Vācijas banka Deutsche Bank, kas nodrošina ASV dolāru maksājumu veikšanu vairākām Latvijas bankām, nolēmusi pārtraukt korespondējošās attiecības ar bankām Latvijā.

Jau pērn Deutsche Bank sašaurināja darbību Latvijā un pārtrauca sadarbību ar vairākām Latvijas bankām, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai. Tagad Deutsche Bank nolēmusi pilnībā izbeigt sadarbību ar bankām Latvijā.

Deutsche Bank aģentūrai LETA nesniedza nekādus komentārus par saviem darbības plāniem Latvijā. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji uzsvēra, ka Deutsche Bank lēmums to darbību neietekmēs, un skaidroja, ka šis Vācijas bankas lēmums varētu būt saistīts ar pašas Deutsche Bank biznesa stratēģijas izmaiņām.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere atzina, ka Deutsche Bank lēmums pārtraukt Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus savā ziņā ir vērtējums kopējai Latvijas finanšu sektora darbībai, tā ilgtspējai un industrijas biznesa standartu atbilstībai. «Pēdējo gadu notikumi finanšu sektorā Latvijā vairāk ir sašķobījuši kopējo reputāciju, nekā stiprinājuši. Tai pat laikā - lēmums nenodrošināt ASV dolāru maksājumus pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, visticamāk, ir saistīts arī ar pašas Deutsche Bank attīstības un darbības plāniem. Būtiski, ka finanšu sektorā šobrīd notiek jau ilgstoši nepieciešamās pārmaiņas, kuras, manā skatījumā, tikai stiprinās kopējo finanšu sektora reputāciju,» skaidroja Tetere.

Britu finanšu tirgus regulators (FCA) šodien publiskojis lēmumu par Deutsche Bank sodīšanu saistībā ar Krievijas izcelsmes naudas atmazgāšanu; shēmā figurē arī Latvija

(Pievienots Latvijas FKTK komentārs)

Britu likumsargs relīzē norāda, ka Deutsche Bank uzliktais vairāk nekā 163 milj. GBP (virs 191 milj. EUR) sods ir lielākais, kādu FCA vai tā priekšgājēji jebkad kādam ir piemērojuši. Banka naudas atmazgāšanas pretpasākumu (AML) noteikumus nav ievērojusi laikā no 2012. gada sākuma līdz 2015. gada beigām.

Bankai tiek pārmests, ka tā ar nepietiekami pārraudzītiem globālajiem darījumiem ir pakļāvusi Apvienoto Karalisti finanšu noziegumu riskiem. Nepietiekamās AML ievērošanas dēļ neidentificēti klienti caur Deutsche Bank ir pārskaitījuši ap desmit miljardiem USD nezināmas izcelsmes naudas. Tā no Krievijas caur Londonu ir pārskaitīta t.s. spoguļu darījumu shēmā, beigu beigās nonākot ofšoru kontos. Notikušo darījumu shēma pieļauj ļoti lielu iespēju, ka tas ir bijis finanšu noziegums.

Ar zaudējumiem strādājošā Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» nomainījusi vadītāju.

Bankas padome svētdien nolēmusi, ka Džonu Kraienu bankas vadītāja amatā nomainīs viņa līdzšinējais vietnieks Kristians Zēvings, paziņojusi banka.

Lai gan Kraiena līguma termiņam bija jābeidzas 2020.gadā, Vācijas mediji ziņo, ka viņš atlaists, jo viņam bijušas domstarpības par stratēģiju ar «Deutsche Bank» padomes priekšsēdētāju Paulu Ahleitneru.

Kraiens, kurš ir brits un iepriekš bijis Šveices finanšu grupas UBS finanšu direktors Eiropā, par vienu no diviem «Deutsche Bank» līdzvadītājiem kļuva 2015.gadā, bet 2016.gadā pēc otra līdzvadītāja Jirgena Fičena aiziešanas kļuva par «Deutsche Bank» vienīgo vadītāju.

Kraiena uzdevums bija restrukturizēt «Deutsche Bank» un atbrīvot to to problēmām, kas bankai radās, kad pirms finanšu krīzes tā mēģināja konkurēt ar globālajām investīciju bankām. Viņa vadībā «Deutsche Bank» samaksāja miljardiem eiro naudassodos un kompensācijās, lai novērstu ilgstošas tiesu prāvas, un nostiprināja bankas kapitālu ar astoņu miljardu eiro vērtu akciju emisiju.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank palielinās kapitālu par 10,2 miljardiem eiro, veicot šogad līdz šim lielāko jaunu akciju piedāvājumu. Tas nepieciešams, lai pārpirktu Deutsche Postbank un palielinātu bankas rezerves, ziņo Bloomberg.

Deutsche Bank cer pārdot 308,6 miljonus jaunu akciju par 33 eiro gabalā gan Vācijā, gan ASV. Šī cena ir par 30% zemāka nekā Deutsche Bank akcijas cena 20. septembrī Frankfurtes biržas slēgšanas brīdī.

Bankas izpilddirektors Jozefs Akermans (Josef Ackermann) šo akciju piedāvājumu, kas ir lielākais Deutsche Bank vēsturē, pamato ar nepieciešamību rast finansējumu Deutsche Postbank pārpirkšanai, kā arī palielināt rezerves, ko nosaka jaunie noteikumi.

Pēc šī paziņojuma Deutsche Bank akcijas cena Frankfurtes biržā palielinājās par 0,4% līdz 47,05 eiro. Kopumā šā gada laikā bankas akcijas cena ir samazinājusies par 4,8%. Patlaban Deutsche Bank tirgus vērtība ir 29,2 miljardi eiro. Deutsche Postbank tirgus vērtība ir 5,5 miljardi eiro.

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Šī gada augustā un septembrī Latvijas aviosabiedrība airBaltic kopumā atklās septiņus tiešos reisus no aviosabiedrības bāzēm Rīgā un Vilņā. Tādejādi kopš gada sākuma airBaltic būs uzsākusi tiešos lidojumus 16 jaunos maršrutos. airBaltic uzsāk tiešos lidojumus no Rīgas uz Ķelni un Mančestru, bet no Viļņas – uz Helsinkiem, Oslo, Varšavu, Vīni un Tallinu. airBaltic prezidents Bertolts Fliks saka: "Mēs veiksmīgi turpinam īstenot savu stratēģiju, atklājot arvien jaunus tiešos lidojumus un mēneša laikā uzsāksim lidojumus septiņos jaunos maršrutos. Neskatoties uz straujo aviosabiedrības maršruta tīkla paplašināšanu, līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vairākus jaunus tiešos lidojumus. Esmu pārleicināts, ka maršrutu tīkla paplašināšana un airBaltic īstenotā cenu politika radīs būtisku pasažieru pieaugumu gan Rīgas, gan Viļņas lidostās." Kā zināms airBaltic 15. augustā uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Ķelni. Laikā no 15. augusta līdz 2. septembrim aviosabiedrība veiks četrus reisus nedēļā – pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās. Savukārt jau no 2. septembra, airBaltic uz Ķelni lidos katru dienu, arī otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Sākumā airBaltic lidojumus uz Ķelni veiks ar 70 - vietīgo AVRO RJ70 reaktīvo lidmašīnu. Lidojuma ilgums būs ap 2 stundām un tas ieradīsies Ķelnes lidostā 08:30 no rīta. Tas dod plašas iespējas izmantot airBaltic piedāvājumu sadarbībā ar Deutcshe Bahn un tieši no Ķelnes lidostas par 19 LVL ar vilcienu doties tālāk uz jebkuru galapunktu Vācijā. Vienvirziena aviobiļetes cena būs, sākot no 49 LVL (ar lidostu nodevām). Patlaban airBaltic uz Ķelni lido no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Lidojumi tiek veikti četras reizes nedēļā - pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās. Savukārt 16. augustā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Mančestru. Svarīgi ir tas, ka augustā visas biļetes lidojumos uz Mančestru būs nopērkamas par 49 LVL. Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Mančestru trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās. airBaltic uz Mančestru lidos ar 120 - vietīgo Boeing 737 un lidojuma ilgums būs nepilnas 3 stundas. Jauni tiešie lidojumi no Viļņas Vienlaicīgi ar jaunu maršrutu atklāšanu no Rīgas, 15. augustā airBaltic uzsāks trīs tiešos lidojumus no savas bāzes Viļnā - uz Helsinkiem, Oslo un Varšavu. Savukārt 17. augustā aviosabiedrība no Viļnas veiks pirmo tiešo lidojumu uz Austrijas galvaspilsētu Vīni. Nepilnu mēnesi vēlāk, no 15. septembra, airBaltic ar tiešo lidojumu savienos divas Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu un Tallinu. Biļešu cenu struktūra lidojumiem no Viļņas tāda pati kā no Rīgas – vienvirziena biļešu cenas sākot no 33 LVL ar lidostu nodevām. Lai nodrošinātu pieaugošo lidojumu skaitu, šonedēļ airBaltic pārvietos uz Viļņas lidostu divas Fokker 50 tipa lidmašīnas. Ar šīm lidmašīnām tiks veikti augustā un septembrī jaunatklātie maršruti. Tādejādi Viļņas lidostā kopumā būs bāzētas trīs airBaltic lidmašīnas – viena Boeing 737 -500 un divas Fokker 50 tipa lidmašīnas. Avots: airBaltic

Sākot no šā gada 27. marta līdz 29. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas izmaiņas lidojumu grafikā, trīs jaunu tiešo lidojumu uzsākšana, kā arī iekšzemes lidojumu atklāšana uz Liepāju. Vasaras sezonā airBaltic no Rīgas kopumā veiks 26 tiešos lidojumus, bet no Viļņas - 11. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē vasaras sezonas lidojumu saraksta izmaiņas: “Vasaras sezonā airBaltic pasažieri noteikti pamanīs ievērojamas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar lidojumu skaita pieaugumu, trīs jaunu maršrutu atklāšanu - uz Barselonu, Minheni un Parīzi. Domāju, ka nozīmīgs notikums būs arī airBaltic lidojumu uzsākšana uz Liepāju, kas uztverams kā pilotprojekts iekšzemes gaisa satiksmes attīstībā. Mēs ceram, ka mūsu pasažieri pozitīvi novērtēs visas šīs izmaiņas un tas veicinās aviopasažieru skaita pieaugumu uz un no Latvijas, kā arī uz un no Lietuvas.” Vasaras sezonā galvenās izmaiņas lidojumos no Rīgas būs saistītas ar lidojumu skaita palielināšanu, piemēram, uz Helsinkiem un Tallinu līdz šim veikto divu lidojumu vietā airBaltic vasaras sezonā veiks trīs lidojumus katru darba dienu. airBaltic uz Pēterburgu lidos sešas reizes nedēļā katru dienu, izņemot sestdienas, bet uz Dublinu - piecas reizes nedēļā. Savukārt uz Stambulu airBaltic vasaras sezonā palielina reisu skaitu līdz trīs reisiem nedēļā līdzšinējo divu reisu vietā. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks četrus jaunus tiešos lidojumus no Rīgas. Neilgi pirms vasaras sezonas sākuma, 24. martā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Barselonu, kas tiks veikti trīs reizes nedēļā. airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Minheni, kas tiks veikti četras reizes nedēļā sākot no 27. aprīļa. Pirmais reiss uz Parīzi būs sestdien, 30. aprīlī un tiks veikts trīs reizes nedēļā. Savukārt, aprīlī airBaltic uzsāks pirmo iekšzemes lidojumu uz Liepāju. Sakarā ar AVRO RJ -70 tipa lidmašīnu izņemšanu no airBaltic flotes šī gada 4. martā, vairākos maršrutos AVRO RJ -70 lidmašīnu vietā tiks izmantotas Boeing 737 - 500 tipa lidmašīnas. Turpmāk no Rīgas uz Kijevu, Oslo, Briseli, Stokholmu, Berlīni, Štutgarti un Vīni airBaltic lidos ar Boeing 737 -500 tipa lidmašīnām. Vasaras sezonā, sākot no maija, airBaltic atsāks tiešos lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem divas reizes dienā, bet pārtrauks lidojumus uz Ķelni. Tāpat vasaras sezonā airBaltic veiks divus reisus dienā uz Tallinu, bet uz Kopenhāgenu - trīs reisus dienā līdzšinējā viena reisa vietā. Sākot no 16. maija, airBaltic veiks lidojumus no Viļņas uz Dublinu katru dienu, līdzšinējo trīs reisu vietā. Savukārt uz Minheni airBaltic no Viļņas nodrošinās sešus lidojumus nedēļā. Pārējos airBaltic maršrutos gan no Rīgas, gan Viļņas vasaras sezonā nav paredzētas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar ziemas lidojumu sarakstu. Avots: airBaltic

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» pakāpeniski atsāk lidojumus ar «Bombardier» CS300 lidmašīnām, informēja uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

«Šobrīd «airBaltic» jau ir atsācis lidojumus ar daļu no CS300 lidmašīnām un plānots, ka šīs dienas laikā pakāpeniski visas lidmašīnas tiks pārbaudītas un būs gatavas lidojumiem. Lidmašīnas, kas atsāk lidojumus, ir darba kārtībā un pilnībā drošas lidojumu veikšanai.

«airBaltic» strādā ciešā sadarbībā ar lidmašīnas ražotāju «Bombardier» un dzinēju ražotāju «Pratt & Whitney». Papildu pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos par gaisa kuģa drošību, kā arī veiktu nepieciešamos uzlabojumus jaunajām lidmašīnām,» klāstīja Briede.

LASI ARĪ: Drošības apsvērumu dēļ airBaltic uz laiku apturējusi Bombardier CS300 lidojumus

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank gatavojas pārtraukt ASV dolāru maksājumus daļai Latvijas banku, ziņo aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

«Pēc to cilvēku teiktā, kas ir pazīstami ar Vācijas lielākās bankas plāniem, dažu Latvijas banku spējas tieši apstrādāt pārskaitījumus ASV dolāros ir apdraudētas, jo Deutsche Bank gatavojas pārtraukt attiecības ar tām,» raksta Bloomberg.

Tā vēsta, ka vairākas Latvijas bankas ir saņēmušas Deutsche Bank brīdinājumu, ka Vācijas banka tām liegs ASV dolāru klīringa iespējas.

Pēc Bloomberg rīcībā esošajām ziņām, šis Deutsche Bank lēmums neattieksies uz Latvijā strādājošajām Ziemeļvalstu bankām, kā arī bankām Citadele, Rietumu Banka un Baltic International Bank.

Komentējot šo neoficiāli iegūto informāciju, Deutsche Bank preses pārstāvis Franks Hartmans e-pasta vēstulē norādījis, ka «atbilstoši bankas stratēģijai līdz 2020.gadam banka pārskata attiecības ar klientiem», tomēr atteicies sniegt sīkākas ziņas par Deutsche Bank plāniem attiecībā uz konkrētu Latvijas banku maksājumiem ASV dolāros, vēsta Bloomberg.

Rīga - Sākot no šā gada 7. aprīļa, Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Itālijas galvaspilsētu Romu un Grieķijas galvaspilsētu Atēnām.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks saka: "Lidojumi uz Atēnām un Romu piedāvā pasažieriem ērtu nokļūšanu uz vēl divām Eiropas valstu galvaspilsētām un paplašina mūsu maršrutu ģeogrāfiju dienvidu virzienā. Pievienojot airBaltic maršrutu tīklam tādas lielpilsētas kā Atēnas un Roma, turpinam īstenot arī stratēģisko mērķi - veikt arvien vairāk tiešo lidojumu uz pievilcīgiem tūrisma un darījumu galamērķiem Eiropā un ārpus tās."

Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Romu trīs reizes nedēļā - trešdienās, sestdienās un svētdienās. Lidojumus uz Romu airBaltic veiks ar Boeing 737-500 tipa lidmašīnu un lidojuma ilgums būs 3 stundas. Vienvirziena biļešu cenas būs sākot no LVL 29, ieskaitot lidostu nodevas. Savukārt lidojumus uz Atēnām airBaltic veiks divas reizes nedēļā - ceturtdienās un sestdienās, lidojuma ilgums ar Boeing 737-500 tipa lidmašīnu būs 3 stundas un 25 minūtes. Vienvirziena biļešu cenas būs sākot no LVL 49, ieskaitot lidostu nodevas.

Par AS PrivatBank valdes locekli ievēlēts bijušais Vācijas banku Deutsche Bank un Commerzbank vadošais finanšu speciālists Roberts Kristians Šepfs (Robert Christian Schoepf), informē bankas pārstāvji.

Viņš turpmāk atbildēs par AS Privatbank biznesa stratēģijas un filiāļu tīkla attīstību.

R. Šepfs ir guvis plašu starptautisku finanšu pieredzi strādājot vadošajās Vācijas bankās – Deutsche Bank un Commerzbank. Profesionālo karjeru R. Šepfs iesāka Minhenē kā Deutsche Bank auditors. Vēlāk pārcēlās strādāt uz Deutsche Bank centrālo biroju Frankfurtē, kur vairākus gadus vadīja Deutsche Bank filiāļu tīkla un meitas uzņēmumu audita grupas, gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

No 1998. līdz 1999. gadam R. Šepfs vadīja Deutsche Bank Audita un konsultāciju departamentu Maskavā. Savukārt no 2000. līdz 2008. gadam kā viceprezidents un darbības koordinators bija atbildīgs par Deutsche Bank biznesu un attīstību Centrālāzijas valstīs.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju un salīdzinoši nelielo atspoguļojumu medijos, ģimenēm piederošie uzņēmumi demonstrē pārsteidzoši labu izaugsmi, dodot nozīmīgu ieguldījumu Vācijas ekonomikas ilgtspējas uzturēšanā, ziņo Deutsche Welle – World.de.

Kamēr vispasaules ekonomika cenšas atgūties pēc lejupslīdes, visa uzmanība ir pievērsta daudznacionālo, publiskajā apgrozībā esošo konglomerātu likteņiem. Vācijā 30 lielākie pēc akciju indeksa DAX sarindotie uzņēmumi, piemēram, Deutsche Bank, Siemens, Deutsche Post vai Deutsche Telekom, dominē plašsaziņas līdzekļos, tomēr aiz kadra neievērots garām paslīd nozīmīgs ekonomisks spēks. Ģimeņu vadītie uzņēmumi veido vairāk nekā 50% no Vācijas IKP un eksperti apgalvo, ka tas ir galvenais «dzinējs» darbavietu skaita pieaugumam.

Deviņas no desmit kompānijām Vācijā ir ģimeņu uzņēmumi. Bieži vien šie uzņēmumi izceļas ar spēju pielāgoties, ilgtermiņa plānošanu, atbildīgu uzņēmējdarbības praksi un vēlmi jauniem cilvēkiem sniegt vērtīgu pirmo darba pieredzi.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Rīga - Sākot no šā gada 28. oktobra līdz 2008. gada 29. martam stāsies spēkā airBaltic ziemas sezonas lidojumu saraksts ar diviem jauniem galamērķiem un palielinātu lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic kopumā veiks 37 tiešos lidojumus no Rīgas, 18 no Viļņas, savukārt no Liepājas - 3 tiešos lidojumus.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Atklājot jaunus reisus, airBaltic koncentrējas uz tiem tirgiem, kuros ir augsts biznesa un tūrisma ceļojumu potenciāls. Pēc veiksmīgas divu gadu sadarbības pieredzes ar Uzbekistan Airways, mēs to paplašinām, sākot arī savus lidojumus maršrutā Rīga-Taškenta. Tādējādi kopīgi ar partneri piedāvājam lidojumus trīs reizes nedēļā. Oulu ir jau otrais galamērķis, kuru airBaltic atklāj Somijā, un mēs sagaidām, ka, līdzīgi kā ar norvēģiem, būtiski palielināsies arī uz Rīgu ceļojošo somu pasažieru skaits. Mēs arī esam palielinājuši lidojumu skaitu tajos maršrutos, pēc kuriem airBaltic pasažieru pieprasījums ir bijis ļoti augsts."

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank panākusi vienošanos samaksāt 95 miljonus dolāru, lai izbeigtu ASV Tieslietu ministrijas izmeklēšanu saistībā ar nodokļu krāpniecību, trešdien paziņoja Ņujorkas dienvidu apgabala prokuratūra.

Prokurors Prīts Bharara norāda, ka Deutsche Bank izmantojusi fiktīvu uzņēmumu tīklu un aprēķinājusi darījumus, lai censtos izvairīties no nodokļu maksāšanas vairāku desmitu miljonu dolāru apmērā.

ASV valdība likusi Deutsche Bank atzīt savas darbības, kas bija paredzētas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, un samaksāt Savienotajām Valstīm 95 miljonus dolāru, sacīja Bharara.

Šī lieta aizsākās 2000.gadā, kad Deutsche Bank iegādājās ASV holdingkompāniju Charter, kurai piederēja akcijas farmācijas uzņēmumā Bristol-Myers Squibb. Lai izvairītos no apjomīgu nodokļu maksāšanas saistībā ar ienākumiem no šo akciju pārdošanas, Deutsche Bank organizējusi to pārdošanu fiktīvam uzņēmumam, lai tās pēc tam atpirktu.

Vācijas pasta kompānija Deutsche Post neoficiāli paudusi gatavību nākamo dienu laikā oficiāli sākt Postbank pārdošanas procesu par 10 miljardiem eiro ( 7.028 miljardiem latu), atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, ziņo Financial Times.

Vairākas starptautiskas un vietējās bankas ir paudušas interesi par Postbank iegādi.

Kāda zinošana persona no Deutsche Post sacījusi, ka drīzas gala diskusijas par pasta bankas pārdošanu ir nenovēršamas.

Deutsche Post jau vairākkārt norādījis, ka tās Postbank varētu tikt pārdota. Deutsche Post jaunais izpilddirektors Franks Apels (Frank Appel) ir apstiprinājis, ka Postbank vajadzētu spēlēt nozīmīgu un aktīvu lomu banku sistēmas konsolidācijā un atzinis, ka tās akciju turētāji noraidīs turpmāku iesaistīšanos banku sektorā.

Pasta un loģistikas grupai Deutsche Post pieder 50% un viena daļa Postbank akciju.

Neoficiālā jeb ēnu ekonomika varētu palīdzēt Eiropas valstīm nostiprināties ekonomiskās lejupslīdes laikā, taču šīm «neoficiālajām» darbībām jābūt noteiktā attiecībā pret konkrētās valsts ekonomikas izmēriem.

Tā teikts jaunākajā Deutsche Bank ziņojumā, ziņo Financial Times.

Valstīs ar augstu «pelēkās» būvniecības līmeni, nereģistrētiem skaidras naudas darījumiem, iztrūkstošām pavadzīmēm, kā arī nodokļu nemaksāšanas un citu nelikumīgu darbību gadījumiem ir vērojama mazāka ekonomiskā lejupslīde nekā «godīgajiem» kaimiņiem.

Tas gan darbojas tikai tad, ja ēnu ekonomika notiek lielos apjomos, kā, piemēram, Grieķijā, kuras premjerministrs Džordžs Papndreu šomēnes atzina, ka valsts sabiedrisko pakalpojumu sektorā valda korupcija.

Neskatoties uz valsts finanšu problēmām, Grieķijas ekonomika šogad sarukusi vien par aptuveni 1%. Salīdzinājumam Eiropas Savienības (ES) ekonomika kopumā šogad sarukusi par 4%.

Rīga - Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2007. gada augustā ir pārvadājusi 215 565 pasažierus, kas ir par 42% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic pārvadāja 151 974 pasažierus.

Savukārt 2007. gada astoņos mēnešos airBaltic ir pārvadājusi 1 287 227 pasažierus, kas ir par 39% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 926 749 pasažierus.

Šā gada augustā airBaltic ir veikusi 3 535 lidojumus, kas ir par 26% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic veica 2 809 lidojumus. Savukārt šā gada astoņos mēnešos aviosabiedrība ir veikusi 23 514 lidojumus, kas ir par 25% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2007. gada augustā bija 72% - par 2% punktiem vairāk, salīdzinot ar 2006. gada augustu. Šā gada astoņos mēnešos vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās bija 64% - par 1% punktu vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Vācijas fondu tirgus operators Deutsche Boerse un Londonas akciju biržas operators London Stock Exchange Group (LSEG) trešdien paziņoja, ka pēc to plānotās apvienošanās tiks likvidētas aptuveni 1250 darba vietas un strādājošo skaita samazināšana palīdzēs katru gadu ietaupīt 450 miljonus eiro.

Abi uzņēmumi šobrīd kopumā nodarbina aptuveni 10 000 cilvēku.

Deutsche Boerse un LSEG iecerēto apvienošanos plāno īstenot jūlijā, lai izveidotu vienu no pasaulē lielākajiem akciju biržas operatoriem.

Darījums paredz, ka Deutsche Boerse akcionāriem piederēs 54,2% jaunās holdingkompānijas akciju, bet LSEG akcionāru īpašumā nonāks 45,8% akciju.

Abas akciju biržas turpinās darbību ar pašreizējiem nosaukumiem, bet LSEG un Deutsche Boerse kļūs par apvienotā uzņēmuma struktūrvienībām.

Apvienotā uzņēmuma akcijas tiks kotētas gan Londonas, gan Frankfurtes fondu biržās, bet par tā vadītāju kļūs Deutsche Boerse direktors Kārstens Kengeters.

Gandrīz 70 procenti cilvēku, kuri strādā Vācijas nacionālajā dzelzceļa uzņēmumā Deutsche Bahn ir demotivēti un neapmierināti ar savu darbu, vēsta Financial Times Deutschland (FTD).

Deutsche Bahn pārstāvis apstiprinājis šos datus, bet nav sniedzis sīkākus komentārus.

Viņš tikai norādījis, ka uzņēmums jau ir izstrādājis pasākumus, lai mēģinātu novērst šo situāciju. Starp šiem pasākumiem esot, piemēram, valsts mēroga darbinieku konference. «Mēs esam uzsākuši plašu apmācību un pārmaiņu procesu,» viņš sacījis.

Taču kāds Deutsche Bahn augsta līmeņa darbinieks, kura vārds netiek minēts, sacījis, ka 190 tūkstošu darbinieku aptaujas rezultāti, ir šokējoši. Laikraksts norāda, ka apmierināti darbinieki ir ļoti būtiski Deutsche Bahn kā pakalpojumu sniedzējam, kuram katru dienu ir tiešs kontakts ar miljoniem klientu.

"Danske Bank" caur savu Lietuvas filiāli palīdzējusi "Deutsche Bank" veikt aizdomīgus darījumus vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz Dānijas medijiem, raksta "Reuters".

Pārskaitījumi veikti laika posmā starp 2012.gadu un 2015.gadu

Ziņojumi, ko publicējuši Dānijas laikraksti "Berlingske" un "Politiken", atsaucas uz noplūdušiem dokumentiem no "Deutsche Bank". Tajos minēts, ka "Deutsche Bank" veikusi tā saucamos spoguļdarījumus aptuveni 627 miljonu dolāru vērtībā. Darījumi veikti caur "Danske Bank" Lietuvas filiāli.

"Deutsche Bank" pārstāvji atteikušies sniegt komentārus, bet "Danske Bank" pārstāvji norādījuši, ka nekomentēs konkrētus darījumus, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmeklēšana.

Jau 2017.gadā "Deutsche Bank" samaksāja 425 miljonu dolāru sodu ASV par spoguļdarījumu shēmu, kuras ietvaros no Krievijas laika posmā starp 2011. un 2015.gadu tika pārskaitīti 10 miljardi dolāru.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.

Līdz ar vasaras lidojumu saraksta ieviešanu aviokompānijas no starptautiskās lidostas Rīga piedāvā sešus jaunus regulāro un trīs čartera lidojumu galamērķus. Kopumā reisu biežums palielinājies par 24%, salīdzinot ar ziemas periodu.

Vairāk lidojumu tiks nodrošināti uz tādiem galamērķiem kā Helsinki, Stokholma, Tallina, Maskava, Ņujorka, Stambula, Minska un citiem.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic maršrutu tīklā atgriežas astoņi populāri vasaras galamērķi Vidusjūras, Kaspijas jūras un Melnās jūras piekrastē. Jau aprīlī tiks uzsākti lidojumi uz Larnaku, bet no maija piedāvās arī reisus uz Balatonu, Olbiju, Maltu un no jūnija – uz Rijeku. Kopš 2013. gada sākuma airBaltic piedāvā lidojumus uz Prāgu. Turklāt aviokompānija airBaltic ir ieviesusi papildu lidojumus 11 maršrutos, kas ļauj doties no Rīgas uz Parīzi, Barselonu, Nicu, Stokholmu, Romu, Londonu un Bari. Lidojumi uz Francijas un Lielbritānijas galvaspilsētām no Rīgas būs pieejami divreiz dienā, savukārt maršruts Stokholma – Rīga tiks nodrošināts četras reizes dienā.

Vācijas bankai Deutsche Bank saistībā ar tās iesaisti Krievijas naudas atmazgāšanas shēmās, kas mērāmas 20 miljardu dolāru apmērā, pēdējā laikā nākas sastapties ar daudz izaicinājumiem, tajā skaitā sodiem, likumdošanas sankcijām un iespējamu augstākās vadības nomaiņu, atsaucoties uz slepenu bankas iekšēju pārskatu, raksta The Guardian.

Banka atzīst, ka pastāv augsts risks, ka ASV un Lielbritānijas regulatori veiks nozīmīgus disciplinārus lēmumus pret banku. Deutsche Bank norāda, ka skandāls ir sāpīgi ietekmējis tās globālo zīmolu, jo sarucis klientu skaits, pasliktinājies investoru noskaņojums un kritusies tirgus vērtība.

Jau ziņots, ka pērn Vācijas policija veica kratīšanas vairākos Vācijas bankas «Deutsche Bank» birojos arī saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu tā dēvētajā Panamas dokumentu lietā.

Izmeklēšana koncentrējas uz apsūdzībām, ka Vācijas lielākā banka palīdzējusi klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs, lai pārskaitītu kriminālajās darbībās iegūtu naudu uz «Deutsche Bank» kontiem, norāda Frankfurtes prokuratūra.