Būve

Demontāžai un teritorijas labiekārtošanai Grenctālē ieplānota prāva summa

Dienas Bizness, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Valdība atbalstījusi Bauskas novada Grenctāles robežkontroles punktā vairāku būvju demontāžu. Paredzēts nojaukt arī vairākas būves Rucavas muitas punktā. Tas tiks darīts, lai izpildītu ES noteiktā Šengenas līguma prasības. Tādēļ nepieciešams likvidēt šķēršļus netraucētai satiksmes plūsmai uz autoceļiem robežas šķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Abi minētie objekti atrodas Iekšlietu ministrijas valdījumā. Ministrijas Administratīvā departamenta sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš skaidrojis, ka Grenctālē netiks nojauktas lielās robežkontroles punkta ēkas.

Demontēti tiks šķēršļi, kas traucē ērtu un drošu braukšanu. Paredzēts novākt drošības saliņas, nefunkcionālas ceļa zīmes un to nesošos balstus. Tiks demontēts arī ceļa malā novietotais, bet neizmantotais pārvietojamais modulis, arī novērošanas tornis. Plānots ceļa labajā malā (virzienā no Rīgas) uzstādīt žogu vai drošības barjeras gar bijušo robežkontroles punktu. Tas novērstu cilvēku pēkšņu parādīšanos uz ceļa. Bijušā robežkontroles punkta zonā vadītājiem vairs nevajadzēs samazināt braukšanas ātrumu.

Būvju demontāžai un teritorijas labiekārtošanai Grenctālē ieplānota prāva summa – nepilni 50 tūkstoši eiro, norāda Bauskas Dzīve. Demontēt būves un labiekārtot apkārtni paredzēts līdz šā gada decembrim.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks Bauskas Dzīvei atzinīgi izteicies par infrastruktūras sakārtošanu Grenctālē. Viņš tomēr uzskata, ka būtu jādomā par pielietojumu kapitāli izbūvētajām, bet nu jau vairākus gadus neizmantotajām ēkām. Pašvaldībai savu funkciju nodrošināšanai šīs būves nav nepieciešamas. Taču privātstruktūras tās varētu izmantot, piemēram, noliktavai, loģistikas parkam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» 2017. gadu noslēdz ar astoņu «zaļāku» bāzes staciju izbūvi, kuras lielāko daļu nepieciešamās jaudas iegūst no saules un vēja enerģijas, informē uzņēmumā.

Pirmo bāzes staciju, kas darbojas ar alternatīvo enerģiju, «Tele2» ieviesa Grenctālē pirms diviem gadiem. Šogad ar saules paneļiem aprīkotas vēl septiņas bāzes stacijas.

Trīs no astoņām «Tele2» zaļajām bāzes stacijām tiek aprīkotas ar saules paneļiem, kuru izvietošanai operators izvēlējās inovatīvu paņēmienu, uzliekot tās uz paša torņa konstrukcijas. Šāds risinājums ļauj efektīvi izmantot bāzes staciju infrastruktūru un atstāt brīvu zemes gabalu pie bāzes stacijas. Savukārt bāzes stacija Grenctālē ir aprīkota gan ar saules paneļiem, gan ar vēja ģeneratoru, tādējādi saražojot divreiz vairāk enerģijas. Alternatīvie enerģijas avoti katrai bāzes stacijai sasniedz jaudu līdz pat 3,6 kW, kopā izstrādājot vairāk nekā 20 kilovatus stundā (kWh).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grenctālē, bijušajā robežkontroles ēkā, pēc kāda laika, iespējams, varēs nobaudīt kafiju, iepirkties veikalā, kā arī iepildīt automobilī degvielu. Uz to ļauj cerēt ēku jauno saimnieku solījumi, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Valstij piederošais Bauskas novada Brunavas pagastā esošais Grenctāles robežkontroles punkts ilgtermiņa nomā uz 12 gadiem nodots SIA «East-West Tranzit». Šī firma pazīstama ar preču zīmi «Latvijas Nafta». Uzņēmums ēkas Grenctāles robežkontroles punktā nomā, izsolē piedāvājot augstāko cenu. Tajās iecerēts izbūvēt degvielas uzpildes staciju, iekārtot veikalu, kafejnīcu, autostāvvietu un automazgātavu.

Firmas pārstāvis Mārtiņš Riemeris portālam paskaidroja, ka darbus Grenctālē sāks, līdzko saņems nepieciešamās atļaujas no Būvvaldes. Atzinīgi šo ieceri vērtē Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks. Pašvaldībai šīs ēkas savu funkciju pildīšanai nav nepieciešamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

SM Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanai atsavinās zemi par teju 80 000 eiro

LETA, 06.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš īstenošanai atsavinās nekustamos īpašumus teju 80 000 eiro vērtībā, šodien lēma valdība.

SM par 2816 eiro atpirks nekustamu īpašumu Staņķi C, kas sastāv no zemes vienības 0,02 hektāru platībā, zemes vienības 0,06 hektāru platībā un īpašuma Staņķi.

Tāpat paredzēts par 3855 eiro atpirkt īpašumu Šmiti C, kas sastāv no zemes vienības 0,0042 hektāru platībā, zemes vienības 0,1082 hektāru platībā un īpašuma Šmiti.

Plānots arī par 7913 eiro atsavināt nekustamā īpašuma Circeņi daļu, kas sastāv no zemes vienības 0,2229 hektāru platībā, un par 8502 eiro nekustamo īpašumu Lustes, kas sastāv no zemes vienības 0,2538 hektāru platībā.

Tāpat SM tērēs 41 889 eiro, lai atsavinātu nekustamā īpašuma Vecgaņģi-3 zemes vienību 0,86 hektāru platībā, un 6131 eiro, lai atsavinātu nekustamo īpašumu Mežvidi C, kas sastāv no zemes vienības 0,1522 hektāru platībā, zemes vienības 0,0071 hektāru platībā un īpašuma Mežvidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobusi un vieglie automobiļi cits pēc cita no šosejas A7 iegriežas Grenctālē un piestāj pie vietējā kultūras nama. Spēkratiem galvenokārt ir Somijas, Igaunijas, Lietuvas valsts numuru zīmes. Kultūras namā atbraucēji nedodas meklēt bibliotēku un nepēta koncertu afišas. Viņi meklē ieeju alkohola tirgotavā. Drīz vien atbraucēji nāk laukā, stumjot iepirkumu ratus. Tajos saiņi ar degvīna, alus pudelēm, skārdenēm, greznas konjaka, viskija kastes. Tāds skats, iespējams, pēc kāda laika varētu pavērties Grenctālē, raksta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka apstiprinājusi, ka pašvaldībā vērsies uzņēmējs no Igaunijas. Viņš paudis vēlmi izvērst biznesu un kā vienu no iespējamajām ēkām noskatījis Grenctāles kultūras namu. Uzņēmējs nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, viņam Latvijā pieder veikali Valkā, Ainažos.

Uzņēmējs izteicis vēlmi nomāt Grenctāles kultūras namu. Veikala vajadzībām viņš iecerējis izmantot lielo zāli. Savukārt tai līdzās esošā mazā zāle, bibliotēka, doktorāts varēs darboties kā līdz šim. Uzņēmējs gatavs ieguldīt naudu, lai sakārtotu jumtu. Līdz ar lielās zāles pārbūvi viņš sakoptu ēkas apkārtni šosejas pusē. Tur varētu izveidot stāvlaukumu, atsevišķu ieeju tirgotavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbalsta Ķekavas apvedceļa PPP projektu

Dienas Bizness, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) Ķekavas apvedceļa posma rekonstrukciju plānots īstenot kā publiskās – privātās partnerības (PPP) projektu, otrdien konceptuāli atbalstījusi valdība, vērtējot Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu, informē SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Projekta finansiālie aspekti tiks vērtēti jauno politikas iniciatīvu nākamajam gadam ietvaros.

Ministra norāda, ka projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 17 km garumā, padarot lielāko daļu šī ceļa posma par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Tādā veidā ievērojami tiks uzlabota satiksmes drošība un samazināts ceļu satiksmes negadījumu risks, kā arī, palielinot ceļa caurlaidi, tiks ietaupīts autovadītāju laiks

Pašlaik tiek prognozēts projekta ieviešanu uzsākt 2018.gadā.

SM skaidro, ka valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī. Autoceļš E67/A7 ietilpst Eiropas komunikāciju tīklā TEN-T un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā nākotnē, iespējams, Grenctāles un Ainažu robežkontroles punkti no grausta pārvērtīsies par vietu, kas tīkama acīm, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau atkal uzvirmojušas runas par to robežkontroles punktu stāvokli, kuri pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai joprojām ir neizmantoti un aizauguši ar krūmiem. Jāatgādina, ka 2009. gada sākumā valdība lēma, ka ir pārdodami izsolē tie robežkontroles punkti, kas nav nepieciešami Valsts robežsardzei, ne arī citām valsts iestādēm. Deputāti atzīst, ka bijušie Ainažu un Grenctāles robežkontroles punkti ir nožēlojami kā cauras bikses. Tomēr, šobrīd ir pavīdējis saules stars starp mākoņiem un, iespējams, jau tuvāko gadu laikā šie divi robežkontroles punkti vilinās garām braucējus uz tasi kafijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Cointer Concesiones apstrīdēs Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" ("Cointer") plāno izmantot likumā paredzētās tiesības un apstrīdēt Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), informēja "Conter" pārstāvji.

"Šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs lūgsim tos pārbaudīt IUB," pauda "Cointer" pārstāvji, vienlaikus norādot, ka "Cointer" nav pretenziju pret Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas valsts ceļi" un iepirkuma komisiju, bet jautājumi ir saistīti ar konkursā par uzvarētāju atzītās personu apvienības "Kekava ABT" piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Azvi Grupai", kurā ietilpst "Cointer", ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, būtiska pieredze publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos visā pasaulē un uzņēmuma projektu portfelis pārsniedz trīs miljardus eiro, un šis iepirkums bija viens no pirmajiem soļiem, lai ienāktu Baltijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsāks publiskās un privātās partnerības procedūru Ķekavas apvedceļa izbūves projekta īstenošanai

Lelde Petrāne, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1.martā, valdībā apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu Ķekavas apvedceļa izbūves projektam, informē Satiksmes ministrija.

Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga – Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī, kurš šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavu. Autoceļš E67/A7 ietilpst TEN-T tīklā, turklāt pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta 3. būvdarbu kārtas pabeigšanas 2013. gadā satiksmes intensitāte uz attiecīgā ceļa posma ir palielinājusies. Esošā satiksmes intensitāte ir ne tikai sasniegusi esošā ceļa kritisko robežu, bet arī trīskārši pārsniedz esošajam ceļam atbilstošo smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī

LETA, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma noslēgšanas, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Pēc viņa sacītā, nākamais darba posms būs projekta finanšu noslēgums.

Pirmais ceļš par privātu naudu būs 

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo...

"Kā ierasts PPP projektā, mēs strādājam pie turpmākajiem posmiem, kas seko pēc izvēlētā pretendenta noteikšanas - tie ir atbalsts finansētājiem, lai tie veiktu apstiprinošu padziļināto izpēti un finanšu dokumentu izstrādi, balstoties uz mūsu labāko un galīgo piedāvājumu," stāstīja Karijs, skaidrojot, ka, balstoties uz TIIC pieredzi, šie darba posmi prasa ļoti labu procesa organizāciju un uzticēšanos starp privāto partneri un finansētājiem, kā arī visu pušu apņemšanos sadarboties un panākt veiksmīgu PPP līguma un finansēšanas līgumu noslēgšanu.

Karijs pauda, ka lielākā plānošanas daļa jau ir pabeigta, jo iepirkuma piedāvājums ietvēra ļoti plašu plānošanas dokumentu kopumu, tostarp projekta, būvniecības un uzturēšanas plānus, kā arī finanšu modeli.

Daļu valsts galveno autoceļu pārbūvēs par četrjoslu ātrgaitas ceļiem 

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno...

"Atbilstoši šiem plāniem, būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc PPP līguma noslēgšanas," stāstīja Karijs.

Kā paredz konkursa noteikumi, projekts tiks dalīts divos posmos - būvniecības posmā, kas var ilgt līdz trīs gadiem, un 20 gadu ekspluatācijas posmā.

Karijs skaidroja, ka "Kekava ABT" piedāvājums paredz, ka būvniecības posms ilgs divus gadus un trīs mēnešus, skaitot no PPP un finansēšanas līguma noslēgšanas brīža. Šajā sākotnējā posmā konsorcija biedru veidotais uzņēmums, proti, privātais partneris, ar kuru publiskais partneris noslēgs PPP līgumu, veiks būvniecības darbus atbilstoši konkursa prasībām un iepirkuma piedāvājumam Šos darbus finansēs privātā partnera akcionāri un izraudzītie finansētāji. Paredzams, ka finansētāji būs Eiropas finanšu institūciju un institucionālo investoru grupa.

Publiskais partneris veiks pārbaudes un uzraudzīs procesu, lai gūtu pārliecību par atbilstību konkursa prasībām, likumdošanai un kompetento varasiestāžu norādēm. Izraudzītie kvalificētie tehniskie konsultanti, kas darbosies finansētāju uzdevumā, arī veiks šādus auditus visā būvniecības periodā.

Karijs skaidroja, ka pēc šī procesa publiskais partneris izdos un parakstīs pieejamības sertifikātu, kas ļaus privātajam partnerim atvērt Ķekavas apvedceļu lietotājiem. Publiskais partneris finansiāli nebūs iesaistīts būvniecības fāzē.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņām drošības saliņām krustojumos uz autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posmā no Bauskas līdz Grenctālei ir uzstādīts jauns aprīkojums, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Drošības saliņas šajā posmā tagad ir īpaši pamanāmas un aprīkotas ar sarkanbaltiem atstarojošajiem signālstabiņiem, kas ir izgatavoti no elastīga poliuretāna, kas arī trieciena rezultātā nedeformējas, bet atgriežas savā sākumstāvoklī.

Bauskas šoseja ir visnoslogotākā šoseja Latvijā ar intensīvu kravas transporta satiksmi, tāpēc tieši uz šīs šosejas ir uzlikts pirmais drošības saliņu aprīkojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai privātās un publiskās partnerības modelis (PPP), pēc kura tiks īstenota Ķekavas apvedceļa būvniecība, ir ļoti pievilcīgs, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Viņš skaidroja, ka dažādos Eiropas PPP ir atšķirības, taču kopumā var identificēt divus galvenos ieņēmumu mehānismus attiecībā uz ceļu projektiem. Pirmkārt, tie ir tīrie pieejamības maksājumi, kad publiskais partneris (nacionālā līmeņa valdība, pašvaldības u.c.) maksā privātajam partnerim par infrastruktūras pieejamību, kā tas ir Ķekavas apvedceļa gadījumā. Otrkārt, tie ir ieņēmumi, kas tiek pakļauti pieprasījuma riskam, ko savukārt iespējams sadalīt divās daļās: ceļa maksas ieņēmumi, ko tieši maksā lietotāji ik reizi, kad tiek izmantots ceļš; tā saucamā "ēnu" maksa, kad publiskais partneris maksā privātajam partnerim par katru automobili, kas izmanto ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A, turpinot tīkla paplašināšanu, atvēris degvielas uzpildes staciju (DUS) Rīgā, Tvaika ielā. Tajā tiks piedāvāti gan autoservisa pakalpojumi, gan autostāvvietas.

Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors, norāda, ka DUS Sarkandaugava uzņēmumam ir nozīmīga ar jaunu, līdz šim nebijušu auto pakalpojumu izveidi. «Esam pārpirkuši nekustamo īpašumu Tvaika ielā 3, kur vēsturiski atradusies degvielas uzpildes stacija,» jautāts par jaunās DUS attīstību, stāstīja J. Priedītis.

Stacijas attīstības 2. kārtā, kas noslēgsies šā gada nogalē, tiks atvērts VIRŠI-A zīmola auto aprūpes komplekss, kas sastāvēs no četrām automazgātavām un autoservisa. «Tā kā šajā nekustamajā īpašumā iepriekš īstenota darbība šajā jomā, esam veikuši pilotprojektu par auto aprūpes kompleksa izveidi. Izvērtējot kompleksa rezultātus un klientu atsauksmes pēc ilgāka laika perioda, varēsim plānot, vai īstenot līdzīgu projektu citās mūsu stacijās. Autoservisa pakalpojumus, kā arī auto mazgāšanas pakalpojumus nodrošinās mūsu uzņēmuma sadarbības partneris,» biznesa portālam db.lv skaidroja VIRŠI-A izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 10.augustā apstiprināja Satiksmes ministrijas iesniegto priekšlikumu izvērtēt iespēju Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērot publiskās un privātās partnerības modeli.

Sagaidāms, ka apvedceļš uzlabos satiksmes drošību, samazinās vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, uzlabojot dzīves kvalitāti Bauskas un Iecavas iedzīvotājiem.

"Ar šo valdības lēmumu mēs uzsākam ar reālu saturu piepildīt Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020-2040. Bauskas un Iecavas apvedceļu projekts būs svarīgs ieguvums gan Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitātei, gan ērtam, drošam un modernam Latvijas autoceļu savienojumam ar Eiropu. Valsts budžeta iespējas jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekamas, tāpēc mēs izvērtēsim iespēju šī ceļa posma pārbūvei piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kura sagatavošanā jau esam guvuši vērtīgu pieredzi, plānojot Ķekavas apvedceļu," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ

Sandra Dieziņa, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīzeļdegvielas piedevas "AdBlue" ražotājs SIA "CrossChem", sadarbojoties ar degvielas uzpildes staciju tīklu "Latvijas nafta", atvēris trīs jaunas pašapkalpošanās "AdBlue" uzpildes stacijas - Siguldā, Piņķos un Grenctālē, informē uzņēmumā.

Investīcijas uzpildes staciju izveidē netiek atklātas.

Sadarbības līgums ar "Latvijas naftu" paredz turpmākajos gados uzstādīt vairāk nekā 25 "AdBlue" uzpildes stacijas visā Latvijā.

Līdztekus "AdBlue" ražošanai, CrossChem veic arī šīs degvielas piedevas ražošanai nepieciešamo iekārtu ražošanu un uzstādīšanu, kā arī attīsta mobilo "AdBlue" uzpildes staciju tīklu, kas šobrīd plešas no Igaunijas līdz pat Horvātijai. Latvijā šobrīd ir 13 šādas stacijas.

"CrossChem valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons informē, ka līdz 2025.gadam uzņēmums plāno savu uzpildes staciju tīklu paplašināt līdz 250 "AdBlue" uzpildes punktiem pasaulē. "Latvijas Naftas" tīklam pievienojušās trīs jaunas, kopā sasniedzot astoņas "AdBlue" uzpildes stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada pašvaldība 13.aprīlī organizē konferenci "Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?", lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību, kā arī diskutētu par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās, informē Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente.

Dramatiski augošā tranzīta satiksme pilsētās jau sen kļuvusi nesamērīga mazpilsētu apmēriem. Valsts galvenā autoceļa A-7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par projektēto transporta vienību optimālo skaitu, būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.

Pašvaldībā norāda, ka satiksme grauj un degradē Bauskas novada pilsētu infrastruktūru, un pilsētu dzīve ir pakārtota tranzīta maģistrālei. Jau 2016.gadā Bauskā konstatēta paaugstināta vibrācija, trokšņu līmenis un neatbilstīga gaisa kvalitāte, kas veselīgu dzīves, darba un uzņēmējdarbības vidi pilsētas centrā padarījusi neiespējamu. Pētījumos ir pierādīta maģistrāles pārlieku negatīvā ietekme uz tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši veselību, un pilsētvidi kopumā. Gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis pilsētā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpinās skatīt pusmiljona eiro vērtā hašiša kontrabandas lietu

LETA, 24.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Bauskas rajona tiesā plānots turpināt skatīt krimināllietu, kurā divi Igaunijas iedzīvotāji apsūdzēti par aptuveni pusmiljonu eiro (350 tūkstošu latu) vērta hašiša kontrabandu.

Šajā lietā divi Igaunijas pilsoņi - Andrejs Baškirovs un Daniils Pavlovskis - apsūdzēti pēc Krimināllikuma 190.1.panta otrās daļas - par nelikumīgu narkotisko vielu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai lielā apmērā, liecina informācija tiesas sēžu kalendārā.

Kā ziņots, pagājušā gada oktobrī tiesa sāka šīs lietas skatīšanu pēc būtības un tika uzklausīti liecinieki. Šo krimināllietu par Igaunijas iedzīvotāju saukšanu pie atbildības Bauskas rajona tiesai nodevusi Zemgales tiesas apgabala prokuratūra.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga iepriekš informēja, ka apsūdzētie bija iepriekš vienojušies par narkotiku neatļautu glabāšanu un pārvadāšanu lielos apmēros no Nīderlandes uz Igauniju caur Latviju. Kopumā pāri Latvijas robežai pārvietoti 250 iepakojumi ar sapresētām cietas vielas briketēm, kurās atradās aptuveni 104 kilogrami hašiša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijā reģistrētā automašīnā atrod narkotiku kontrabandu no Lietuvas

Gunta Kursiša, 10.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds 1980. gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs veica vairāk nekā 97 gramu narkotiskās vielas - metamfetamīna – kontrabandu no Lietuvas uz Latviju caur bijušo muitas kontroles punktu Grenctāle, pārbaudes laikā atklāja VID Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas sadarbībā ar kolēģiem no Valsts policijas.

Metamfetamīnu persona bija ievedusi noslēptu sainī ar cimdiem, kas bija ievietots viņa automašīnas salonā.

Automašīnā aizturēšanas brīdī atradās vēl divas personas. Vienai no viņām - sievietei, ar kuru aizturētais un apcietinātais vīrietis dzīvo nereģistrētā laulībā - tika piemērots aizdomās turētās statuss; otrai personai kriminālprocesā ir liecinieka statuss.

Savukārt, veicot kratīšanu arī aizturēto personu dzīves vietā, tika atrasti piederumi narkotisko vielu fasēšanai un tirdzniecībai - precīzi svari, karotītes, tukši maisiņi, vairāki mobilie telefoni un SIM kartes, kā arī gāzes pistole ar kairinošām vielām piepildītām patronām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāks vairāki jauni stacionārie fotoradari, kuri atradīsies Piņķos, Vitrupē, Vecstropos, Grenctālē, Lapmežciemā, Klidziņā, kā arī Šķibē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 72 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau ir izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

  • pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
  • velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
  • aizliegts braukt atpakaļgaitā;
  • aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru