir kā dvēsele pašiem pavāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Binders asfaltbetona rūpnīcā jūlijā saražota miljonā tonna asfalta

Lelde Petrāne, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla jaunas ražotnes izveidē Latvijā investēs vairākus desmitus miljonus eiro

Db.lv, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla» ir pieņēmusi lēmumu grupas ietvaros nostiprināt cepumu ražošanu un būvēt jaunu ražotni Latvijā, informē kompānijas pārstāvji.

Kopējie ieguldījumi jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē būs vieni no lielākajiem ieguldījumiem Latvijas pārtikas nozarē kopš neatkarības iegūšanas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks Latvija Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša. Tie būs vairāki desmiti miljoni eiro, kuru kopsumma vairākkārt pārsniegs līdz šim Orklas ieguldīto.

Jaunā, modernā cepumu ražotne tiks būvēta Ādažos, blakus jaunajai «Laimas» ražotnei. Tā specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gada nogalē. Tuvākajā laikā uzņēmums sāks ražotnes būvniecības plānošanas darbus un šī investīciju lēmuma īstenošanu, kā arī informēs par projekta attīstības galvenajiem posmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, Liepājā šogad saražots par 6,6% (jeb 4,3 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati par apstrādes rūpniecību šā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā apstrādes rūpniecības produkcija 2018. gada pirmajā ceturksnī Liepājā saražota par 69,8 miljoniem eiro, kas ir 4,1% no Latvijas kopapjoma, savukārt realizētās produkcijas apjoms gada pirmajā ceturksnī bija 71,1 miljons eiro (arī 4,1% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4,2 miljoniem eiro jeb par 6,3%.

2018. gada pirmajā ceturksnī eksportētas preces par 55,1 miljonu eiro, kas ir par 0,3 miljoniem eiro jeb par 0,6% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Vietējā tirgū realizētas preces par 16 miljoniem eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb par 32,2% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto preču apjoma pieaugums bijis straujāks nekā eksportēto preču apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru