Lai gan kultūras ministre Helēna Demakova šobrīd teorētiski atrodas mājas režīmā un savus tiešos pienākumus nepilda, TV3 raidījums Nekā personīga sastapis H. Demakovu piektdien lidostā Rīga, dodoties uz Parīzi.

Sirgstošā Demakova dodas uz ParīziKā jau ziņots, drīz pēc klajā nākušās informācijas par pērnā gada pēdējā dienā noslēgto vairāk kā 6. milj. Ls vērto koncertzāles līgumu, kuru Valsts prezidents Valdis Zatlers nodēvēja par amorālu, kultūras ministre sasirga, vēlāk izplatot informāciju par konstatētu locītavas saslimšanu, kas iespējams varētu liegt viņai pildīt ministres pienākumus.

Dodamās uz Parīzi, H. Demakova nevēlējās atbildēt uz Nekā personīga žurnālistu jautājumiem.

Līdz 2009.gada janvāra beigām Kultūras ministre Helēna Demakova pieņems lēmumu, vai veselības stāvokļa dēļ uz laiku pārtraukt aktīvu politisko darbību, liecina Helēnas Demakovas paziņojums presei.

Ministre informē, ka medicīnisku izmeklējumu rezultātā viņai ir konstatēta locītavas kaula saslimšana. «Locītavas slimība tās pašreizējā fāzē no ārstu puses tiek vērtēta kā akūta un prasa nekavējošas konsultācijas ar speciālistiem par turpmāko ārstēšanas gaitu, režīmu, operācijas veidu un laiku.

Saslimšanas straujo attīstību ir veicinājusi fiziska trauma, kuru guvu pērnā gada oktobrī, taču nepievērsu tai uzmanību,» skaidro ministre. Viņa norāda, ka locītavas ārstēšana prasīs nopietnu terapiju un ķirurģisku iejaukšanos un turpmāko trīs nedēļu laikā paredzētas konsultācijas ar medicīnas speciālistiem Latvijā un ārvalstīs, lai noskaidrotu, kāda veida ārstēšana būs nepieciešama. Atkarībā no ārstu ieteikuma būšot jāpieņem lēmums, vai ārstēšana, kas pesimistiskā gadījumā aizņems vairākus mēnešus, ļaus viņai pilnvērtīgi pildīt kultūras ministres pienākumus. «Patlaban ticamība, ka man uz laiku, kas var sasniegt vairākus mēnešus, būs jāpārtrauc aktīva politiskā darbība, ir vērtējama kā tuva piecdesmit procentiem. Ja tik augstas atbildības darbs, kāds tas ir ministram Latvijas pašreizējos apstākļos, būs jāpārtrauc uz vairākiem mēnešiem, ir skaidrs, ka atbildību par nozares līdzsvaru un attīstību nevarēs atstāt tikai valsts sekretāra – pat vislabākā, kā tas ir Kultūras ministrijas gadījumā – ziņā,» tā Demakova.

Gaismas pils būvniecība nav jāaptur valsts smagās finansiālās situācijas dēļ, bet gan jāturpina būvēt, jo tam būs vairāki ieguvumi, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Kultūras ministre Helēna Demakova.

“Investīcijas ir jāsekmē. Pašā celtniecībā un apkārt nodarbināto skaits ir tikpat liels kā kultūras sektorā, tas nav arguments, bet arguments ir tāds, ka šobrīd ir jāstimulē ekonomika un tas ir viens no lielajiem objektiem. Tieši par to pašu runā N. Sarkozī un A. Merkele, cilvēki, kas seko ārzemju notikumiem, saprot, ka nav cita veida, kā stimulēt ekonomiku. Mums dramatiski krītas ekonomiskā aktivitāte, būvniecībā jau tas sasniedzis 8%. Otrs arguments – nekad būvnieki paši cenas nenolaidīs. Mēs nolaidīsim - Kultūras ministrija un aģentūra piespiedīsim nolaist cenas, tāpēc, ka šobrīd ir izdevīga konjunktūra, mums ir jānospiež cenas uz leju,” uzsver H. Demakova.

