Jaunākais izdevums

Degradēto teritoriju revitalizācijas projektiem būs pieejami 18 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir izsludinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu iesniegumu atlasi programmā, kas veicinās videi draudzīgu un vides ilgtspēju teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ceturtajā atlases kārtā būs vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Paredzams, ka pašvaldības veiks investīcijas rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, lai šīs teritorijas pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai, tādējādi sekmējot nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās atbilstoši pašvaldības attīstības programmā noteiktajam.

Ar ERAF līdzfinansējumu projektu ietvaros varēs attīstīt ceļu satiksmes infrastruktūru - satiksmes pārvadus, ielas vai ceļus un ar tiem saistīto infrastruktūru, veikt ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību, pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju, kā arī labiekārtot degradētās teritorijas.

Tāpat tiks līdzfinansētas ūdenssaimniecības, siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecības izmaksas, kā arī virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve.

Atšķirībā no iepriekšējām kārtām, ceturtajā atlases kārtā tiek veicināta zaļās infrastruktūras risinājumu izmantošana ēku un to infrastruktūras attīstīšanai, ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšanai, teritorijas labiekārtošanai, piemēram, atjaunojamo energoeresursu izmantojošu enerģiju ražojošas iekārtas vai risinājumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzes emisijas vai veicina oglekļa dioksīda piesaisti.

Plānotais finansējums ir paredzēts ne mazāk kā 17 817 757 eiro, tostarp ERAF finansējums paredzēts 15 145 093 eiro apmērā, bet nacionālais finansējums - ne mazāk kā 2 672 664 eiro apmērā.

Ceturtajā projektu iesniegumu atlases kārtā CFLA ir uzaicinājusi sagatavot un iesniegt deviņu projekta iesniegumus septiņām pašvaldībām, proti, Rēzeknes, Jelgavas pilsētas pašvaldībām, un Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, un Tukuma novada pašvaldībām.

Ierobežotās projektu iesniegumu atlases ceturtajā kārtā projektu iesniegumus CFLA gaidīs šā gada augusta beigām.

Ceturtajā atlases kārtā tiks atbalstīti projekti, kuru ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē. Atbildīgās iestādes funkcijas šai ES fondu programmai pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Preses Nama kvartāla otrajā kārtā taps skola un biroju ēka

Db.lv, 27.07.2021

“Preses Nama Kvartāls” attīstītāja “Lords LB Special Fund V” pārstāvis Giedrius Bernotas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Special Fund V” šī gada jūnijā uzsāka projekta “Preses Nama Kvartāls” otrās kārtas projektēšanu.

“ARHIS ARHITEKTI” būs atbildīgi par izglītības iestādes būvprojekta izstrādi, savukārt biroju ēkas projekts uzticēts dāņu arhitektu birojam “PLH Arhitekter”.

“Preses Nama Kvartāla” būvniecības otro kārtu plānots uzsākt 2022. gada beigās.

Noslēgtās vienošanās paredz būvprojektu izstrādi pusotra gada laikā no līguma parakstīšanas dienas.

“Pārdaugava ir nopietnu pārmaiņu priekšā. Akadēmiski svarīgu vietu Daugavas kreisajā krastā, kur apvienoti RTU, RISEBA un LU studentu centri, papildinās vēl viena izglītības iestāde. Tas ir nozīmīgs atskaites punkts projekta attīstībā, jo topošās skolas audzēkņiem būs pieejamas labiekārtotas kvartāla atpūtas zonas un sporta infrastruktūra uz multifunkcionālā centra ēkas jumta. Projekta unikālā lokācija Zināšanu jūdzē ar plašām brīvā laika pavadīšanas iespējām gājiena attālumā kļūs par akadēmiskās pilsētvides sirdi,” pauž projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstītāja “Lords LB Special Fund V” pārstāvis Giedrius Bernotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija radusi risinājumu Alīses un Gaujas ielas vēsturisko ūdenstorņu saudzīgai pagaidu izmantošanai, tos iedzīvinot un padarot pieejamus sabiedrībai, informē Rīgas domē.

Lai veicinātu ūdenstorņu izmantošanas priekšlikumu nākšanu klajā, pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pēc komisijas ierosinājuma ir slēdzis sadarbības līgumu* ar kustību “Free Riga” par priekšizpētes veikšanu.

“Rīga ir 19. gadsimta industriālā mantojuma Eiropas un pasaules līmeņa lielpilsēta, kuras unikālie majestātiskie mantojuma objekti bieži ir nenovērtēti. Tie stāv aizslēgti un aiz žogiem, sabiedrība pievērš tiem uzmanību tikai tad, kad tie beidz savu eksistenci jaunbūvju labā vai arī lēni drūp kopā. Mēs ar kolēģiem bijām noskaņoti situāciju mainīt. Un ‘’Free Riga” nāca tieši laikā,” saka komisijas vadītāja Rita Našeniece. “Darbs ir procesā un mēs vēl atgriezīsimies pie ūdenstorņu pastāvīgo risinājumu atrašanas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ: Vides revitalizācija ir sarežģīts un izaicinošs uzdevums, taču ļauj izmantot ilgtspējīgus risinājumus

Db.lv, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degradētās vides revitalizācija ir sarežģīts un ļoti izaicinošs uzdevums, taču rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Šādi sabiedrības lietošanai tiek atgrieztas atjaunotas teritorijas, kurās mijas vēsturiskais mantojums un moderni, ilgtspējīgi risinājumi, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)

VNĪ patlaban strādā pie vairāku degradētu vietu atjaunošanas, to kopējais atjaunošanas budžets pārsniedz desmit miljonus eiro.

“No ilgtspējas viedokļa labākā ēka ir neuzcelta ēka, tādēļ atgriežot sabiedrībai degradētas teritorijas, mums ir svarīgi saglabāt un atjaunot iespējami daudz iepriekšējās apbūves. Taču šādu būvju atjaunošanas projekti ir ļoti izaicinoši, jo reālais darāmo darbu apjoms un sarežģītība atklājas tikai pēc darbu uzsākšanas, tādēļ šo projektu precīzus pabeigšanas termiņus ir ļoti grūti prognozēt,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Revitalizācijas projektos būtiska nozīme ir ēku iepriekšējai apsekošanai un izpētei, taču tā nekad neatklās visas problēmas, ar kurām projektētājiem un būvniekiem nākas saskarties atjaunošanas laikā. Kaut arī VNĪ izvirza augstākas ēku iepriekšējās izpētes prasības, nekā paredz tehniskās apsekošanas būvnormatīvs, tomēr būvju reālais stāvoklis atklājas tikai demontāžas un rekonstrukcijas darbu laikā. Piemēram, izpēte rāda, ka ēkai topošajā “Makerspace Riga” ir jauktie ķieģeļu un dolomīta pamati, taču realitātē izrādās, ka lielu daļu pamatu veido dolomīta mūris. Tādējādi nākas pārplānot pamatu stiprināšanas un hidroizolācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas prasa papildu resursus un laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru