Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Tā vietā, lai iznīcinātu jau izveidojušās «nodokļu oāzes», mēs paplašinām eirozonu ar jaunu nodokļu paradīzi – Latviju.

Tā Latvijas pievienošanos eirozonai vērtē viens no lielākajiem un atpazīstamākajiem Eiropas žurnāliem – vācu der Spiegel. Izdevums īpaši apraksta Rietumu bankas pārstāvju prieku par Latvijas pievienošanos eirozonai, citējot bankas vadītāju Iļju Suharenko: «Eiro nāk, kapitāls sekos». Kolorīts ir arī Rietumu bankas apraksts, kas atrodoties vienā no labākajiem Rīgas rajoniem ar skatu uz putekļainām ielām, uz grafiti «Ja Jēzus atgriezīsies, mēs viņu nogalināsim vēlreiz» un lielāko Latvijas futbola laukumu, kas esot vienkārši vienā pusē atvērts lauks.

Taču vislielāko kritiku Latvija no der Spiegel puses izpelnās zemās uzņēmuma ienākumu nodokļa likmes dēļ – 15%, lai gan ES vidēji šī nodokļa likme ir 23,5%. Tāpat arī holdingu likums, kas ļauj ārzemēs gūto peļņu un dividendes, nemaksājot nodokļus, caur Latviju notransferēt, piemēram, uz Kaimanu salām, ļauj izdevumam Latviju saukt par «Luksemburgu nabadzīgajiem», kas īpaši piesaistot biznesmeņus no Krievijas un citām bijušajām PSRS republikām. «Mēs saņemam simtiem pieprasījumu no Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Ukrainas. Daudzi grib savu naudu pārvietot no Kipras uz Latviju. Mēs tagad esam labāki nekā Kipra,» der Spiegel citē Prime Consulting pārstāvi Tatjanu Lutinsku. Savukārt I. Suharenko cerot tuvākajos trīs gados uz Latviju pārvietot vismaz 10% no Kipras kapitāla.

Vācijas kanclere Angela Merkele drīzāk samierinātos ar Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES), bet nepieļaus kompromisus jautājumā par strādnieku brīvu pārvietošanos, vēsta vācu žurnāls Der Spiegel.

Merkele arī paudusi bažas, ka Lielbritānija tuvojas «punktam, no kura atpakaļceļa vairs nav».

Pirms rīkot referendumu par Lielbritānijas palikšanu ES, Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kemerons vēlas sarunu ceļā panākt jaunu vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija atrodas savienībā.

Kemerons sacījis, ka šo sarunu centrā būs jautājums par pārvietošanās brīvību, tomēr Merkele brīdinājusi, ka pārtrauks atbalstīt Lielbritānijas palikšanu ES, ja Kemerons turpinās pieprasīt migrācijas reformu, norāda žurnāls.

Šī ir pirmā reize, kad Merkele atzīst, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir iespējama, uzsver Der Spiegel.

Vācijas autobūves uzņēmums «Audi» apturējis jaunākā «A6» modeļa piegādes saistībā ar aizdomām, ka tajos varētu atrasties kaitīgo izmešu datu manipulēšanas programmatūra, otrdien vēsta vācu mediji.

Apstiprinot žurnālā «Der Spiegel» pausto informāciju, Vācijas Transporta ministrija norāda, ka tā veic izmeklēšanu saistībā ar jaunas neatļautas programmatūras izmantošanu aptuveni 60 000 «Audi» automobiļu, no kuriem puse pārvietojas pa Vācijas ceļiem.

«Der Spiegel» raksta, ka jaunākie «Audi A6» modeļi aprīkoti ar programmatūru, kas apzināti palēnina īpaša izmešu attīroša šķidruma izmantošanu pēdējos tā 2400 ekspluatācijas kilometros, lai autovadītājiem starp apkopēm nebūtu jāpapildina tā dēvētais «AdBlue» šķidrums.

Taču «AdBlue» funkcijas samazināšana arī ievērojami pasliktina tā efektivitāti kaitīgo dzinēja radīto slāpekļa oksīdu neitralizēšanā, šajā laikā padarot ar dīzeļdzinējiem aprīkotus automobiļus videi krietni kaitīgākus.

Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā gadā 23 reizes izmantojusi privātās lidmašīnas, ievērojami apsteidzot pārējos 27 Eiropas Savienības (ES) komisārus.

Saskaņā ar datiem, kas saņemti uz Eiropas Parlamenta (EP) deputāta un Vācijas kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" (Kreisie) līdzpriekšsēdētāja Martina Širdevana pieprasījumu un nonākuši aģentūras DPA rīcībā, EK locekļi kopumā 2023.gadā veikusi tikai 29 šādus lidojumus.

Saskaņā ar ES komisāru uzvedības kodeksu privātās lidmašīnas var tikt izmantotas rikai ārkārtējos gadījumos.

Piemēram, ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pērn ar privātām lidmašīnām lidojis tikai divreiz.

Saskaņā ar fon der Leienas lidojumu sarakstu 2023.gadā viņa trīsreiz ar privāto lidmašīnu lidojusi no Briseles uz Strasbūru, lai gan abas pilsētas savieno dzelzceļa līnija un brauciens ar vilcienu prasa tikai piecas stundas, žurnāla "Der Spiegel" trešdien publicētajā intervijā norāda Širdevans.

Bijušie Krievijas naftas koncerna Jukos akcionāri vērsušies ASV, Francijas un Lielbritānijas tiesās ar prasību izpildīt Hāgas tiesas lēmumu par 50 miljardu dolāru piedzīšanu no Krievijas Federācijas, vācu laikrakstam Sueddeutsche Zeitung pavēstīja uzņēmuma Group Menatep Limited (GML) vadītājs Tims Osborns.

Pagājušā gada beigās GML ar analoģisku prasību vērsās Vācijas tiesā, bet gatavojas vērsties arī Beļģijas un Nīderlandes tiesās.

Prasības tiek iesniegtas, lai piedzītu no Krievijas aktīvus Eiropas valstīs un ASV. Pēc tam kad tiesas būs apmierinājušas GML prasības, bijušajiem naftas uzņēmuma akcionāriem būs jāatrod Krievijas īpašums konkrētās valsts teritorijā un tad jāiesniedz prasība par tā konfiskāciju, Osborns vēl oktobrī sacīja Vācijas žurnālam Der Spiegel.

Atbilstoši Der Spiegel versijai attiecībā uz Krievijas īpašumu Vācijā runa varētu būt par Vācijā pasūtītajām lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnām vai arī maksājumiem par gāzi koncernam Gazprom.

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Vācijas kanclere Angela Merkele bloķējusi finanšu ministra Volfganga Šeibles priekšlikumu pirms maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Grieķijai piedāvāt jaunu finansiālu palīdzību, svētdien vēsta žurnāls "Der Spiegel".

Šeible vēlējies grūtībās nonākušās Grieķijas valdībai izrādīt solidaritāti, plānojot piedāvāt papildu Eiropas palīdzību, ziņo žurnāls.

«Viņš uzskata, ka bez papildu palīdzības radikālās partijas Grieķijā varētu vēlēšanās gūt lielus panākumus, novedot valdību līdz sabrukumam,» norāda Der Spiegel.

Taču Merkeles iekšzemes politiskās bažas likušas viņai bloķēt šo priekšlikumu, ņemot vērā satraukumu, ka eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācijai (Alternative für Deutschland - AfD) varētu gūt labumu no svaigām debatēm par palīdzību Grieķijai.

Pērn izveidotā partija paziņojusi, ka tā atbalstītu atgriešanos pie Vācijas markas. Septembrī aizvadītajās vēlēšanās tā nespēja pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo eksistenciālu krīzi un var sabrukt nākamo 12 mēnešu laikā,trešdien publiskotā intervijā Vācijas laikrakstam «Der Spiegel» paziņojis Itālijas iekšlietu ministrs un premjerministra vietnieks Mateo Salvīni.

Salvīni sacīja, ka Eiropas Savienības(ES) samitā, kas šonedēļ notiks Briselē, visticamāk dominēs strīdi par migrāciju un budžetu un atklāsies, ka bloks ir sašķeltāks kā jebkad.

«Nākamajos mēnešos tiks izlemts, vai Eiropai vēl ir nākotne pašreizējā formā vai arī visa šī lieta kļuvusi veltīga,» sacīja Salvīni.

«Runa nav tikai par budžetu nākamajiem septiņiem gadiem. Nākamgad mums gaidāmas jaunas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Gada laikā mēs redzēsim, vai vienota Eiropa vēl eksistē vai neeksistē,» viņš piebilda.

Salvīni vada galēji labējo Līgu un viņa sabiedroto vidū ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, galēji labējās Francijas Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna un Vācijas eiroskeptiķu partija «Alternatīva Vācijai» (AfD).

Eiropas Komisijas (EK) jaunās prezidentes vārds latviešu valodā latviskojams kā Urzula fon der Leiena, informēja Valsts valodas centrā (VVC).

Iepriekš EK pārstāvniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē «Twitter» norādīja, ka EK priekšsēdētājas vārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams kā Urzula fon der Leiene.

VVC skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju nosaka, ka, veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.

Minētie noteikumi tāpat paredz, ka no vīriešu uzvārdiem ar izskaņu «-ens», kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni «-a», piemēram: Rībens - Rībena, Kacens - Kacena.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien "stingri atrunāja" eiropiešus no nevajadzīgas ceļošanas un brīdināja, ka dažu dienu laikā var tikt noteikti stingrāki ierobežojumi ceļojumiem, ja centieni iegrožot jaunā koronavīrusa izplatīšanos izrādīsies neveiksmīgi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica šo brīdinājumu pēc četras stundas ilga video samita ar ES valstu valdību vadītājiem, kurā galvenokārt tika apspriesta reakcija uz pandēmijas otro vilni.

Problēmas nopietnību palielināja bailes par lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos, kas var strauji kāpināt inficēšanās tempus un izraisīt slimnīcu pārslodzi, kas jau notiek bijušajā ES dalībvalstī Lielbritānijā.

"Vajadzētu stingri atrunāt no visiem nebūtiskiem ceļojumiem gan valsts robežās, gan, protams, pāri robežām," mediju konferencē sacīja fon der Leiena.

"Iespējams, būs nepieciešams pieņemt papildu ierobežojošus pasākumus, lai ierobežotu nebūtiskus ceļojumus, un mēs uz to orientējamies," sacīja Mišels.

Par valsts naudu Murjāņu sporta ģimnāzijā uzbūvēta sporta halle – brāķis, bet amatpersonas pauž uzskatu, ka viss ir kārtībā

Tas izklausās pēc pilnīga absurda, bet ir Latvijas mūsdienu realitāte. Vienīgajā sporta ģimnāzijā valstī par vairākiem miljoniem valsts piešķirtas naudas ir notikusi sen gaidīta sporta halles rekonstrukcija, ko paši iesaistītie nodēvē teju par jaunbūvi- tik vērienīgas esot veiktās izmaiņas.

Tāpēc kā bīstama paņirgāšanās šķiet fakts, ka izveidotā handbola laukuma vidū atrodas tur nekādi neiederīgi stabi. Stabi atrodas arī uz skrejceļa, uz kura taču kvalitatīvi vajadzētu trenēties Latvijas jaunajām sporta zvaigznēm. DB aptaujātās amatpersonas pauž uzskatu, ka šiem stabiem, kuriem pat esot izredzes kādreiz tikt notītiem ar jauniem matračiem, tiekot pievērsta neveselīgi liela uzmanība. Galu galā skolas audzēkņiem jaunā halle patīkot, lai turpina vien, riskējot ar traumām, skriet ap monstrozajiem stabiem, kā to skolas audzēkņi ir darījuši arī iepriekšējos 20 gadus. Arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras tiešā pārraudzībā šī skola atrodas, samiernieciski bilst, ka, lai arī halle stabu dēļ esot nestandarta, oficiālas un starptautiskas sacensības te netikšot rīkotas, bet treniņiem šāda būve esot OK.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Vācijas aviokompānijas Germanwings un tās māteskompānijas Lufthansa piloti atsakās lidot ar lidmašīnām Airbus A320. Šāda lidmašīna otrdien avarēja Francijas dienvidos. Par to ziņo izdevums Spiegel.

Kā raksta izdevums, Diseldorfas un Štutgartes lidostās dažas Germanwings ekipāžas atsakās lidot ar Airbus A320. Pēc pasažieru teiktā, Diseldorfas lidostā, kur bija jāierodas aviokatastrofā cietušajai lidmašīnai, daudzas lidmašīnas tā arī nav pacēlušās gaisā. Starp tām ir arī Germanwings māteskompānijas Lufthansa lidmašīnas.

No Štutgartes lidostas atcelti trīs Germanwings reisi. No Diseldorfas nav notikuši reisi uz Madridi, Stokholmu, Londonu un Berlīni.

Lufthansa pārstāvis apstiprināja, ka vairākas Germanwings ekipāžas tiešām nav varējušas ierasties darbā personīgu iemeslu dēļ. Pēc Spiegel versijas, pilotu atteikšanās lidot ir saistīta ar faktu, ka avarējusī lidmašīna iepriekšējā dienā visu dienu nostāvējusi Diseldorfas lidostā tehnisku iemeslu dēļ.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Par trešdaļu pieaudzis Virši – A realizētās kafijas daudzums; uzņēmums koncentrējas uz svaigi grauzdētu kafiju

Jau 2016. gada sākumā a/s Virši-A noslēdza sadarbības līgumu ar SIA King Coffee Service par svaigi grauzdētas kafijas nodrošināšanu visā staciju tīklā. Tādējādi a/s Virši - A kļuva par pirmajiem un vienīgajiem Latvijā, kas degvielas mazumtirdzniecības tirgū saviem klientiem piedāvā svaigi grauzdētu kafiju. Viršu kafija tiek pagatavota no augstas kvalitātes pupiņām, kas tiek grauzdētas Rīgā grauzdētavā Rocket Bean Roastery, Miera ielā. Lai kafija saglabātu savu svaigumu, tā netiek grauzdēta ilgam periodam uz priekšu un turēta noliktavās. Virši – A piedāvā kafiju, kas grauzdēta ne senāk par 30 dienām.

Rocket Bean Roastery grauzdētavas līdzīpašnieks Mārtiņš Dzenis atklāj, ka abu pušu sadarbība sākusies jau pirms deviņiem gadiem, kad lūkojuši sadarbības partnerus, kam būtu interese par augstvērtīgas un kvalitatīvas kafijas konceptu. Tolaik Virši – A tīklā bija 16 pilna servisa degvielas uzpildes stacijas, tagad to skaits sasniedzis 51, taču kopējais staciju skaits tagad ir 55. Mārtiņš Dzenis stāsta, ka katrs kafijas pasūtījums tiek grauzdēts atsevišķi, ievērojot Virši – A izstrādāto receptūru. «Lai iegūtu augstas kvalitātes kafiju, ir svarīgi divi faktori – izejvielas un pagatavošanas iekārta. Jo augstvērtīgāka iekārta, jo lielāka garantija, ka kafijas lietotājs saņems nemainīgas kvalitātes dzērienu vienmēr, kad vēlēsies to nobaudīt. Svarīgi, cik šis aparāts spēj saražot dienas, stundas, minūtes laikā un cik precīzi to var izdarīt, lai būtu nemainīga kvalitāte. Kafijas pagatavošanas iekārta ir īsta maza rūpnīca, pauž Mārtiņš Dzenis.

Šis gads solās viest dažādus jaunumus taksometru nozarē, to DB atzīst nozares pārstāvji un atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas. Visi kā viens joprojām piekrīt, ka kaut kas ir jāmaina, lai arī šajā nozarē ieviestu kārtību un vienādus spēles noteikumus visiem tirgus spēlētājiem. Tomēr ne visos jautājumos domas par labākajiem iespējamiem risinājumiem sakrīt.

Satiksmes ministrija šobrīd ar ministrijām un sociālajiem partneriem saskaņo informatīvo ziņojumu par tiesisko regulējumu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem un priekšlikumiem nozares pilnveidošanai. Maijā tas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja apkopojusi un sagatavojusi priekšlikumus Satiksmes ministrijai. Pašvaldība aicina sagatavot grozījumus Autopārvadājumu likumā, paredzot, ka speciālās atļaujas (licences) izsniegšana vieglo taksometru pārvadājumu veikšanai ir deviņu republikas pilsētu un plānošanas reģionu kompetencē. Papildus noteikts, ka plānošanas reģionā izsniegtā speciālā atļauja (licence) nedod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus republikas pilsētā un otrādi. Tāpat pēc domes paustā likumā būtu jānosaka, ka automašīnām, kas tiek izmantotas kā vieglie taksometri, ir jābūt pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai līzingā un visi pasažieru pārvadājumiem izmantotie transportlīdzekļi nedrīkst būt vecāki par trim gadiem vai par ražotāja noteikto garantijas termiņu no pirmās reģistrācijas datuma. Tieši pēdējā prasība ir izraisījusi neizpratni taksometru pakalpojumu sniedzējiem. AS Rīgas Taksometru parks valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks DB saka: «Kāda ir jēga tam, ka nosaka vecuma ierobežojumu? Būtiskākais ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskā apskate un transportlīdzekļa uzturēšana atbilstošā tehniskā kārtībā. Jebkuru jaunu transportlīdzekli pusgada laikā var pārvērst par «miskasti».»

Iekšējā devalvācija Latvijā ir izslimota, bet tas nenozīmē, ka mēs būtu kļuvuši imūni pret globālo kaiti vārdā Gigantiski Valstu Parādi; rūgtenās zāles pret to rīs visi

Latvijas tauta un ekonomika savu rūgto taupības un valūtas iekšējās devalvācijas zāļu kausu ir izdzērusi. Iejūtīgie starptautiskie apmeklētāji, kas nāk aplūkot atspirgstošo neseno sirdzēju, izsaka komplimentus par sārtajiem vaidziņiem un runā par Latvijas krīzes «mācībām». Pēdiņās vietējā mācībstunda liekama tāpēc, ka neviens to negrasās atkārtot, jo tik rūgtas zāles nevienas Rietumu zemes elektorāts nenorītu, tomēr ar samilzušajiem Rietumvalstu parādiem jādara kaut kas būs. Latvijā tas bija iespējams ap- stākļu sakritību virknes dēļ, kas gan ir cits stāsts, ko šeit nepīšu klāt.

Kā jau norāda termins «iekšējā devalvācija», pirmskrīzes kredītu dzīrēs šeit bija sagāzts pārāk daudz naudas, un lata vērtībai bija jākrītas, tikai devalvācija tika vadīta tā, ka nekriās pašas valūtas vērtība, bet gan tika strauji bremzēti valsts ierastie tēriņi un ievērojami kritās iedzīvotāju rocība un spēja tērēt. Paralēli savilktās jostas taktikai Latvijā risinājums tam tika rasts ar vienvirziena aviobiļešu pirkšanu uz labvēlīgākiem darba tirgiem. Šo scenāriju gluži fiziski nevar atļauties visi, un jebkurā gadījumā šāda veida taupība Rietumu valstsvīriem būtu politiska pašnāvība. Varam nešaubīties, ka tāda nenotiks.

Valdība atrod ekselentu atrunu, kā maskēt nodokļu pieaugumu, tomēr īlenu maisā nenoslēpsi, lai kā censtos

Valdības ministri vairākkārt ir publiski ziņojuši, ka, veidojot 2017. gada budžetu, nodokļi šoreiz netiks celti. Patiesība tomēr izskatās savādāka, par ko liecina politiķu teju vai izmisīga vēlme, slēpjoties aiz vairāk vai mazāk krāšņām frāzēm, nodokļus tomēr arī nākamgad paaugstināt.

Kā savādāk lai nodēvē valdības vēlmi iekasēt budžetā vairāk, būtiski palielinot nodokli tādam vitāli svarīgam resursam kā ūdens? Virmo arī visādas idejas, kā padarīt dārgāku automašīnu lietošanu. Spiediens ir arī uz finanšu sektoru – ir vēlme padarīt bankas teju vai par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piedēkli, liekot tām kontrolēt un ziņot praktiski par katru kustību savu klientu kontos. Tas, protams, nav tik vienkārši uzreiz ieviešams, tomēr ar katru šādu iniciatīvu mēs pievirzāmies soli tuvāk savulaik utopiskajai idejai, ka pēc būtības bankas nākotnē pat varētu aizstāt VID, automātiski veicot atskaitījumus valsts budžetam no savu klientu kontiem.

Narkotikas par «legālām» padarījusi Zāļu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas bezdarbība, jo pēc Latvijā spēkā esošā Farmācijas likuma tā dēvētās «legālās narkotikas» ir zāles.

Tā paziņojumā masu medijiem norāda Latvijas Aptiekāru asociācija. Asoicācijas vadītājs Guntis Belēvičs uzskata, ka šī «slimība» ielaista dēļ Veselības ministrijas nespējas vadīt tās pārraudzībā un pakļautībā esošās valsts iestādes – Zāļu valsts aģentūru (ZVA) un Veselības inspekciju.

«Lai šo lietu sakārtotu, nav jāizgudro ritenis no jauna. Atbilstoši Latvijas Farmācijas likuma 1. panta 17. punktam: «zāles ir ... jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēka organismā ... ar mērķi ... pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku ... iedarbību ...». Tātad «spaiss», neatkarīgi no tā, vai to nodēvē par «kaktusu mēslojumu» vai «pīpju tīrāmo līdzekli», ir zāles,» skaidro Belēvičs, uzsverot, ka par zāļu novērtēšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās darbības licencēšanu atbild ZVA.

Trīs gadus ilga mocīšanās ar valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem negaidīti izrādās lieka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Maksātnespējas administratoriem nebūs valsts amatpersonas statusa, teju kā lēmis Saeimas Juridiskās komisijas vairākums. Šis lēmums vēl jāakceptē Saeimai. Tas, ka Saeimas atbildīgajās komisijās balsojumos notiek nemitīga «virves vilkšana» starp opozīciju un pozīciju nav nekas neparasts, taču fakts, ka Juridiskās komisijas balsojumā uzvaru gūs opozīcijas priekšlikumus, kas paredz atteikties no prasības, kas noteica valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem, izraisījis pamatīgu rezonansi visos iespējamos līmeņos.

Vieni šādu iznākumu dēvē par «zemestrīci» valdošajā koalīcijā un skarbu pārbaudījumu valsts budžeta pieņemšanas priekšvakarā, otri par «saprāta uzvaru», jo valsts amatpersonas statuss jau administratorus «godīgākus un atbildīgākus» nepadarīšot, trešie to nodēvē par administratoru lobija spēku, kas rezultējies konkrētā lēmumā, vēl citi - par konsekvences un izpratnes trūkumu. Ir arī viedoklis, ka šī ir savdabīga pirra uzvara, kura tā arī paliks kā uzvara vienā epizodē, bet ne karā kopumā.