Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā stāsta kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots.

Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?

Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.

Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?

Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Ja iepriekš īpašumtiesības bieži tika uztvertas kā pašmērķis, tad šobrīd arvien vairāk cilvēku izvērtē elastību un mobilitāti. Ģeopolitiskā nenoteiktība šo tendenci tikai pastiprina. Īre šādā kontekstā piedāvā lielāku brīvību un spēju pielāgoties dažādajām dzīves situācijām.

Arī mūsu pieredzē redzam, ka cilvēki, piemēram, īrē gadu un bez īpaša iemesla pārceļas citur, sekojot dzīves ritmam un tam, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.

Īre kā apzināta izvēle: tirgus dinamika Latvijā

Pretēji izplatītiem priekšstatiem īres tirgus Latvijā nav ne vājš, ne haotisks. Tas ir aktīvs un labi funkcionējošs, balstīts ne tikai uz ārvalstu studentu vai īstermiņa iebraucēju pieprasījumu, bet lielā mērā arī uz vietējo tirgu. Pārdomāti un precīzi mērķēti projekti salīdzinoši ātri atrod savus īrniekus, savukārt kopējā tirgus dinamika ir pietiekami prognozējama, lai gan gada ietvaros tajā novērojama sezonalitāte.

Būtisks faktors, kas uztur un, visticamāk, vēl pastiprinās īres tirgus aktivitāti, ir jauno projektu cenu līmenis. Pagājušajā gadā mājokļu cenas augušas par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Dzīvokļu cenas jaunajos projektos Rīgā pērn svārstījās vidēji no 2 200 līdz 2 600 eiro m², būtiski mainoties atkarībā no rajona. Ņemot vērā augošās nekustamā īpašuma cenas, kā arī inflācijas spiedienu, ievērojamai sabiedrības daļai īpašuma iegāde kļūst arvien sarežģītāka.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Demogrāfija ir mūsu valsts galvenā ekonomiskā problēma nākotnē, un tā tieši ir atkarīga no dzīves dārdzības - pārtikas cenām, elektrības cenām un citiem faktoriem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns prof. Jānis Priede.

Ir notikusi FDP vadītāja rotācija, un šobrīd jūs vadāt institūciju. Vai tas nozīmē arī kādas izmaiņas FDP darba prioritātēs, metodēs?

Šobrīd tiks turpināts iesāktais darbs, jo vadītāja maiņa FDP patiesi ir rotācija, kuras priekšnoteikums ir tehnisks – iepriekšējai vadītājai Innai Šteinbukai beidzās šo pilnvaru termiņš, bet viņa paliek strādāt FDP. Piebildīšu, ka esmu ļoti priecīgs par padomes sastāvu. Šķiet, ka viens otru darbā ļoti labi papildinām, un pie tā mandāta, kas mums ir dots, arī pieturēsimies. Līdztekus gan ir jautājumi, kas man šķiet interesanti. Piemēram, aizsardzības izdevumi būs tēma, kurā vēlos iedziļināties, jo izdevumu apjoms strauji tiek palielināts, bet kā šo naudu tērējam? Cik lielā mērā tie ir izdevumi, kas veicinās Latvijas ekonomiku?

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, līdzās Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumiem pasniegtas arī īpašās Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Šajā izdevumā iepazīstinām ar speciālbalvas Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā ieguvēju - specializēto reproduktīvās veselības klīniku Klīnika EGV.

Klīnika EGV ir viena no vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm reproduktoloģijas jomā. Pateicoties klīnikas medicīniskās apaugļošanas speciālistu profesionālajam darbam, kopš klīnikas dibināšanas pasaulē nākuši jau vairāk nekā 1700 bērni, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, gan iedzīvotāju reproduktīvās veselības stiprināšanā kopumā. Marta Slaidiņa, Klīnika EGV vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, atzīst, ka komanda ir gandarīta par paveikto un patiesi priecājas par katru mazuli, kura ceļš uz šo pasauli ir sācies ar Klīnika EGV atbalstu.

Pieaugošie valsts izdevumi aizsardzībai var kalpot kā labs tautsaimniecības izaugsmes stimulators.

Ģeopolitiskās situācijas maiņa, globālie satricinājumi un neprognozējamā nākotne ir likuši mainīt prioritātes daudzām valstīm, tostarp arī Latvijai, kā galveno prioritāti nosakot aizsardzību - drošību. Nenoliedzami, ka daudzus gadu desmitus ilgušais miers Eiropā ir savā ziņā iemidzinājis nozīmīgu Eiropas sabiedrības daļu. Daudzi dzīvoja ar sava veida pārliecību, ka karš šajā pasaules daļā vairs nav iespējams, tomēr jau četrus gadus realitāte ir pavisam cita. Vēl vairāk, ar aizsardzību — drošību bieži vien tika saprasta dalība NATO, gluži kā dzīvošanās zem lietussarga lietus laikā. Proti, Eiropā ir atradinājušies aktīvi darboties un domāt par drošības atbilstošu finansēšanu.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Arhitektu biroja Vilnis Mičulis dibinātāji un arhitekti Fricis Vilnis un Kārlis Mičulis ārvalstīs iegūto pieredzi, zināšanas un vērtības atveduši uz Latviju.

Lai gan ieguvuši attīstītāju uzticību, viņi atzīst, ka Latvijā trūkst darba vides kultūras un nozarē pieklibo savstarpējā komunikācija un pat vīzija, kādu vēlamies redzēt un kur virzās Rīga.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums.

Jūs esat jaunās paaudzes arhitekti. Iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi!

Fricis Vilnis: Mums gribētos sevi asociēt ar zināmā mērā jaunās kultūras ieviesējiem, aizstāvjiem, varbūt pat pamatlicējiem, ja tā drīkst teikt. Kārlis savu galveno praksi ir ieguvis Šveicē, es - Nīderlandē. Abi strādājām lielos, starptautiskos birojos, kur ieguvām divas svarīgas lietas. Pirmais – izpratni, un mēs redzējām, kā strādā liels birojs, kas ir bāzes lietas, sākot no tā, ka ir svarīga biroja struktūra līdz pat mazākajām detaļām. Redzi, kā strādā liela struktūra, kas tajā ir efektīvs un kas mazāk. Iepriekš studējām un strādājām Latvijā, un uzreiz var redzēt, kā šeit pietrūkst, kādas lietas Latvijā būtu uzlabojamas, kā ārzemēs strādā lielie biroji, kuriem tradīcijas ir daudz senākas un izkoptākas. Brīdī, kad atgriezāmies Latvijā, skaidri zinājām, kādas tradīcijas un vērtības vēlamies ieviest mūsu jaunajā praksē.

Pirmssvētku laikā par dāvanām mēdzam domāt ne tikai ģimenes un draugu lokā, bet arī darba tirgus kontekstā. Arī darba devēji plāno saliedēšanās pasākumus, dāvanas, balles un “kaut ko jauku darbiniekiem” gada izskaņā. Visdrīzāk, ka gardumu grozs vai svecīte ar salaveci var neatrisināt to, kā darbinieks pie mums jūtas pārējo gadu, ja organizācija nedomā par darbinieku ilgtermiņā, nodrošinot iekļaujošu un vērtīgu labumu grozu, kas ne vienmēr nozīmē lielas prēmijas gada beigās.

Kā tika noskaidrots personāla atlases uzņēmuma ‘Morgan McKinley’ veiktajā globālajā pētījumā 2023. gadā – 43% uzņēmumu ir saskārušies ar grūtībām piesaistīt jaunus talantus, jo nav spējuši konkurēt atalgojuma un labumu grozu ziņā. Laikā, kad runājam par taupības pasākumiem, daļa darba devēju mēdz mesties pie labumu grozu samazināšanas darbiniekiem ar mērķi ietaupīt pēc iespējas vairāk, taču taupības laiks nav iemesls “nogriezt” labumus - tas drīzāk ir brīdis pārskatīt tā saturu, izvērtējot kuri labumi patiešām ir nozīmīgi darbiniekiem, ko mēs vēlamies ar to panākt un kā tas spoguļo mūsu organizācijas vērtības.

Pirms ķerties pie konkrētu labumu saraksta, priekšplānā vēlētos izvirzīt organizācijas definētās vērtības un labumu groza mērķi, uzdodot vairākus fundamentālus jautājumus – kāpēc mēs vispār ieguldām tajos labumos; ko mēs īstenībā cenšamies mainīt; kas ir tā uzvedība, kuru mēs vēlamies redzēt; ko mēs gribam patiešām panākt ar šiem labumiem un kas ir mūsu mērķis, izvēloties konkrētos labumus. Šie mērķi var būt daudz un ļoti dažādi, piemēram, darbinieku apmierinātība ar darba vidi, motivācija, iesaiste, darba sniegums, nostrādātais laiks organizācijā u.c. Bieži vien iespējams novērot, ka labumu sistēma tiek izmantota arī kā tāds ārējā tēla virzīšanas un veidošanas viena no komponentēm, kas arī nav mazsvarīgi. Raugoties uz šiem mērķiem, ir diezgan svarīgi, ka mēs saprotam, kas mums patiesi interesē kā organizācijai, balstoties mūsu vērtībās. Labumu grozs ir rīks, kas ir mūsu rokās, ar kuru mēs patiešām varam dizainēt uzvedības izmaiņas un panākt to, ko mēs gribam redzēt organizācijā vairāk vai mazāk.

Aizsardzības izdevumu paaugstināšanai Latvija izvēlējās uz laiku lielāku valsts parādu un izmaksu samazināšanu, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir paaugstināti nodokļi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Latvijai piesaistīto investīciju apjoms aug

Tēma

Izstājoties no 66 starptautiskajām organizācijām, ASV konsekventi īsteno Nacionālās drošības stratēģiju

Aktuāli

Betona ekonomika

Top 500

Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā – Latvijas Finieris

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

Tehnoloģijām ir jābūt cilvēcīgām un jāpalīdz cilvēkiem. Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns

Viedoklis

Būvnieku lieta – administratīvā tiesa nav linča tiesa. Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

Demogrāfija ir mūsu valsts galvenā ekonomiskā problēma nākotnē, un tā tieši ir atkarīga no dzīves dārdzības - pārtikas cenām, elektrības cenām un citiem faktoriem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns prof. Jānis Priede.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.februāra numurā lasi:

DB analītika

Apdrošināšanas apjoms pērn audzis par 4,5%

Tēma

Olu melanžs no Latvijas visā Eiropā, Āzijā un pat Jaunzēlandē

Melanža un olu pulvera eksportā Latvija konkurē ar Ķīnu, Indiju un Ukrainu

Aktuāli

Izmēram ir nozīme. Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas

Nodokļi

Sezonālās svārstības ietekmē nodokļu maksājumus

Top500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Latgalē – AS Latvijas Maiznieks

Grāmatvedība

Dzīve divu standartu ēnā. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa

Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

Latvijas ekonomikas mugurkauls ir pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 98% no visas valstī reģistrētās komercdarbības. Lai mazais bizness augtu un attīstītos, tam nepieciešams finansējums, ko sava riska profila vai izmēra dēļ šie uzņēmēji nereti nevar saņemt bankās. Šogad problēmai ir tapis risinājums – kreditēšanas uzņēmums Fidemio, kas apņēmies nodrošināt piekļuvi finansējumam mazajiem uzņēmējiem reģionos.

Par Fidemio plāniem un notiekošo tautsaimniecībā Dienas Bizness uzdeva jautājumus uzņēmuma dibinātājam un valdes loceklim Andrim Kezikam.

Kreditēšamas piedāvājumi nelieliem reģionāliem uzņēmumiem, lai arī retāk, bet ir atrodami. Pastāstiet par Fidemio, par piedāvājumu un ar ko tas atšķiras no tirgū jau atrodamā!

Fidemio ir šogad dibināts finanšu pakalpojumu sniedzējs, kura misija ir nodrošināt ātru, ērtu, saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstošu finansējumu Latvijas mikrouzņēmumiem, mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Citiem vārdiem sakot, mēs strādājam, lai palīdzētu uzņēmējiem īstenot savas ieceres, nodrošinot piekļuvi naudai brīdī, kad tā ir nepieciešama. Jau no idejas pašiem pirmsākumiem pieņēmām lēmumu fokusēties uz reģioniem, jo mūsu biznesam pēc būtības ir duāla daba – mēs noteikti vēlamies būt veiksmīgi un pelnoši, tomēr tikpat ļoti vēlamies veicināt iekļaujošu finanšu vidi Latvijā, kur mazajiem uzņēmējiem reģionos ir līdzvērtīgas iespējas ar vidēji lieliem un lieliem uzņēmumiem pilsētās. Arī pats nāku no Valmieras, tāpēc cenšos vairāk atbalstīt Latvijas reģionus.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

Eleving Group 2025. gadu noslēdza ar 250,1 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,5% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Savukārt neto peļņa pērn bija 29,1 miljons eiro. Arī šogad uzņēmums plāno divciparu izaugsmi, vienlaikus daudz mērķtiecīgāk audzējot tieši peļņas radītāju, intervijā Dienas Biznesam norāda Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Eleving Group vadītājs uzsver, ka šo gadu plāno noslēgt ar apgrozījuma pieaugumu par 26%, savukārt neto peļņas pieaugums pirms ārvalstu valūtas ietekmes plānots pat par 32% vairāk. Eleving Group vadība šim gadam ir izvirzījusi uzņēmuma vēsturē ambiciozākos mērķus un ir pārliecināta, ka tos sekmīgi sasniegs.

Pērn, sniedzot interviju Dienas Biznesam, jūs stāstījāt par Eleving Group obligāciju emisijas plāniem, tādēļ šoreiz vairāk pievērsīsimies biznesa rezultātiem. Kā noslēdzāt 2025. gadu, un kādi ir plāni šim gadam?

Pirmkārt, vēlos teikt, ka esam apmierināti ar aizvadītā gada rezultātiem. Tie pilnībā atbilst uzņēmuma vidējā termiņa attīstības stratēģijai. Jau pirms obligāciju emisijas mums bija pilnīgi skaidrs, ka strādāsim uz biznesa izaugsmi. 2025. gads bija gads, kad spējām parādīt, ka uzņēmuma darbības rādītāji var augt divciparu skaitļos. Tas nav vienkārši, ja tas jāatkārto gadu no gada, bet arī pērn mēs to sekmīgi izdarījām.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, - tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.