Šodien Saeimas darba kārtībā kā pēdējais jautājums iekļauts arī Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas jau izraisījis plašas diskusijas gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī uzņēmēju vidū.

DB aptaujātie juristi un uzņēmēji atzīmē, ka konkrēti nevar pateikt, kurš no piedāvātajiem variantiem, proti, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vai izstrādātais Oficiālo publikāciju likumprojektā paredzētais variants, būtu pieņemamāks. Viņi norāda, ka svarīgākais būtu, lai oficiālās informācijas publicēšana būtu par tādu maksu, kas nepārsniedz publikācijas pašizmaksas.

Bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis lūgts vērtēt, kurš no variantiem būtu pieņemamākais, uzsver, ka labākajam variantam ir jābūt vienkāršākam un operatīvāk pieejamam. Proti, izlasīju un sapratu vai arī izlasīju un sapratu, ka neder. Viņš apstiprina, ka nav svarīgi, kurš nodrošina obligāto sludinājumu publicēšanu, galvenais lai tas būtu ātrāk, ērtāk, saprotamāk, lētāk utt. Viņš norādīja, ka par oficiālo publikāciju valsts nodevu samazināšanu atbilstoši to administratīvajiem izdevumiem runā daudzus gadus, mazs solītis gan biznesam ir sperts, taču kardinālu lēmumu vēl nav bijis.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Veselī­bas aprūpes sistē­mas pamatu draud izļodzīt attīs­tības un plānošanas trūkums nozarē. Ilgus gadus Latvijā strādājušie ārsti, jūtoties nenovērtēti un pat pazemoti, nolemj doties uz citām valstīm, bet topošie ārsti līdz pat mācību beigām nevar būt droši, vai varēs strādāt sevis izvēlētajā profesijā.

Negrasās pārkvalificēt

Saskaņā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) datiem, Latvijā trūkst aptuveni 400 dažādu specialitāšu ārstu un 4500 medmāsu. Šobrīd ir reģistrēts aptuveni pusotrs tūkstotis bezdarbnieku ar dažādu līmeņu medicīnas izglītību, kam būtu nepieciešama pārkvalificēšanās, tomēr Veselības ministrija neuzskata, ka šis uzdevums atbilst tās funkcijām, publiskā diskusijā sacīja veselības ministre Baiba Rozentāle. Turklāt šādai pārapmācībai ir arī pretestība no pašu mediķu puses, proti, no ģimenes ārstiem, kuru skaits valstī nav pietiekams, bet kuri nevēloties, lai tiem rastos papildu konkurence.

Ventspils dome aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu personīgi ierasties Ventspils pilsētas domes sēdē, lai pamatotu pierādījumus pret Aivara Lemberga iespējamajiem likumpārkāpumiem.

Par to pieņemts īpašs domes lēmums. Ventspils pilsētas dome šajā lēmumā norāda, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savu amatu nav zaudējis un joprojām atrodas šajā amatā arī pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža 2012. gada 22. oktobra rīkojuma Nr. 343 izdošanas un publicēšanas.

Tāpat lēmumā ir nolemts lūgt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu steidzami nosūtīt Ventspils pilsētas pašvaldības domei savā 2012. gada 22. oktobra rīkojumā Nr. 343 norādīto apgalvojumu par Aivara Lemberga pieļautajiem normatīvo tiesību aktu pārkāpumiem dokumentārus pierādījumus, kā arī personīgi ierasties Ventspils pilsētas domes sēdē, lai šos pierādījumus pamatotu.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Latvijas Satiksmes ministrija pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1. novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi, un patlaban potenciālie investori, atsaucoties uz laikrakstā ievietoto sludinājumu, jau sāk izrādīt interesi, Db.lv stāstīja par investora piesaisti atbildīgā airBaltic konsultanta IBS Prudentia partneris Kārlis Krastiņš.

Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā airBaltic līdz 50% mīnus vienu akciju.

Satiksmes ministijas pārstāve Elīna Balgalve Db.lv norādīja, ka sludinājuma ievietošanu tās uzdevumā organizē piesaistītais konsultants Prudentia.

«Patlaban, atsaucoties uz sludinājumu, potenciālie investori jau pamazām sākuši izādīt interesi,» Db.lv norādīja Prudentia partneris K. Krastiņš, tomēr vēl ir pāragri spriest par sludinājuma ievietošanas iznākumu, jo kopš tā publicēšanas pagājusi mazāk nekā viena diena.

Valdība ir ieinteresēta piesaistīt akcionāru, tomēr valdības mērķis nav šo procesu sasteigt, bet gan atrast labu partneri ilgtermiņā, pauda Prudentia partneris.

1. Tēzes

• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.

• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.

• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Db.lv publicē patērētāju interešu aizstāvības asociācijas viedokli par Rīgas sabiedriskā transporta braukšanas tarifu plānoto pieaugumu. Tajā asociācija norāda: "Rodas jautājums - kāds atalgojums plānots uzņēmuma vadītājam L. Bemhenam, kura pamatalga jau sastāda Ls 3500 mēnesī."

"Klusi un sabiedrībai neizskaidrojot, šovasar Saeimā tika pieņemts Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, kurš paredz, ka turpmāk biļešu cenas noteiks pats pārvadātājs, bet ne sabiedriskais Regulators kā tas bija līdz šim.

Tikpat klusi un steidzoši nolēma rīkoties arī Rīgas Dome, nosakot biļešu cenas Sabiedriskajā transportā nākošajam gadam.

Tā kā šis likums sāks darboties tikai ar nākošā gada 1.janvāri, formāli biļešu cenu apstiprināšanu Dome nolēma uzdot Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijai, kurā no 13 locekļiem 7 ir Domē pārstāvēto partiju deputāti. Bet pārējie - Domes algotie darbinieki.

Ne sevišķi iedziļinoties un neizpētot ekonomisko pamatojumu, šī komisija ar balsu vairākumu apstiprināja Rīgas Satiksmes piedāvāto cenu nākošajam gadam Ls 0,40. Jāatzīmē, ka par tarifa paaugstinājumu balsoja Domes algotie darbinieki, bet no deputātiem tikai A.Požarnova (TB/LNNK) un S. Pīka (TP).

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

Insaideri pirms svarīgām ziņām mēdz pieņemt pareizākus lēmumus , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Insaideru tirdzniecība ar akcijām, lai kā to necenstos kontrolēt attiecīgie jomas uzraugi, ne vienmēr ir godīga attiecībā pret pārējiem kompānijas investoriem. Bieži vien kompānijas vadība, valde vai citi uzņēmuma censoņi zina kādu papildu informāciju, kas varētu ietekmēt attiecīgā vērtspapīra cenu biržā. Tad nu arī tie attiecīgi dažkārt izlemj pirkt vai pārdot konkrētās kompānijas akcijas. Jāatgādina, ka šī informācija bieži vien ir dati par uzņēmuma finansiālo stāvokli, peļņu, izmaiņām stratēģijā utt. Būtībā kompānijas insaiders zina to, ko plašāka publika vēl nezina un kas varētu iespaidot konkrētā uzņēmuma akcijas cenu.

Pārsteidzoši veiksmīgi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izveidojusi Latvijas Atvērto datu portālu (https://data.gov.lv) — vienotu platformu, kas nodrošinās centralizētu piekļuvi valsts pārvaldes atvērtajiem datiem, informē ministrijā.

Atvērtie dati ir publiska informācija, kas tiek nodota sabiedrībai tādā tehniskā veidā, lai to varētu lejupielādēt, apstrādāt un izmantot, piemēram, jaunu pētījumu un pakalpojumu izveidē.

Atvērto datu pieeju var attiecināt uz visu informāciju, kuru valsts iestāde publicē, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām – pētījumiem, statistiku, tabulām. Atvērtos datus iestādes publicē pēc savas iniciatīvas, kas uzskatāma par labu praksi un labas pārvaldības piemēru.

Latvijas Atvērto datu portāls ir izveidots, izmantojot atvērtā koda tehnoloģijas un CKAN atvērto datu kataloga platformu.

Par portālā publicētajiem datiem ir atbildīgi datu publicētāji. VARAM sniedz metodiska rakstura atbalstu publicētājiem, kā arī veido portāla satura daļas. Portāla tehnisko darbību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Eiropas akciju tirgi, investoriem gaidot eirozonas finanšu ministru sanāksmes rezultātu un ASV trešā ceturkšņa korporatīvo rezultātu publicēšanas sezonas sākumu, ieslīdējuši mīnusos.

Finanšu tirgi gaida, vai Spānija ziņos, ka jau tuvākajā laikā pieņem starptautisko palīdzību. Investorus bažīgākus padarīja arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Jorga Asmusena paziņojumi, ka banka likumiski nevar piekrist Grieķijas parādzīmju procentu maksājumu samazinājumiem vai to termiņu pārskatīšanai. Tāpat negatīvo noskaņojumam akciju tirgos lika zelta Pasaules Bankas prognozes, ka Austrumāzijas reģiona ekonomikas izaugsme (izņemot Indiju un Japānu) šogad būs vien 7,2% apmērā (pagājušogad tā bija 8,3% apmērā), kas būtu zemākie reģiona izaugsmes tempi 11 gadu laikā.

Investorus piesardzīgus dara arī ASV kompāniju trešā ceturkšņa finanšu atkaišu publicēšanas sezonas sākums. Jau rīt par saviem trešā ceturkšņa rezultātiem informēs pasaules lielākais alumīnija ražotājs Alcoa. Tieši šī kompānija tradicionāli ir pirmā, kas ASV atklāj iepriekšēja ceturkšņa finanšu atskaišu publicēšanas sezonu. Kopumā tiek prognozēts, ka trešā ceturkšņa rezultāti varētu būt sliktāki nekā pirms gada. «ASV S&P 500 indeksā ietilpstošo kompāniju peļņas kritums varētu būt ap 2%, savukārt, ja neņem vērā finanšu sektoru, tad kritums varētu būt vēl lielāks - ap 5,2%. Ja tas tiešām realizēsies, tad tas varētu būtu pirmais ceturksnis pēdējos nepilnos trijos gados, kad S&P 500 indekss uzrādīs ceturkšņa peļņas kritumu pret iepriekšējo gadu. Arī Eiropā situācija nav īpaši labāka, un analītiķi pārskata uz leju gan šī gada kompāniju peļņas prognozes, gan arī nākamā gada potenciālos finanšu rādītājus,» finanšu tirgū notiekošo ieskicē Swedbank brokeris Juris Jankovskis. Viņš piebilst, ka, pateicoties centrālo banku aktivitātēm, akciju cenas pēdējā ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaugušas, un, tā kā peļņas prognozes ir zemākos līmeņos, tad kopumā akciju novērtējuma līmeņi ir pieauguši. Eksperts zina teikt, ka pēc Bloomberg datiem Euro Stoxx 50 P/E rādītājs 2013. gada peļņai septembra vidū bija sasniedzis pēdējos divarpus gados augstāko vērtību. Augstas P/E vērtības liecina, ka kompāniju akciju cena var būt pārvērtēta, ja to salīdzina ar peļņas rādītājiem uz akciju. Runājot par kompāniju peļņas rādītāju prognozēm, J. Jankovskis izsaka viedokli, ka vislielāko peļņas kritumu no S&P 500 indeksā iekļautiem uzņēmumiem varētu novērot enerģijas un izejvielu ieguves un pārstrādes sektoriem, kas lielākoties saistīts ar šo izejvielu cenu kritumu, salīdzinot ar gadu pirms tam. Savukārt lielākais peļņas kāpums trešajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu pirms tam, varētu būt finanšu un IT sektoriem.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu uzlikt soda naudu AS VEF Radiotehnika RRR par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) prasību pārkāpumu – uzņēmums likuma noteiktajā termiņā nebija publicējis revidēto 2014. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu, informē FKTK.

Tā kā AS VEF Radiotehnika RRR akcijas ir iekļautas AS NASDAQ OMX Riga Otrajā sarakstā, uzņēmumam ir jāievēro FITL noteiktais termiņš revidētā gada pārskata publicēšanai.

Par 2012. gada revidētā pārskata neiesniegšanu laikus FKTK uzņēmumam izteica brīdinājumu, bet par 2013. gada revidētā pārskata publicēšanas termiņa kavējumu AS "VEF Radiotehnika RRR" tika uzlikta soda nauda 3550 eiro apmērā.

Ņemot vērā, ka arī revidētā 2014. gada pārskata publicēšanas termiņš tika kavēts, kas ir AS VEF Radiotehnika RRR atkārtots FITL 56. panta pārkāpums, kā arī faktu, ka emitents publiski nebija sniedzis informāciju par kavējuma iemesliem, tādejādi neinformējot ieguldītājus par radušos situāciju, FKTK padome lēma, ka šoreiz ir samērīgi uzlikt soda naudu 5000 eiro apmērā.

Tiesnesis Džastiss Morgans (Justice Morgan), kurš atļāvis raidījuma Top Gear nu jau bijušā slepenā testa pilota Bena Kolinsa (Ben Collins) autobiogrāfijas «Vīrs baltajā tērpā» publicēšanu, skaidro, ka šādu lēmumu pieņēmis tāpēc, ka Stiga identitāte tobrīd jau vairs nav bijis nekāds noslēpums, raksta AFP.

Šā gada septembrī Dž. Morgans atteicās piešķirt kompānijai BBC rīkojumu, ar kuru būtu bijis iespējams apturēt B. Kolinsa autobiogrāfijas publicēšanu. BBC tiesnesim norādīja, ka grāmatas publicēšana pārkāptu konfidencialitātes noteikumus.

Tiesnesis norādījis, ka konfidencialitātes pienākums ir B. Kolinsam pret BBC, taču lēmuma pieņemšanas brīdī raidījuma Top Gear noslēpumainā testa pilota identitāte jau bijusi publiski pieejama. «Attiecībā uz visiem praktiskajiem nolūkiem – ikviens, kurš varētu būt ieinteresēts zināt Stiga identitāti, to tagad zina. Stiga identitāte vairāk nav noslēpums, līdz ar ko tā vairāk nav konfidenciāla informācija,» tā Dž. Morgans.

Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, izslēdzot no tā normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnesi.

Vienlaikus likumā noteikts, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets.

Saeima sākotnēji pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V/Par) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojums. Regulējums paredzēja noteikt, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu publicē iestādes mājaslapā, norādot vārdus un uzvārdus. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām.

ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka nogalinātā Osamas bin Ladena fotogrāfiju publicēšana apdraud ASV drošību, raksta BBC.

«Es domāju, ka, ņemot vērā fotogrāfiju vardarbīgo raksturu, tas [publicēšana] radīs ASV nacionālās drošības risku,» skaidroja B. Obama. «Ir svarīgi nodrošinārt to, ka fotogrāfijas, kurās redzams vardarbīgs skats ar kādu, kuram lode ir trāpījusi galvā, neklejotu pa pasauli, pastiprinot vardarbību un tiekot izmantotas par propagandas līdzekļiem,» piebilda ASV prezidents.

ASV administrācija aktīvi seko līdzi pasaules reakcijai uz bin Ladena nogalināšanu, atzīmē B. Obama. «Būs daži ļaudis, kas to noliegs. Bet galvenais fakts ir tāds, ka bin Ladens vairs nestaigās pa Zemi».

ASV prezidenta lēmums ir izsaucis pretrunīgu valsts politiķu reakciju. Daži no viņiem jau ir redzējuši fotogrāfijas. Demokrātu pārstāvji atbalsta B. Obamas lēmumu, bet republikāņi izsaka nožēlu par tādu lēmumu, atzīmējot, ka fotogrāfiju publicēšana ir svarīga, lai aizstāvētu ASV aizjūras intereses.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) nolēmis ar naudas siodu 10 tūkst. Ls apmērā sodīt reliģisko organizāciju OM TAT SAT, kuras iepriekšējais nosaukums bija Durgas templis. Sods piemērots par negodīgu komercpraksi, informē PTAC.

Norādot, ka reliģiskā organizācija savās reklāmas ievietojusi maldinošu informāciju par semināriem, nodarbībām un pasākumiem melnās maģijas lāsta noņemšanai, svara zaudēšanai, naudas pievilināšanai u.c. Organizācija sniegusi arī maldinošu informāciju saistībā ar samaksu par pakalpojumu, radot iespaidu, ka samaksa par pakalpojumiem jāveic «brīvprātīgi», kas neatbilst patiesībai.

PTAC, kopumā izvērtējot 17 reklāmas, kas tika izplatītas presē, un septiņas reklāmas, kas izvietotas mājaslapā, atklāja, ka OM TAT SAT sniegusi izplatīšanai reklāmas, aicinot patērētājus uz organizācijas rīkotajiem pasākumiem. Piemēram, Ideāla figūra mēneša laikā neskaitot kalorijas, Naudasmaka noslēpumi naudas piesaistīšanai, Ičhāpūrtas Devī maģiskais rituāls, kas piepilda visas vēlēšanas u.c.

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informē tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs arī lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmārā Rimšēviča aizstāvībai ir nepieciešams iepazīties ar pilno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu, bet no tiesas publicētās preses relīzes ir noprotams, ka Rimšēvičs var atgriezties darbā, pavēstīja viena no Rimšēviča aizstāvēm EST Iveta Pazare.

Viņa norādīja, ka arī aizstāvība pagaidām ir lasījusi tikai preses relīzi, savukārt pilnais spriedums, visticamāk, būs pieejams jau šodien.

Kā ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informēja tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.