Lai turpinātu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju un zinātnisko darbību pandēmijas apstākļos, mazinot studējošo un personāla veselības apdraudējumu un ievērojot valstī noteiktos obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus, no šā gada 30.augusta RSU studiju darbā pamatā varēs piedalīties personas, kuras vakcinējušās pret Covid-19, liecina universitātes paziņojums mājaslapā.

Trešdien, 19.maijā, RSU rektors izdevusi rīkojumu par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no 30.augusta.

RSU noteikusi, ka klātienes studiju procesā drīkstēs piedalīties personas, kas vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15.dienu pēc pilna vakcinācijas kursa vai sākot ar 22.dienu līdz 90.dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc vakcīnas "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.

Studiju procesā klātienē varēs piedalīties arī personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju līdz 180.dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Ņemot vērā, ka, strauji pieaugot dažādu nozaru darbinieku darba nespējai, var tikt kavēta sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde, kā arī var būt traucējumi tautsaimniecībai un uzņēmumu darbībā, valdība otrdien lēmusi atļaut krīzes situācijā kritiski svarīgo nozaru darbiniekiem pēc kontakta ar Covid-19 inficēto mājas karantīnu aizstāt ar testa veikšanu.

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz, ka kontaktpersonai ir vai nu jāveic RNS tests laboratorijā vai jebkurā ārstniecības iestādē, vai aptiekā profesionāļa veikts antigēna tests un jāsagaida negatīva testa rezultāts. Pēc negatīva testa rezultāta saņemšanas darbinieks var veikt savus darba pienākumus un pēc trim līdz piecām dienām veic atkārtotu kontroles RNS testu laboratorijā vai antigēna testu ārstniecības iestādē vai aptiekā.

Ņemot vērā to, ka persona šajā laika periodā jebkurā dienā var kļūt infekcioza, inkubācijas perioda laikā desmit dienas pēc pēdējā kontakta ar inficēto cilvēku personai ir jālieto FFP2 respirators, kā arī tai ir jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas un tā nedrīkst lietot sabiedrisko transportu, lai nepakļautu inficēšanās riskam citus cilvēkus.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi atļaujošu lēmumu SIA Astarte Nafta pārņemt SIA RNS-D piederošos aktīvus, tādējādi īpašumā iegūstot astoņas degvielas uzpildes stacijas. KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Pēc darījuma noslēgšanas SIA Astarte Nafta īpašumā iegūs kopumā astoņas degvielas uzpildes stacijas Preiļu, Daugavpils, Salas, Madonas, Pļaviņu, Cesvaines un Līvānu novadā, kā arī Jēkabpilī. Savukārt saskaņā ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju SIA RNS-D pārtrauks degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, taču turpinās nodarboties ar degvielas vairumtirdzniecību.

Izvērtējot ietekmi uz konkurenci, KP secina, ka apvienošanās ietvaros viens tirgus dalībnieks nomainīs citu, nemainot tirgus struktūru un tādējādi nesamazinot konkurenci.

Abu apvienošanās uzņēmumu galvenie darbības veidi ir degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās un degvielas vairumtirdzniecība.

Ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

Lai sagādātu pasažieriem un lidostā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem papildus iespējas nepieciešamības gadījumā ērti nodot analīzes uz Covid-19, lidostā "Rīga" darbu sācis E.Gulbja laboratorijas bezkontakta analīžu nodošanas punkts.

E.Gulbja laboratorijas mobilajā testēšanas punktā, kas atrodas pie izejas no E atlidošanas zāles, Covid-19 analīzes var nodot ceļotāji, lidostas viesi un lidostas un lidostā strādājošo uzņēmumu darbinieki, kuriem ir pieejami Latvijā atzīti autentifikācijas rīki - Swedbank, SEB, Luminor vai Citadele internetbanka, e-parakstsID vai e-paraksts mobile vai Smart-ID.

Ārvalstu pilsoņi, kuriem nav pieejamas šīs autentificēšanās lietotnes, ierīci šobrīd izmantot nevar, taču lidosta sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju strādā pie risinājumiem, lai šāda iespēja tiktu radīta.

Lidosta aicina izlidojošos pasažierus ņemt vērā, ka testa rezultāts bezkontakta punktā nav pieejams uzreiz - E.Gulbja laboratorija to klientiem nosūta uz e-pastu. Līdz ar to bezkontakta analīžu nodošanas punktā nav iespējams saņemt testa rezultātu tieši pirms lidojuma.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Lai patērētāji varētu sagaidīt lielāku degvielas cenu samazinājumu, Brent markas jēlnaftas cenām jāsamazinās zem 100 ASV dolāriem par barelu, uzsver eksperti.

Kā liecina biržu dati, trešdien ASV vieglās jēlnaftas cena turpināja sarukt, svārstoties ar 97 dolāru atzīmi, savukārt Brent markas cena bija 109,82 dolāri.

«Mazumtirdzniecības cenas Latvijā joprojām mainās pamatā uz divu faktoru pamata - atkarībā no iepirkuma cenām, kuru formulas bāzējas uz biržas cenām, kā arī valūtu svārstībām, mūsu gadījumā, eiro un ASV dolāra attiecības - gan oficiālais Eiropas Centrālās bankas kurss, gan Latvijas komercbanku komerckursi,» stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Par laimi, populārākās degvielas (benzīni un dīzeļdegvielas) nav skārusi nodokļu likmju palielināšana. Līdz ar to, viena mazumtirdzniecības cenas daļa (45-50%) nemainīsies, uzsver eksperts.

Ja vēl pērn mazumtirgotāji iekasēja 8% no katra pārdotā degvielas cenas litra, tad šogad tie vairs ir tikai 6%, kamēr valsts ieņēmumi no degvielas tirdzniecības nodevu veidā saglabājušies 49% apmērā, un, ņemot vērā cenu kāpumu, būtiski pieauguši.

Neskatoties uz to, ka degvielas cenas ir palielinājušās, mazumtirgotāju ieņēmumi ir sarukuši - no vidēji 6,8 santīmiem par katru pārdoto degvielas litru pērn līdz vidēji sešiem santīmiem šogad. Tikmēr valsts ieņēmumi no katra pārdotā degvielas litra ir palielinājušies no vidēji 41,7 santīmiem pērn līdz vidēji 49 santīmiem šogad, liecina Statoil informācija.

Šogad degvielas mazumtirdzniecības cenu veido degvielas iepirkums 45% (no cenas), valsts nodevas 49% un mazumtirgotāju ieņēmumi 6%.

Statoil norāda, ka galvenais degvielas cenu palielināšanās iemesls ir naftas un naftas produktu cenu, kā arī pieprasījuma kāpums, kuru veido nemitīgi pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits un viņu labklājība. Lai izprastu degvielas cenas veidošanās mehānismu, jāņem vērā, ka to ietekmē daudzi būtiski faktori galvenajos degvielas cenas veidošanās posmos:

No augusta beigām būtiskas izmaiņas degvielas mazumtirdzniecības cenā nav novērotas, portālam db.lv norāda degvielas tirgotāji.

Kā stāsta Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš, šobrīd Virši-A degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīna cena ir 1,294 eiro litrā (no septembra cena kritusies par vienu centu), 98. markas benzīna cena ir palikusi nemainīga - 1,344 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena svārstās no 1,259 – 1,269 eiro litrā.

Virši-A vadītājs skaidro, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu ietekmē vairumtirdzniecības cenas, savukārt vairumtirdzniecības cenu ietekmē dažādi ekonomiskie rādītāji. Piemēram, šobrīd ir novērojams naftas cenu kritums un dolāra vērtības svārstības, līdz ar to tūlītējas degvielas mazumtirdzniecības cenu izmaiņas nav novērojamas. Naftas cena starptautiskajās biržās turpina svārstīties un pat strauji kristies, taču degvielas cena gala patērētājam tik ievērojami un ātri nespēj mainīties. Izmaiņas degvielas mazumtirdzniecības cenās, ko rada spekulācijas pasaules biržās, izjutīsim tikai pēc kāda laika, skaidro eksperts.

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", Ministru kabineta š.g. 14. jūnija sēdē valdība lēma uz pusotru gadu – no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs.

Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus. Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Degvielas mazumtirgotāji otro reizi šīs nedēļas laikā samazinājuši benzīna un dīzeļdegvielas cenas, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie degvielas mazumtirgotāji.

Degvielas mazumtirgotāja Statoil Fuel & Retail Latvia (Statoil) degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis aģentūrai BNS norādīja, ka ceturtdien Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās benzīna cena ir samazināta par diviem centiem litrā, bet dīzeļdegvielas cena - par vienu centu litrā.

«Kopumā nedēļas laikā benzīna cenas ir samazinātas par pieciem centiem un dīzeļdegvielas cenas par diviem centiem,» sacīja Žubulis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kopš šā gada jūlija Statoil tīklā benzīna cena ir samazinājusies par 22 centiem litrā, bet dīzeļdegvielas cena ir sarukusi par 15 centiem litrā, saglabājoties zemākajā līmenī kopš 2011.gada.

Plānotā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai ir kārtējā reize, kad ierēdņi izvēlas vieglāko ceļu – paaugstināt nodokļus, lai iekasētu vairāk naudas no tiem iedzīvotājiem, kuri tos godprātīgi maksā. Diemžēl valdība līdz šim diskusijās nav iesaistījusi nozares pārstāvjus, kuru viedoklis par plānotajām izmaiņām atšķiras.

Pirmkārt, zema degvielas cena nevar būt pamatojums akcīzes nodokļa palielināšanai. Degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir cieši saistītas ar degvielas produktu pašizmaksu pasaules biržās, kas laika gaitā var būtiski mainīties, un to nevar ietekmēt nedz degvielas mazumtirgotāji, nedz valdība. Latvijas praksē nav bijusi pieredze, ka akcīzes nodoklis degvielai tiktu samazināts tajos brīžos, kad degvielas cenas pasaules biržās palielinās.

Otrkārt, nav skaidrs pamatojums, kāpēc benzīnam un autogāzei plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tieši par 3 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 1 centu litrā. Tas nozīmē, ka ikviens autobraucējs, kurš, piemēram, mēnesī benzīna iegādei tērē 100 EUR, gada laikā nodokļos papildus samaksās vairāk nekā 30 EUR. Šāds degvielas cenas pieaugums var mazināt autobraucēju aktivitāti – zemākas degvielas cenas jau vēsturiski ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pārvietojas vairāk un attiecīgi ļauj arī valstij nodokļos iekasēt vairāk. To apliecina arī, piemēram, VID akcīzes preču aprites rādītāji – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos, kad degvielas cenas kritās, akcīzes nodoklis par naftas produktiem tika iekasēts par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, turklāt tas skaidrojams arī ar nemainīgām akcīzes likmēm.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien nolēma sūtīt vēstuli Ekonomikas ministrijai ar prasību ļaut gūt skaidrāku priekšstatu par degvielas mazumtirdzniecības cenu veidošanas principiem un uzraudzības sistēmu.

Kā skaidroja komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS), no skaidrojumiem, ko komisijai sniedza Konkurences padomes (KP) un Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji, nav kļuvis skaidrs, kā īsti cena veidojas un vai tā ir godīga. Līdz ar to esot nepieciešama konkrētas informācijas apkopošana.

Bērziņš, piemēram, nesaprot, kāpēc, ja kāpj globālās naftas cenas, degvielas cenas Latvijā kāpj tikpat strauji, savukārt, ja naftas cenas samazinās, Latvijā izmaiņas vērojamas tikai ar pāris nedēļu nobīdi. Viņu nepārliecināja arī asociācijas vadītāja Mārtiņa Stirāna skaidrojums, ka Latvijas degvielas mazumtirdzniecības cenas nav salīdzināmas ar naftas cenām, un tas ir gluži aplams salīdzinājums. Latvijā degviela tiek pirkta par globālo naftas produktu biržu cenām, kur cenu veidošanās mehānismi ir gluži citi, lai arī pastāv zināma korelācija ar naftas cenām.

Degvielas mazumtirgotāji SIA Latvija Statoil, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R darbojas atbilstoši tirgus apstākļiem un to starpā nav konstatējama aizliegta vienošanās.

Tā secinājusi Konkurences padome (KP), noslēdzot degvielas mazumtirdzniecības tirgus izpēti, kuras ietvaros tika veikta iestādes pastāvēšanas vēsturē plašākā datu analīze.

Jau ziņots, ka 2010.gada pavasarī KP ierosināja lietu par iespējamu aizliegtu vienošanos starp trim lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā – SIA Latvija Statoil, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R. Bažas par iespējamo aizliegto vienošanos radīja uzņēmumu ilgstoši īstenotās vienlaicīgās cenu maiņas – lai arī šāda rīcība pati par sevi nav pārkāpums, lietas ietvaros tika pārbaudīts, vai cenas netiek apzināti saskaņotas, likvidējot reāli konkurenci un maldinot patērētājus.