Ziņa par Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos no amata nonākusi arī starp pasaules lielāko mediju «karstajām» ziņām.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata saistībā ar lielveikala jumta sabrukšanu,» virsrakstā ziņo USA TODAY.

«Pēc traģēdijas atkāpjas Latvijas premjers,» - tā Washington Post.

«Latvijas premjers Dombrovskis atkāpjas pēc jumta nāvējošās sabrukšanas,» - Bloomberg.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata pēc Rīgas lielveikala katastrofas,» - Reuters.

Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova nodibinājusi jaunu uzņēmumu SIA Kiti, liecina Komercreģistra informācija.

Uzņēmums Komercreģistrā reģistrēts šā gada 7. janvārī, tā parakstītais pamatkapitāls ir 2000 Ls, bet apmaksātais – 1000 Ls.

Uzņēmuma valdē kā valdes locekles darbosies Helēna Demakova un Laura Taubenberga – katrai ir piešķirtas tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

Uzņēmuma darbības veids Komercreģistrā nav norādīts. Pagaidām DB nav izdevies uzzināt uzņēmuma valdes locekļu komentāru, ar ko nodarbosies kompānija.

Jau ziņots, ka H. Demakova kultūras ministres amatu atstāja 2009. gada janvārī. Pērn viņa kandidēja Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības Par labu Latviju Zemgales apgabalā, kur izpelnījās visvairāk svītrojumu un ieņēma pēdējo vietu 18 kandidātu sarakstā.

Par noslēgto līgumu par Rīgas koncertzāles projektēšanu atbildīgo vairs nav, jo aģentūru Jaunie Trīs brāļi (J3b) tuvākajā laikā likvidēs, savukārt Kultūras ministre Helēna Demakova ir demisionējusi.

Zīmīgi – kad izcēlās skandāls par noslēgto koncertzāles projektēšanas līgumu, premjers Ivars Godmanis lūdza paskaidrojumus J3b, tomēr galu galā nelika lauzt noslēgto līgumu, raksta laikraksts Telegraf. Tādējādi līgums palicis spēkā un projektēšana, kas maksās gandrīz 7 miljonus latu, agrāk vai vēlāk, bet tiks īstenota, līdz ar to arī naudu par projektēšanu nāksies maksāt ja ne šogad, tad nākamgad vai 2011. gadā. Arī arhitekts Andis Sīlis, ar kuru noslēgts līgums par koncertzāles projektēšanu, iepriekš sacījis, ka ir gatavs gaidīt labākus laikus, tāpēc uzreiz projektēšanu nesāks. Pašreizējā situācija gan ir tāda, ka atbildīgo personu par šo projektu nav, jo aģentūra J3b tuvākajā laikā tiks likvidēta, savukārt nu jau bijušā Kultūras ministre Helēna Demakova ir demisionējusi un nenes nekādu atbildību par padarīto.

Andris Šķēle un citi Tautas partijas dibinātāji pastarpināti ziedojuši Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Likvidējot sabiedriskās izglītības fondu Jaunā akadēmija, kuru veidojuši Tautas partijas biedri, uzņēmēji un dažādu radošo profesiju pārstāvji, prasījuma tiesības pret stipendiātiem, kas vēl nav atdevuši no fonda mācībām saņemtos kredītus, nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atbalsta biedrībai.

Lai gan jau šā gada pavasarī tika runāts par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, oficiāli tas noticis tikai šā gada 20. novembrī, liecina Lursoft datu bāzē rodamā informācija. Savukārt LNB atbalsta biedrība par Jaunās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēju kļuvusi, pamatojoties uz 22. oktobrī parakstītu vienošanos.

Rīgā visi nedēļas laikraksta The Baltic Times darbinieki nolēmuši atkāpties no saviem amatiem, jo jau četrus mēnešus viņi neesot saņēmuši algu. Tā liecina elektroniskā vēstule, kas izsūtīta dažādām personām Latvijā un ārvalstīs, ziņo BBN.

Elektroniskajā vēstulē norādīts, ka The Baltic Times darbinieki jau četrus mēnešus neesot saņēmuši algu. Atkārtoti mēģinājumi iegūt informāciju par turpmāku maksājumu plānu no izdevuma vadības iegūt arī neesot izdevies, teikts vēstulē.

Par spīti tam laikraksta vadītājs Sergejs Aleksejevs norādījis, ka The Baltic Times turpinās iznākt.

Elektroniskais pasts no redakcijas personāla bija datēts ar 24. jūliju un tika nosūtīts no darbinieces Keitas Makintošas konta, taču to parakstījusi laikraksta «ziņu komanda».

Viens no Dānijas tūrisma nozares vadītājiem atkāpies no amata pēc kņadas ap reklāmas video, kura mērķis bija piesaistīt tūristus, taču galu galā tas radīja vienīgi lielu jucekli, ziņo AFP.

Tūrisma aģentūras VisitDenmark viens no vadītājiem Dorte Kīlerihs, kurš arī ir atbildīgs par minēto videoklipu, atkāpies no amata pēc tam, kad video izraisījis plašas politiskas diskusijas.

Īsfilmā, kas tika publicēta internetā, bija redzama blondīne no Dānijas ar bērnu uz rokām. Viņa meklē bērna tēvu, kurš, pēc viņas teiktā, ieradies Dānijā atpūsties. Bērna, kura vārds ir Augusts, tēvs ar Dānijas blondīni iepazinies un pavadījis vētrainu nakti.

Pēc tam, kad blondīne videoklipā atcerējās kā satikusi šo vīrieti, viņa sacīja: «Es neatceros, no kurienes tu esi... Es pat neatceros tavu vārdu.»

Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska paustais, ka «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi» radījuši šoku Latvijā un apdraud abu valstu attiecības, raksta Lietuvas medijs Lrytas.lt.

«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,» atbildot uz jautājumu, vai Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, šodien preses konferencē pavēstīja Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks.

Lrytas.lt norāda, ka G. Jasinskis konferences laikā nav sniedzis atbildes uz vairākiem ar traģēdiju saistītiem notikumiem, sakot, ka sniegs tās rakstiski.

Savukārt portālu Lrytas.lt, Delfi.lt un citu ziņu portālu komentāros tiek pausts atbalsts Latvijai un latviešiem tāpat interneta vietnēs Lietuvā izteiktas līdzjūtības cietušajiem, un izskanējušas komentētāju atvainošanās par tautieša G. Jasinska vārdiem.

Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu:

No Par labu Latviju (PLL) 10. Saeimas vēlēšanās kandidēs arī Tautas partijas bijušie ministri – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, veselības ministre Baiba Rozentāle un kultūras ministre Helēna Demakova, kura savulaik paziņoja par aiziešanu no politikas.

Kā zināms, ar pirmo numuru Zemgales vēlēšanu apgabalā startēs TP līderis Andris Šķēle un šīs būs viņa pirmās vēlēšanas kopš viņš oficiāli pameta politiku, 2003. gada janvārī noliekot 8. Saeimas deputāta mandātu. Arī H. Demakova kandidēs no Zemgales, bet M. Riekstiņš un B. Rozentāle – no Rīgas. Uz atgriešanos Saeimā cer arī kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kura vadībā TP iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nespēja iekļūt galvaspilsētas domē. Arī A. Ārgalis savulaik ir nolicis 8. Saeimas deputāta mandātu, lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās. Viņš 10. Saeimā kandidēs no Rīgas vēlēšanu apgabala. Starp deputātu kandidātiem, kurus TP valde trešdienas vakarā deleģēja PLL sarakstam, minami arī esošās Saeimas deputāti Māris Kučinskis, Kārlis Leiškalns un Oskars Spurdziņš.

Latvija ir saņēmusi papildus grantu 2 miljonu ASV dolāru apmērā no Bila & Melindas Geitsu fonda, lai paplašinātu pieeju jaunajām tehnoloģijām bibliotēkās, turpinātu bibliotekāru apmācību, kā arī īstenotu projekta ietekmes novērtēšanu un komunikācijas aktivitātes.

Granta līdzekļi tiks izlietoti, lai jaunās tehnoloģijas un e-pakalpojumi 874 Latvijas publiskajās bibliotēkās būtu vēl vienkāršāk pieejami iedzīvotājiem un turpinātu citus Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” pirmajā posmā sekmīgi sāktos darbus.

Grantu parakstīja Bila & Melindas Geitsu fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministre Helēna Demakova. Projekta aktivitātes laika posmā no 2009. gada janvāra līdz 2010. gada jūnijam Latvijā īstenos valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas”, cieši sadarbojoties ar fondu un Latvijas bibliotēkām.

“Latvijas bibliotēku modernizācija, ko nes “Trešais tēva dēls”, ir neatņemama Nacionālās bibliotēkas projekta sastāvdaļa un viens no veiksmīgākajiem informācijas tehnoloģiju projektiem Latvijas vēsturē. Līdz šim man nav izdevies sastapt nevienu cilvēku, kurš būtu pret šo projektu noskaņots kritiski. Un tas nav pārsteidzoši, jo jaunās iespējas piekļuvei zināšanām, ko sniedz modernās informācijas tehnoloģijas, tagad ir par brīvu pieejamas 874 bibliotēkās visā Latvijā. Tas ir milzīgs solis uz priekšu informācijas pieejamības ziņā un ekonomikas modernizācijā Latvijā, " saka H. Demakova.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, Par Labu Latviju no Zemgales apgabala Saeimā iekļūs ar vienu deputātu, savukārt no Rīgas ar divām deputātu vietām.

No partiju apvienības Par Labu Latviju Zemgales apgabalā visvairāk mīnusus nopelnījusi Helēna Demakova, pavisam savācot 1240 svītrojumus.

Viņai seko Andris Šķēle ar 838 svītrojumiem.

Tomēr partijas kopvērtējumā Zemgalē, startējot kā pirmais numurs, viņš savācis visvairāk punktus - 6863. Otrajā vietā ir partijas trešais numurs Juris Dalbiņš ar 5593 punktiem. Savukārt H. Demakova ieņem pēdējo vietu 18 kandidātu Zemgales sarakstā.

Salīdzinājumā apvienības Vienotība Zemgales apgabala līdere Sarmīte Ēlerte ieguvusi 33965 punktus. Jāatgādina, ka A. Šķēle savu lēmumu kandidēt Zemgales apgabalā pamatoja tieši ar vēlēšanos konkurēt ar S. Ēlerti.

«Varu gan pateikt, kas tieši «visu laiku labākajā» Dombrovska valdībā ir sapostīts pilnīgi neatgriezeniski. Tādu ministru-katastrofu, kāds bija Edmunds Sprūdžs, Latvija vēl nebija pieredzējusi,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījusi ekspolitiķe Helēna Demakova.

Viņa pēc smagas slimības atgriezusies dzīvē, bet politikā atgriezties nevēloties.

«Mana dzīve divas trešdaļas gada rit Skrīveros. Ja man atbrauc viesi, dodamies uz Likteņdārzu, tās ir manas dzimtās vietas. Starp Ķegumu un Pļaviņām Daugavā slūžu ietekmē nemitīgi notiek ūdens svārstības. Tās izskalo Daugavas krastus. Kad Sprūdžs atnāca uz ministriju, viņa darbību rezultātā krastus pārstāja stiprināt. Līdz tam Latvenergo maksāja, šķiet, 800 000 latu gadā krastu stiprināšanai. Tagad Likteņdārzā un citur Daugavas krastā gada laikā jau ir izskaloti daudzi, daudzi koki. Stalti bērzi iekrituši Daugavā. Mana vietējā apokalipse,» stāstījusi Demakova.

Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi kādreizējās kultūras ministres Helēnas Demakovas sūdzību par to, ka Vides ministrija 28 hektārus lielai teritorijai Siguldā ir noteikusi mikroliegumu, lai aizsargātu melno stārķi.

Tiesa noraidīja Demakovas pieteikumu par apstrīdētā Vides ministrijas lēmuma atcelšanu, ziņo LETA.

Administratīvā rajona tiesa jau 2009.gada 1.oktobrī noraidīja Demakovas pieteikumu par Vides ministrijas lēmuma atcelšanu attiecībā uz viņai piederošo 1/3 domājamo daļu nekustamā īpašuma, bet izbeidza tiesvedību Demakovas pieteikuma daļā, kas neskar viņas īpašumā esošās domājamās daļas. Demakova šo spriedumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā.

Demakova tiesā iesniegtajā pieteikumā norādījusi, ka Vides ministrijas noteiktā mikrolieguma teritorija attiecas uz viņas īpašumā esošo nekustamo īpašumu Pogiņas, kas atrodas Gaujas Nacionālā parka (GNP) ainavu aizsardzības zonā.

Lai nodrošinātu uzņēmuma vadības nepārtrauktību krīzes apstākļos, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padome uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā ir iecēlusi līdzšinējo padomes locekli Lailu Odiņu.

L.Odiņa vadīs lidostu "Rīga" līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns lidostas valdes priekšsēdētājs.

No amata atkāpjas lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja 

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba...

"Šajā ārkārtas situācijā lidosta nevar palikt bez vadītāja – ir nepieciešams enerģisks, zinošs un pieredzējis cilvēks, kura galvenais uzdevums būs izvest uzņēmumu no krīzes. Lidosta vairs nekad nebūs tāda, kā bijusi un uzņēmuma atjaunošana būs jāsāk no paša sākuma. Esmu pārliecināts, ka Laila Odiņa ir piemērotākais kandidāts šim amatam līdz brīdim, kad tiks izvēlēts jaunais lidostas vadītājs," norāda lidostas Padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

L.Odiņai ir ilgstoša pieredzi nozarē, tostarp arī starptautiskos uzņēmumos. Lidostas padomē viņa strādā kopš 2018.gada aprīļa. Pirms tam L.Odiņa bijusi nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktore, strādājusi "UTAir Airlines JSC" operatīvās vadības direktores un "Azerbaijan Airlines JSC" izpilddirektores amatā. L.Odina ir arī Transporta un sakaru institūta valdes locekle.

Jau vēstīts, ka līdzšinējā lidostas "Rīga" vadītāja Ilona Līce ir paziņojusi par atkāpšanos no amata veselības iemeslu dēļ.

Daļa vainas par traģēdiju Zolitūdē ir jāuzņemas uzņēmumam Maxima - tas ir jādara saistībā ar uzņēmuma pārstāvju reakciju uz notikušo, šodien Baltijas Padomes preses konferencē Saeimā sacīja Baltijas Asamblejas viceprezidente, Lietuvas parlamentāriete Ģiedre Purvaneckiene.

Piemēram, aktuāls ir jautājums, kāpēc Maxima laicīgi nenoreaģēja uz pirmo signalizāciju, norādīja Lietuvas parlamenta deputāte.

Viņa norādīja, ka Lietuvas parlaments kopā ar valdību vērtēs šo situāciju un nebūs tā, ka viņi centīsies aizstāvēt Maxima. Būs jāskatās, vai uz Maxima vadību būs jāizdara spiediens.

Gan Purvaneckiene, gan Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Neris Germans šodien kā ļoti nesaprotamus nodēvēja uzņēmuma Maxima Latvija bijušā vadītāja Gintara Jasinska izteikumus par atbildību Zolitūdes traģēdijā. Lietuvas ārlietu ministra vietniekam šie izteikumi cilvēciski nav saprotami.

Pēc akcionāru lēmuma iecelta jauna SIA Maxima Latvija valdes priekšsēdētāja - šos pienākumus pildīs Jeļena Kondrašova no Latvijas, informēja Jānis Beseris, Maxima Latvija komunikācijas vadītājs

J.Kondrašova līdz šim uzņēmumā Maxima Group strādājusi tīkla MAXIMA XX vadības centra vadītājas amatā. J.Kondrašova strādā uzņēmumā no 2000.gada.

«Jeļena ir prasīga un atbildīga, bet tajā pašā laikā ļoti cilvēciska vadītāja. Es esmu pārliecināts, ka Jeļena pieņems drosmīgus un pārliecinošus lēmumus, kas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumam tik sarežģītajā laikā,» paziņojis MAXIMA Grupė UAB ģenerāldirektors Mindaugas Bagdonavičius.

J.Kondrašova sāks pildīt savus pienākumus jaunajā amatā no šīs nedēļas.

Jānorāda, ka pašlaik Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft interneta vietnē izmaiņas vēl nav fiksētas.

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Pasūtītājam būs tiesības diskvalificēt pretendentu no dalības iepirkumu konkursā, ja tas nebūs pildījis iepriekš noslēgto līgumu.

Šādu normu, pat neraugoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) būtiskiem iebildumiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja Publisko iepirkumu likuma (PIL) grozījumos.

Tiesa, pagaidām šādus nosacītais melnais saraksts būs tikai paša pasūtītāja rīcībā, jo, piemēram, ja pretendents būs atteicies no līguma pildīšanas, kas noslēgta ar vienu pašvaldību, tad cita pašvaldība šo pretendentu adekvātā iepirkumu konkursā automātiski nevarēs diskvalificēt. Ir arī viedoklis, ka tas ir pirmais solis, lai varētu visaptveroši apzināt līgumu nepildītājus un atbilstošā kvalitātē nestrādājošas kompānijas, ar kurām tiek lauzti noslēgtie līgumi – publisko iepirkumu konkursu uzvarētāju melnais saraksts. Tiesa, par PIL grozījumu akceptēšanu vēl jābalso Saeimai otrajā lasījumā, un tad vēl būs vajadzīgs trešais lasījums, lai izmaiņas stātos spēkā jau ar 2013. gada 1.jūliju.

«Man ir grūti atrast vārdus, kā nosaukt to ķezu, kurā nokļuvuši «Sadales tīkla» darbinieki un vadītāji,» trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Sadales tīkla» māteskompānijas - Latvijas energokompānijas «Latvenergo» - valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpies «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kā arī valdes loceklis un attīstības direktors Rolands Lūsveris, savukārt uzņēmums atstādinājis vēl četrus darbiniekus.

Ā. Žīgurs konferencē informēja, ka tuvākajās dienās plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jaunajai uzņēmuma vadībai būs ļoti liels izaicinājums īstenot kompānijas efektivizācijas programmu, kas izstrādāta, līdzdarbojoties iepriekšējai vadībai, kas paredz efektivizēt kompānijas darbību, līdztekus ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

AS Sadales tīkls izsludinājis konkursus uz vakantajām valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Starp galvenajiem pienākumiem ir minēts efektīvi un laicīgi nodrošināt «Sadales tīkla» sekmīgu darbību un attīstību, tās īstenošanas ietvaros pievēršot īpašu uzmanību ilgtspējai, rentabilitātei, likviditātei, konkurētspējai un drošībai; atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai attīstīt «Sadales tīkla» saimniecisko, tehnisko, ekonomisko un sociālo darbību.

Valdes priekšsēdētājam būs jāatbild par «Sadales tīkla» valdes izvirzīto mērķu sasniegšanu, valdes uzdevumu izpildi uzņēmumā; jāvada, jāplāno un jākoordinē uzņēmuma darbs kopumā. Savukārt valdes loceklim jāatbild par stratēģisko aktīvu pārvaldību, tīkla attīstību, kapitālieguldījumu projektiem.