Citas ziņas

Deputāti kritizē valdību par nepadarīto

Guna Gleizde, 11.03.2010

Jaunākais izdevums

Asāko Ministru kabineta darba kritiku no Saeimas deputātu izpelnījušās reformas izglītībā un veselības aprūpē.

Piektdien Valda Dombrovska (JL) vadītajai valdībai aprit gads, tādēļ premjerministrs parlamentam atskaitījās par šajā laikā paveikto. Viņš norādīja uz to, ka Latvijas ekonomika ir uz atveseļošanās ceļa.

V.Dombrovskis aicināja deputātus nenodoties priekšvēlēšanu kārdinājumam veikt populistiskus lēmumus un būt atbildīgiem, lai valsts spētu izvairīties no krīzes otrā viļņa. Viņš atgādināja, ka Lielā depresija ASV pagājušā gadsimta sākumā bija tik dziļa tādēļ, ka valdība pāragri nosprieda, ka krīze ir pārvarēta, un ekonomikas lejupslīde tās neadekvātu lēmumu dēļ atsākās.

Īpaši kritiski valdības darbu vērtēja LPP/LC deputāti, norādot uz kritisko situāciju veselības aprūpē un izglītībā. No Saeimas tribīnes arī izskanēja nepieciešamība pēc «Dombrovska plāna», tā kā klajā nācis gan «Šķēles plāns», gan «Zalāna plāns». Tāpat parlamentārieši vēlas redzēt tālākas valsts pārvaldes reformas.

Ministru prezidents uzsvēra, ka līdz vēlēšanām jāturpina īstenot iesāktās reformas. Viņš atgādināja, ka veiktie soļi nodokļu jomā vērtējami kā īstermiņa pasākumi ekonomikas stabilitātes nodrošināšanai. Bet turpmāk jāsaglabā Latvijas statuss kā relatīvi zema nodokļu sloga zemei un jāveic nodokļu sloga pārnese no darba spēka uz patēriņu.

V.Dombrovskis žurnālistiem gan atgādināja, ka nesaskaņas ar Tautas partiju par ministriju skaita samazināšanu bija formālais Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības krišanas iemesls, un viņš no sava priekšgājēja kļūdām esot mācījies un tās negrasoties atkārtot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska norādīja, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.

«Līdz ar to likums mūzikas darbu izmantotājiem nosaka pienākumu nākt un izņemt licenci, jo AKKA/LAA nav ražotne, kas izvēlas, kam piedāvāt savu preci. Tieši pretēji - visi, kas plāno publiskā telpā atskaņot mūziku, ir mūsu potenciālie sadarbības partneri,» paskaidroja Dombrovska.

Dombrovska paskaidroja, ka kopš 2006.gada Eiropas Savienības tiesas sprieduma arī viesnīcas viesu istabiņa ir atzīstama par publiskā izpildījuma vietu. Līdz ar to mūzikas atskaņošanai viesnīcas numuros nepieciešama licence, kuras maksa ir 40 santīmi par vienu viesnīcas numuriņu gada ceturksnī jeb 1,60 lati par vienu istabiņu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA, 22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļš uz citādu Argentīnu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.01.2017

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Avots: Latvijas Banka/Reuters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk un uzstājīgāk sabiedrība it kā tiek pieradināta pie domas, ka tūlīt pēc 2010. gada valsts budžeta pieņemšanas Valda Dombrovska (JL) valdība varētu krist.

Protams, būtisks jautājums ir par to, cik reāls ir šāds scenārijs.

No vienas puses, jāatceras opozīcijā sēdošās LPP/LC pārstāvja, ekspremjera Andra Bērziņa savulaik paustais, ka Tautas partija (TP) zināmu laiku ir meklējusi kaut ko baltu un pūkainu, ko apskaut un ņurcīt tik ilgi, kamēr abi kļūst vienmērīgi pelēki. Un atrada — Jauno laiku (JL). Citiem vārdiem sakot, ņemot vērā daudzos realizējamos nepopulāros lēmumus, pārējām koalīcijas partijām varētu būt pat izdevīgi, ka tās ir valdībā un var piedalīties lēmumu pieņemšanā, vienlaikus kultivējot uzskatu, ka pie visām nelaimēm vainojami ir Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše (JL). Turklāt diez vai starptautiskie aizdevēji varētu būt ar mieru sadarboties ar valsti, kurai valdības mainās ar regulāritāti vienu reizi gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cauni un Rāviņu izsauc uz Drošības policiju

Dienas Bizness, 13.12.2011

No kreisās: Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS), Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Valsts budžetā izdevumi pieaugs par gandrīz 240 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 22.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā skaidro, ka valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Lai nākamā gada valsts budžets stātos spēkā jau no 2015. gada 1. janvāra, valdība mērķtiecīgi pieturas pie jau apstiprinātā budžeta sagatavošanas un pieņemšanas grafika, kas paredz, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8. decembrī.

«Svarīgi norādīt, ka, lai veicinātu sociālo dialogu starp valdību un tās sociālajiem un sadarbības partneriem, vēl pirms valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu tiks sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, lai izskatītu budžeta projektu,» uzsver FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Mārupes pašvaldība daudzos iepirkumos nav ievērojusi likuma prasības

Žanete Hāka, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākā problēma Mārupes novada pašvaldībā skar iepirkumu jomu, jo pašvaldība daudzos gadījumos nav ievērojusi likuma prasības un nav nodrošinājusi iepirkuma procedūras atklātumu un piegādātāju brīvu konkurenci, konstatēts Valsts kontroles revīzijā.

Revīzijā netika gūti pierādījumi, ka 331 tūkstoši eiro budžeta līdzekļu ir izlietoti efektīvi. Lielāko summu veido skolēnu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana. Pašvaldība noslēgusi trīs līgumus ar SIA par telpu nomu, bet nav piemērojusi iepirkuma procedūru par skolēnu ēdināšanu.

Tādējādi, pēc Valsts kontroles, domām, apņemšanās katru pašvaldību pārbaudīt ne retāk kā reizi 3 gados ir pamatota un ļoti nepieciešama, un to apliecina nupat pabeigtā revīzija Mārupes novada pašvaldībā un AS Mārupes komunālie pakalpojumi.

Revidentu ieskatā, Izvairoties no iepirkumu procedūras, pašvaldība arī nodevusi savai kapitālsabiedrībai – AS Mārupes komunālie pakalpojumi tādas funkcijas, kuras varētu veikt pati vai uzticēt citiem tirgus dalībniekiem. AS šo uzdevumu izpildi (par kuriem pašvaldība samaksājusi 192,6 tūkstošus eiro) savukārt nodevusi ārpakalpojuma sniedzējiem, samaksājot 184 tūkstošus eiro. Viegli izrēķināt, ka AS peļņa, faktiski neko nedarot, bijusi vairāk nekā 8 tūkstoši eiro, uzsver VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas pašvaldībā veiktās revīzijas rezultātus vēl turēs slepenībā

Elīna Pankovska, 09.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz laiku atlikta Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātu publiskošana, jo Jūrmalas pilsētas dome Valsts kontroles padomei iesniegusi sūdzību.

Sūdzība iesniegta saistībā ar lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu. Tāpēc informācija par revīziju Jūrmalas pašvaldībā tiks publiskota pēc sūdzības izskatīšanas Valsts kontroles padomes sēdē, DB informēja Valsts kontroles pārstāve Egita Diure. DB jau rakstīja, ka revīzijas rezultātus Valsts kontrole bija plānojusi publiskot 10.februārī. Kā arī saistībā ar veiktajām pārbaudēm Jūrmalas pašvaldībā, Valsts kontrole plānoja nosūtīt vēstuli arī Ģenerālprokuratūrai.

Tomēr jau janvārī aģentūras LETA rīcībā bija nonākusi informācija, kas liecināja, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība, iespējams, nelietderīgi izlietojusi pašvaldības un kapitālsabiedrību līdzekļus vismaz 1,21 milj. Ls apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ārkārtas sēdē apstiprināja Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzītās Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību.

Par jauno valdību nobalsoja 61 deputāts, bet pret - 39 deputāti.

Šī būs otrā Straujumas vadītā valdība, un Vienotību tajā pārstāves pati Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, izglītības un zinātnes ministre līdzšinējā Iespējamās misijas vadītāja Mārīte Seile.

Zaļo un zemnieku savienību jaunajā valdībā pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - Jelgavas pašvadība pārskaitījusi no Swedbank konta vairāk nekā 134 tūkstošus

LETA, Gunta Kursiša, 12.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Db viedoklis: Gads, kas pavadīts noklusēšanas un budžeta griešanas zīmē

Dienas Bizness, 10.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ aprit gads, kopš Latvijas valdību vada Valdis Dombrovskis (JL). Vēsturiski ir iegājies tā, ka valstsvīri tiek vērtēti pēc pirmajām 100 amatā nostrādātajām dienām, taču nereti tas ir pārāk īss laika posms, lai varētu izdarīt kaut cik adekvātus secinājumus. Savukārt gadu, kopš JL vara tika «nomesta pie kājām», jau var uzskatīt par nopietnu periodu, it īpaši ņemot vērā, ka iepriekšējām pāris valdībām divu gadu jubileju sagaidīt nemaz neizdevās.

Salīdzinot Dombrovski ar viņa priekšteci Ivaru Godmani (LPP/LC), var teikt, ka viņus atšķir pašreizējā valdītāja nosvērtība un necenšanās pilnīgi visus jautājumus risināt un arī komentēt vienam pašam. Bet citādi…

Jāatzīst, ka savu pirmo pārbaudījumu Dombrovskis, kurš pārstāv partiju, kas allaž ir deklarējusi atklātības un caurspīdīguma nepieciešamību, neizturēja jau neilgu laiku pirms savām vēlēšanām. Jāatceras, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad PSRS pie varas nāca Mihails Gorbačovs, viņš ātri kļuva populārs ar savu glasnostj (atklātības) politiku. Viņš neizturēja paša noteiktos principus brīdī, kad eksplodēja Černobiļas AES — toreiz tika nolemts pēc iespējas ilgāk vietējai un arī starptautiskajai sabiedrībai par notikušo neko neziņot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prezidents Dombrovskim liek atzīmi «ieskaitīts» un pārceļ nākamajā kursā

BNS, 10.03.2010

Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers, ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Ritvars Skuja, Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Valdis Zatlers, vērtējot premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdības darbu gada laikā, liek atzīmi «ieskaitīts».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Valdības gāšana būtu bezatbildīgākais iespējamais risinājums

Dienas Bizness, 16.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principā nesagādādams sabiedrībai nekādu lielo pārsteigumu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pagājušās nedēļas nogalē pieprasīja kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju. Par to, kāpēc šāds solis tika sperts, jau ir diskutēts gari un plaši, un, taisnību sakot, šo jautājumu jau ir aizēnojis nākamais – kritīs vai nekritīs Dombrovska valdība.

Nav jau tā, ka Jaunzeme-Grende būtu monstrozs Latvijas politiskās dzīves smagsvars vai teju neaizstājama ministre. Vienkārši, tāpat kā visus pārējos ministrus, arī viņu augstajam amatam ir virzījis noteikts koalīcijas partneris, šajā gadījumā – Nacionālā apvienība (NA). Nu, bet ja viena politiskā spēka pārstāvētam ministram premjers parāda durvis, tā goda lieta ir sabozt vaigu, sākt vicināt dūres un vismaz piesolīt mērenu karadarbību jeb valdības gāšanu.

Tā ir kā datorspēle, kurā vairāki dalībnieki cīnās viens pret otru, laiku pa laikam iet bojā, izmanto otro, trešo vai pat sesto dzīvību, un kam nav vispār nekādas saistības ar reālo pasauli. Pašreiz notiekošajām politspēlēm gan ir kāda nianse... Tās dalībnieki var spēlēties, «izslēgt» viens otru pat pa vairākiem lāgiem, taču šeit būs arī reālais cietējs – spēles laukums. Un diemžēl spēles laukums ir Latvijas valsts. Redz, līdz nākamās Saeimas vēlēšanām ir atlicis gads. Gadījumā, ja valdība šobrīd tiek gāzta, paies zināms laiks, kamēr tiks izveidots jauns tās sastāvs, visu laiku veltot vadošu krēslu sadalei. Kad jaunā valdība būs apstiprināta, sāksies intensīva gatavošans vēlēšanām, proti, plātīšanās, cik daudz katrs ir paveicis atšķirībā no pārējiem politiķiem. Savukārt pēc Saeimas vēlēšanām vēl vairāki mēneši būs vajadzīgi, lai amatus sadalītu jaunievēlētie politiķi. Kurš pa to laiku risinās valsts tautsaimniecībai būtiskus jautājumus? Neviens! Politiķi būs pārāk aizņemti ar tikai sev vien svarīgu jautājumu risināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielvārdes mērs pašvaldības vārdā gribējis aizņemties 200 miljonus eiro

LETA, Db.lv, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes dome tiesībsargājošām iestādēm lūgs izvērtēt bijušā priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa (Vidzemes partija) rīcību, parakstot 200 miljonu vērtu vekseli.

Kā aģentūru LETA informēja domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Vita Volonte (RA), pašvaldība pieņēmusi lēmumu vērsties pret Āboliņu tiesībsargājošās instancēs. Pašu Āboliņu aģentūrai LETA sazvanīt neizdevās.

Savukārt iepriekš no amata atbrīvotais priekšsēdētājs Aivars Troska (Reģionu alianse) aģentūrai LETA atklāja - tad, kad viņš tika atbrīvots no amata, viņš zināja, ka Āboliņš būs nekompetents. «Trakākais, ka šī darījuma dokumenti neesot izgājuši cauri noteiktajai sistēmai. Rodas jautājums, cik vēl ir šādu dokumentu, kas nav saskaņoti ar pārējiem un tagad klīst pa pasauli,» teica Troska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ķemeru pārdošana: Investoru medības degradētā apkārtnē

Elīna Pankovska, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai.

Valdības rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijas sadaļās un rīcības jomā definētie uzdevumi un katram no tiem ir noteikts, ar kādiem pasākumiem šis uzdevums tiks īstenots, kādi rezultāti ir sagaidāmi, kas ir atbildīgās institūcijas un kāds ir izpildes termiņš.

Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiks analizēts divas reizes gadā pēc rezultātiem uz 1.janvāri un 1.jūliju, saskaņojot to ar sociālajiem partneriem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien valdības sēdē klātesošos informēja, ka no rīcības plāna ir izņemti vairāki punkti, tai pašā laikā ir bijusi atgriešanās pie punktiem, kur ir redzams skaidrs finansējums to īstenošanai. Viņš īsumā iepazīstināja ar pašu rīcības plānu, izstāstot par galvenajiem mērķiem, piemēram, par sabalansētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5% robežās ik gadu no 2018.gada. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtisks jautājums ir valsts drošība, jo bez tās nav iespējams īstenot visus pārējos plānā noteiktos uzdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru