Pasažieru un transporta pakalpojumu uzņēmums DFDS aizvadītajā gadā turpinājis izaugsmi, pateicoties apjomu un peļņas pieaugumam kravu pārvadājumu un loģistikas jomā.

Salīdzinājumā ar 2020. gadu, uzņēmuma EBITDA rādītājs audzis par 25%, sasniedzot 459 miljonus eiro. Savukārt, uzņēmuma ieņēmumi 2021. gadā palielinājās par teju 28%, sasniedzot 2,4 miljardus eiro.

Kravu pārvadājumu apjoma pieaugums visstraujāk tika novērots 2021. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, kurā Covid-19 ierobežojumu dēļ, saglabājās ietekme uz kravu pārvadājumu nozari kopumā. 2021. gadā DFDS izdevās sasniegt mērķus, gan paplašinot pārvadājumu maršrutu tīklu, gan strādājot pie esošās kuģu flotes CO2 emisiju samazināšanas.

DFDS prāmju pārvadājumu nodaļas ieņēmumi pieauga par 25%, kas saistīts, gan ar trīs jaunu prāmju maršrutu atvēršanu, gan arī pārvadāto kravu apjomu palielinājumu.

Lieliski autoceļi, attīstīta ostas infrastruktūra un konstruktīva sadarbība ar valsts struktūrām.

Tie ir iemesli, kuru dēļ prāmju uzņēmums DFDS Seaways devis priekšroku Lietuvai.

Dānijas kapitāla uzņēmums DFDS Seaways ir Lietuvā nozīmīgākais prāmju īpašnieks un operators, kas pērn Dienas Biznesa veidotajā Baltijas TOP 300 sarakstā ieņēma 184.vietu ar 74,3 miljonu eiro apgrozījumu 2010. gadā. Pērn apgrozījums bijis par deviņiem miljoniem eiro lielāks, un šogad tas turpina kāpt. Dienas Biznesam veidojot reportāžu par Klaipēdas ostu, iepriekš neplānotai intervijai laiku atlicināja arī AB DFDS Seaways rīkotājdirektors Jons Nazarovs (Jonas Nazarovas). Uzņēmumam ir trīs darbības pamatvirzieni – pirmkārt, DFDS Seaways ir īpašnieki daļai DFDS grupas kuģu. Otrkārt, kompānija strādā kā kravu aģenti, treškārt – kā pasažieru pārvadājumu nodrošinātāji DFDS prāmju līnijās. No Klaipēdas ostas tiek nodrošinātas četras prāmju līnijas – uz Ķīli un Zasņicu Vācijā, Karlshamnu Zviedrijā un Fredericiju Dānijā. Galvenokārt tās ir ro – ro kravu līnijas. Konteineru pārvadājumi ir salīdzinoši nedaudz, taču tas arī nav pamata segments, norāda J. Nazarovs. Lai gan kopumā Klaipēdas ostā dominē vietējās izcelsmes kravas, DFDS Seaways prāmji lielākoties ir multimodālo tranzīta pārvadājumu posms. Pamata maršruti ir Krievija – Eiropas kontinentālā daļa vai Krievija – Skandināvija un atpakaļ.

"DFDS", viens no Ziemeļeiropā lielākajiem prāmju operatoriem, veic izmaiņas prāmju kustībā Ziemeļbaltijas maršrutos. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz klientu pieprasījuma izmaiņām saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

"Esam nolēmuši samazināt reisu skaitu gandrīz uz pusi starp Igaunijas ostu Paldiskos un Somijas ostu Hanko saistībā ar pieprasījuma kritumu šajā maršrutā," stāsta Igaunijas-Somijas un Igaunijas-Zviedrijas maršrutu direktors Pēters Ojasārs (Peeter Ojasaar).

No šī brīža prāmis "Sailor" dosies vakara reisos starp Igaunijas ostu Paldiskos uz Zviedrijas ostu Kapelskāru.

"Tādējādi tagad mēs varam piedāvāt mūsu klientiem ērtus vakara reisus katru dienu gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem," stāsta P.Ojasārs.

Saistībā ar Zviedrijas atšķirīgo pieeju cīņā pret pandēmiju šim maršrutam ir stabils pieprasījums.

"Pašreiz vienīgais prāmis, kas kuģo ar Lietuvas karogu maršrutā Paldiski-Kapelskāra, ir "Optima Seaways". Pateicoties prāmim "Sailor", mēs varam piedāvāt mūsu klientu vajadzībām izdevīgāku grafiku maršrutā Igaunija-Zviedrija," informē P.Ojasārs.

Dānijas kuģniecības kompānijas DFDS Seaways meitasuzņēmums Lietuvā DFDS Lisco saņems apmēram 244 miljonus litu (nepilnus 50 miljonus latu) no Dānijas apdrošināšanas kompānijas, kuras nosaukums netiek atklāts, par oktobra sākumā Baltijas jūrā degušo prāmi Lisco Gloria.

DFDS Lisco saņems 195 miljonus litu (nepilnus 40 miljonus latu) apdrošināšanas izmaksās par pašu kuģi un 49 miljonus litu (nepilnus 10 miljonus latu) atlīdzībā par ekonomiskajiem zaudējumiem, aģentūrai BNS paziņoja DFDS Lisco sabiedrisko attiecību vadītājs Vaidots Klumbis.

«Pagaidām nav zināms, kad apdrošināšanas izmaksas nonāks uzņēmumā,» viņš piebilda.

Klumbis skaidroja, ka par īpašuma un nemateriālo kaitējumu kompensācijas saņēmuši 90% pasažieru, kas devās reisā, kura laikā prāmis aizdegās, bet pārējie atlīdzības saņems tuvākajā laikā. Uzņēmums neatklāj izmaksāto kompensāciju apjomu.

Loģistikas uzņēmums DFDS investējis 22 miljonus eiro, iegādājoties vairāk nekā 1000 jaunu treileru un konteineru.

Pēdējos gados ievērojami palielinājies DFDS veikto pārvadājumu skaits, tādēļ šis ir optimāls brīdis izaugsmei, ieguldot līdzekļus flotes paplašināšanā un pakalpojumu uzlabošanā. DFDS flote strauji palielinās, pievienojot vēl 860 jaunu treileru un 200 konteineru.

«Šis ir lielākais treileru pasūtījums, ko līdz šim esam veikuši. Ar šo 22 miljonus eiro lielo investīciju vēlamies ne tikai modernizēt mūsu aprīkojumu un uzlabot sniegtos pakalpojumus, bet arī palielināt savu floti, kas nepieciešams, pieaugot pārvadājumu un sadarbības līgumu skaitam,» atklāj DFDS Logistics viceprezidents Edijs Grīns.

DFDS jaunie treileri un konteineri tiks piegādāti uzņēmumam tuvāko mēnešu laikā. Pasūtījums sastāv no refkonteineriem (konteineriem saldētavām), sauso kravu piekabēm un konteineriem, kā arī intermodālajām piekabēm. Daļa no treileriem un konteineriem paredzēti ekspluatācijai maršrutā Zviedrija –Baltija, bet pārējie tiks izmantoti visā DFDS tīklā.

Šogad reisus uzsāks divi jauni DFDS kuģi – jau rudenī pirmos reisus starp Roterdamas un Iminghamas ostām uzsāks otrais lielākais DFDS Ro-Ro tipa kuģis, kas būvēts Flensburgas (Flensburger Schiffbau-Gesellschaft) kuģu būvētavā un nosaukts Tulipa Seaways vārdā. Otrs kuģis tika nosaukts par Gardenia Seaways un tiks nodots ekspluatācijā šī gada jūnija beigās, informē kompānijas pārstāvji.

