Deklarācijas liecina, ka ministri nesteidz naudu ieguldīt privātajos pensiju fondos

Autors: Natālija Poriete
2017. gada 03. augusts plkst. 7:07

2016.gadā privātajos pensiju fondos ieguldīti 71,8 miljoni eiro, kas ir par 6,3% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Kopumā pensiju 3.līmenī ieguldījumu apmērs sasniedzis 400 miljonus eiro.

Kamēr bankas aktīvi cenšas veicināt, lai cilvēki ieguldītu privātajos pensiju plānos, Latvijas valdības pārstāvji nesteidzas sekot šim padomam, un lielākajai daļai ministru deklarācijā pret ailīti privātie pensiju fondi ir vārds: nav, un tikai četriem ministriem ir ieguldījumi šajos plānos. Tāpat lielākajai daļai nav arī uzkrājošās apdrošināšanas.

«Es domāju, ka tie cilvēki, kuri vēlas veikt uzkrājumus, to sākotnēji dara ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas palīdzību. Savukārt ministri šo grupu nepārstāv, jo viņiem ir lieli ienākumi pašreizējos amatos, līdz ar to visdrīzāk viņi paļaujas uz valsts pensiju,» faktu skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka vidējā līmeņa amatpersonas ir ieinteresētas uzkrājumu veidošanā, jo viņu algas nav pārāk augstas, un viņi saprot, ka nākotnes pensijas līmenis varētu nebūt augsts, sarūkot ikmēneša ienākumiem.

Jautāts, vai šī ministru pasivitāte ieguldīt pensiju plānos liecina par neuzticēšanos tiem, I. Arefjevs atbildēja noliedzoši. «Nekādā gadījumā. Es teiktu, ka tieši otrādi – tas ir jautājums par ārkārtīgu uzticēšanos pensiju fondiem, dažkārt pat neizskaidrojama uzticēšanās. Ja cilvēks tagad labi pelna, viņš domā, ka viņam būs ļoti laba pensija un tā nebūs īpaši zemāka par pašreizējo algu. Tajā pašā laikā vidēja līmeņa darbinieki saprot, ka labāk ir paļauties pašam uz sevi,» atzīmēja Arefjevs. Viņš uzskata, ka šāds augstāka līmeņa amatpersonu optimisms ir skaidrojams ar citu amatpersonu pieredzi, kuri pensijā devās 90.gadu beigās, taču tas, kas bijis pagātnē, var neatkārtoties.

«Es nebūtu tik optimistisks,» viņš piebilst, tajā pašā laikā uzsverot, ka, ja ministrs ir bagāts un viņam pieder noteikta apmēra kapitāls, viņš var atļauties nedomāt par privātajiem pensiju fondiem un uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu.

Kā ziņots iepriekš, vidējais pensiju 3.līmeņa ienesīgums 2016.gadā bija 3,2%, svārstoties diapazonā no 0,75% līdz 7,5%.
Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kādas pērn ir bijušas ministru algas un ieguldījumi privātajos pensiju plānos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā!