Transports un loģistika

DHL uzsāk sauszemes pārvadājumus uz Tuvajiem Austrumiem

, 27.01.2009

Jaunākais izdevums

Loģistikas milzis DHL uzsācis sauszemes pārvadājumus starp Eiropu uz strauji augošo Tuvo Austrumu tirgu.

DHL sola, ka sauszemes pārvadājumi nozīmē zemākas cenas un vienkāršākas procedūras salīdzinājumā ar avio pārvadājumiem un īsāku piegādes laiku salīdzinājumā ar jūras pārvadājumiem.

«Šīs jaunās līnijas atvēršanu novērtēs tie mūsu Eiropas klienti, kuriem ir sadarbības partneri Tuvajos Austrumos, jo ļaus viņiem izvērtēt kravu struktūru no jauna», saka Tomass Džordžs (Thomas George), DHL Freight Ģenerāldirektors (CEO). «Izmantojot DHL Freight sauszemes pārvadājumu līniju starp Eiropu un Tuvajiem Austrumiem, uzņēmēji varēs ievērojami samazināt izdevumus un optimizēt piegāžu ķēdi,» viņš uzsver.

Lai nodrošinātu piegāžu ātrumu, visas Eiropas kravas tiek konsolidētas 13 galvenajos kravu saņemšanas centros un tālāk tiek nosūtītas uz Tranzīta Centru Stambulā. No turienes kravas tiek piegādātas, izmantojot Tuvo Austrumu tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA «DHL Latvia» publicējis paziņojumu par reorganizāciju, saskaņā ar kuru tas daļu no mantas un bilances aktīviem pievienos māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmums par SIA «DHL Latvia» reorganizāciju pieņemts 21.septembrī, bet 28.septembrī paziņojums kreditoriem publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas vēstnesis». Kreditori savus prasījumus par pieteikt SIA «DHL Latvia» viena mēneša laikā.

«Lursoft» Klientu portfelis jau vēstīja, ka SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia».

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DHL attīstībā investē 12 miljonus eiro

Ilze Žaime, 10.06.2020

Artūrs Saveļjevs, lidostas "Rīga" valdes loceklis, Snezhina Kazakova, "DHL Express" rīkotājdirektore un Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt

Ilze Žaime, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums "DHL" globāli pieredzējis kritumu biznesā vidēji 20% apmērā. Latvijā svārstības piedzīvoja tikai ienākošo sūtījumu skaits, kas samazinājies par apmēram 10%.

"DHL Latvia" rīkotājdirektore Sņežina Kazakova informē, ka izejošo sūtījumu bijis pat vairāk nekā pērn šajā laikā vai šā gada janvārī un februārī. "Tas mani ļoti priecēja. Ticu, ka tas ir biznesa pamatā - ja gribi, lai uzņēmumam veiktos, ir jāmeklē veidi, kā darbību turpināt," viņa teic.

"Un tas attiecas arī uz "DHL" visā pasaulē, lai gan mēs darbu neesam pārtraukuši ilgāk kā dažas stundas. Iesākumā kravas automašīnas saskārās ar sarežģījumiem, šķērsojot robežas, kas bija pārblīvētas un katrs vadītājs pēc kārtas tika apturēts. Krīzes laikā piedzīvojām posmu, kad no Ķīnas, sevišķi Uhaņas reģiona, kas ir gana liels, nenāca tik daudz sūtījumu kā parasti, bet mūsu lidmašīnas turpināja lidot pustukšas," par globālo situāciju stāsta S. Kazakova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā ierakstīta kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzēja SIA «DHL Latvia» reorganizācija, ar kuru daļa uzņēmuma mantas un bilances aktīvu atdalīta, pievienojot to māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia», iepriekš vēstīja «Lursoft» Klientu portfelis.

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, un «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» ir 100% kapitāla daļu īpašnieks. SIA «DHL Logistics Latvia» juridiskā adrese ir Mārupe, Plieņciema iela 35, kur reģistrēts arī SIA «DHL Latvia».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DHL Express Latvijā atzīst par veiksmīgāko DHL struktūrvienību

Egons Mudulis, 13.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasta un loģistikas pakalpojumu grupas uzņēmuma Deutsche Post DHL kurjerpasta struktūrvienība SIA DHL Latvia par 2011. gadā sasniegtajiem rezultātiem un augsto klientu servisa kvalitāti saņēmusi apbalvojumu Country of the Year 2011 Eiropas vidējo un mazo valstu vidū.

Pērn DHL Express Latvijas struktūrvienība sasniegusi līdz šim lielāko sūtījumu apjomu pieaugumu un nodrošinājusi piegādes rekordlielam sūtījumu skaitam, pārvadājot par 34% vairāk sūtījumu nekā 2010. gadā. Tikmēr starptautisko sūtījumu svars ir pieaudzis par 66%. Country of the Year 2011 ir augstākais novērtējums kurjerpasta pakalpojumu jomā grupas ietvaros. Galvenie faktori, kas tiek ņemti vērā minētā titula piešķiršanai, ir sasniegtie darbības un izaugsmes rādītāji un servisa kvalitātes standarti.

«Ar titulu Country of the Year 2011 noteikti varam lepoties ne tikai Baltijas līmenī. Mūsu panākumu atslēga ir pērn būtiski palielinātais starptautiskā kurjerpasta apjoms, kas bija lielāks nekā periodā pirms ekonomiskās recesijas, kā arī teicama servisa kvalitāte,» saka DHL Express pārdošanas vadītāja Latvijā Ilze Vītiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot sadarbības līgumus starp lidostu «Rīga», loģistikas kompāniju SIA «DHL Latvia» un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumu SIA «Castor Construction», šonedēļ tika sperts pirmais solis, lai lidostā «Rīga» izbūvētu sūtījumu apstrādes un loģistikas centru, informē lidosta «Rīga».

Noslēgtās vienošanās paredz, ka lidostā «Rīga» gada laikā tiks izbūvēts reģionālais DHL sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā. Uz jauno termināli lidostas «Rīga» teritorijā pilnībā pārcelsies «DHL Express», un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi. Jaunajā terminālī plānoti energoefektīvi risinājumi, tostarp uzņēmums iecerējis papildināt savu autoparku ar elektromobiļiem.

«Jaunais DHL kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā «Rīga». Lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu, kas veicinās jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu,» komentē Ilona Līce, lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

DHL Express starptautisko sūtījumu skaits audzis par 17%

Žanete Hāka, 29.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja DHL Express datiem, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, šogad par 17% pieaudzis Latvijas uzņēmēju starptautisko sūtījumu skaits, bet sūtījumu svars - par 67%, kas ir augstākais sūtījumu svara pieauguma rādītājs Baltijas valstu starpā.

DHL Express dati liecina, ka kopš 2012. gada nemainīga tendence ir sūtījumu svara straujš pieaugums. No 2012. gada janvāra līdz 2014. gada jūnijam vidējais DHL Express starptautisko sūtījumu svars ir palielinājies par 85%.

DHL Express pārstāve Ilze Vītiņa norāda, ka kurjerpasta pakalpojumus visvairāk izmanto finanšu sektors – tas veido aptuveni 12% no kopējā apgrozījuma, tāpat arī izdevniecības un poligrāfijas kompānijas, būvniecības nozares un vairumtirdzniecības uzņēmumi. Šogad starptautisko sūtījumu skaita un svara ziņā visstraujākais kāpums ir tieši vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri savu sūtījumu apjomus ir gandrīz divkāršojuši kopš 2013. gada pirmās puses. Sūtījumu svara pieaugumu var skaidrot ar vairumtirgotāju aktivitāti un restrukturizāciju – tiek paātrināta preču plūsma un samazināts noliktavās uzglabāto preču apjoms. Šo sūtījumu piegādēm sauszemes transporta vietā tiek izmantots DHL Express aviotransports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā lielos zaudējumus, ASV tiks slēgti visi DHL Express servisa centri un atlaisti 9 500 DHL darbinieki. Par to paziņojuši DHL Express īpašnieki, Vācijas pasta un loģistikas pakalpojumu kompānija Deutsche Post AG, raksta Associated Press.

DHL norāda, ka iekšzemes servisu ASV kompānija turpinās veikt, izmantojot tikai vilcienus. DHL pakalpojumi un darbība citos reģionos un pasaules valstīs.

Restrukturizācijas pasākumos par vairāk nekā 80 procentiem tiks samazinātas darbības izmaksas ASV, palīdzot sasniegt uzņēmuma finansiālos mērķus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu paaudze, it sevišķi milleniāļi, vēlas saņemt savus sūtījumus «tūlīt un tagad», stāsta DHL Express rīkotājdirektore Sņežina Kazakova. Pēc viņas domām, Latvija e-komercijas ziņā attīstās vienā ātrumā ar citām valstīm vai pat ātrāk.

Lai skaidrotu e-komercijas attīstības tendences, Dienas Bizness sadarbībā ar DHL 27. septembrī rīko semināru Tava zīmola atpazīstamība globālajā e-komercijas tīmeklī.

Starp lielākajiem DHL Express globālajiem klientiem ir tādi kā Amazon, Alibaba un citi. Visbiežāk tie ir ārvalstu uzņēmumi, kuri nodarbojas ar apģērbu, apavu, kosmētikas pārdošanu. Pasūtītas tiek preces, ko patērētāji ikdienā izmanto visbiežāk. «Piemēram, pieprasīts ir ASV starptautiskās elektroniskās komercijas uzņēmums Amazon, jo pie viņiem var nopirkt visu, ko vien cilvēks var vēlēties. Viņi izmanto mūsu sniegtos pakalpojumus, un mēs ar to lepojamies,» paskaidro S.Kazakova.

Latvijā uzņēmumam ir aptuveni 5000 aktīvo klientu, bet ik pa laikam parādās nelieli uzņēmumi, kas ir pasīvāki, bet arī izmanto DHL Express pakalpojumus. Pēc S.Kazakovas teiktā, Latvijas pārtikas nozares uzņēmumi visbiežāk fokusējas uz tirgu šeit un arī pārdošana notiek šeit. Pārsvarā DHL Express klienti ir uzņēmumi, kuri importē vai eksportē. Šie uzņēmumi pārstāv tādas nozares kā augstās tehnoloģijas, ražošanas, finanšu pakalpojumu kompānijas, bankas un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DHL Express, ieguldot 140 miljonus eiro, atver jaunu šķirošanas centru Briselē

Dienas Bizness, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais loģistikas un eksprespasta līderis DHL Express piektdien atklāja savu jauno reģionālo centru Briseles lidostā.

Centrs ir aprīkots ar jaunākajām loģistikas tehnoloģijām un gandrīz četrkāršojis DHL Express jaudu Briselē līdz 42 000 sūtījumiem stundā. Centrā, kurā tika ieguldīti vairāk nekā 140 miljoni eiro, ieskaitot nomas izdevumus, ieviesa 200 jaunas darba vietas lidostā.

DHL Express izpilddirektors Kens Alens sacīja: «Briseles centram ir izšķiroša loma globālajā DHL Express tīklā. Briseles centrs ir viens no mūsu lielākajiem centriem pasaulē, un, pateicoties tā atrašanās vietai Eiropā, tam ir svarīga loma, savienojot uzņēmumus no šī reģiona ar pasauli. Šis jaunais sūtījumu šķirošanas centrs ir mūsu pasaules investīciju plāna galvenā sastāvdaļa un tā darbība atbalstīs mūsu izaugsmi, tīkla efektivitāti un nodrošinās augstu kvalitātes līmeni, kuru sagaida DHL Express klienti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DHL Freight sāk pārvadājumus uz Ziemeļāfriku

Līva Melbārzde, 09.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskatot lielu potenciālu kravu apgrozījumam Ziemeļāfrikā, DHL atklāj tiešo pārvadājumu līniju uz Tunisiju.

DHL, kas darbojas arī Latvijā, ir paplašinājis savu sauszemes pārvadājumu servisu, iekļaujot tajā arī Ziemeļāfrikas reģionu. Sekojot DHL Euroconnect pakalpojuma ieviešanas pieredzei Marokā, DHL Freight šobrīd piedāvā komplektēto kravu pārvadāšanas servisu arī uz un no Tunisijas.

«DHL Freight nepārtraukti paplašina savu pārvadājums tīklu Eiropā un ārpus tās,» saka DHL Freight izpilddirektors Tomass Džordžs. «Gan Maroka, gan Tunisija uztur ciešas ekonomiskās saites ar Eiropas Savienību, jo īpaši ar Dienvideiropas valstīm. Tas sekmē pieprasījumu un ir mudinājis iekļaut šīs valstis mūsu Euroconnect tīklā, paplašinot mūsu esošos nepilna-kravas-auto-slodzes un pilna-kravas-auto-slodzes pakalpojumus un nodrošināt regulārus salikto kravu pārvadājumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauszemes pārvadājumu veikšanai DHL Freight Latvija iegādājas 11 Krone puspiekabes.

DHL, kas Latvijā vairāk pazīstams kā kurjerpasts, nodarbojas arī ar sauszemes pilno un salikto kravu pārvadājumiem. Plānojot šogad turpmāko attīstību, DHL Latvia ir noslēdzis sadarbības līgumu ar puspiekabju ražotāju Krone par puspiekabju piegādi, DB stāsta DHL Freight Latvija vadītājs Kaspars Dāvids. Papildinot esošo autoparku, kompānija šogad plāno palielināt pārvadājumu apjomu par 20%, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem.

Tā kā ir pieprasījuma pieaugums pēc pārvadājumiem, šis ir tikai pirmais solis tālākā attīstībā, saka K. Dāvids. Esošajiem klientiem kravu apjomi aug, tāpat parādās arī jauni klienti un pārvadājumu virzieni. Jaunās puspiekabes tiks izmantotas eksporta un importa pārvadājumos, tostarp uz Eiropu un Skandināviju. Tā kā DHL pārvadājumu apjoms virzienā uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši neliels, tad kompānija šogad vairāk fokusēsies arī uz austrumu tirgu, jo rietumos savukārt ir zināma pārvadājumu apjoma stagnācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Hakeri uzbrukuši DHL klientiem

Vēsma Lēvalde, Db, 03.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeri ieguvuši konfidenciālu informāciju par starptautiskās kompānijas DHL klientiem, raksta laikraksts Bizness & Baltija.

Kompānija veikusi dienesta izmeklēšanu un potenciālajiem upuriem sniegusi padomus, kā rīkoties. B&B darbinieks no Vācijas interneta kataloga iegādājies firmas Louis vējjaku, un saņēmis informāciju, ka pasūtījumu piegādās firma DHL.

Pēc neilga laika viņš jau it kā no DHL saņēmis ziņojumu, ka pasta darbinieki it kā nav saņēmuši viņa adresi, tāpēc pasūtītājam jāiepazīstas ar klāt pievienoto dokumentu. Pielikumā bijis datorvīruss. DHL Latvia skaidrojusi, ka tā nekad pie klientiem nevēršas ar e-pasta palīdzību, bet zvana tiem pa telefonu. Pēdējā laikā kompānija saņemot līdz 10 zvaniem dienā no neapmierinātiem klientiem, kas saņēmuši datorvīrusus. Turklāt šādus sūtījumus saņemot ne tikai DHL klienti, bet arī pavisam nejauši cilvēki. B&B norāda, ka interesanti ir tas, ka spama sūtītāja adrese beidzas tieši tā, kā DHL kompānijai – dhl.com. Brīdinājumus saviem klientiem mājaslapā ievietojusi arī DHL Krievijas filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa ir ierosinājusi SIA DHL Latvia maksātnespējas procesa lietu, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Lieta ir ierosināta 8.janvārī, bet pieteikumu tiesā ir iesniegusi SIA Kendi, Db uzzināja tiesā. Kā liecina uzņēmuma mājas lapā pieejamā informācija SIA Kendi ir dibināts 1991.gadā un nodarbojas ar horizontālo un vertikālo žalūziju ražošanu, kā arī ar lodžiju iestiklošanu, alumīnija starpsienu, bīdāmo starpsienu un citu produktu ražošanu.

DHL Latvia ir loģistikas kompānija DHL meitasuzņēmums. Oficiālais DHL birojs Rīgā tika atklāts 1995.gadā. DHL ir starptautisks ekspress sūtījumu pārvadātājs, kas apvieno vairāk nekā 220 valstis un teritorijas visā pasaulē. DHL strādā ap 300 tūkstošu darbinieki. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Deutsche Post World Net.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eksprespasta apjomus audzēs 12 miljonus eiro vērtā loģistikas centrā

Egons Mudulis, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprespasta apjomus audzēs 12 milj. eiro vērtā loģistikas centrā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DHL Latvia valdes locekle Sņežina Kazakova.

Kopš šī gada sākuma DHL Latvijā juridiski darbojas kā divas kompānijas – DHL Latvia, kas drīzumā mainīs nosaukumu uz DHL Express Latvia, un SIA DHL Logistics Latvia, kur darbojas viņas kolēģi no Freight (pamatā autopārvadājumi) un Global Forwarding (gaisa, jūras kravu pārvadājumi, piegāžu ķēdes) nodaļām.

Tirgus tendences

Pērn e-komercija turpināja piedzīvot strauju izaugsmi, bet šogad ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē šīs jomas izaugsme vairākus mēnešus palēninās, iespējams, tāpēc, ka Ķīna nespēj sasniegt savus mērķus (IKP). Uz jautājumu, kā nozari ietekmē ASV prezidenta lēmumi tarifu jomā, S. Kazakova norāda, ka to nav iespējams precīzi noteikt. Turklāt valstu tautsaimniecība var piedzīvot grūtības arī citu iemeslu dēļ, un gaisā arī virmo runas par to, ka tuvākajā nākotnē gaidāma krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DHL koncerna peļņa pieaugusi par 132 procentiem

Līva Melbārzde, 03.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DHL koncerna 2010. gada otrā ceturkšņa peļņa sasniegusi 253 miljonus eiro, pieaugot pret 2009. gada šo pašu periodu par 132 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ikgadējs algas pieaugums ir kā likums DHL grupā

Egons Mudulis, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme iepirkties internetā kāpina kompānijas apgrozījumu; par pārstāvniecību reģionā un jaunu loģistikas centru vēl jāpacīnās

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DHL Latvia valdes locekle un Express nodaļas izpilddirektore Snežina Kazakova. Pēc 21 nostrādāta gada DHL komandā Bulgārijā nu viņa jau gadu pavadījusi Latvijā.

Šajā laikā gūtie iespaidi par Latviju, tās dabu un cilvēkiem izrādījušies labāki, nekā ticis gaidīts. Proti, cilvēki ir pozitīvi un ir gatavi palīdzēt. Tāpat visi iespaidi par DHL Latvia kolektīvu ir pozitīvi, jo darbinieki ir gatavi pārmaiņām un vēlas savu varēšanu pierādīt. Viens no strādājošo motivācijas mehānismiem ir ikgadējs algas pieaugums, kas ir kā likums DHL grupā. Dažkārt gan izmaiņas nav lielas, jo pamatā tiek ņemta vērā inflācija. Savukārt kolektīva saliedēšanai arī globālā mērogā labi kalpo Baltijas futbola komanda un Latvijas karsējmeiteņu komanda, kura šogad bijusi Eiropas labāko desmitniekā DHL Express segmentā. Pēc viņas teiktā, iespēja satikt 3000 kolēģus rada personiskas attiecības un ciešākas saites arī darbā globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas loģistikas kompānija DHL iegādāsies Turcijas sūtījumu piegādes uzņēmumu "MNG Kargo", paziņojušas abas kompānijas.

DHL optimistiski vērtē darbības iespējas Turcijas sūtījumu tirgū, kur izaugsme tiek prognozēta vairāk nekā desmit procentu apmērā, kas ir daudz vairāk nekā prognozētā izaugsme Eiropas Savienības tirgū.

Jauneklīgajai Turcijas sabiedrībai digitālā saziņa ir ļoti svarīga, norādīja DHL, piebilstot, ka tas būtiski veicina tiešsaistes tirdzniecību.

Līdz šim DHL Turcijā pārstāvēja tās "Express" atzars, kas piegādā steidzamos sūtījumus.

"MNG Kargo" ir 5700 darbinieki, 27 šķirošanas centri un 800 centri, kas nodrošina piegādi līdz klienta namdurvīm.

Pagaidām nav izlemts, vai tiks saglabāts MNG zīmols vai arī to nomainīs DHL logotips.

Darījumam vēl nepieciešama Turcijas konkurences uzrauga atļauja. DHL cer darījumu pabeigt šogad. Darījuma summa netiek publiskota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DHL Express Latvijā jauna vadība un attīstības plāni

Egons Mudulis, 25.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī loģistikas kompānija DHL kopš 2002. gada pieder vācu Deutsche Post (Vācijas pasts), tā ir starptautiska kompānija ar savulaik amerikānisku darbības stilu (dibināta 1969. g. ASV), sarunā ar Dienas Biznesu norāda DHL Express Latvia izpilddirektore Snežina Kazakova.

Tā kā bija pienācis laiks pārmaiņām un pavērusies iespēja veidot karjeru starptautiskajā arēnā, S. Kazakova, kas DHL Bulgārijā bija nostrādājusi 21 gadu, pieņēmusi izaicinājumu piedalīties konkursā uz amata vietu Latvijā.

Daudzus gadus DHL Express nav bijis Latvijā strādājoša vadītāja, tādēļ tagad galvenais, ko kompānija sagaida no S. Kazakovas, ir cieša sadarbība (motivēšana, darbības uzlabošana) ar esošajiem darbiniekiem, kuriem līdz šim jautājumus nācies pārrunāt ar Igaunijā vai Lietuvā esošajiem vadītājiem. DHL arī šogad plāno ievērojamu apgrozījuma kāpumu Latvijas uzņēmuma eksprespasta sūtījumu nodaļā, ko nebūs iespējams sasniegt bez Latvijā strādājoša vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kurjerpasta uzņēmums DHL Express Latvia uzsācis sūtījumu piegādi, izmantojot Fiat Professional elektriskos automobiļus E-Ducato no Autobrava Motors.

Izvēle par labu šiem automobiļiem notikusi dažādu iemeslu dēļ – garā nobraukšanas distance, vadības iespējas un citi faktori.

“Šis ir vēl viens solis ceļā uz uzņēmuma ilgtspēju. Dabas labklājība ir globāla atbildība, tāpēc jūtam pienākumu ieguldīt grupas vispārējā mērķa sasniegšanā – samazināt kaitējumu videi. Pieaugot pieprasījumam pēc ekspressūtījumiem, kā arī piegādes apjomam un biežumam, palielinās arī degvielas patēriņš un izmešu daudzums. Tāpēc mēs paplašinām savu elektroauto parku, pārejot uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem,” norāda DHL Express Latvia vadītājs Krists Ezeriņš.

Pasaulē pieaugot loģistikas aktivitātēm, starptautiskā Latvijas uzņēmumu kontrolējošā Vācijas loģistikas un eksprespasta grupa Deutsche Post DHL ir paziņojusi, ka nākamajā desmitgadē investēs 7 miljardus eiro, lai samazinātu siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

DHL Latvia audzē apgrozījumu

Žanete Hāka, 03.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA DHL Latvia apgrozījums pērn audzis par 16,93%, līdz 28,413 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

29,31% no uzņēmuma kopējā neto apgrozījuma pagājušajā gadā nodrošinājuši ienākumi no kurjerpasta, savukārt lielāko daļu jeb 66,12% - ienākumi no starptautiskajiem transporta pakalpojumiem.

Pērn palielinājušās uzņēmuma ražošanas izmaksas, bet pārdošanas un administrācijas izmaksu posteņi ir samazinājušies. Aizvadīto finanšu gadu uzņēmums noslēdzis ar 110,688 tūkstošu eiro peļņu.

SIA DHL Latvia ziņo, ka aizvadītā gada izaugsme saistīta ar jaunu nozaru sektoru apguvi, vairāku lielu jauno klientu piesaisti, kā rezultātā panākts apjomu un apgrozījuma pieaugums. Pozitīvu ietekmi uz SIA DHL Latvia rādītājiem atstājušas Latvijas valsts tautsaimniecības attīstības augšupejošās tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DHL Freight Latvija nākamgad plāno palielināt kravu apgrozījumu

Elīna Pankovska, 28.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā pusē transporta un loģistikas nozarē bija vērojamas pozitīvas tendences, kas ļaujot prognozēt tirgus izaugsmi arī nākamajā gadā. Arī viens no sauszemes pārvadājuma uzņēmumiem DHL Freight Latvija nākamgad plāno 30% kravu apgrozījuma pieaugumu.

DHL Freight Latvija vadītāja Izīda Gerkena norāda: «Ja gada pirmajā pusē pakāpeniski sāka pieaugt eksporta rādītāji un dramatiski kritās imports, tad jau šā gada nogalē ir novērojams importa pieaugums, kas ļauj prognozēt, ka nākamajā gadā varētu būt gaidāma pakāpeniska ekonomiskā izaugsme, kas pozitīvi ietekmētu arī iekšējo preču un pakalpojumu patēriņu.»

Vienlaikus gan jāņemot vērā, ka šī gada nogalē pieņemtie grozījumi budžetā, noteikti atstās iespaidu uz transporta gala cenu nākamgad, jo pieaugs darbaspēka izmaksas un turpinās palielināties arī degvielas cenas.

DHL Freight Latvija šogad paplašināja salikto kravu līniju tīklu, tai skaitā nodrošinot reisus arī Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku.

Komentāri

Pievienot komentāru