Kopš brīža, kad Latvijā sākās diskusija par Obligātā iepirkuma (OI) negatīvo ietekmi uz energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju un priekšlikumi atcelt valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai elektroenerģijas ražošanai, konstatēta AER sektora stagnācija, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par OI sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar desmit interesantākajiem pētījuma secinājumiem, kas uz pašlaik izvērsto cīņu pret valsts atbalsta saņēmējiem, iespējams, liks paraudzīties no cita aspekta.
1. Izmaksu samazināšana
Šobrīd dabasgāzi elektroenerģijas iegūšanai izmanto aptuveni 23% valsts subsidēto staciju, atsakoties no dabasgāzes staciju finansēšanas, OI sistēmas izmaksas varētu samazināt pat par divām trešdaļām.
2. Iekšzemes patēriņš
Lai gan AER izmantošanas rādītāji Latvijā kopumā ir augsti, augsmes rādītājs iekšzemes patēriņā Latvijā šobrīd ir otrais zemākais Eiropas Savienībā.
3. Izaugsmes tempi
Dažādos aspektos un no dažādiem avotiem iegūtie statistiskie dati atklāj, ka kopš 2013., 2014.gada augsme AER nozarē ir gandrīz apstājusies, kas nozīmē, ka ap 2014.gadu pieņemtie lēmumi par valsts atbalsta sistēmu ir negatīvi ietekmējuši nozares produktivitāti.
4. Stratēģiskie mērķi
Elektroenerģijas ražošana zaļajās stacijās ir atzīts mērķis, lai samazinātu fosilo kurināmo izmantošanu elektroenerģijas ražošanai un ar to saistīto kaitējumu videi un cilvēku veselībai, stabilizētu valsts ārējo maksājumu bilanci, samazinot energoresursu iepirkumu ārējos tirgos, kā arī paaugstinātu valsts energodrošību un enerģētisko neatkarību.
5. Ražošanas apjoms
2017.gadā valsts atbalstu saņēmušajās zaļajās stacijās (neskaitot lielās hidroelektrostacijas) saražoti 15,8% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas apjoma.
6. Darbinieku ieguvums
Kopā ar tieši saistītajām ražotnēm valsts atbalstu saņēmušās stacijas nodrošinājušas ne mazāk kā 4,1 tūkstošus jaunu darba vietu un 62 miljonus eiro strādājošo ieņēmumos.
7. Valsts ieguvums
Teorētiski aprēķināts, ka kopā ar tieši saistītajām ražotnēm valsts atbalstītās AER stacijas nodokļos gadā samaksā apmēram 46 miljonus eiro (neskaitot SEN), tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokli 10 miljonu apmērā un sociālos maksājumus, kas veido apmēram 18 miljonus eiro lielu maksājumu.
8. Reģionu attīstība
Zaļās stacijas veicina lauku teritoriju attīstību, jo pārsvarā izvietotas ārpus pilsētām: 57% koģenerācijas staciju, 82% biogāzes staciju, 73% biomasas staciju, 92% hidroelektrostaciju un 100% vēja staciju izvietotas ārpus Rīgas un Pierīgas.
9. ES atbalsts
Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs pastāv valsts atbalsts zaļās enerģijas ražošanai, turklāt Latvijā īstenotais Feed in Tarifs modelis pašlaik atzīts par visefektīvāko.
10. Valsts atbalsts
Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus, kam valsts atbalsts ir attaisnojams, no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas.
Pētījums lasāms: http://oik.db.lv/