Jaunākais izdevums

Pēdējos gados Latvijā būtiski audzis kopējais auto degvielu realizācijas apjoms, 2018. gadā sasniedzot 1,3 miljonus tonnu

Laika posmā no 2011. līdz 2018. gadam degvielas patēriņš Latvijā palielinājies par 275,7 tūkstošiem tonnu. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) apkopotie dati liecina, ka straujākais pieaugums pēckrīzes periodā novērojams no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad auto degvielu realizācijas apjoms palielinājās par 151,9 tūkstošiem tonnu. Nozares pārstāvji prognozē, ka nākotnē patēriņa pieaugums gan varētu samazināties.

Degvielas patēriņu ietekmē trīs faktori - resursa cena, valsts ekonomiskā situācija un iedzīvotāju pirktspēja, skaidro LDTA izpilddirektore Ieva Ligere. Viņa norāda, ka, lai gan pēdējos gados patēriņš audzis, pērn kopējais auto degvielu realizācijas apjoma pieaugums Latvijā nedaudz samazinājies. «Viens no centrālajiem aspektiem, kas 2018. gadā bremzēja patēriņa pieaugumu, bija akcīzes nodokļa paaugstināšana, kā rezultātā atsevišķas kravu pārvadājumu kompānijas optimizēja degvielas iepirkumus, pārceļot tos no Latvijas uz Lietuvu un Poliju. Ja runājam par patēriņa izmaiņām nākotnē, jāsaka, ka to varētu ietekmēt arī politiskie lēmumi, piemēram, Transporta enerģijas likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu pieņemšana. Zināms, ka pašlaik Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka 2020. gadā no atjaunojamajiem (AER) saražotajam enerģijas īpatsvaram bruto galapatēriņā transporta sektorā Latvijā jābūt vismaz 10%, šo mērķi galvenokārt plānots sasniegt, slogu liekot uz degvielas tirgotāju pleciem, tas vistiešākajā veidā ietekmēs gan degvielas cenu, gan patēriņu,» domā I.Ligere.

Arī East-West Transit degvielas pārdošanas vadītājs Mārtiņš Riemeris piekrīt, ka tuvāko gadu laikā patēriņa pieauguma kāpumu, visticamāk, nepiedzīvosim. «Tas skaidrojams gan ar akcīzes nodokļa palielināšanos, gan plānoto obligātā biodegvielas piejaukuma noteikšanu, kā rezultātā degviela varētu kļūt dārgāka,» informē M.Riemeris.

Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Artu Airiainens (Arttu Airiainen) secina, ka kopējais degvielas mazumtirdzniecības apjoms pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, audzis vien par 1,81%. Viņš uzskata, ka, ja degvielas akcīzes nodokļa likme Baltijas valstīs degvielai būtu izlīdzināta, pieaugums, iespējams, būtu lielāks. «Redzam, ka daļa autobraucēju, it īpaši tie, kas pārvietojas ar komerctransportu, izvēlas uzpildīt degvielu Lietuvā, lai gan cenu starpība Latvijā un Lietuvā ir vien pāris centu robežās,» teic A.Airiainens, uzsverot, ka kopumā degvielas patēriņa pieaugumu ietekmējusi ekonomikas uzlabošanās valstī, uzņēmējdarbības aktivizēšanās, kā arī biznesa vides sakārtošana un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās.

Visu rakstu lasiet 27. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielas tirgotāji: Aizliegums pārdot alkoholu DUS ir valsts sankcionēta legālā tirgus pārdale

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas realizācijas pieauguma temps, ņemot vērā augošās pārtikas un degvielas cenas, sabremzēsies, atzīmēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa pauda, ka kopējie realizācijas dati par pirmo ceturksni rāda realizācijas pieaugumu par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Taču pie pieaugošām pārtikas un degvielas cenām realizācijas pieauguma temps sabremzēsies, ko varēja novērot jau aprīlī un maijā.

Ligere skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo likumsakarīgi veicina naftas cenu pieaugumu pasaulē, tostarp arī Eiropā.

"Krievijas nafta, kas Eiropā iepriekšējā gadā veidoja apmēram 30%, jāaizvieto ar naftu no citām pasaules valstīm, līdz ar to mainās pieprasījuma tirgus ģeogrāfiskā struktūra," pauda asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka 1.jūnijā jēlnaftas cena "Brent" biržā bija 113 ASV dolāri par barelu, bet 5.jūnijā - jau 121 dolārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu slogs degvielai nākamgad būs par 10 centiem litrā augstāks nekā Lietuvā

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja spēkā stāsies valdības plānotā akcīzes nodokļa palielināšana benzīnam un dīzeļdegvielai, ar 2020.gada 1.janvāri būtiski cietīs vietējais degvielas tirgus, tādējādi veicinot kaimiņvalstu degvielas tirdzniecības augšupeju un budžeta ienākumus, prognozē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA).

«Līdz ar 2020. gada 1. janvāri nodokļu politikas dēļ degvielas cenu starpība ar Lietuvu vien pieaugs līdz 10 centiem litrā. Jau pašlaik Latvijas degvielas tirdzniecības nozare zaudē konkurētspējā ar Lietuvu. Lietuvā vēsturiski un pašlaik akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem vienmēr ir bijušas zemākas nekā Latvijā, no 2020. gada 1. janvāra starpība ievērojami pieaugs,» pauž LDTA izpilddirektore Ieva Ligere.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem politika būtiski ietekmē Latvijas degvielas tirdzniecības realizācijas apjomus, jo samazināsies konkurētspēja ar kaimiņvalstīm, it īpaši ar Lietuvu.

Kopš akcīzes nodokļa palielināšanas naftas produktiem 2018. gada 1. janvārī ir ievērojami samazinājies naftas produktu realizācijas apjoma pieauguma temps. 2017. gadā kopējais autodegvielu realizācijas apjoms pieauga par 5,17%, taču 2018. gadā tikai par 1,19%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija akcīzes nodokļa līmeni degvielai varētu pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim

LETA, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas drošības darba grupā otrdien pārrunāta iespēja Latvijas akcīzes nodokļa līmeni degvielai pielāgot Lietuvas un Igaunijas līmenim, atklāja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).

Viņš skaidroja, ka kopumā darba grupas dalībnieki, kuru vidū bija visu koalīcijas partiju pārstāvji, pret šādu ideju nebija. Vienlaikus tās ieviešanai vēl būtu nepieciešama papildu analīze, proti, precīzi analizējot Lietuvas un Igaunijas pašreizējo situāciju šajā jomā, kā arī uzzinot kaimiņvalstu tuvākās nākotnes plānus, par kuriem jau arī daļēji parādījusies informācija publiskajā telpā.

"Ņemot vērā, ka arī šodien publiskajā telpā ir lasāms, ka ir iespējamas akcīzes izmaiņas Lietuvā un Igaunijā, tas uzdevums, kuru mēs risināsim jau nekavējoties, ir noskaidrot, kāda ir gan esošā situācija Lietuvā un Igaunijā, gan viņu plāni," sacīja Butāns.

Ekonomikas ministra biroja vadītājs atzina, ka tieši akcīzes nodokļa izlīdzināšanu lūdz arī uzņēmēju organizācijas, kas saskata potenciālus konkurences riskus gadījumā, ja tas netiktu darīts. Ir paredzams, ka pēc tam, kad Ekonomikas ministrija (EM) būs veikusi analīzi par situāciju Lietuvā un Igaunijā saistībā ar akcīzes nodokli degvielai, jau vienā no nākamajām darba grupas sēdēm par risinājumu varētu būt jāpieņem arī politiska izšķiršanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas kvalitāte: uz papīra un realitātē

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir tikai dažas uzņēmējdarbības nozares, kuras Rīgas dome paredz krasi ierobežot vai aizliegt Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030. gadam (RTP2030).

Vairumam no aizliegumiem vai ierobežojumiem pamatojums ir esošajos likumos, noteikumos un teritorijas plānojumos, kā arī uzņēmēju un iedzīvotāju priekšlikumos un aptaujās. Taču tikai vienu nozari ierobežo politisku iemeslu dēļ – azartspēles.

Ir nozares, kuras jau izvērtējušas, kā RTP2030 ietekmēs to darbību un saredz traucējumus. SIA Maxima Latvija norāda, ka galvenokārt pārsteidz prasība jaunajā plānojumā vairākkārtīgi palielināt minimālo autostāvvietu skaitu pie neliela izmēra veikaliem. «Šāda prasība, mūsuprāt, ir pārspīlēta, jo šo veikalu pircēji attālumu līdz veikalam izvēlas mērot pārsvarā ar kājām vai izmantojot velotransportu. Turklāt neliela izmēra veikalu novietojums visbiežāk ir Rīgas pilsētas apkaimēs ar labi attīstītu sabiedriskā transporta infrastruktūru un sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā,» pauž SIA Maxima Latvija nekustamā īpašuma attīstības daļas vadītājs Viktors Novikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome par maldinošu reklāmu sodījusi degvielas uzpildes staciju operatoru «Neste Lietuva», paziņojusi Konkurences padome.

Kompānijai noteikts 8700 eiro sods par Reklāmas likuma pārkāpumu. Konkurences uzraugs secināja, ka uzņēmuma reklāma, kurā «Neste» apgalvo, ka tās degviela ogļskābās gāzes izmešus ļauj samazināt par līdz pat 20%, ir maldinoša.

Patērētājiem reklāma ļāva uzskatīt, ka «Neste Lietuva» savu pārdoto degvielu salīdzinājusi ar citu mazumtirgotāju piedāvāto degvielu, bet patiesībā «Neste Lietuva» reklamētā degviela salīdzināta nevis ar citiem degvielas veidiem vai citu mazumtirgotāju piedāvāto, bet gan ar minerālu degvielu, kāda patērētājiem Lietuvā nemaz nav pieejama.

«Vidējais patērētājs varēja uzskatīt, ka «Neste» degviela ir videi draudzīgāka un mazāk piesārņojoša nekā citu tīklu pārdotā degviela. Ja kompānijas reklāma būtu sniegusi detalizētāku informāciju, ka tās degviela ir salīdzināta ar minerālu degvielu, patērētāji varētu veidot citādu viedokli un, visticamāk, būtu izvēlējušies citu uzpildes staciju,» teikts Lietuvas Konkurences padomes paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nolēma sākt darbu pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem, uzņēmēju organizāciju rosinātajiem grozījumiem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš ir arī Auto asociācijas vadītājs, iepriekš komisijas sēdē skaidroja, ka līdzšinējais slieksnis noteikts 2007.gadā, tas mainīts 2014.gadā Latvijā ieviešot eiro, bet kopš tā laika nav mainīts. Līdz ar to esošais slieksnis uzņēmumiem padara neizdevīgu gandrīz jebkura elektroautomobiļa reģistrāciju Latvijā, kā arī liela daļa uzņēmumu izmantotu auto tiek uzskatīti par luksusa auto, lai gan tādi nav, piemēram, kravas minibusi.

Tāpat Kulbergs norādīja, ka būtu jālabo vēl divas kļūdas, kuras nav iekļautas šajos grozījumos, piemēram, patlaban luksusa auto statuss tiek saglabāts līdz pat auto kalpošanas laika beigām, lai gan tas jau esot "nobraukts līdz kliņķim" un tā vērtība tuvojas nullei. Kulberga ieskatā, luksusa auto statuss būtu jāsaglabā piecus gadus no reģistrācijas brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 30.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank piesaista trīs jaunus akcionārus no Šveices un Tuvajiem Austrumiem. Kas motivē investēt banku biznesā Latvijā un kādas šai jomai saskatāmas perspektīvas - saruna ar investoru no Šveices Tomasu Šaetti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30. novembra numurā:

  • Statistika - analizējam biznesa reģistrēšanas un likvidēšanas statistiku. Kā rāda Eurostat dati, 2021. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, jaunu uzņēmumu reģistrācija Latvijā sarukusi par 7,2%, kas ir trešais sliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
  • Žurnāla centrālā tēma - kā mainās transports un piegādes pandēmijas un Zaļā kursa ietekmē. Globālās tendences, tirgotāju, lauksaimnieku un mežsaimniecības biznesā nodarbināto pielāgošanās jaunajai situācijai.
  • Kāda būs OlainFarm nākotne pēc izstāšanās no biržas - intervija ar AB City valdes locekli Robertu Tavjevu.
  • Tendences - par degvielas cenām dažādās pasaules valstīs, tostarp kāpēc Latvijā degviela ir tuvu dārgajam galam.
  • Aktuāli - kā sankcijas pret Baltkrieviju maina minerālmēslu tirgu.
  • Portrets - šoreiz par SIA Puratos Latvia ģenerāldirektoru Aigaru Balodi.
  • DB konferences - kā mainās pieprasījums pēc CNG.
  • Brīvdienu ceļvedis - Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas uzņēmums DB Schenker sadarbībā ar aviokompāniju Lufthansa aprīlī uzsāk regulārus iknedēļas reisus starp Frankfurti un Šanhaju, izmantojot ilgtspējīgu, oglekļa neitrālu aviācijas degvielu.

Kā norāda SIA Schenker valdes locekle Evija Sedola, uzņēmums ir pirmā loģistikas grupa, kas piedāvā CO2 neitrāla gaisa transporta iespēju. "Oglekļa neitrālie reisi starp Frankfurti un Šanhaju nedēļā ietaupīs 174 tonnas fosilā kurināmā," atzīmē E.Sedola.

"Lai gan uzņēmumiem šis pakalpojums ir dārgāks, arvien vairāk klientu cenšas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, padarīt piegādes ķēdes ilgtspējīgas un panākt klimata neitralitāti. Tuvākajā nākotnē arī mūsu Baltijas klientiem būs pieejams oglekļa neitrāls gaisa transports," papildina E.Sedola.

Pēc viņas teiktā, aviācijas nozare ir piekritusi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt CO2 emisijas. "Tā kā gaisa kuģi tehnisku iemeslu dēļ tuvākajā nākotnē nevarēs izmantot alternatīvas degvielas, piemēram, ūdeņradi vai elektrību, ilgtspējīga aviācijas degviela pašlaik ir vienīgais pieejamais veids, kā virzīties uz mērķi. Šī degviela, kas ķīmiski ir līdzīga fosilajam kurināmajam, tiek ražota no izmantotās pārtikas eļļas, biomasas utt.," skaidro E.Sedola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pazudušais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī

Jānis Goldbergs, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarus zaudējušais eksperimentālais drons apdraudējumu vairs nerada, jo 6. maijā tam beigusies degviela. "UAV Factory" piederošais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī, lēš uzņēmuma speciālisti.

"Informējam, ka mūsu īpašumā esošais eksperimentālais drons, ar kuru tika zaudēti sakari 2. maijā, vairs neapdraud Latvijas gaisa telpu un iedzīvotājus," "Dienas Biznesam" sacīja uzņēmuma "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs 

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz...

Kopš 2020. gada 6. maija eksperimentālais drons vairs neatrodas gaisā, jo lidojumam paredzētā degviela ir beigusies.

Lidaparātā ir ieprogrammēta automātiskā nosēšanās, ja beidzas degviela, un, pēc uzņēmuma speciālistu aprēķiniem, tas noticis virs Rīgas jūras līča. Ievērojot pēdējos datus par drona atrašanās vietu, lidaparāts piezemējies tuvāk Vidzemes jūrmalai.

Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ eksperimentālajā lidaparātā atteikušās darboties sakaru iekārtas, kas nodrošināja lidojuma vadību.

"Ar atvieglojumu varam ziņot, ka nav ievainoti cilvēki un nav bojāts īpašums. Uzņēmums vēlas pateikties arī visiem meklēšanas centienos iesaistītajiem. Īpašs paldies Civilās Aviācijas Aģentūrai (CAA) par profesionālu rīcību sabiedrības un attiecīgo kaimiņvalstu dienestu apziņošanā un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) par operatīvu iesaistīšanos meklēšanā," uzsvēra K. Popiks.

Jau rakstījām, ka 2020. gada 2. maijā neliels 25 kg smags eksperimentāls "UAV Factory" lidaparāts zaudēja sakarus ar vadību uz zemes. Šis eksperimentālais vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) drons veica testa lidojumu, lai mēģinātu sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu, kā arī sniegtu informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākošās paaudzes lidaparātu radīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Neste Latvija sākusi tirgot Neste MY 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu

Laura Mazbērziņa, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls Neste sācis piedāvāt jaunu produktu – 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu Neste MY. Šī degviela tiek ražota no 100% atjaunojamajiem resursiem un tās sastāvā nav nafta.

«Klimata pārmaiņas un līdz ar to arī radītās sekas ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Šī premium produkta – Neste MY 100% atjaunojamās dīzeļdegvielas – nonākšana arī Latvijas tirgū ir likumsakarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī ir iespēja pret apkārtējo vidi atbildīgiem patērētājiem viegli izdarīt izvēli par labu ilgtspējīgai un tīrai videi, vienlaikus uzlabojot savas automašīnas darbību. Otrkārt, un tas ir ne mazāk svarīgi – Neste 100% atjaunojamā dīzeļdegviela Neste MY savā ziņā ir dāvana Latvijas simtgadē – ieguldījums valsts ilgtspējībā, tīrākā vidē un labākā nākotnē mūsu bērniem,» atklāj Artu Airiainens (Arttu Airiainen), SIA Neste Latvija ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru