Quantcast

Jaunākais izdevums

Valstij vajadzētu apmaksāt mākslīgās apaugļošanas procedūras, laikrakstam Diena sacījis demogrāfs Ilmārs Mežs.

«Ja tie būtu, piemēram, divi procenti no visiem piedzimušajiem, tas Latvijas situācijā ir būtiski. Tas, protams, neatrisinātu visas demogrāfiskās situācijas problēmas, tāpat kā pensijas palielināšana par 10 latiem neradītu labklājību, bet tas mums būtu liels, labs solis,» teicis demogrāfs.

I.Mežs stāstījis, ka viņam ir pazīstams jauns pāris, kuri jau ir gatavi doties pastrādāt un dzīvot, piemēram, uz Igauniju, kur apmaksā mākslīgās apaugļošanas procedūras. «Turklāt, ja skatās, cik naudas viens cilvēks ienes valstij, tad redzams, ka tas ir nesalīdzināmi vairāk nekā tas viens divi tūkstoši, kas ieguldīti viņa radīšanā. Turklāt vēl noteikti jāņem vērā, ka šie ir ļoti gaidīti bērni,» uzskata I.Mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

«Pilsoņu karš» Aizkrauklē - māmiņas pret pensionāriem

Dienas Bizness, 09.08.2013

MUMS VAJAG MIERU! “Bērni trokšņos un neļaus mums gulēt, šūpoles vajag aizvākt!” žestikulējot gan ar rokām, gan spieķi, pašvaldības izpilddirektoram Eināram Zēbergam (otrais no labās) un projekta autoram Edvīnam Tolmanim (no labās) pieprasa pensionāru grupa.

Foto avots: Staburags

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta Babītes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes (PII) Saimīte piebūve, kas no 1. septembra nodrošinās divas papildu grupas 40 Babītes novada divgadniekiem, informē Babītes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Drozdova-Auzāne.

Jaunās piebūves projekta autors ir VV Projekts, kas projektēja arī 2009. gadā ekspluatācijā nodoto PII Saimīte piebūvi. Savukārt būvdarbu veikšanai konkursa kārtībā tika izvēlēta pilnsabiedrība O.C.K. un Būvalts R.

Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā PII Saimīte uzņemto bērnu skaits ir divkāršojies. 2005. gadā PII Saimīte mācījās 146 bērni, bet 2015. gada 1. septembrī, kad durvis vērs jaunais korpuss, audzēkņu skaits būs sasniedzis 296 (2014.gada 1. septembrī mācības 12 grupās uzsāka 256 bērni).

Kā stāsta Babītes novada pašvaldības izglītības darba speciāliste Elga Jonina, jaunajā mācību gadā trīs Babītes novada pašvaldības PII tiks uzņemti kopumā 108 bērni (Babītes PII – 15, PII Saimīte - 86, Salas sākumskolā – septiņi bērni). Neskatoties uz PII Saimīte paplašināšanos, pašvaldības PII rindā reģistrētie 66 bērni, (tie, kuri 1. septembrī būs sasnieguši pusotra gada vecumu) šogad netiks uzņemti, līdz ar to vecāki tiek aicināti saviem bērniem izvēlēties mācības kādā no trīs novada privātajām PII vai kaimiņnovados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesībsargs rosina valdību likvidēt bērnunamus

LETA, 20.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsarga birojs rosina valdību likvidēt bērnunamus, norādot, ka tādi eksistē tikai kara gadījumos.

Tiesībsarga biroja vecākais jurists Arvīds Dravnieks šodien valdības sēdē, kurā skatīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto atbildes vēstuli birojam par bērna tiesībām augt ģimenē, uzsvēra, ka ir īstais brīdis izstrādāt bērnunamu likvidēšanas plānu.

Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (V) atgādināja, ka šādu programmu pirms vairākiem gadiem mēģinājis ieviest politiķis Ainārs Šlesers, taču saistībā ar šo jautājumu ir jāņem vērā virkne faktoru. Labklājības ministrija pie tiem strādājot. Viņa lūdza nesasteigt šādu radikālu paziņojumu pieņemšanu un solīja problēmu risināt. Viņķele atzina, ka pašvaldības esot vairāk ieinteresētas bērnu ievietot bērnunamā nekā maksāt audžuģimenei, jo tā esot lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas bērniem, kas zaudējuši karā tēvu, Latvijā tiek sniegta emocionālā rehabilitācija, otrdien raksta laikraksts Diena.

Jau otrā Ukrainas bērnu grupa iziet divu nedēļu ilgu rehabilitācijas kursu Latvijā. Šajā grupā lielākā daļa bērnu karā ir zaudējusi tēvu. Kaut gan, satiekoties ar Dienu, viņi ir dzīvespriecīgi un runātīgi, kara šausmas var manīt viņu rokdarbos. Bērni zīmē un no plastilīna veido nožogojumus, reizēm sarunās ar speciālistiem viņi atklāj asinsstindzinošus fragmentus no piedzīvotā. Ukraina viņiem ir tik dziļi sirdī, ka pat rokasnaudu, kas tiek piešķirta ikdienas tēriņiem, viņi krāj, lai vestu uz dzimteni.

Diena devās uz Sociālās integrācijas valsts aģentūru (SIVA) bērnus apciemot - nevis, lai «ielīstu dvēselē», bet gan vienkārši parunātos par iespaidiem šeit, Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Atklāta vēstule Izglītības un zinātnes ministrijai: Negribu, lai maniem bērniem nozog gadu no bērnības!

Evija Smane, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu Valkas pagasta amatierteātra vadītāja un šova Lauku sēta dalībniece, esmu ne tikai aktīva, jauna sieviete, bet arī māmiņa četrus gadus vecajai Katei un sešus gadus vecajam Emīlam Dāvim. Esmu viena no tām māmiņām, kas ir sašutušas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā – obligāto pamatizglītību no sešu gadu vecuma.

Mans dēls ir tajā vecumā, kad saskaņā ar jaunajām IZM idejām, viņam būtu jāsāk iet skolā. Zēns ir aktīvs, komunikabls, bērnudārzā apguvis dažādas iemaņas un prasmes, taču tas nenozīmē, ka es būtu ar mieru sūtīt viņu uz skolu jau tagad. Jā, attīstības ziņā viņš varētu uzsākt pamatizglītības apguvi, taču, manuprāt, tas viņam nozagtu gadu bērnības. Kāpēc steidzināt bērnus pieaugt? Kāpēc atņemt gadu no skaistākā laika dzīvē, kad viņi iegūst daudz skaistas un mīļas atmiņas?

Redzot, kā mani bērni bauda bērnību – pikojas, spēlējam, ar prieku iet uz bērnudārzu un piedalās dažādās rotaļās kopā ar citiem, mani pārņem aizvien lielāka neizpratne un sašutums par IZM plānoto reformu. Bērni ir pilnvērtīgi nodarbināti no rīta līdz vakaram, viņi ir drošībā un pieskatīti, uz bērnudārzu un no bērnudārza pavada kāds no vecākiem. Sākumskolā stundas norit līdz pusdienas laikam, pēc tam bērnam patstāvīgi ir jādodas mājās, jābūt tur līdz vakaram, kamēr no darba atgriežas vecāki. Es nedomāju, ka sešgadnieks ir gatavs būtībā uzņemties pieauguša cilvēka pienākumus. Kādēļ mazam bērnam par gadu agrāk uzlikt šādus pienākumus, ja tajā pašā laikā var pavadīt laiku ar vienaudžiem kopā mācoties, rotaļājoties, guļot un dodoties pastaigās?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vasara nedrīkst vairot nevienlīdzību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls The Economist vienā no saviem pēdējiem numuriem publicējis rakstu, kurā eksperti pārliecinoši argumentē, ka garie vasaras brīvlaiki palielina nevienlīdzību un īpaši slikti ietekmē bērnus no nabadzīgām ģimenēm. Jāteic, ka šādi raksti ar apskaužamu regularitāti parādās dažādos ārvalstos medijos, par to ir veikti arī pētījumi. Latvijā ir viens no garākajiem vasaras brīvlaikiem – pilni trīs mēneši. Mazāku bērnu gadījumā tās noteikti ir galvassāpes vecākiem, jo ne visi var dabūt atvaļinājumu vasarā, turklāt uz pilnu mēnesi. Taču arī lielāku bērnu un pusaudžu jēgpilna nodarbināšana trīs mēnešu garumā daudzām ģimenēm ir izaicinājums.

Un lielākie cietēji ir bērni no mazturīgām ģimenēm, kuras nevar atļauties nedz visas kopā ceļot, nedz palaist bērnus uz vasaras nometnēm. Līdz ar to rodas situācija, ka labāk situēto vecāku bērni vasaras brīvlaiku izmanto ne tikai atpūtai, bet arī intelektuālai attīstībai, piemēram, dodoties ceļojumos, valodas apguves vai citās nometnēs. Savukārt pārējie bērni trīs mēnešus pavada savā vaļā, «strīķējot» ielas, ja dzīvo pilsētās, vai blandoties pa āru laukos.

Domāju, par to noteikti būtu vajadzīga diskusija sabiedrībā, uzklausot arī tos vecākus, kuriem nav lauku māju, kur aizvest bērnu, un simts eiro nometnei ir neaizsniedzams sapnis.

Skolas vecums ir laiks, kad bērni un jaunieši visaktīvāk uzsūc visu jauno un aktīvi apgūst zināšanas. Tas rada jautājumu, cik mērķtiecīgi ir trīs mēnešus šos jaunos, aktīvos «sūklīšus» atstāt savā vaļā bez mērķtiecīgām intelektuālām nodarbēm? Lai skraidītu pa lauku, peldētu, dauzītos un darītu citas tikpat jaukas aktivitātes, bez kurām nav iedomājami skolas gadi, noteikti nav nepieciešami trīs mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Marija Činikailo grūtniecības atvaļinājumā, kopš apprecējās ar bērnu tēvu, ir gadu no gada. I nedomā apstāties, teic - ja Dievs būs lēmis, būs vairāk,» raksta laikraksts Diena, stāstot par Daugavpilī dzīvojošo ģimeni, kurā aug 17 bērni.

«Nevienu mirkli neesmu jutusi bezcerību – nav bijis tā, ka bērniem nav maizes vakariņām. Ģimenei kļūstot kuplākai, pieaug arī rocība. Kur tā rodas, es nezinu, bet saldējumu bērni ēd daudz biežāk nekā tad, kad bija tikai trīs. Protams, sākumā māja nebija tik liela. Tai bija tikai viens stāvs, vajadzēja dzīvot šaurībā, bet vēlāk vīrs ar dēliem uzcēla otro stāvu. Nu vecākajiem bērniem ir katram sava istaba. Zinu, kad pienāks laiks, arī mazākajiem būs sava telpa. Es nemēdzu par lietām sūkstīties pirms laika, jo, kad pienāk īstais brīdis, viss sakārtojas kā nākas. Paļaujos uz Dievu, un vienmēr esmu guvusi gan materiālo, gan emocionālo atbalstu brīžos, kad man vajag,» stāstījusi 40 gadus vecā M. Činikailo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta šā gada 3. oktobra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, lai paplašinātu Altum īstenotās mājokļu garantiju programmas mērķauditoriju, sniedzot iespēju Latvijā noturēt un piesaistīt augstas kvalifikācijas speciālistus. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai; plānots, ka tie stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Šobrīd Altum garantijas nekustamā īpašuma iegādei var saņemt ģimenes, kurās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Līdz ar izstrādātajiem grozījumiem rosināts paplašināt mājokļu garantiju programmas mērķagrupu:

- ar personām, kuras ieguvušas profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu,

- un ar personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, ietverot nosacījumu, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu.