Daudzi C hepatīta slimnieki no šā gada bijuši pārsteigti, ka Rīgas Austrumu slimnīcā par svarīgām analīzēm, kurās nosaka vīrushepatīta slodzi, prasa samaksu, lai gan pērn šīs analīzes bija valsts apmaksātas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Bez šo analīžu veikšanas ārstēt C hepatītu ir veltīgi, laikrakstam norādījis apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Taču slimniekam pašam, kuram jāmaksā arī ievērojams līdzmaksājums par C hepatīta ārstēšanā nepieciešamajiem medikamentiem, šos laboratoriskos izmeklējumus apmaksāt praktiski neesot iespējams, jo tie var izmaksāt ap simt latu.

Veselības ministre Ingrīda Circene atvainojusies slimniekiem un norādījusi, ka naudu viņi varēs saņemt atpakaļ.

Šā gada sākumā vairāki slimnieki, kuriem ir hronisks C hepatīts, saņēmuši ziņu no ārstiem, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) vairs neapmaksā vairākus izmeklējumus, tostarp arī HCV-RNS (vīrushepatīta C) analīzi. «Mana ārstējošā ārste pateica, ka par to man būs jāmaksā pašai. Un tas maksās gandrīz simt latu,» Neatkarīgajai stāstījusi kāda C hepatīta slimniece.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" apsver iespēju veikt alternatīvus Covid-19 testus darbiniekiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar vīrusu, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pauda, ka pagaidām vēl līdz galam nav skaidrs, kā varētu tikt veikti šie testi, taču pieļāva iespēju, ka uzņēmums varētu iegādāties testus un tos veikt no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) neatkarīga medicīniskā personāla vadībā.

Babris minēja, ka uzņēmuma darbiniekiem konstatētie Covid-19 pozitīvie testi devuši iespēju veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) paziņot par masveidīgu saslimšanu uzņēmumā, taču tas, ka 70 uzņēmuma darbiniekiem konstatēts pozitīvs Covid-19 tests, bet slimība norit bez simptomiem, vēl nenozīmē, ka viņi ir slimi.

Tāpat Babris norādīja, ka uzņēmumā tiek pildītas SPKC epidemioloģiskās prasības, noraidot veselības ministres pausto, ka Covid-19 ierobežojumu neievērošana "Brīvajā vilnī" novedusi pie stingriem ierobežojumiem visā pašvaldībā.

Šorīt ap plkst.9 ir sācis darboties nacionālā mēroga digitālais vakcinācijas pret Covid-19 sertifikāts, ar kuru iedzīvotāji var apliecināt vakcinācijas faktu.

Sertifikāts pieejams interneta vietnē "covid19sertifikats.lv". Vakcinētās un Covid-19 izslimojušās personas šajā mājaslapā var apskatīt savus, kā arī savā aizgādniecībā esošo personu sertifikātus.

Vietnē minēts, ka ir pieejami triju veida sertifikāti - sertifikāts par veikto vakcināciju pret Covid-19, sertifikāts par Covid-19 laboratorisko analīžu rezultātiem, kā arī sertifikāts par Covid-19 izslimošanas faktu. Nepieciešamo sertifikātu var uzrādīt digitālā formā vai lejuplādēt un izdrukāt. Vienlaikus iespējams verificēt uzrādīto sertifikātu jeb pārbaudīt tā derīgumu, skenējot sertifikāta QR kodu.

Vakcinācijas sertifikāts tiks atzīts par derīgu tikai tādā gadījumā, ja pēc "Johnson&Johnson" jeb "Jannsen" pirmās potes vai "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" abu pošu saņemšanas ir pagājušas vismaz 14 dienas, savukārt "AstraZeneca" gadījumā - no 22. līdz 90. dienai pēc pirmās potes saņemšanas vai uzreiz pēc otrās potes saņemšanas.

Drīzumā ražošanā plānots laist Latvijā radītus ātros siekalu Covid-19 testus, kuru validācijas procesu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā (PSKUS) iecerēts noslēgt līdz šā gada beigām, šodien vēstīja TV3 raidījums "900 sekundes".

Zinātniskā institūta laboratorijas ārsts Aigars Reinis norāda, ka tā dēvētais ātrais tests tiek izstrādāts jau sešus mēnešus. Ja Covid-19 pandēmijas tagadējie testi darbojas, identificējot vīrusa ribonukleīnskābes jeb RNS, tad ātrās diagnostikas tests darbojas pēc cita principa un ļaus saīsināt rezultāta noteikšanas laiku.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt - ir vīruss materiālā vai nav," stāstīja Reinis.

Precīzu laiku, kad varētu noslēgties validācijas process jeb veiktas visa veida pārbaudes, Reinis nevarēja nosaukt. Taču izstrādājamā testa precizitāte rāda ļoti labus rezultātus. "Mēs varam runāt par ap 90% precizitāti," saka ārsts.

Digitālo Covid-19 sertifikātu tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv līdz šim izveidoti nepilni 140 tūkst. digitālo sertifikātu, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Tajā skaitā izveidoti vairāk nekā 118 tūkst. sertifikātu par veikto vakcināciju pret Covid-19, vairāk nekā 12 tūkst. sertifikātu par veiktā Covid-19 laboratoriskā testa rezultātu un vairāk nekā 8 tūkst. sertifikātu par pārslimošanas faktu. Kopumā jauno tīmekļvietni iedzīvotāji līdz šim ir apmeklējuši vairāk nekā 360 tūkst. reižu.

Vienlaikus NVD skaidro, ka atsevišķos gadījumos 1.jūnijā iedzīvotājiem vēl nebija iespējas izveidot savus Covid-19 pārslimošanas sertifikātus. Tas ir saistīts ar pozitīvo testu rezultātu augšupielādi par pēdējiem sešiem mēnešiem, kas norisinājās visas dienas ietvaros.

Šorīt pārslimošanas sertifikātu pieejamība ir būtiski uzlabojusies - sistēmā ir pieejama informācija par 95% gadījumu, kuros laboratoriski apstiprināta Covid-19 saslimšana (nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS), uz kā pamata ir izveidojams pārslimošanas sertifikāts. Savukārt par 5% gadījumu datu ielāde sistēmā tiks veikta šīs dienas ietvaros.

Uzņēmumu Larifāns un Lotos pharma pārstāvji parakstījuši sadarbības līgumu, informē Lotos pharma.

Latvijas farmācijas un kosmētikas produktu ražotājs Larifāns mainījis darbības principus, turpmāk savu darbību orientējot uz ražošanu un jaunu produktu izstrādi.

Mārketinga un pārdošanas aktivitātes turpmāk uzņēmums veiks kopā ar Latvijas farmācijas produktu ražotāju Lotos pharma, kas šogad septembrī atklāja modernu un GMP (Good Manufacturing Practice - Labas ražošanas prakses) standartiem atbilstošu ražotni, kā arī atvērta uzņēmuma pārstāvniecību Lietuvā.

Sadarbības mērķis ir, apvienojot spēkus un abu uzņēmumu kapacitāti, veicināt SIA «Larifāns» un SIA «Lotos pharma» ražoto produktu pieejamību un atpazīstamību Latvijā un Lietuvā. SIA «Larifāns» ir medikamentu un kosmētikas ražotājs, kas dibināts vairāk nekā pirms 20 gadiem.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums "MGI Latvia" un būvniecības uzņēmums "APB" uzsāk ražot pārvietojamas Covid-19 testēšanas laboratorijas. Jūras konteinerā izbūvētā risinājuma veiktspēja sasniedz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennaktī.

Mobilā laboratorija izbūvēta 12 metru jūras konteinerā un aprīkota ar MGI ražotajām automatizācijas iekārtām, lai speciālisti varētu veikt Covid-19 analīzes. Tā ir izdalīta trīs atsevišķās zonās – uzglabāšanas, paraugu sagatavošanas un testēšanas. Visas laboratorijas telpas aprīkotas ar augsta līmeņa ventilācijas sistēmām, nodrošinot gaisa apmaiņu, spiediena regulāciju un sterilu vidi, kas atbilst biodrošības 2. līmeņa prasībām.

Pateicoties automatizācijai, pārvietojamā laboratorija ievērojami mazina inficēšanās risku speciālistiem, jo MGI tehnoloģijas paraugus skenē, apstrādā, izdala vīrusa RNS un sagatavo tos beidzamajam posmam – vīrusa klātbūtnes noteikšanai. Laboratorija ne tikai paredz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennakts laikā, bet arī samazina cilvēkresursu iesaisti. Lai vadītu šo procesu, nepieciešami trīs darbinieki, kamēr identiska apjoma darbības manuāli nāktos veikt vairākiem desmitiem speciālistu.