«Neskatoties uz Brexit, mēs turpināsim saskatīt attīstības iespējas un ievērojamu satiksmes apjomu palielināšanos mūsu tranzīta ceļos visā Ziemeļjūrā. Jaunie kuģi, kas papildinās DFDS floti, nodrošinās papildus apjomu, uzticamību un pakalpojumu kvalitāti, ko mūsu klienti novērtē visaugstāk,» - saka DFDS izpilddirektors Neils Smedegārds (Niels Smedegaard).

«Divi jauni kuģi - ir pirmais solis vērienīgas flotes atjaunošanas programmā, kas tuvākajos gados ļaus stiprināt mūsu iespējas Ziemeļjūrā,» - piebilst N. Smedegārds.

Tulipa Seaways un otrs lielais kuģis Gardenia Seaways, kas ir DFDS flotē, ir vienas sērijas - 210 metrus gari kuģi, kas var uzņemt 262 kravas konteinerus, ar kopējo iekraušanas platību 4076 kvadrātmetri. Kuģa dizains, kas izstrādāts Flensburgas kuģu būvētavā, atbilst pašreizējām vides prasībām, samazinot degvielas patēriņu vienlaikus nodrošinot daudz labāku kuģa vadāmību pie kravas iekraušanas un izkraušanas ostā.

Jūras transporta pakalpojumu kompānija DFDS Tor Line slēgusi prāmju līnija no Rīgas uz Trāvemindi (Lībeku). Turpmāk tā savu darbību koncentrēs Klaipēdā.

Pēdējo reizi prāmis no termināļa Vecmīlgrāvis uz Vāciju devies pagājušajā naktī. Turpmāk kompānijas klientiem tiks piedāvāts izmantot DFDS Tor Line prāmju līnijas no Klaipēdas. Rīgas birojs kompānijai paliek.

Līnija no Rīgas uz Lībeku bija darbojusies 9 gadus, taču īpašnieks pieņēma lēmumu to slēgt. Līnija nebija rentabla un strādāja ar zaudējumiem, skaidroja SIA DFDS Tor Line direktors Zigmunds Jankovskis. Pagājušajā gadā palielinājās konkurence — arī no Liepājas ostas 2008. gada nogalē tika atklāta jauna līnija uz Lībeku (Trāvemindi), turklāt kravu apjoms un plūsma krīzes dēļ bija samazinājusies. Jāņem vērā, ka pērn kuģu degvielas cena kāpusi par 60 %. Z. Jankovskis norādīja arī uz Rīgas ostas maksu, kas nebūt nav tā zemākā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

No Rīgas ostas kursēt pārstājis viens no prāmju kompānijas DFDS Tor line diviem prāmjiem, tādējādi cerot samazināt augstās izmaksas strādājot Rīgas ostā. Šis solis gan sagādājis nopietnas problēmas autopārvadātājiem. Cēlonis DFDS Tor Line kuģa noņemšanai varētu būt Rīgas brīvostas valdes lēmums nepiešķirt papildu ostas maksu atlaides DFDS Tor Line prāmju līnijai Rīga-Lībeka. Tādējādi uzņēmumam bija jāturpina strādāt ar zaudējumiem. Rīgas brīvostas pārvalde lēmumu pamatoja ar vēlmi noteikt vienādus nosacījumus visām kompānijām, kas darbojas ostā. Kompānija Rīgas ostā spējusi strādāt pateicoties tam, ka tai ir liela mātes kompānija, kas spēja «paciest» zaudējumus nesošo «meitu», bet tagad dāņu kuģniecības kompānijas DFDS mērs ir pilns un viens no kuģiem no Rīgas noņemts.

Pēc daudzu gadu sadarbības uzņēmums DFDS ir parakstījis vienošanos ar uzņēmumu Navirail par kravas un pasažieru prāmja maršruta pārņemšanu starp Paldiski Igaunijā un Hanko Somijā. Šī vienošanās ir jāapstiprina konkurences uzraudzības iestādēm.

Kravas un pasažieru prāmja maršruts starp Paldiski Igaunijā un Hanko Somijas dienvidos nākotnē būs daļa no prāmju uzņēmuma DFDS Baltijas maršrutu tīkla. Tas kļuvis iespējams, pateicoties šodien noslēgtajam līgumam starp DFDS un maršruta igauņu īpašnieku Navirail.

DFDS ir piekritis fraktēt RoPax tipa prāmi SAILOR, kas veic pārvadājumus šajā maršrutā. Kuģis turpinās darboties zem Igaunijas karoga un ar igauņu komandu, veicot 16 reisus nedēļā.

Puses ir nolēmušas neizpaust darījuma finanšu detaļas.

Maršruts būs iekļauts Baltijas biznesa struktūrvienībā (Business Unit Baltic), un to vadīs maršruta direktors Pēters Ojasārs (Peeter Ojasaar) Tallinā.

No 2007.gada 2. janvāra viena no Latvijas transporta un loģistikas kompānijām - SIA DFDS Transport Latvija ir nomainījusi savu nosaukumu, Db.lv informēja kompānijas pārstāvis Uģis Kego.

Tagad tā sauksies SIA DSV Transport.

"2006.gada aprīlī par lielākās Nīderlandes transporta kompānijas Frans Maas akciju īpašnieci kļuva transporta un loģistikas kompānija DFDS Transport Group AS, kura, savukārt, pilnībā pieder koncernam a/s DSV. Nosaukuma maiņa ir loģisks noslēgums šo divu transporta un loģistikas kompāniju apvienošanās procesam visā pasaulē, kā rezultātā kompānija darbosies zem vienota nosaukuma DSV," skaidroja SIA DSV Transport direktors Mortens Joergensens (Morten Joergensen), piebilstot, ka "kompānijas nosaukuma maiņa ir notikusi visā pasaulē, kur atradās DFDSTransport vai Frans Maas biroji un pārstāvniecības".

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pēc šā gada 9. oktobrī notikušā ugunsgrēka uz kuģa Lisco Gloria, kas kursēja no Klaipēdas uz Ķīli, šajā maršrutā kursējošie kuģi spēj piedāvāt tikai pusi no kapacitātes, kas tika nodrošināta iepriekš, ziņo news2biz.

Dānijas kompānija DFDS, kuras īpašumā ir Lietuvas uzņēmums DFDS Lisco, kas nodrošināja minēta maršruta izpildi, norāda, ka plāno nosūtīt jaunu kuģi savam meitas uzņēmumam, lai atjaunotu iepriekšējo kapacitāti. DFDS cer, ka līdzīgas kapacitātes kuģis uz Lietuvu tiks nosūtīts oktobra laikā.

Līdz tam pasažieri un kravu pārvadātāji aicināti izmantot citas kuģu līnijas, kas kursē maršrutos, kuru galapunkti ir netālu no tiem, ko nodrošināja Lisco Gloria.

Patlaban kuģis Lisco Gloria atrodas Dānijas krastos, kur to jau tuvākajā laikā pārbaudīs eksperti, lai noteiktu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus.

Šodien Dānijas kuģniecības un loģistikas uzņēmums DFDS Group iegādājies visas Zviedrijas un Baltijas loģistikas uzņēmuma Karlshamn Express akcijas.

Karlshamn Express ir specializējies loģistikas pakalpojumu sniegšanā starp Baltijas valstīm, Krievijā un tai apkārt esošajās valstīs un Skandināvijā, kā arī šo valstu starpā un piedāvā integrētus loģistikas risinājumus, transporta un ekspedīcijas, kā arī uzglabāšanas pakalpojumus. Uzņēmuma galvenie biroji atrodas Kārlshamnā un Liepājā, kā arī ir mazāki biroji Ventspilī, Klaipēdā un Kaļiņingradā. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 100 darbinieku.

DFDS mērķis esot attīstīt un paplašināt savu tīklu, tāpēc Karlshamn Express tīkls, jo īpaši saistībā ar transporta pakalpojumu nodrošināšanu Baltijā, Krievijā un tai apkārtesošajās valstīs un Skandināvijā, kā arī šo valstu starpā, esot lielisks papildinājums.

Lai mazinātu sastrēgumus Rīgā, domes vadība rosina sašaurināt pārāk platās ietves, bet uzņēmēji uzskata, ka tas varētu būt dārgs, bet neefektīvs risinājums.

Ideju par ietvju sašaurināšanu vairākkārt izteicis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis. Domes Satiksmes departamentā gan valda viedoklis, ka ietvju sašaurināšanu nevar uzskatīt par universālu problēmas risināšanas līdzekli. Savukārt uzņēmēji norāda, ka nepieciešams domāt par citiem risinājumiem transporta kustības uzlabošanai.

Andris Ārgalis jau vairākkārt presei izteicies par nepieciešamību paplašināt ielu brauktuves uz ietvju rēķina, Db apliecināja vicemēra preses sekretāre Anna Kononova. Piemēram, viņš uzskata, ka pārāk plata ietve ir Krišjāņa Valdemāra ielā. Vicemērs arī paudis iniciatīvu ierīkot sabiedriskā transporta apstāšanās «kabatas».

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Strauji pieaugošais pieprasījums Klaipēdas ostā pārvadājumiem ar prāmi, kam pamatā bija Polijas un Krievijas strīds par starptautiskajām autopārvadājumu atļaujām, ļāvis kuģniecības un loģistikas grupai DFDS paplašināt darbību Baltijas jūrā.

Lai arī turpmāk apmierinātu pērn novēroto un aizvien pieaugošo interesi pēc pasažieru un kravu pārvadājumiem, DFDS nolēmusi izvērst maršrutus Baltijas jūrā, minēts kompānijas paziņojumā.

Maršrutā Klaipēda–Kārlshamna no 1. aprīļa pievienosies trešais ro-pax klases prāmis Patria Seaways. Savukārt esošais kustības saraksts tiks papildināts ar vēl vienu atiešanās laiku otrdienās un svētdienās no Lietuvas un pirmdienās un piektdienās no Zviedrijas. Tikmēr maršrutā Klaipēda–Ķīle tiks saglabāta nesen paaugstinātā kapacitāte.

Dienas Bizness jau rakstījis, ka ieguvējs lielāka prāmju aizpildījuma ziņā bija arī Liepājas un Ventpils virzienā strādājošā zviedru kuģniecība Stena Line. Iepriekš Krievija, grozot savus normatīvos aktus, sāka nepamatoti pieprasīt ārvalstu autopārvadātājiem nepietiekamā skaitā esošās trīspusējas autopārvadājumu atļaujas, kā arī citus dokumentus tranzīta kravām. Marta vidū gaidāma Latvijas un Krievijas puses tikšanās, lai pārrunātu nozares sasāpējušos jautājumus.

Reģistrētas izmaiņas Liepājā esošā SIA Karlshamn Express Baltic juridiskajos datos.

Oļegam Bambuļakam piederošos 50% uzņēmuma savās rokās pārņēmis Zviedrijā esošais DFDS Seaways Holding AB, liecina Lursoft dati.

Līdz ar to SIA Karlshamn Express Baltic patlaban pieder diviem zviedru uzņēmumiem – DFDS Seaways Holding AB un Aktiebolaget Karlshamns Expressbyra.

Līdz ar izmaiņām dalībnieku sarakstā, SIA Karlshamn Express Baltic valdi pametuši tās līdzšinējie locekļi Pers Gunnars Persons, Kajs Tomass Persons un Marija Bambuļaka. Uzņēmuma valde turpmāk darbosies vienas personas sastāvā, tādēļ līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Oļega Bambuļaka amats nomainīts uz valdes locekli.

Liepājā apskatāms pasaulē lielākais no Lego klucīšiem būvētais kuģis, kas ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā un tapis par godu Dānijas kuģniecības kompānijas DFDS 150. gadadienai, atsaucoties uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvju sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

No vairāk nekā miljons Lego klucīšiem būvētais kuģis Jubilee Seaways ir 12,035 metrus garš, 1,67 metrus plats un 2,72 metrus augsts. Tā svars ir nedaudz zem trim tonnām.

Kuģa būvniecībā piedalījās DFDS darbinieki no visas Eiropas, lai svinētu kompānijas 150.gadadienu.

Pēc sadūmojuma mašīntelpā Baltijas jūrā dreifē Lietuvas prāmis ar 336 cilvēkiem, no kuriem neviens nav cietis. Gaidāms, ka Krievijas un Lietuvas karakuģi prāmi aizvilks līdz Klaipēdas ostai.

Prāmis Regina Seaways, kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā noticis sadūmojums, pavēstījusi prāmja īpašniece Dānijas kuģniecība DFDS Seaways.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts.

Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis, ziņu aģentūrai BNS sacīja DFDS Seaways preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Kārlis Leiškalns lēmumu nepiešķirt ostas maksu atlaides DFDS Tor line prāmju kompānijai pamatoja ar ostas vēlmi noteikt vienādus nosacījumus visām kompānijām, kas darbojas ostā. «Mūsu uzdevums ir nodrošināt visām kompānijām vienādas konkurences apstākļus. DFDS Tor Line jau ir 40% atlaide, bet ar kaut kādām papildus atlaidēm mēs nevaram mētāties, jo tad būs arī citi gribētāji, kas radīs haosu,» klāsta K. Leiškalns. Tāpat viņš norādīja, ka atlaides ostu maksām ir stingri reglamentētas un noteiktas likumā, tāpēc tās nevar dalīt «pa labi un kreisi kā Bagdādes tirgū».

Polijas Valsts kases ministrija paziņojusi, ka turpinās sarunas par valsts īpašumā esošā prāmju operatora Polferries privatizāciju ar kompānijām DFDS, TT Line un Finnlines, bet Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp, kas iepriekš izteica interesi par Polijas kompāniju, savu privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis.

«Mums nav jaunākās informācijas par procesu. Detalizētāku komentāru acīmredzot varēs sniegt konkursa organizators,» aģentūrai BNS sacīja Tallink Grupp pārstāve Lūlea Lēne.

Pagājušā gada beigās viņa BNS teica, ka «Tallink Grupp ir aktīvi sekojusi līdzi Polska Žegluga Balticka jeb Polferries privatizācijas procesam un lūgusi papildu informāciju par kompāniju. Saistošais piedāvājums nav iesniegts, un turpmākie soļi ir atkarīgi no saņemtās informācijas».

Transportam veltītais izdevums Baltic Transport Journal ziņoja, ka Polijas ministrija ir saņēmusi septiņus piedāvājumus Polferries iegādes konkursā, nosaucot DFDS, Finnlines, TT Line, Tallink, Polsteam (Unity Line), Polen Line un privātpersonu Patricjušu Gruško kā potenciālos pircējus.

Lietuvas prāmis «Regina Seaways», kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas otrdien dreifēja Baltijas jūrā, otrdienas vakarā ieradies Klaipēdas ostā, paziņojuši ostas dienests.

Kā pavēstīja ostas dienesta preses pārstāve Dovile Riņģe, prāmis sasniedzis Klaipēdas ostu plkst.21.30, braucot ar saviem dzinējiem, neskatoties uz spēcīgo vēju un viļņiem.

Jau vēstīts, ka «Regina Seaways», kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā notika sadūmojums.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts, tomēr kuģniecības pārstāvji noliedza, ka būtu noticis ugunsgrēks.

«Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis,» ziņu aģentūrai BNS sacīja prāmja īpašnieces Dānijas kuģniecības «DFDS Seaways» preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.