Ekonomisko lietu tiesa piektdien krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" pieņēma noraidījumu vienam no lietas prokuroriem - Rimantam Kuzmam.

Lietā apsūdzētā Kaspara Dreimaņa aizstāve Dace Ozoliņa šodien tiesā pieteica noraidījumu lietas prokuroram Kuzmam, jo apsūdzētais un prokurors iepriekš bijuši kolēģi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un uzturējuši draudzīgas attiecības.

Viņa norādīja, ka Dreimanis un Kuzma ilgu laiku strādāja kopā vienā kabinetā un Dreimanis kādu laiku bija Kuzmas priekšnieks.

Advokāte uzsvēra, ka klients Kuzmu pazīst kopš 2004.gada, kad Kuzma sāka strādāt KNAB. Kopš tā laika starp Dreimani un Kuzmu izveidojusies ne tikai darba attiecības, bet ar cieša draudzība.

Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām, Dreimanis sācis KNAB strādāt drīz vien pēc biroja izveidošanas. Viņš darbojies kā izziņas veicējs un izmeklētājs. Pēdējais ieņemtais amats bijis Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieks. Darbu KNAB viņš pametis 2010.gada maijā. Savukārt prokurors Kuzma no 2005.gada strādāja par izmeklētāju KNAB un amatu pameta 2013.gada oktobrī, savukārt par prokuroru sāka strādāt 2014.gadā.

Alkoholisko dzērienu ražotāja Jaunalko ražotnei Talsu novadā pēdējā darbdiena būs šā gada 31.oktobris. Pēc tam ražošana turpināsies Igaunijā, bet rūpnīcas ēkas Latvijā tiek piedāvātas potenciālajiem investoriem.

6. jūnijā Talsu novada pašvaldībā ieradās alkoholisko dzērienu importētāja un izplatītāja Latvijā uzņēmuma Altia Latvia komercdirektors Normunds Ozoliņš, kura pārstāvētajam uzņēmumam šobrīd pieder alkohola ražošanas un tirgošanas SIA Jaunalko akciju kontrolpakete. Uz sarunu uzņēmuma Altia Latvia komercdirektoru un SIA Jaunalko direktoru Ritvaru Kuzmu aicināja Talsu novada pašvaldība, kuru satrauc 26 uzņēmuma darbinieku un ražotnes ēku liktenis.

Db.lv rakstīja, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

Altia lēmums slēgt pērn septembrī iegādātā SIA Jaunalko ražotni liecina par vēlmi samazināt izmaksas

Daļa nozares ekspertu gan ir neizpratnē par šādu soli, jo Virbu pagastā esošā Jaunalko kontrolpaketi Altia meitasuzņēmums Altia Latvia iegādājās pirms aptuveni pusgada. Jaunalko ir otrs lielākais pašmāju alkoholisko dzērienu ražotājs, tā pazīstamākais zīmols ir Arsenitch, kas tagad pieder Altia un tas ir lielākais Altia degvīnu zīmols Latvijā. Pēc pērn septembrī notikušā darījuma Altia lēsa, ka tā kļūs par vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā, stiprinot vietējos zīmolus un aizņemot 14 % no alkoholisko dzērienu tirgus.

Alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA Jaunalko apgrozījums pērn sarucis par 18,7%, savukārt uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls zaudējumus.

2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā eksporta īpatsvars uzņēmuma apgrozījumā veidoja 6%. 2011. gadā SIA Jaunalko bilancē samazinājies apgrozāmo līdzekļu īpatsvars, bet pieaudzis ilgtermiņa ieguldījumu īpatsvars. Tāpat pērn uzņēmums izvērtējis savu klientu portfeli, nosakot, ka klienti, kas regulāri un ilglaicīgi kavē norēķinus par saņemto produkciju, tiek izslēgti no klientu saraksta vai arī tiem par produkciju ir jānorēķinās iepriekš.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2011. gadā SIA Jaunalko lielākie klienti pašmāju tirgū bija RIMI Latvia, Madara 89, Mobil Plus, Maxima Latvia, Gabriēla, Liepājas PB, Alta S un Mārksmens.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, lēmums apvienot Latvijas un Igaunijas alkoholisko dzērienu zīmolu ražošanu vienā ražotnē saistīts ar Altia kopējo izmaksu samazināšanas stratēģiju.

Pieņemot lēmumu par ražošanas koncentrēšanu Tabasalu Igaunijā, tika izvērtēti gan līdzšinējie divu ražotņu darbības rezultāti, gan arī nepieciešamās investīcijas ražošanas attīstīšanai katrā no rūpnīcām. Ražotne Tabasalu ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Igaunijā.

Līdz ar ražotnes Jaunalko aizvēršanu tiks pārskatītas darba attiecības ar esošajiem 26 ražotnes darbiniekiem. Izstrādāta darbinieku atbalsta programma, kurā paredzētas gan visas likumdošanā noteiktās prasības darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, gan papildus kompensācijas, kā arī katram darbiniekam plānots izstrādāt atbalsta mehānismu darba tirgū jaunu darbavietu atrašanai. Plānots, ka vairākiem darbiniekiem varētu tikt piedāvāta iespēja turpināt darbu ražotnē Tabasalu, Igaunijā.

Alkoholisko dzērienu importētājs un izplatītājs Latvijā uzņēmums Altia Latvia iegādājies alkohola ražotājas un tirgotājas SIA Jaunalko akciju kontrolpaketi, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ar šo darījumu Altia Latvia turpinās stiprināt savas tirgus pozīcijas Latvijā, un attīstīs degvīnu Arsenitch, Delo Nr. 5, Kurland u.c. virzību tirgū kā daļu no sava zīmolu portfeļa,» teikts uzņēmuma paziņojumā. Līdz ar Jaunalko iegādi turpmāk zīmola Arsenitch īpašumtiesības visā Eiropas Savienības teritorijā piederēs Altia.

Pēc darījuma Altia Latvia aizņems 14% no kopējā alkoholisko dzērienu tirgus Latvijā, kļūstot par vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem valstī.

Jau ziņots, ka pērn SIA Jaunalko apgrozījums sarucis par teju 19%, bet uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls. 2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Valsts augstākās amatpersonas pērn audzējušas uzkrājumus, pārdevušas un pirkušas, dāsni dāvinājušas un aizdevušas.

Lielākais darījums aizvadītajā gadā izdevies Saeimas deputātam Edmundam Demiteram (RP), kurš savas alkoholisko dzērienu ražotnes SIA Jaunalko kapitāldaļas pārdevis vairumtirgotājam SIA Altia Latvia par 1,3 miljoniem latu. Pats deputāts gan savā ienākumu deklarācijā norāda, ka līdz 2012. gada beigām no šīs summas saņēmis 957 tūkstošus latu.

Šķiet, vienošanos deputāts arī pienācīgi nosvinējis – starp darījumiem, kas viņam bijis jādeklarē, jo tie pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu robežu, ir gan tūrisma ceļazīme vairāk nekā 5 tūkstošu latu apmērā, gan jauna auto iegāde. Tiesa gan, pašam uzņēmumam šis darījums līdz šim pozitīvas izmaiņas nav nesis. DB jau vēstīja, ka jaunie īpašnieki nolēmuši Jaunalko ražotni slēgt, lai spēkus koncentrētu rūpnīcā Igaunijā, kas strādās visam Baltijas tirgum.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, šodien žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka patlaban Valsts kanceleja meklē jaunu personāla atlases kompāniju, kuru piesaistīt VID vadītāja amata konkursam. Kad tā būs atrasta, konkursa komisija pārskatīs pretendentu prasību kritērijus, kā arī paredzēs gana daudz laika, lai pretendēti varētu sagatavoties konkursam.

Plānots, ka VID vadītāja amata konkurss varētu tikt izsludināts jūlija beigās vai augusta sākumā, paredzot gana ilgu laiku, lai pretendenti varētu pieteikties. «Lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods,» pauda ministre.

Savukārt VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā žurnālistiem norādīja, ka vēl nav izlēmusi, vai pieteiksies VID ģenerāldirektora amata konkursā, jo vispirms vēloties redzēt konkursa nolikumu. Reizniece-Ozola gan piebilda, ka viņa gribētu, lai amata konkursā pieteiktos arī kāds no VID vadības, lai konkursam uzstādītu augstāku latiņu un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) būtiskais ieguldījums ēnu ekonomikas apkarošanā - konkrēti alkoholisko dzērienu segmentā šī gada 9 mēnešos ir maigi izsakoties pārspīlēts, uzskata alkoholisko dzērienu nozares apvienības ARTA biedri.

Teikto viņi pamato ar to, ka 4% pieaugums legālo alkoholisko dzērienu realizācijā 9 mēnešos ir sasniegts tikai un vienīgi pateicoties tam, ka tā ir sezona, kad aug vīna un alus pieprasījums, kas neatspoguļo visu situāciju nozarē. Nozares apvienība uzskata, ka arī nav korekti burtiski salīdzināt taksācijas periodus, ja nav ņemtas vērā akcīzes likmes izmaiņas, kas ietekmē rezultātus.

ARTA valdes priekšsēdētājs, SIA LIVIKO direktors Genādijs Kļepikovs pauž viedokli, ka VID darbinieku motivācija, izmaksājot prēmijas, principā ir atbalstāma, taču prēmija 6.7% apmērā no summas par kuru pārsniegts nodokļu ieņēmumu plāns ir ļoti dāsns atalgojums. Kas tad notiek situācijā, ja nodokļu plāns netiek pildīts – vai tiek proporcionāli samazinātas algas, viņš jautā.

Lai eiro ieviešana Latvijā noritētu maksimāli ērti, Latvijas bankas plāno nodrošināt, ka 2014. gada 1. janvārī, kad tiks ieviests eiro, jau pirmās pusstundas laikā 99% visu naudas izmaksu bankomātu spēs izdot eiro banknotes, informē Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace.

Atlikušie pāris bankomāti atrodas telpās, kas 1. janvārī būs slēgtas, tādēļ klientiem nebūs pieejami. Paredzēts, ka pilnībā viss bankomātu tīkls būs pārslēgts darbam ar eiro līdz 2014. gada 2. janvārim.

Pēc LKA apkopotās informācijas, 2014. gada sākumā Latvijā septiņām bankām būs 1061 bankomāts ar naudas izmaksas funkciju (papildus darbosies arī 82 bankomāti tikai ar naudas iemaksas funkciju).

Tāpat, ņemot vērā, ka līdz 31. decembrim Latvijā likumīgs maksāšanas līdzeklis būs lati, daudzi bankomāti līdz pat šā gada pēdējai minūtei nodrošinās klientiem latu izsniegšanu.

Bankas atgādina, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, jo bezskaidras naudas nomaiņa banku kontos notiks automātiski latu/eiro maiņas brīdī stingri pēc oficiālā kursa, un turpmāk visi bezskaidrās naudas maksājumi tiks veikti tikai eiro. Veicot pirkumu apmaksu ar maksājumu karti, tas būs pierasti un saprotami, nebūs jāuztraucas, vai makā ir nepieciešamā summa eiro skaidrā naudā un vai atlikums ir izdots korekti.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

«Mums ir labi aktīvi, bet slikta bilance. To ir iespējams labot,» laikrakstam Diena pauda Reformu partijas (RP) jaunais partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, kura vārds atrodams Latvijas miljonāru sarakstā.

Šis fakts nav mazsvarīgs, ņemot vērā, ka partijai finansiālās darbības pārkāpumu dēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir liedzis valsts finansējumu, norāda laikraksts.

Lēmums uzticēt partijas vadību turīgam cilvēkam ar uzņēmēja pieredzi un kontaktiem biznesa vidē rada iespaidu, ka RP varētu daļēji risināt arī finansiālās grūtības, jo ir svarīgi, lai partiju vadītu cilvēks, kurš bauda ziedotāju uzticību. Taču gan partijas dibinātājs Valdis Zatlers, gan pats E. Demiters apgalvo, ka šāds aspekts nav pārrunāts un arī nevar būt galvenais, raksta Diena.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien par jaunajiem fotoradariem valdīja diskusijas augstos toņos - policijas pārstāvji sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu, bet autožurnālists Pauls Timrots pauda viedokli, ka policijai būtu jāpiestrādā pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas fotoradaru jomā.

Visvairāk pārmetumu izpelnījās uzaicinātie Valsts policijas (VP) vadītāji - VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns un VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Deputāti policijas vadītājiem pārmeta gan to, ka fotoradari, viņuprāt, peļņas nolūkos nav ieviesti laikā, gan to, ka fotoradarus slēpj aiz šķēršļiem, lai tikai autovadītāji tos nepamanītu, gan to, ka fotoradari izvietoti, pēc deputātu uzskata, nepamatotās vietās.

Lai arī policijas priekšnieki atzina, ka radaru projekta ieviešana ne policijas vainas dēļ nesokas tā, kā bija iecerēts, viņi daudzus pārmetumus noraidīja.

Marķitāns pašlaik plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu. Viņš uzsvēra, ka transportlīdzekļu vadītājiem satiksmes noteikumi ir skaidri un, ja tie pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu, «vārds fotoradars tiem faktiski neeksistē».

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

Latvijas bankas ir aplēsušas, ka skaidrās naudas latu nomaiņa pret eiro būs diezgan «smags» pasākums šī vārda tiešajā nozīmē, jo pašlaik Latvijā apgrozībā ir 53 tonnas latu banknošu un 1,1 tūkstotis tonnu monētu. Bankas aicina skaidro naudu iemaksāt kontā, jo tad latu nomaiņa uz eiro būs ērtāka un lētaka.

Jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, informē Latvijas komercbanku asociācija. Bankas aicina iedzīvotājus jau tagad, bet it īpaši – nākamā gada otrajā pusē, pirms eiro ieviešanas, savas skaidrās naudas uzkrājumus un rezerves iemaksāt bankas kontā, tādējādi izvairoties no jebkādiem uztraukumiem un liekām darbībām naudas nomaiņai.

Jau vēstīts, ka otrdien Ministru kabinets akceptēja eiro ieviešanas likumprojektu, kas nosaka galvenos principus naudas nomaiņai Latvijā no latiem uz eiro no 2014. gada 1. janvāra. Tajā ir paredzēts, ka lata un eiro skaidrās naudas vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas. Šajā laikā, iedzīvotāji varēs maksāt par pirkumiem un pakalpojumiem gan latos, gan eiro, bet atlikums tiks izdots tikai eiro. Latu skaidrās naudas nomaiņa uz eiro bez maksas bankās turpināsies sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu, bet atsevišķās Latvijas Pasta nodaļās – vienu mēnesi. Pēc tam latus pret eiro bez termiņa ierobežojuma varēs nomainīt tikai Latvijas Bankā.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Saeima šodien vienbalsīgi nobalsoja par Jaroslava Streļčenoka iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā.

Par viņa iecelšanu amatā balsoja 92 deputāti. Balsošana notika aizklāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Streļčenoku ar sarkanām rozēm sveica deputāte Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK).

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kā viņš vērtē deputātu vienbalsīgo balsojumu par viņa ievēlēšanu amatā, Streļčenoks norādīja, ka to vērtē pozitīvi un tādējādi viņš ieguvis ļoti lielu uzticības kredītu turpmākajam darbam.

Streļčenoks uzsvēra, ka strādās šajā amatā tikai atbilstoši normatīvajiem aktiem, sirdsapziņai un sabiedrības labā. Jaunais KNAB priekšnieks atzina, ka nejutīsies kā deputātu parādnieks un savā darbībā nešķiros cilvēkus pēc politiskās piederības. «»

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Saeimas vadītāja un Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netika pārvēlēta Saeimā tādēļ, ka tautas sašutumu izraisīja viņas mersedesa un to pavadošā apsardzes džipa «maukšana» pa šoseju pilnīgā «bezjēgā» ar ātrumu, kas pārsniedz 150 km/h, padzenot malā pārbiedētos valsts iedzīvotājus, konkrēti sievieti ar diviem bērniem, kas «vilkās» apmēram uz 100 km/h. Pēc tam melošana un izlocīšanās, piesedzoties ar valsts noslēpumu un Drošības policiju.

Vēl pēc tam bija ūjināšana pensionāriem un citas ar emocionālo inteliģenci nesavienojamas lietas. Tomēr kritums no augstākā punkta Solvitas karjerā sākās tieši pēc šī bēdīgā gadījuma uz Rīgas un Bauskas šosejas. Malā, «lumpeņi», kungi brauc! Apmēram tāda bija mediju reakcija, tā to uztvēra valsts iedzīvotāji. Jā, arī Solvitai Āboltiņai bija «šeptīgs» vīrs, arī viņa tika dēvēta par vienu no ietekmīgākajiem «pelēkajiem kardināliem» Latvijā. Taču nevis valdošās politikas fiasko, interešu konflikti, vai milzu emigrācija nepareizas valsts politikas rezultātā bija tas, kas nogāza Vienotības līderi. Viņu nogāza augstprātība, kas uz āru izlauzās «ūjināšanā» un ātrā braukšanā ar eskortu.

Konkursā izraudzīto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata kandidāti - Ievu Jaunzemi - varētu apstiprināt vēl aizejošā valdība, taču šis jautājums jāpārrunā ar jaunā parlamenta partijām, šorīt telekanālā LNT uzsvēra premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzīmēja, ka VID vadītāja amata kandidāte «nav nosista», proti, nav tikusi publiski kritizēta, tāpēc viņu varētu apstiprināt jau tagad, taču aizejošais premjers uzskata, ka šāds lēmums būtu jāpieņem «jaunajai varai» vai ar to vismaz jāsaskaņo.

Kā ziņots, Valsts kanceleja 20.novembrī paziņoja, ka VID vadītāja amatam virza bijušo Konkurences padomes vadītāju, līdzšinējo Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāju Ievu Jaunzemi.

Konkursa komisija bijusi vienisprātis par to, ka Jaunzemei ir visatbilstošākā darba pieredze un, ka no visiem pretendentiem tieši viņa konkursa gaitā sevi vispārliecinošāk demonstrējusi kā nākamo VID ģenerāldirektori.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm