Jaunākais izdevums

Mainās importētāju tirgus daļa; dīzeļdegvielas patēriņš aug straujāk, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gan benzīna, gan dīzeļdegvielas importa apjomu ziņā valstu griezumā pērn vērojamas izmaiņas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija uzrāda strauju dīzeļdegvielas patēriņa kāpumu.

Benzīna imports 2015. gada pirmajos 10 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2014. gadā, no Somijas sarucis no 153 līdz 80 milj. l, savukārt no Lietuvas importētās produkcijas apjoms palielinājies no 82 līdz 176 milj. l. Šie statistikas dati gan ietver ne tikai mazumtirdzniecībai domāto degvielu. Minētās izmaiņas varētu norādīt, ka kāds no lielajiem degvielas uzpildes staciju tīkliem pārgājis no Nestes uz Mažeiķos ražotās produkcijas tirdzniecību, pieļauj nozares eksperti. Viņi skaidro, ka DUS tīkli iepērk produkciju, balstoties ekonomiskajā izdevīgumā. Interesanti, ka Latvijā benzīns tiek ievests arī no Igaunijas, kam skaidrojums varētu būt Nestes degvielas ievešana caur mūsu ziemeļu kaimiņvalsti. «Neste Oil ir vienīgais DUS tīkls Latvijā, kurā visa degviela tiek piegādāta no Somijas,» norāda Neste Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Pērkone. Viņa skaidro, ka 95. markas benzīns un dīzeļdegviela tiek piegādāta ar kuģiem no Neste rūpnīcas Somijā, Porvo, uz Neste termināli Rīgā. Savukārt 98. markas benzīns tiek importēts no Neste rūpnīcas Somijā caur Neste termināli Tallinā, tādā veidā optimizējot produktu loģistiku. Vaicāts par iespējamām piegādātāju izmaiņām, Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis norāda, ka kompānijas prioritāte vienmēr bijusi augstākās kvalitātes degvielas nodrošināšana saviem klientiem. Pēc viņa teiktā, Statoil tīklā pieejamā degviela atbilst Eiropas Savienības degvielas kvalitātes standartu prasībām, kas ir ievērojami stingrākas, nekā Latvijas likumdošanā reglamentētās. Konkrētus piegādātājus vārdā nesaucot, viņš norāda, ka Statoil uztur sadarbību un veic regulāru tās izvērtēšanu ar vairākām naftas pārstrādes rūpnīcām Eiropā, lai klientiem vienmēr nodrošinātu degvielu, kas atbilst Statoil noteiktajām kvalitātes prasībām, līdz ar to dažādos laika periodos piegādātāji var mainīties.

Visu rakstu Degvielas tirgū izmaiņas lasiet 8. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas kvalitāte: uz papīra un realitātē

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt, tā sociālajos tīklos izvērsto Circle K degvielas uzpildes staciju (DUS) boikotu biznesa portālam Db.lv komentē Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Degvielas uzpildes staciju boikotēšanai sociālajā tīklā Facebook izveidota pat domubiedru grupa, kurā boikotētāji dalās ar novērojumiem un aicina periodiski boikotēt degvielas uzpildes stacijas augsto cenu dēļ. Pašlaik boikots mēneša garumā pieteikts Circle K stacijām, pēc tam plānots aicināt boikotēt arī citas.

«Esam pamanījuši cilvēku sašutumu par cenu kāpumu un aicinājumus boikotēt lielos degvielas tirgotājus, taču grūti spriest, kas ir aktīvistu patiesais mērķis. Publiski ir izskanējuši minējumi, ka daži no akcijas virzītājiem to patiesībā dara savu sociālo tīklu uzturēto lapu popularitātes celšanai,» skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VIRŠI-A izpilddirektoru Jāni Priedīti

Lelde Petrāne, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors. «Kā svarīgākais ir jāmin fakts, ka AS VIRŠI-A ir lielākais pašmāju degvielas tirgotājs. Mēs lepojamies, ka esam 100% Latvijas uzņēmums, kas 21 gadu nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar precēm un pakalpojumiem.

Otrkārt, uzņēmums sevi nemitīgi pilnveido, un šā gada laikā ir pilnveidots jauns degvielas uzpildes staciju (DUS) koncepts, aktīvi ir uzsākta jaunākās paaudzes degvielas sūkņu ieviešana DUS, kā arī turpināta privāto preču un pakalpojumu līnijas attīstība.

Kā trešais svarīgākais ir jāmin fakts, ka šogad esam saņēmuši balvu kategorijā TOP 500 Labākais reģionu uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500,» stāsta J. Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielas tirgotāji: Shell ietekme ir nebūtiska; gaidāma konsolidācija

Lelde Petrāne, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Shell zīmola ienākšana Latvijā tirgu nav būtiski ietekmējusi, liecina degvielas tirgotāju sniegtā informācija.

«Visticamāk, arī nākamajā gadā turpināsim būt liecinieki degvielas mazumtirdzniecības tirgus konsolidācijai, kā rezultātā lielākie tirgus spēlētāji turpinās palielināt savu tirgus daļu, savukārt mazākie tirgus dalībnieki to zaudēs. Tāpat nevar izslēgt, ka daļa no mazākajiem Latvijā esošajiem DUS tīkliem daļēji vai pilnībā varētu tikt pārņemti lielāko konkurentu paspārnē, pauž Virši-A izpildirektors Jānis Vība.

Viņš norāda, ka zīmola Shell ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū 2016. gadā būtisku ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļām nav atstājusi un arī nākotnē, visticamāk, šādu ietekmi neredzēsim. «Sagaidām, ka potenciālā degvielas tirgotāju konsolidācija var skart ikvienu no mazākajiem degvielas tīkliem, to skaitā arī Shell,» viņš sacīja biznesa portālam db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Virši: Degvielas patēriņš ir atgriezies tuvu pirms pandēmijas līmenim

LETA, 30.03.2021

Degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas patēriņš Latvijā pašlaik ir atgriezies tuvu tam, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt šajā gadā kopumā varētu būt neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pauda degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš minēja, ka tostarp biznesa jeb komercpārvadājumu segmentā degvielas patēriņš īpaši nekritās arī pandēmijas pirmajā vilnī jeb pagājušā gada pavasarī, savukārt privātpersonu segmentā kritums bija daudz vairāk pamanāms.

"Pirmajā vilnī, it īpaši aprīlī un maijā, tirgus ļoti būtiski samazinājās - mazumtirdzniecībā vairāk nekā par 10%. Protams, tas rezultējās vēl asākā cīņā starp tirgus dalībniekiem par klientiem. Līdz ar to peļņas maržas degvielas tirgū gāja uz leju, un tas savukārt negatīvi ietekmē rentabilitāti kopumā visā tirgū," teica Vība.

Tāpat viņš sacīja, ka no jūlija pandēmijas ietekme kļuva jūtami mazāka, un tirgus sāka atgūties. "Virši" degvielas uzpildes stacijās šajā laikā tirdzniecības apmēri pat pieauga, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem attiecīgajā periodā. Taču oktobrī-novembrī sākās otrais pandēmijas vilnis, un tirgū atkal bija novērojams degvielas realizācijas kritums, kas gan vairs nebija tik izteikts kā pirmajā vilnī pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas nozare kļūst arvien dinamiskāka

Jānis Vība - Virši-A izpilddirektors, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenas, to kāpumi un kritumi ir bijis viens no apspriestākajiem tematiem mediju ziņu virsrakstos. Nozarē pērno gadu raksturo būtisks naftas cenu svārstīgums, akcīzes nodokļa pieaugums, aktīva mijiedarbība konkurentu vidū un nopietna pieeja produktu un pakalpojumu klāsta paplašināšanā klientu vēlmju apmierināšanai. Kas 2018. gadā ir noteicis degvielas nozares dinamiku un ko gaidīt nākamajos gados?

Degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās

Degvielas nozarē pērnais gads bijis izaicinājumu pilns. Dažādu ģeopolitisko notikumu rezultātā degvielas cenu gala patērētājam Latvijā būtiski ietekmēja globālais naftas cenu svārstīgums. Bijām liecinieki, ka burtiski dažu nedēļu laikā degvielas cenas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā var piedzīvot gan būtisku kāpumu, kāds tas bija, piemēram, oktobrī, gan nozīmīgu kritumu, ko izjutām novembra beigās un decembra sākumā.

Tāpat degvielas cenas ietekmēja akcīzes nodokļa izmaiņas 2018. gada sākumā, kā rezultātā pieredzējām 3,8 eiro centu sadārdzinājumu dīzeļdegvielai un 4,8 eiro centu sadārdzinājumu benzīnam par katru pārdoto litru. Baltijas kontekstā minētās akcīzes nodokļa izmaiņas padarīja Latvijas degvielas tirgu mazāk konkurētspējīgu. Sekas šim lēmumam bija redzamas samērā drīz – ja iepriekš juridiskie tranzīta klienti no Igaunijas uzpildījās Latvijā, tad pēc minētajām izmaiņām daļa no šiem klientiem uzpildes sāka veikt Lietuvā, kur akcīzes nodokļa pieaugums bija mērenāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā varētu ieviest izbraukuma degvielas tirdzniecību, kas būtiski atvieglotu degvielas iegādi lauku reģionu iedzīvotājiem, ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas šādu pakalpojumu atļautu realizēt - komentē AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Ja 90. gadu sākumā Latvijas lauki bija Latvijas saknes, kuras rūpīgi tika izkoptas, tad šobrīd mēs tās izcērtam - valsts slēdz skolas, slimnīcas, samazina pašvaldību skaitu. Samazinoties cilvēku skaitam laukos, arī degvielas mazumtirgotājiem kļūst neizdevīgi veidot biznesu. Ir jāapzinās, ka lauku reģionos, kur degvielas uzpildes stacijas paliek arvien mazāk, nākotnē šāda tendence saglabāsies. Pat vadošie tirgus līderi izvēlas neattīstīt degvielas uzpildes stacijas lauku reģionos neizdevīguma dēļ.

Šobrīd pastāv divas iespējas - vai nu mēs aizmirstam par lauku iedzīvotājiem, un viņi ir spiesti mērot 30 un vairāk kilometru attālumu līdz tuvākajai uzpildes stacijai, vai arī īstenojam degvielas izbraukuma tirdzniecību. Lai gan jau pirms vairākiem gadiem degvielas tirgotāji ir apsvēruši šāda pakalpojuma īstenošanu, nepieciešamās izmaiņas likumdošanā līdz šim nav veiktas. Šobrīd vienīgā iespēja ir iegādāties degvielu vairumtirdzniecībā, kas paredz, ka pircējam vienā reizē ir jāiegādājas vismaz 1000 litri degvielas. Būsim reālisti - reti kurš lauku iedzīvotājs spēj vienā reizē nopirkt 1000 litrus degvielas, turklāt būtiski ir arī pareizas degvielas uzglabāšanas nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām ir grūti novērtēt, kā kompānijas Shell atgriešanās ir ietekmējusi Latvijas degvielas tirgu, saka degvielas mazumtirgotāja Neste Latvija valdes loceklis Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka Rīgā pagaidām ir maz Shell degvielas uzpildes staciju, līdz ar to ir grūti novērtēt Shell ietekmi. Ir jāskatās, kā Shell turpmāk attīstīs tīklu, un tad to būs iespējams novērtēt.

Savukārt Neste par degvielas tirdzniecību Baltijas valstīs atbildīgā viceprezidente Katri Taskinena norādīja, ka allaž ir pozitīvi vērtējams, ja ir labi konkurenti.

Viņa nevarēja pateikt, cik liela ir Neste tirgus daļa Baltijas valstīs. «Man nav kopējā skaitļa Baltijā, jo mēs neveicam šādus aprēķinus,» viņa sacīja, piebilstot, ka vieglāk ir izvērtēt, kādā secībā tirgus dalībnieki ierindojas, un Neste ir otrajā vietā Latvijā un trešajā vietā Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotāji izvērsuši cīņu par klientu piesaisti; pie lielo korporatīvo klientu durvīm gaida rindā

Pēdējo gadu laikā degvielas tirgotāji nekautrējoties būvē jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS) tiešā konkurentu tuvumā, jo notiek sīva cīņa par katru klientu. Īpaši izteikta tā ir korporatīvo klientu vidū. Lielo klientu menedžeri neatlaidīgi uzņēmumiem piedāvā vilinošas atlaides, mēģinot pārspēt esošā piegādātāja piedāvājumu – neskatoties uz to, Latvijas tirgū atgriezies degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell, savukārt nule kā sevi pieteicis jauniņais Kool Latvija. «Latvija ir pārsātināta ar DUS. Konkurence ir ļoti sīva, katrā krustojumā klientam ir 2–3 izvēles, kur uzpildīties. Šajā segmentā nevarētu sūdzēties par konkurences trūkumu,» atzīst degvielas tirgotāja Virši-A Pārdošanas vadītājs Arnis Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Circle K: Visi esošie degvielas tirgus dalībnieki ļoti konkurē par katru klientu

LETA, 09.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām vēl ir pāragri spriest, kā un vai degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa ietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, pauda degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" Degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā jaunā "Kool Latvija" īpašniekam "Aqua Marina" piederošais "Olerex" tīkls ir plašs - vairāk nekā 80 stacijas. Turpretim Latvijā "Kool" īpašumā pašreiz ir salīdzinoši neliels staciju skaits - 10, galvenokārt, Rīgā un tās tuvumā. "Degvielas mazumtirdzniecības tīkla attīstība un kvalitātes nodrošināšana ir sarežģīts un komplekss pasākumu kopums, kas prasa lielas investīcijas - investīcijas ne tikai vizuālā izskata nomaiņā, bet degvielas piegādes un uzglabāšanas procesā, investīcijas terminālī un degvielas uzpildes stacijās," teica Titovs.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

Vienlaikus viņš atzina, ka konkurence tirgū jau sen ir ļoti sīva - Latvijā uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju ir divreiz vairāk uzpildes stacijas, nekā, piemēram, Vācijā. "Un konkurenci pastiprina arī fakts, ka tā ir ļoti teritoriāla. Līdz ar to visi esošie degvielas tirgus dalībnieki savā starpā ļoti konkurē par katru klientu. Konkurences metodes, protams, ir dažādas: mēģinājumi piesaistīt klientus gan ar iespējami pievilcīgāku degvielas cenu, labāku degvielas kvalitāti, papildu servisu stacijās vai klientu lojalitātes piedāvājumiem," pauda Titovs un uzsvēra, ka no godīgas konkurences ieguvējs vienmēr ir klients.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravas automašīnām uz robežas būs jādeklarē degvielas apjoms tvertnē

Zane Atlāce - Bistere, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Muitas likumā, kas paredz stingrāk kontrolēt degvielas apjomu komerciāla rakstura transportlīdzekļos uz autoceļiem robežšķērsošanas vietās.

Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju valsts teritorijā noliet, uzglabāt un tirgot degvielu, par kuru Latvijā nav samaksāti nodokļi.

Noteikts, ka kārtību, kādā muitas amatpersonas vai Valsts robežsardzes amatpersonas kontrolē degvielas apjomu komerciālo transportlīdzekļu degvielas tvertnēs, kas šķērso robežu, noteiks Ministru kabinets.

Lai ierobežotu nelegālas degvielas ievešanu, no trešajām valstīm iebraucošo komerciālo transportlīdzekļu vadītājiem būs pienākums akcīzes preču pārvietošanas paziņojumā uz robežas juridiskās personas vārdā norādīt degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai, kā arī norādīt odometra stāvokli robežas šķērsošanas brīdī. Patlaban degvielas daudzumu automašīnas tvertnē vadītājs var norādīt, ievērojot labprātības principu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban degvielas tirgus Latvijā ir sasniedzis savu augstāko punktu, līdz ar to tas tuvākajos gados būtiski nemainīsies un kopējie apjomi ievērojami nepieaugs.

Nākotnes attīstības būtisks komponents būs aktīva cīņa par klientu, kas noteikti saasinās vispārējo konkurenci, uzskata SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Tikpat būtisks būs tas, ko nozares spēlētāji piedāvās kontekstā ar pasaules cīņu pret klimata pārmaiņām, alternatīvajiem enerģijas resursiem transporta nozarē.

Fragments no intervijas

Kādas tendences vērojamas degvielas tirgū šogad?

Latvijā degvielas tirgus izaugsme ir mērena - pieaugums vairs nav tik straujš kā iepriekš, un jūnijā, jūlijā degvielas patēriņš ir bijis mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajos mēnešos. Tas nozīmē, ka vērojama sava veida ekonomikas atdzišana. Vairāk, īpaši komersanti, izvēlas uzpildīt transportlīdzekļus degvielas uzpildes stacijās, nevis veidot rezerves paši. Benzīna patēriņa apjomi sarūk jau kopš 2008.gada, un arī šis gads nav izņēmums, jo pieprasījuma apmēri samazinājušies par aptuveni 4% - apmēram šāds kritums vērojams ik gadu. To var redzēt arī, vērtējot statistiku, jo ik gadu par aptuveni 10 tūkstošiem samazinās to automašīnu skaits, kas darbojas ar benzīnu. Latvijā labprāt cilvēki pērk automašīnas ar dīzeļdzinējiem. Tāpat jāņem vērā, ka jaunās automašīnas patērē mazāk degvielas, kas arī ietekmē kopējos pieprasījuma apjomus. Šobrīd Latvijas automašīnu tirgū tikai aptuveni 20% ir benzīna automašīnas, un es prognozēju, ka tuvākajos gados šāds īpatsvars turpinās saglabāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā degvielas cenām zemāks līmenis nav gaidāms, sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka prognozes degvielas cenām šajā ziemā ir ļoti grūti izteikt, jo cenu ietekmē OPEC un pārējo valstu vienošanās par naftas ieguvi, taču tuvākajā laikā zemāks līmenis degvielas cenām nav gaidāms.

Tostarp Beiziķis pauda, ka pēdējā pusotra mēneša laikā naftas cena ir kāpusi ļoti strauji, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, kā arī negatīvu ietekmi atstāj tas, ka ir audzis ASV dolāra kurss pret eiro. "Arī tas nav mums labvēlīgs virziens. Rezultātā naftas produktu cenas biržā pēdējā pusotra mēneša laikā ir pieaugušas par 25-30%. Līdz ar to degvielas cenas pēdējā pusotra mēneša laikā ir augušas par aptuveni desmit centiem - gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Pagaidām nav redzams arī nekāds kritums. Tādēļ es neteiktu, ka mēs tuvākajā laikā varam gaidīt zemāku līmeni," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1.janvāra rīts ausīs ar dārgākām degvielas cenām

Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs, 01.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Galvenais faktors degvielas cenu līmenī būs naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū.

Tirgotāji vēl aplēš akcīzes kāpuma ietekmi; preču cenas pagaidām neietekmē

Tādi ir secinājumi no degvielas tirgotāju un mazumtirdzniecības tīklu teiktā Dienas Biznesam mēnesi pēc akcīzes nodokļa palielināšanas šī gada sākumā.

Janvāra datu gan vēl nav, norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, komentējot to, vai degvielas cenu kāpums akcīzes pieauguma dēļ kaut kā izmainījis arī tirdzniecības apjomus. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka cilvēki, kas gribēja lētāku degvielu, to iepirka pērnā gada decembra beigās. Līdz ar to viņi varētu pirkt mazāk degvielas janvārī. Vaicāts, kas vēl šogad varētu ietekmēt degvielas cenas, viņš norāda, ka nozare gaida, kad tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi saistībā ar nodevu par valsts naftas produktu rezervēm. Tā rezultātā cenas gan pakāpsies tikai par eirocenta desmitdaļām. Turpretī galvenais faktors degvielas cenu līmenī būs naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū, kas pēdējos mēnešos aug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot Transporta enerģijas likumprojektu esošajā redakcijā, varētu ievērojami pieaugt degvielas cena.

Pašreizējā redakcija paredz, ka par galvenajiem atbildīgajiem atjaunojamo energoresursu (AER) mērķu izpildē transporta sektorā kļūs degvielas tirgotāji, DB skaidro Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais likumprojekts paredz, ka 2020. gadā no AER saražotās enerģijas īpatsvaram bruto galapatēriņā transporta sektorā Latvijā jābūt vismaz 10%. O. Karčevskis uzskata, – ja mērķis tiks sasniegts, slogu uzliekot uz uzņēmēju pleciem, par degvielu nāksies maksāt krietni vairāk. Atsevišķi nozares pārstāvji likumprojekta mērķi veicināt alternatīvās degvielas izmantošanu transportā gan vērtē atzinīgi, norādot, ka transporta nozarē ir nepieciešams palielināt AER īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa neradīs būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū, prognozēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis prognozēja, ka īpašnieku maiņa "Kool" uzpildes staciju tīklam būtiski neietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, jo vienu tirgotāju nomaina cits.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

""Kool" arī ir salīdzinoši neliela tirgus daļa un degvielas uzpildes staciju tīkls. Jāpaiet laikam, lai varētu vērtēt jaunā spēlētāja attīstības plānus un stratēģiju. Taču, noteikti ļoti uzmanīgi sekosim līdzi jaunā spēlētāja aktivitātēm tirgū," sacīja Beiziķis.

Arī AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība atzīmēja, ka "Kool" tirgus daļa Latvijas degvielas tirgū pašlaik ir ļoti zema, tādēļ Vības ieskatā uzņēmuma īpašnieku maiņa nekādas tūlītējas nozīmīgas izmaiņas tirgū neieviesīs.

""Kool" biznesa modelis pēdējos gados ir pierādījis, ka uzņēmuma staciju skaits un tīkla pārklājums ir bijis nepietiekams, lai uzņēmumam nodrošinātu pozitīvus rentabilitātes rādītājus, tāpēc būs interesanti vērot, cik liela būs jauno "Kool" akcionāru apetīte tālākiem kapitālieguldījumiem "Kool" staciju tīkla paplašināšanā," pauda Vība.

Vienlaikus viņš norādīja, ka degvielas tirgus ir zaudējis nu jau kārtējo vismaz daļēji Latvijas kapitālam piederošu uzņēmumu. "Šo apstākli mēs kā vietējā kapitāla uzņēmums plānojam mērķtiecīgi izmantot savas tirgus daļas tālākai palielināšanai, turpinot īstenot "Viršu"w stratēģisko biznesa plānu, kas paredz kļūt par tirgus līderi Latvijā tuvāko triju līdz piecu gadu laikā," atzina Vība.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru