Krievijas magnāts Oļegs Deripaska Londonas Augstākajā tiesā tiesāsies par 13,2% daļu pasaules lielākajā alumīnija ražotājā Rusal.

Lietu pret O. Deripasku ierosināja Mihails Černijs (Michael Cherney), kurš apgalvo, ka ir bijis O. Deripaska biznesa partneris un O. Deripaska viņam parādā 13,2% daļu kompānijā Rusal, kas ir vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru vērtas. O. Deripaska to kategoriski noliedz, ziņo BBC.

O. Deripaska un M. Černijs iepazinās deviņdesmitajos gados, kad saskaņā ar M. Černija teikto viņš ievērojis O. Deripaska uzņēmējdarbības spējas un uzticēja viņam dažas no savām biznesa interesēm. Tāpat M. Černijs apgalvo, ka viņš 2001. gadā Londonā parakstīja dokumentu, kā arī slēdza mutisku vienošanos par dalību kompānijā Rusal.

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska paziņojis, ka gadījumā, ja ASV neatcels pret viņu un viņa vadīto autobūves uzņēmumu GAZ noteiktās sankcijas, autoražotājs līdz vasarai varētu būt spiests pārtraukt darbību.

«4.jūlijs burtiski ir pēdējā diena, kad varētu darboties šī ražotne,» Deripaska sacīja žurnālistiem, kas otrdien bija ieradušies vizītē GAZ rūpnīcā Ņižņijnovgorodā.

Ja ražotne pēc 4.jūlija nespēs atgriezties pie normālas darbības, tad nav cerības, ka tā izdzīvos, norādīja Deripaska.

Šajā datumā pilnībā spēkā stājas ASV noteiktās sankcijas.

Deripaska ir starp vairākiem Kremlim pietuvinātiem oligarhiem, kam ASV piemērojušas sankcijas saistībā ar aizdomām, ka Krievija ietekmējusi 2016.gadā ASV notikušās prezidenta vēlēšanas. Sankcijas noteiktas arī pret Deripaskam piederošiem uzņēmumiem.

Janvārī ASV atcēla sankcijas alumīnija ražošanas uzņēmumam «RusAl» un kompānijām «EN+ Group Plc» un «EuroSibEnergo JSC» pēc tam, kad Deripaska atteicās no to kontroles. Taču viņš joprojām kontrolē GAZ, kas 13 dažādās rūpnīcās nodarbina 40 000 cilvēku.

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja, Krievijas kompānijas Rusal vadītājs miljardieris Oļegs Deripaska atzinies, ka ir devis kukuļus noziedzīgām organizācijām, lai aizsargātu savu biznesu, atsaucoties uz Spānijas laikrakstu, ziņo Newsru.com.

O. Deripaska uz tikšanos, kas notika Maskavā, ieradās ar sešiem advokātiem.

Tikšanās sākās ar to, ka Deripaska nometa uz galda Spānijas avīzes rakstu par viņa lietu un, paaugstinot balsi, apsūdzošā tonī jautāja: «Andreu, kas būs ar manu autoritāti?»

Uz ko Spānijas tiesnesis atbildēja, ka, ja pratināšana turpināsies šādā tonī, viņš to uzskatīs par izbeigtu un atgriezīsies Madridē.

Tikšanās nobeigumā O. Deripaska atzina, ka viņš ir maksājis noteiktas naudas summas kriminālajām organizācijām, taču vienīgi tāpēc, lai tās apsargātu viņa uzņēmumus.

Krievijas oligarha Oļega Deripaskas Kiprā bāzētā kompānija Rasperia Trading palielina savu līdzdalību Austrijas celtniecības milzī Strabag, ziņo thelocal.at.

Deripaska, kuram jau piederēja 19,4 procenti akciju, iegādājies papildu akcijas aptuveni 123 miljonu eiro vērtībā, un tagad viņam pieder 25 procenti akciju plus viena.

2007. gadā Deripaska jau ieguva 30 procentus no Austrijas lielākās un Eiropas sestās lielākās būvkompānijas Strabag, bet vēlāk no šīm akcijām atbrīvojās.

Strabag apgrozījums jau pirms vairākiem gadiem tika lēsts vairāk nekā 12 miljardu eiro apmērā. Tās kopējais darbinieku skaits sasniedz 76 tūkstošus.

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pērn apgrozījis vairāk nekā 21,9 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā 2016. gadā.

Šis ir lielākais uzņēmuma apgrozījums kopš 2014. gada. 2017. gadā SIA Strabag strādājis ar 610 tūkstošu eiro peļņu, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus jau trešo gadu pēc kārtas, neskatoties uz spraigo situāciju ceļu un infrastruktūras būvniecības tirgū.

«2017.gads ir aizvadīts veiksmīgi, jo, lai arī peļņas apjoms ir samazinājies, mums ir izdevies kāpināt apgrozījumu ne tikai pamatdarbībā, bet arī materiālu ražošanā un materiālu testēšanas laboratorijas pakalpojumu sniegšanā,» komentē SIA Strabag valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 40 būvobjektus. Aizvadītajā gadā veikti liela apjoma būvdarbi uz valsts nozīmes autoceļiem A10 un A12, kā arī uz vairākiem reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem valsts autoceļu tīklā. Starp SIA Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Bauskas, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji. SIA Strabag Zvāres un Iecavas asfaltbetona rūpnīcās saražotas 52 tūkstoši tonnas asfaltbetona.

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā SIA Strabag pērn apgrozījis 18,6 miljonus eiro un guvis vairāk nekā 941 tūkstoti eiro peļņu, kas, ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 43 būvobjektus, kas ir par 18 būvobjektiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītā gada laikā uzņēmums atjaunojis arī 47 km valsts autoceļu segumus. Starp Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji.

Starp lielākajiem Strabag darbiem minami tādi projekti kā seguma atjaunošana uz valsts galvenā autoceļa A10, uz valsts reģionālajiem autoceļiem P128 Sloka – Talsi un P73 Vecumnieki – Nereta – Subate, kopumā vairāk nekā 25 km garumā. Tāpat realizēti vairāki pilsētvides projekti, tostarp Tukuma pilsētas parka rekonstrukcija. Papildus tam, pērn uzsākti būvdarbi trīs ielu būvniecībai Tukumā, kur STRABAG SIA veica arī tehnisko projektu izstrādi apvienotu projektēšanas un būvniecības līgumu ietvaros.

Ceļu būvniecības uzņēmums un viens no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Eiropā STRABAG AG iegūst savā īpašumā pārējās sabiedrības STRABAG SIA 17,98% akcijas, tādējādi kļūstot par vienīgo STRABAG SIA dalībnieku un nostiprinot savu klātbūtni un darbību Baltijā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Iegūto kapitāla daļu pēdējie īpašnieki bija Latvijas uzņēmuma dibinātāji.

STRABAG grupa Latvijā ar šo nosaukumu ir darbojusies celtniecības un būvniecības nozarē kopš 2004.gada. 2011.gadā STRABAG AG iegādājās Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumu SIA Šlokenbeka, kuras nosaukums 2012.gadā tika nomainīts uz STRABAG SIA.

Līdz šim brīdim STRABAG AG piederēja 82,02% STRABAG SIA kapitāla daļas.

STRABAG SIA ir viens no lielākajiem ceļu būves nozares spēlētājiem Latvijā.

Austrijas celtniecības uzņēmums "Strabag" sarāvis saiknes ar rietumvalstu sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Oļega Deripaskas kontrolēto uzņēmumu "Rasperia Trading" un pārtrauks darbību Krievijā.

"Strabag" lielākais akcionārs Austrijas uzņēmēja Hansa Pētera Hāzelšteinera ģimenes privātais fonds lauzis kopš 2007.gada spēkā esošo sindikāta līgumu ar Kiprā reģistrēto "Rasperia Trading", kam pieder 27,8% "Strabag" akciju, un abiem pārējiem akcionāriem - Austrijas apdrošinātāju "UNIQA" un Austrijas finanšu kompāniju "Raiffeisen".

Uzņēmums skaidro, ka šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad visi pūliņi iegādāties "Rasperia Trading" piederošās akcijas piedzīvojuši neveiksmi.

"Strabag" norāda, ka nemaksās dividendes "Rasperia Trading".

Vienlaikus "Strabag" nolēmis pārtraukt darbību Krievijas tirgū saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai. Darbība Krievijā veidoja 0,3% no "Strabag" izlaides.

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pēc VAS «Latvijas Valsts ceļi» pasūtījuma pabeidzis autoceļa P128 Sloka – Talsi 24,48 – 32,02 km rekonstrukciju. Kopumā 7,54 km garajā ceļa posmā veikta autoceļa pārbūve, mainot ceļa segumu un labiekārtojot to, informē Strabag Valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

«P128 ir viens no mūsu ievērojamākajiem reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektiem pēdējā gada laikā. Projekta laikā mēs veicām apjomīgus nederīgās grunts apmaiņas darbus, zemes klātnes ierakuma būvniecību, asfaltbetona segas būvniecību un citus nozīmīgus autoceļa labiekārtošanas darbus,» skaidro Mārcis Gulbis, Strabag projektu vadītājs.

Visā posma garumā tika veikta pilna ceļa segas konstrukcijas pārbūve, izbūvējot 32 632 m3 salizturīgo kārtu, 87 016 m2 šķembu pamatu un virskārtu un 55 730 m2 asfaltbetona segas apakškārtu un dilumkārtu, kā arī uzstādot metāla drošības barjeras (1556m). Ņemot vērā, ka pārbūvējamais posms ietver divas apdzīvotas vietas, tika veikta arī gājēju celiņu būvniecība Apšuciemā un Plieņciemā.

Sākts ceļu būves uzņēmuma SIA "Strabag" likvidācijas process, liecina "Firmas.lv" informācija.

Likvidācijas process sākts 9.maijā pēc uzņēmuma īpašnieka - Vācijas uzņēmuma "Strabag" - lēmuma.

Par uzņēmuma likvidatori iecelta līdzšinēja valdes locekle Vaiva Ropāja, kura aģentūrai LETA sacīja, ka īpašnieks nav viņu pilnvarojis komentēt likvidācijas procesu.

"Strabag" 2021.gadā strādāja ar 16,988 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 953 936 eiro zaudējumus. Finanšu rezultāti par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Kompānija "Strabag" reģistrēta 1993.gadā un līdz 2012.gadam strādāja ar nosaukumu SIA "Šlokenbeka". Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 423 156 eiro. "Strabag" mātesuzņēmums ir Vācijas "Strabag".

Valsts ceļu apsimniekotājs SIA "Latvijas valsts ceļi" no būvniecības kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde" un SIA "Strabag" - cer piedzīt zaudējumus 3 373 733 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja LVC.

Pieteikums tiesai tiek gatavots pret visiem trim par karteli sodītajiem ceļu būvniekiem solidāri.

LVC norādīja, ka pieteikums tiesai būs apjomīgs, un tā sagatavošana prasīs laiku. Patlaban speciālisti pie tā ir sākuši darbu.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) par dalību ceļu būves kartelī "A.C.B.", "Ceļu pārvaldei" un "Strabag" piemēroja sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska atteicies no prēmijas par 2012. gadu un izmantos šo naudu, lai nopirktu akcijas darbiniekiem, ziņo BBC.

Alumīnija kompānija Rusal informējusi, ka 3 miljonu ASV dolāru prēmija tiks izmantota, lai atalgotu aptuveni 120 darbiniekus ar akcijām.

Deripaska, kura bagātība saskaņā ar Forbes aplēsēm ir 8,5 miljardi ASV dolāru, pie Rusal vadības «stūres» ir kopš 2009. gada.

Kompānija norādījusi, ka akciju piešķiršana ir vienreizēja programma, bet, ja tā būs veiksmīga, darbiniekus varētu apbalvot arī turpmāk.

Akcijas galvenokārt tiks piešķirtas darbiniekiem, kuri strādā Rusal rūpnīcās gan Krievijā, gan citviet.

Autoceļu Avīzes Gada Balva nominācijā Gada objekts 1. grupā šogad piešķirta SIA STRABAG par autoceļa A9 Rīga (Skulte)- Liepāja posma 9,90- 22,90 km rekonstrukciju, otrajā vietā atstājot pilnsabiedrību VIA un Binders par autoceļa A10 Rīga- Ventspils posma 145,48-164,36 km rekonstrukciju.

3. vieta - SIA STRABAG par autoceļa A10 Rīga- Ventspils posma 68,60- 79,50 km rekonstrukciju.

Nominācijā Gada objekts 2. grupā par labāko atzīta SIA Saldus ceļinieks par autoceļa P57 Malta- Sloboda posma 10,81- 21,08 km rekonstrukciju. 2. vietā - SIA 8 CBR par autoceļa P36 Rēzekne- Gulbene posma 65,60- 76,30 km rekonstrukciju un 3. vietā - SIA STRABAG par autoceļa P124 Ventspils- Kolka posma 39,95- 50,10 km rekonstrukciju.

Vērtēšanu veikuši neatkarīgi Autoceļu avīzes (va/s Latvijas Valsts ceļi izdevums) pieaicināti eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Pirmajā grupā vērtēja uzbūvētos autoceļu posmus, kur tika veikta tikai autoceļa seguma atjaunošana, bet otrajā grupā, kur veica paplašinātus autoceļu būvdarbus, grants ceļu asfaltēšanu.

Ceļu būvniecības uzņēmuma SIA Strabag valdes priekšsēdētājs Māris Paiders pārdevis līdz šim viņam un Strabag piederējušo siltumenerģijas ražošanas biznesu Tukuma novada Milzkalnē, sacīja Paiders.

Enerģētikas kompānijai SIA Ava Termo pārdota iepriekš Paideram 100% piederējusī SIA Šlokenbeka, kas līdz līdz šim saimniecisko darbību nav veikusi. Tāpat Ava Termo iegādājies līdz šim Strabag piederējušo katlumāju, kas nodrošina siltumenerģijas ražošanu Milzkalnes ciemā.

«Pārdevu nosaukumu Šlokenbeka un atdalījām katlumāju no ceļu būves uzņēmuma, jo tam nav jānodarbojas ar komunālo pakalpojumu sniegšanu,» skaidroja Paiders. Viņš piebilda, ka darījuma summu neatklās.

Paiders arī norādīja, ka SIA Šlokenbeka tika reģistrēta 2012.gada sākumā, lai saglabātu kādreizējo ceļu būves uzņēmuma Šlokenbeka nosaukumu, kas tajā laikā tika pārdēvēts par Strabag.

Starptautiskajā lidostā Rīga pilnsabiedrība ACB&Strabag veikusi 1.perona atjaunošanu.

Kopējās projekta izmaksas bija 8.9 milj. EUR, un tajā tika iesaistīti vairāk nekā 300 ceļu būves nozares eksperti no Latvijas un Vācijas.

Remontdarbu ietvaros A.C.B. veica demontāžas darbus, lietus ūdens kanalizācijas izbūvi, seguma pamatu izbūvi, kā arī asfaltēšanas darbus. Savukārt Vācijas ceļu būves speciālisti no kompānijas Strabag veica betona ieklāšanas darbus.

AS A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Edmunds Zonbergs komentē: «Strādājot lidostā, ir jārēķinās ar vairākām tieši šai videi raksturīgām situācijām, kas ietekmē ceļu remontdarbus. Ja autoceļu remontdarbu laikā automašīnas ātrumu no 90 km/h samazina līdz 50 km/h vai pat 30 km/h, tad lidostā situācija ir citāda, lidmašīnas nosēžoties ātrumu 200 km/h nesamazina. Tāpat, veicot lidostas ceļu remontus, jārēķinās, ka papildus darbu veicējam, gājējam un braucējam, ir arī lidmašīnas, kurām turklāt vienmēr, visās situācijās ir priekšroka. Visiem darbu veicējiem ir jāsaņem īpaša autovadītāja apliecība, jāiziet cita veida apmācība, to skaitā drošības instruktāža.»

Konkurences padome (KP) par iespējamu dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde", kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA "Strabag", trešdien preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

KP aizliegto vienošanos konstatējusi VSIA "Latvijas valsts ceļi" rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā.

"A.C.B" piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, "Ceļu pārvaldei" - 1 026 958,61 eiro apmērā, bet "Strabag" - 504 533,98 eiro apmērā.

Papildus tam ar "A.C.B" un "Strabag" KP panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu 1,13 miljonu eiro vērtībā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā liecina konkursa rezultāti, par uzvarētājiem atzīti trīs uzņēmumi – a/s Panevežio Keliai, SIA Saldus ceļinieks un SIA Strabag, kas iepirkumu konkursā piedāvāja zemāko cenu.

Par 164 tūkstošiem eiro paredzēts atjaunot autoceļa P8, Inciems – Sigulda – Ķegums, posmu no 49,4 līdz 59,1 kilometram. Šajā konkursā par uzvarētāju sešu būvfirmu konkurencē atzīta a/s Panevežio Keliai. Lietuvas uzņēmums piedāvāja darbus veikt krietni lētāk, nekā iepriekš paredzēja LVC, kas prognozēja, ka šī ceļa seguma atjaunošanai būs jāatvēl 241 tūkst. eiro. Šī pati kompānija veiks arī ceļa P8 posma no 60,5 līdz 67,9 kilometrā atjaunošanu par 105 tūkst. eiro.

Krievijas alumīnija giganta «Rusal» akcijas vērtība Honkongas fondu biržā pirmdien nokritusies par gandrīz 50% saistībā ar ASV lēmumu pret uzņēmumu noteikt sankcijas, kas rada riskus kompānijai piedzīvot daļēju parādsaistību maksātnespēju.

Rīta tirdzniecības sesijā «Rusal» akcijas cena nokritās par 49% - līdz 2,38 Honkongas dolāru (0,25 eiro).

Šis kritums samazinājis kompānijas tirgus vērtību par vairāk nekā 3,5 miljardiem eiro.

«Rusal» norāda, ka pret uzņēmumu noteiktās ASV sankcijas varētu novest pie vairāku kredītsaistību tehniska defolta. Kompānija skaidro, ka šī situācija būtiski negatīvi ietekmēs tās uzņēmējdarbību un prognozes turpmākai darbībai.

Tāpat uzņēmums varētu aizkavēt finanšu rezultātu publiskošanu par pagājušo gadu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Alumīnija cena otrdien sasniedza sešarpus gados augstāko līmeni saistībā ar ASV sankcijām, kas noteiktas Krievijas alumīnija gigantam «Rusal».

Alumīnija cena Londonas metālu biržā otrdien rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi sasniedza 2435 dolārus (1968 eiro) par tonnu. Tirdzniecības sesijas turpinājumā alumīnija cena nokritās līdz 2400 dolāriem (1940 eiro) par tonnu, kas ir aptuveni tikpat, cik tirdzniecības sesijas noslēgumā pirmdien.

Analītiķi norāda, ka alumīnija cena varētu turpināt palielināties, ņemot vērā «Rusal» piegāžu traucējumus ASV noteikto sankciju dēļ.

Prognozes liecina, ka alumīnija cena varētu sasniegt pat 2800-3000 dolāru par tonnu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija aprīļa sākumā paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Lielbritānijas valdība ceturtdien noteikusi sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Romanam Abramovičam, kam tiek iesaldēti aktīvi un noteikts ceļošanas aizliegums.

Sankcijas noteiktas vienam no vadošajiem Krievijas rūpniekiem Oļegam Deripaskam, "Rosņeftj" vadītājam Igoram Sečinam, "Gazprom" vadītājam Aleksejam Milleram, pavēstīja valdība.

Londonā jau vairākas nedēļas skanēja minējumi, vai sankcijām Kremlim tuvajiem Krievijas miljardieriem tiks pakļauts arī Abramovičs.

Pagājušajā nedēļā Abramovičs pavēstīja, ka pārdod Lielbritānijas futbola klubu "Chelsea", taču gaidāms, ka sankciju dēļ šis process kavēsies.

Lielbritānijas valdība lēš, ka Abramoviča aktīvu vērtība ir 9,4 miljardi sterliņu mārciņu (11,1 miljards eiro), vienlaikus norādot, ka mazinās sankciju ietekmi uz "Chelsea", lai ļautu klubam turpināt darbību.

Krievijas pilsoņu skaits, kuru rīcībā ir vismaz viens miljards ASV dolāru, šā gada sākumā sasniedzis 131 cilvēku. Aizvadītā gada laikā šis skaits palielinājies par 11 cilvēkiem, atsaucoties uz izdevuma CEO aplēsēm, vēsta laikraksts Komersant.

Pirmo vietu tā sauktajā dolāru miljardieru sarakstā pērn ieņēmis Krievijas metalurģijas magnāts Ališers Usmanovs, kurš jau vairākas reizes ir atzīts par kaimiņvalsts bagātāko cilvēku. A. Usmanova rīcībā esošās bagātība aplēsta 18,7 miljardu ASV dolāru apmērā.

Niķeļa un loģistikas kompāniju īpašnieks Vladimirs Ļisins (17,2 miljardi) ieņēmis otro vietu. Trešā tikusi finanšu grupas Renova īpašniekam Viktoram Vekselbergam (15,9 miljardi), ceturtā – finanšu kompānijas Alfa Grupa uzraudzības padomes vadītājam Mihailam Frīdmanam (15,3 miljardi) un uzņēmējam Mihailam Prohorovam (15,2 miljardi).

Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija.

"Austrālijas valdība ir noteikusi sankcijas pret vēl 11 Krievijas bankām un valsts iestādēm, tādējādi tagad mūsu sankcijām ir pakļauts vairākums šīs valsts banku aktīvu, kā arī visas organizācijas, kas apkalpo Krievijas suverēno parādu," teikts paziņojumā.

Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka Austrālija turpina pastiprināt sankciju spiedienu uz oligarhiem, kas ir pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 41 oligarham un viņu tuvākajiem radiniekiem, pret kuriem Austrālija jau noteikusi finanšu sankcijas un braucienu aizliegumu, tagad ir pievienoti divi miljardieri ar biznesa interesēm Austrālijā - Oļegs Deripaska un Viktors Vekselbergs.

Bankrotējušās Lietuvas bankas Snoras klientu vidū bijušas arī Krievijas kompānijas – Lietuvas plašsaziņas līdzekļi norāda, ka finanšu grupai Базовый Элемент (Базэл) bankā palikuši 58 miljoni eiro.

To, ka Базэл Lietuvas bankā palikuši finanšu līdzekļi, Krievijas laikrakstam Vedomosti norādīja arī minētajai finanšu grupai pakļauto kompāniju darbinieki, kuriem tikusi aizturēta algu izmaksa. Viens no darbiniekiem laikrakstam algu izmaksas aizturēšanu skaidrojis ar «to, kas noticis ar Snoras».

«Mēs apstiprinām, ka bankā Snoras palikuši Базэл struktūru finanšu līdzekļi - lai gan daudz mazāki nekā raksta prese,» laikrakstam Vedomosti vēstulē norādījis arī finanšu grupas pārstāvis.

Lietuvas laikraksts Lietuvas Rytas vēsta, ka Snoras palikuši arī citu Базэл ģenerāldirektora Oļega Deripaska īpašumā esošu struktūru, tostarp metalurģijas konglomerāta Noriļskas niķelis, finanšu līdzekļi. Tomēr Noriļskas niķeļa pārstāvis Vedomosti šādu informāciju noliedza.