Šobrīd ir secināts, ka lielākais īpatsvars personu, kurām nepieciešams atbalsts mājokļa iegādei, ir personas līdz 35 gadiem, kuru rīcībā ir nelieli finanšu uzkrājumi, kas var būt nepietiekami, lai iegūtu savā īpašumā vajadzībām un finanšu līdzekļiem atbilstošu mājokli. Atbalsta nosacījumi mājokļa iegādē ir jāskata kontekstā ne vien ar sociālo pamatvajadzību nodrošināšanu un iekļaušanos sabiedrībā, bet arī ar valsts ekonomisko izaugsmi, veicinot kvalificēta darbaspēka izaugsmi un piesaisti reģioniem, tādā veidā uzlabojot Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pie Saldus apvedceļa izveido lielāko iekštelpu atrakciju parku Kurzemē

Monta Glumane, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrakciju parks "Happy Kids" pie Saldus apvedceļa radījis vietu, kur svinēt bērnu ballītes un citus svētkus.

SIA "Grand M" dibināts 2012.gadā un sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar banketu organizēšanu un ēdināšanu. Savukārt 2018.gada novembrī tika atvērta pirmā, 70 kvadrātmetru liela rotaļu istaba. "Šobrīd mums ir lielākais iekštelpu atrakciju parks Kurzemē, aizņemot 600 kvadrātmetrus lielu telpu. Tieši šajā nozarē esam nedaudz ilgāk par gadu," stāsta SIA "Grand M" valdes locekle Madara Bobkova.

Sākotnēji uzņēmējiem bija iecere piedāvāt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu vecākiem, kuru atvasēm nav tikusi vieta bērnudārzā. "Mūsu ģimenē aug divi bērni, tāpēc saskārāmies ar to, ka nav iespējas īslaicīgi veikt darbus bez mazajiem. Viens no variantiem, ko vecāki šobrīd labprāt izmanto, ir darīt savu darbu mūsu telpās, kamēr bērni spēlējas. Bērni ir vecāku redzeslokā un aizņemti ar rotaļām," stāsta M.Bobkova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vairākas privātskolas var beigt pastāvēt

Privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītā gada izskaņā pēc publiskajā telpā izskanējušās kritikas politiķi solīja privātskolām skolēnu minimālā skaita kritērijus nepiemērot, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar privātskolu direktoriem, ministrijas vadība šādu solījumu vairs nepieminēja.

Tikpat neskaidrs palika arī jautājums, vai skolas tiks mērītas pēc kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem, un kādi būs kritēriji. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija beidzot aicinājusi uz sarunu arī "privātos" un cerams, ka viss vēl nav izlemts un dialogs ir iespējams.

Noteikto slieksni pārsniedz tikai daži

Jautājums par līdzfinansējuma piešķiršanu privātskolām, kā slieksni nosakot konkrētu skolēnu skaitu, ticis apspriests jau vairākus mēnešus. Ja sākotnēji tika runāts tikai par vidusskolu līmeni, tad šobrīd rodas sajūta, ka finansējums tiks pārtraukts visā posmā no 1. līdz 12. klasei, ja skolā nebūs vismaz 350 skolēnu.

Tā kā privātās izglītības iestādes tiek dibinātas ar mērķi nodrošināt personisku pieeju katram skolēnam, īstenojot arī iekļaujošu izglītību, šāds skolēnu skaits nav gandrīz nevienai privātskolai, izņemot izglītības iestādes, kas īsteno tālmācību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No skolotāja par uzņēmēju - izveido Laboratorium Zinātnes skolu

Natālija Poriete, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mazais bizness: vienīgais privātais bērnudārzs Vecrīgā izaudzis divtik liels

Anda Asere, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Vakaros kļūst par spāņiem

Anda Asere, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bērni nedzimst, jo tos negribam

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde ir nākusi klajā ar satraucošu un visnotaļ nepatīkamu ziņu – dzimstības samazinājums turpinās. 2017. gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016. gadā, liecina provizoriskie dati. Arī 2018. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs.

No šīs ziņas ir atvedināmi pāris secinājumi. Vispirms jau ir apstiprinājies tas, par ko brīdināja daudzi eksperti, - pabalstu palielināšana, kas viena politiskā spēka dēļ ieguva demogrāfijas ultimāta aprises, izskatās, ka nav devusi un visticamāk arī nedos cerētos rezultātos. Jo neba naudas dēļ kāds vēlas bērnus.

Savukārt, ja runā par atbalstu jaunajiem vecākiem, tad viņi domā daudz konceptuālāk nekā pabalstu palielinātāji, jo bērnu kopšanas pabalsts atdevi dod pusotru gadu, taču vecāki savu dzīvi plāno ilgtermiņā. Atļaušos apgalvot, ka viņus vairāk interesē bērniem un ģimenei draudzīga infrastruktūra un pakalpojumi, nevis īstermiņa finanšu piešprices. Ne mazāk svarīgs ir pieejama mājokļa jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Robo Hub dibinātāja Felicita Zatlere-Kotāne stāsta par sava biznesa uzsākšanas pieredzi

Programmēšana, algoritmi, tehnoloģijas – tā ir mūsu nākotne. Lai bērni saprastu, kā tas viss strādā, lai viņiem izskaidrotu tehnoloģiju uzbūvi, mums pašiem ne vienmēr ir pietiekama izpratne.

Man ir trīs bērni, un viņiem ļoti patīk lego, patīk konstruēt. Mums bija iespēja būt Ukrainā, kur mēs apmeklējām robotikas pulciņu. Tas bija vienīgais pulciņš, kuru mani bērni gaidīja kā saldo ēdienu. Atbraucot uz Latviju, meklējām kaut ko līdzīgu. Neatradām un tā dzima pirmā doma, ka arī Latvijā bērni ir pelnījuši šādu iespēju.

Sākumā mēs krājām pieredzi – apbraucām vairākas kaimiņvalstis, skatījāmies, mācījāmies, kā citi ir iekārtojuši, izveidojuši robotiku, kā viņi pasniedz. Mūsu trumpis bija izglītotie bērni un vecāki, kas mūs virzīja pareizā virzienā, jo sākotnējā programma izrādījās par vieglu. Sapratām, ka varam un vajag dot vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: StudijāOmnes visi var dziedāt

Inita Šteinberga, speciāli DB, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Bērnus no sēdēšanas pie datora atraus ar kapoeiras mācībām

Anda Asere, 12.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kids Capoeira Academy dibinātāji izvēlas mācīt kapoeiru bērniem - auditorijai, ar ko jāstrādā īpaši uzmanīgi un rūpīgi.

Kapoeira ir Brazīlijas cīņas māksla, kas apvieno mākslu, deju, akrobātiku, mūziku un cīņas elementus. Kids Capoeira Academy (biedrība Capoeira Latvia) izveidotāji Jeļena Gaikeviča un Dmitrijs Rassohins ar to nodarbojas jau gandrīz desmit gadus un laika gaitā pamanīja, ka reti kurš kapoeiras treneris strādā ar bērniem. Vadīt nodarbības jaunajai paaudzei nav viegli, taču teju trīs gadu Jeļena un Dmitrijs to dara.

Ar pieaugušajiem viss ir diezgan vienkārši – viņi izvēlas, kādas nodarbības apmeklēt, un paši par to maksā. «Pieaugušie ir vairāk motivēti, bērniem visu laiku jāmaina uzdevumi, lai viņiem būtu interese,» saka Dmitrijs. Parasti daudzi aiziet uz pirmo nodarbību, kādu laiku darbojas, bet pēc tam interese apsīkst. Liela daļa bērnu, kuri pirms trim gadiem ar kapoeiru sāka nodarboties pie Dmitrija un Jeļenas, dara to vēl joprojām. Viņa domā – tik daudzi turpina tāpēc, ka kapoeirā katrs cilvēks var sevi atrast – ir bērni, kam patīk dejot, citus piesaista akrobātika, mūzika vai cīņas elementi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paplašinās daudzbērnu ģimeņu definīciju

Dienas Bizness, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 17.martā, vienojās paplašināt daudzbērnu ģimeņu definīciju, nosakot, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir trīs vai vairāki bērni līdz 24 gadiem, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni , kamēr viņi iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību.

Tādējādi daudzbērnu ģimenēm būs nodrošināta iespēja ilgstošāk saņemt jau patlaban esošos un no jauna izveidotos atbalsta pasākumus, uzlabojot to mājsaimniecību budžetu un mazinot pakļaušanu augstajam nabadzības riskam.

Šādas izmaiņas veiktas, jo patlaban normatīvajos aktos pastāv nevienlīdzīga attieksme pret ģimenēm ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm. Piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad viņš ir pārtraucis studijas. Arī pilngadību sasniegušam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam tiek saglabātas tiesības uz neizmantotām sociālajām garantijām līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Oficiāli esmu bezdarbnieks, bet bezdarbnieka pabalstu nesaņemu. Bet, ja nopietni, tad 14 gadus esmu bijis aktīvajā politikā, tāpēc pašlaik vairāk laika izmantoju, lai būtu kopā ar ģimeni,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekspolitiķis Ainārs Šlesers.

«Man ir mazi bērni, mazākajam ir deviņi mēneši. Tagad man ir laiks redzēt, kā bērns sāk rāpot, staigāt, kā parādās pirmie zobi, nevis, kā tas bija iepriekš, kad no rīta, kad bērni pamostas, tēvs jau ir projām, vakarā tēvs ir atpakaļ, kad bērni jau guļ.

Šopavasar plānoju pievērsties uzņēmējdarbībai, tā būs saistīta ar investīciju piesaistīšanu, ar dažādiem projektiem. Investīcijas nāks gan no Austrumiem, gan Rietumiem,» viņš atklājis.

Runājot par krievu valodu Latvijā, Šlesers stāstījis: «Bērniem jāzina vismaz trīs valodas. Latviešu, krievu un angļu ir trīs tās, kurām jābūt obligāti zināmām. Bet notiek tas, ka krievvalodīgie bērni mācās bilingvāli, pabeidzot vidusskolu, viņi zina gan latviešu, gan krievu, gan arī angļu valodu, turpretī daudzi latvieši nezina krievu valodu. Un tad, kad viņi nonāks līdz darba tirgum, viņi nebūs tik konkurētspējīgi salīdzinājumā ar krieviem, kuriem mēs tagad kaut ko spiežam. Ja skatāmies uz pensionāriem, tad tur neko nevar darīt, ja septiņdesmitgadīgs cilvēks nezina valodu – tā ir viņa problēma, nedomāsim par to. Bet par bērniem gan – viņiem jāzina trīs valodas. Nemācot krievu valodu, latviešu bāleliņi būs nodrošinājuši saviem bērniem iespēju strādāt valsts pārvaldē, būt par birokrātiem, bet krievu bērni taisīs biznesu un pratīs darboties starp Austrumiem un Rietumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Reuters fotogrāfs: ceru, ka tūristi, kurus vilina Filipīnu valdība, neredzēs to, ko es

Lelde Petrāne, 08.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kad es izlasīju rakstu vietējā laikrakstā par to, ka filipīniešu ģimeņu, kuras dzīvo badā, skaits pieaudzis no 4,3 miljoniem līdz 4,5 miljoniem, es piezvanīju paziņām graustu rajonā Tondo, Manilā,» savā blogā raksta fotoaģentūras Reuters fotogrāfs Bobijs Ranoko.

«Man teica, ka pēcpusdienā norisināsies ēdināšanas programma bērniem, ko sponsorē Dienvidkorejas misionāri. Kad es ierados, es biju pārsteigts, redzot simtiem bērnu, kuri pulcējas ārpus misionāru mājas, gaidot bezmaksas maltīti.

Es šim tematam esmu pieskāries vairākas reizes, bet, redzot tik daudz badā esošu bērnu, no kuriem lielākā daļa bija basām kājām un netīri, manī radās ļoti daudz emociju,» viņš raksta un turpina: «Kad ieradās vīrietis, kurš izsniedz pārtikas žetonus, bērni steidzās un cīnījās, lai tos iegūtu. Es pamanīju meiteni, kura šīs cīņas laikā uz muguras nesa savu brālīti.»

Komentāri

Pievienot komentāru