Ekonomikas ministrijai (EM) 75% naftas produktu – degvielas – drošības rezervju uzglabāšana Eiropas Savienības (ES) teritorijā izmaksās 8,968 miljonus latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums. Naftas produktu rezerves uzglabās Šveicē reģistrētā Vitol SA un ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistīta Latvijas kompānija Baltimar VT.

Publiskotā informācija atklāj, ka ministrijas izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu – degvielas – rezervju izveidei 75% apmērā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā, pirmās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā saņemts viens piedāvājums, taču konkurss pārtraukts, ņemot vērā nesamērīgi augsto piedāvāto cenu par vienas tonnas naftas produktu uzglabāšanu vienam mēnesim, kas būtiski ietekmēs benzīna cenu mazumtirdzniecībā.

Otrās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Šveicē reģistrētā kompānija Vitol Sa, kuras piedāvātā līgumcena ir 8,551 miljons latu. Arī trešās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Latvijā reģistrētā kompānija Baltimar VT, kuras piedāvātā līgumcena ir 417,1 tūkstotis latu.

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Eiropas Komisija ir iesniegusi pirmo administratīvā sloga mazināšanas priekšlikumu kopumu. Plānā paredzētie desmit priekšlikumi ļaušot uzņēmumiem ik gadu ietaupīt administratīvos izdevumus 1,3 miljardu eiro apmērā.

Tas paredzēts, lai izskaustu liekās formalitātes, kādas kārtojamas uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tai pašā laikā saglabājot līdzšinējo patērētāju aizsardzības līmeni, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Ir iesniegti trīs priekšlikumi - attiecībā uz transporta uzņēmumiem, mazajiem konditorejas, gaļas un pārtikas veikaliem, kā arī uzņēmumu apvienošanu vai sadali.

Tie visi bija iekļauti paātrināti īstenojamo pasākumu plānā, ar ko Komisija nāca klajā nupat janvārī. Plānā paredzētie desmit priekšlikumi ļaus uzņēmumiem ik gadu ietaupīt administratīvos izdevumus 1,3 miljardu eiro apmērā. Tas savukārt palīdzēs virzīties uz Komisijas tālāk nosprausto mērķi, proti, līdz 2012. gadam visā Eiropā panākt uzņēmumu administratīvā sloga samazināšanos par 25 %, par ko būs jālemj nākamajā Eiropadomes sanāksmē.

ASV Federālās Rezervju bankas lēmums ASV ekonomikā iepludināt vēl 1 triljonu ASV dolāru licis atdzīvoties fondu tirgiem. Eksperti uzskata, ka šis solis var palīdzēt ekonomikai atveseļoties un palielināsies pieprasījums mājokļu tirgū.

Tajā pašā laikā ASV Federālās Rezervju bankas solis ir atdzīvinājis bažas par inflāciju un vājo dolāru, kas noveda pie paaugstinātas naftas un zelta cenas pasaules tirgos.

Ko izdarīja ASV Federālā Rezervju banka

ASV Federālo Rezervju banka, samazinot likmi līdz nullei, tagad aktivizē naudas emisiju, lai palielinātu kredītu pieejamību un samazinātu ilgtermiņa procentu likmes. Faktiski runa ir par divkāršu naudas ieplūšanu ASV finanšu sistēmā.

"ASV Federālā Rezervju banka pilda solījumu - darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai cīnītos ar krīzi," uzskata Deutsche Bank ekonomists Pīters Hupers. Taču viņš arī uzskata, ka monetārās politikas pasākumi nespēs izvest ASV ekonomiku izaugsmes trajektorijā, taču šie pasākumi palīdzēs izvairīties no situācijas pasliktināšanās.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī, reģionā vai pasaulē kopumā, ir nācies dzirdēt par dažādu rezervju veidošanu - finanšu, zelta, degvielas, graudu...

Nav izslēgts, ka drīz vien šo sarakstu izdosies papildināt - premjers Ivars Godmanis ir paziņojis, ka valdība varētu lemt par vairākiem pasākumiem piensaimniecības atbalstam, tostarp piena iepirkšanu valsts rezervju veidošanai.

Parasti valstis izšķiras par kādu rezervju veidošanu gadījumos, ja pastāv risks, ka varētu sākties konkrētās uzkrājamās vienības deficīts vai arī nepieciešamība regulēt tirgus piedāvājumu. Piemēram, noteikta loģika ir degvielas uzkrāšanai, tādējādi vismaz zināmā mērā nodrošinot enerģētisko neatkarību. Savukārt attiecībā uz pienu jau ilgāku laiku tiek skandināts, ka Latvijā valda pārprodukcija, ka vietējie lauksaimnieki izslauc vairāk, nekā mūsu sabiedrība spēj patērēt, un vispār - piena ir tik daudz, ka tas teju par baltu velti jāizdāļā Rīgas centrā visiem, kas jūtas izslāpuši.

Šogad būtiski samazinājies to uzņēmēju skaits, kuri atbalsta valsts budžeta veidošanu ar pārpalikumu (-13.7%). Tāpat par 3.5% ir samazinājies bezdeficīta budžeta atbalstītāju skaits.

Tajā skaitā nākamā gada valsts budžeta veidošanu bez deficīta atbalsta 42.8% (pērn – 46.3%), bet par budžetu ar pārpalikumu iestājas 11.5% (pērn – 25.2%). No aptaujātajiem uzņēmējiem 27.7% šogad atbalsta nākamā gada valsts budžeta veidošanu ar deficītu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums par 13.4%. Nedaudz – par 3.8% šogad ir palielinājies arī neizlēmušo uzņēmēju skaits.

Salīdzinot ar 2007. gada aptaujas rezultātiem, šogad pilnīgi visās 26 uzņēmēju grupās procentuāli ir palielinājies valsts budžeta deficīta piekritēju skaits, bet samazinājies budžeta ar pārpalikumu atbalstītāju daudzums.

Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību", Ministru kabineta sēdē š.g. 13. jūlijā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ieteiktais risinājums no 2024. gada ieviest jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju.

Jaunais modelis paredz, ka Possessor no 2024. gada 1. janvāra pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.

Tāpat paredzēts, ka jau nākamgad 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā.

Drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānots nodrošināt ārpus valsts pamatbudžeta, t.i. ar drošības rezervju publiska pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamo pakalpojuma maksu par drošības rezervēm. Pašreizējā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiks pārveidota par pakalpojuma maksu. Komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk maksās šo pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā, lai ar pašfinansējošu modeli finansētu faktisko valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju.

Jaunā kārtība konkursos par naftas drošības rezervju izveidi varētu ļaut tajos piedalīties ārvalstu naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ļautu samazināt drošības rezervju uzglabāšanas izmaksas.

Tā prognozē Ekonomikas ministrija (EM), kas izstrādājusi grozījumus kārtībā, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā, nosakot, ka turpmāk naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu varēs sniegt ne tikai naftas produktos (1., 2. un 3. kategorija - benzīns, dīzeļdegviela un mazuts), bet arī jēlnaftā un naftas starpproduktos. Plānots, ka valdības atbalstītās izmaiņas ļaus saņemt konkursā par drošības rezervju izveidi plašāka spektra piedāvājumu, tostarp no ārvalstu naftas pārstrādes rūpnīcām, kas varētu piedāvāt lielu uzglabājamo apjomu par salīdzinoši zemām naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma cenām mēnesī.

No šī gada augusta naftas produktu rezerves veidos valsts, nevis uzņēmumi, kā tas notiek pašlaik, tomēr degvielas tirgotājiem nāksies maksāt jaunu nodevu.

Valdība otrdien apstiprināja grozījumus Enerģētikas likumā un likumā Par nodokļiem un nodevām, tomēr izmaiņas vēl jāakceptē arī Saeimai.

Pašlaik naftas rezervju uzturēšanu 36 iekšējām patēriņa dienām nodrošināja komersanti, bet 54 dienām – valsts, iepriekš informēja Ekonomikas ministrija (EM).

Komersanti un nozares asociāciju pārstāvji vairākkārt norādījuši, ka pastāvošā naftas rezervju uzturēšanas kārtība ir dārga un rada papildus birokrātisko slogu uzņēmējiem. Saskaņā ar grozījumiem valsts EM personā no šī gada 1.augusta sāks pildīt naftas rezervju uzturēšanas iestādes - Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras – funkcijas. Nākamgad un turpmāk katru gadu līdz 1.jūnijam tā izsludinās atklātus konkursus katrai naftas produktu kategorijai par rezervju pakalpojuma un rezervju uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu 90 patēriņa dienām. Valsts mēroga enerģētiskās krīzes situācijā valsts pirks no komersantiem šos naftas produktus par fiksētu cenu.

No šī gada septembra naftas rezerves veidos valsts, nevis uzņēmumi, tomēr tiem nāksies maksāt jaunu nodevu.

Līdz šim naftas rezervju uzturēšanu 36 iekšējām patēriņa dienām nodrošināja komersanti, bet 54 dienām – valsts, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Komersanti un nozares asociāciju pārstāvji vairākkārt norādījuši, ka pastāvošā naftas rezervju uzturēšanas kārtība ir dārga un rada papildus birokrātisko slogu uzņēmējiem. Otrdien valdība atbalstīja EM izstrādāto risinājumu, kas paredz, ka valsts EM personā no šī gada 1.septembra sāks pildīt naftas rezervju uzturēšanas iestādes - Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras – funkcijas. Līdz 1.jūnijam tā izsludinās atklātus konkursus katrai naftas produktu kategorijai par rezervju pakalpojuma un rezervju uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu 90 patēriņa dienām. Valsts mēroga enerģētiskās krīzes situācijā valsts pirks no komersantiem šos naftas produktus par fiksētu cenu.

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šā gada maijā sāks degvielas drošības rezervju uzglabāšanas vietu pārbaudes Latvijas teritorijā, kopumā pārliecinoties par teju 817 tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas un benzīna kvalitāti un pieejamību valsts mēroga enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā.

2018. gada 12. decembrī Ekonomikas ministrija (EM) iepirkumā "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts naftas produktu rezervju izveidei" uz diviem gadiem noslēdza līgumus ar deviņiem komersantiem – SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", SIA "RDZ Energy", "Gunvor SA", "Vitol SA" un "Mercuria Energy Trading SA". 2020. gada aprīlī EM pilnvaroja biroju veikt drošības rezervju krājumu kontroli. Pirmās piecas pārbaudes plānotas šogad maijā pie komersantiem Latvijā, veicot uzglabātās degvielas tilpuma un blīvuma mērījumus, kā arī mērinstrumentu un cita uzglabāšanas aprīkojuma dokumentālās pārbaudes.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpina apkopot pašvaldību viedokļus un priekšlikumus novadu veidošanai, lai Ministru kabinets tuvākajā laikā varētu lemt par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šīs nedēļas laikā tiekas ar vairāku rajonu pašvaldību vadītājiem.

Pirmdien ministram bija tikšanās ar Alsungas pagasta padomes deputātu Grigoriju Rozentālu. Ministrs, iepazīstoties ar Kuldīgas rajona Alsungas un Gudenieku pagasta vēlmi veidot Suitu novadu, akcentēja, ka Kuldīgas novadā, koncentrējot pašvaldību finanšu resursus, būs vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Šodien A.Štokenbergs novadu veidošanu pārrunāja ar Aizkraukles rajona novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi, kā arī Rīgas rajona Krimuldas pagasta un Limbažu rajona Lēdurgas pagasta pārstāvjiem.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apgalvojums, ka tuvāko triju gadu laikā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), ir bezatbildīgs solījums, to intervijā DB norāda enerģētikas eksperts un OIK darba grupas loceklis Juris Ozoliņš.

Viņš atklāj, ka sākotnēji uz darba grupas locekļiem mēģināts izdarīt politisko spiedienu, taču kopumā gala ziņojumā iekļautie priekšlikumi varēja būt arī sliktāki. Eksperts uzsver, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs darba grupas priekšlikumu tālākā virzība, taču, visticamāk, OIK likvidēts netiks.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar darba grupas priekšlikumiem par OIK maksājuma atcelšanu. Kā vērtējat šos priekšlikumus?

Tie varēja būt arī sliktāki, jo darba grupa iesākās katastrofāli. Sākumā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar SKDS pētījumu, kurā atklāts, ka visa Latvijas sabiedrība ir pret OIK. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Uz vienu no sēdēm tika uzaicināts arī prokurors, kurš stāstīja par prokuratūras iesniegumu Satversmes tiesā, kas atkal radīja spiedienu. Dažam varbūt tas bija interesanti, bet es uzskatu, ka nopietnam darbam tas traucēja. Izskanēja arī dažādi revolucionāri priekšlikumi, piemēram, ka labāk maksāsim Eiropas Komisijai soda naudas, nekā izpildīsim atjaunojamo energoresursu (AER) mērķi. Tas radīja ļoti nomācošu iespaidu. Ja pēc būtības tiktu izskatīti visi darba grupas locekļu rakstiskie priekšlikumi, rezultāts varēja būt labāks, taču būsim reālisti – labi, ka vēl tā.

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices, informē EM.

Konkursa mērķis ir nodrošināt, ka Latvijai tiek izveidots valsts naftas produktu drošības rezervju apjoms, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienām gadījumam, ja tiek izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze. Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 336 762 tonnas.

Ekonomikas ministrijas Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam (vai līdz brīdim, kamēr netiks noslēgts jauns pakalpojuma līgums), kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes gadījumā vai valsts apdraudējuma gadījumā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij tā īpašumā esošos nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Pirmdien, 30. jūnijā, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji prezentēja priekšlikumus uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem, kas sniegs atbalstu uzņēmējiem, stimulēs investīciju piesaisti un eksporta pieaugumu, Db.lv informē Inga Spriņķe, ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos.

“Kopīgi ar uzņēmējiem piedāvājam divus galvenos variantus izmaiņām uzņēmumu ienākumu nodokļa aprēķināšanā. Piedāvātie risinājumi sekmēs ieguldījumus uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, pilnveidojot ražošanas procesus augstākas pievienotas vērtības radīšanai, veicinot jaunu konkurētspējīgu produktu ražošanu, kā rezultātā pieaugs arī eksporta apjomi,” norāda Kaspars Gerhards.

Darba grupa, kurā bija pārstāvji no EM, LDDK un LTRK izstrādāja četrus investīciju stimulēšanas nodokļu atvieglojumu variantus, kuri tika analizēti uz četru komercsabiedrību saimnieciskās darbības analītiskajiem datiem. No tiem kā galvenie priekšlikumi tiek virzīti divi:

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.

Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Ir noslēgusies ziedojumu vākšanas (akcija) seriāla Neprāta cena turpinājuma filmēšanai, informē fonda pārstāve Inta Gorodecka.

Kā liecina provizoriskie dati, ir savākta mazāk nekā ceturtā daļa no nepieciešamās summas (aptuveni 160 tūks. Ls), kas ir nepietiekami. Skaidrs, ka seriāla veidošana Latvijas Televīzijā, nav iespējama sakarā ar valsts budžeta samazinājumu, taču TV3 piedāvājusi finansēt seriāla uzņemšanu, pēc iespējas drīzāk uzsākot Neprāta cenas otrās daļas ražošanu sadarbībā ar radošo grupu, režisores Intas Gorodeckas vadībā.

emNeprāta cenas/em turpinājumu finansēsem TV3/emAkcijas laikā iedzīvotāju saziedotie līdzekļi tiks izmantoti atbilstoši akcijas un fonda mērķiem - tos paredzēts izmantot aktieru atalgojumam seriāla otrajā daļā. «Fonds un seriāla veidotāji ir bezgala pateicīgi par sniegto morālo un finansiālo atbalstu gan skatītājiem, gan visiem medijiem, kas informēja par līdzekļu vākšanas akciju. Šis atbalsts deva spēku un motivāciju nenolaist rokas un meklēt iespējas darba turpināšanai,» teikusi Inta Gorodecka.

Latvijas Televīzijas vadība ir šokēta par seriāla Neprāta cena veidotāju šodien izplatīto paziņojumu par vienošanos ar TV3 par seriāla turpmāko veidošanu un pārraidīšanu TV3 ēterā.

"Seriāls Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas veidots produkts – ideja un oriģināldarbs, un līdz pat šim brīdim iespēja, ka tā veidošanu varētu pārņemt kāda cita telekompānija, pat nav apspriesta. Šobrīd arī nepieļaujam šādu iespēju, jo paši aktīvi meklējam līdzekļus tā atjaunošanai," paziņojumā presei norādīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī uzsvēra, ka seriāla radošajai komandai nav tiesību vienpersonīgi vienoties par seriāla pāriešanu uz citu televīziju, kas turklāt darīts aizmuguriski, neinformējot Latvijas Televīziju. "Projekta atjaunošanā esam ieguldījuši gan savus finansiālos, gan materiālos resursus, bijām uzsākuši sarunas ar vairākiem iespējamiem sponsoriem, tāpēc šis paziņojums mūs ļoti nepatīkami pārsteidz," sašutumu neslēpa E. Kots. Tikai pāris stundas pirms publicētā paziņojuma šodien LTV darbinieku kopsapulcē seriāla Neprāta cena režisore Inta Gorodecka un projekta vadītāja Baiba Saleniece sarunā ar LTV1 kanāla direktori Baibu Šmiti atzina, ka vēl nav skaidrība par projekta turpmāko nākotni, savukārt jau pēc īsa brīža presei tika publicēts paziņojums par seriāla turpmāku veidošanu TV3. Tas norāda uz apzinātu Latvijas Televīzijas maldināšanu, jo sarunas ar TV3 projekta veidotāji, visticamāk, jau bija veikuši ilgāku laiku iepriekš. Šādā situācijā LTV uzskata, ka seriāla veidotāji un TV3 ir rīkojošies klaji neētiski, norādīja Latvijas Televīzijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka.