Lai nopelnītu mobilo aplikāciju biznesā, ir jāfokusējas uz globālo tirgu; vietējā tirgū aplikāciju izstrāde pasūtītājiem peļņu pagaidām nedod, bet palīdz tēla veidošanā, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Daudzi uzņēmumi domā par savu mobilo aplikāciju izveidi, tomēr pagaidām tā ir modes lieta. «Cilvēki zina, ka «tur kaut kas ir», tomēr vēl ir eksperimentēšanas un pareizo lietojumu meklēšanas laiks,» DB norāda FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs, uzskatot, ka mobilo aplikāciju izstrāde Latvijā vēl atrodas bērnu autiņos. Arī salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvija mobilo aplikāciju izstrādē atpaliek. Lietuvā radusies viena no pasaulē lielākajām mobilo aplikāciju tirdzniecības un lejupielādes vietnēm GetJar, savukārt Igaunijā atrodas Skype izstrādes centrs.

«Tomēr arī Latvijā vērojami veiksmīgi mobilo aplikāciju izveides piemēri, piemēram, Mobilly aplikācija automašīnu stāvvietu apmaksai,» atzīmēja J. Bergs. Mobilly ir izstrādājis aplikācijas autostāvvietu apmaksai iOS un Android sistēmā, DB pastāstīja Mobilly valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons. Mobilly aplikācija ļauj apmaksāt auto stāvvietu no telefona.

Samsung Electronics Baltics Baltijas talantīgāko aplikāciju izstrādātāju atbalstam ir izveidojis Samsung aplikāciju grantu.

Uz šo grantu kā pirmie varēs pretendēt šajā nedēļas nogalē notiekošā Baltijas aplikāciju izstrādātāju pasākumā Garage 48 Riga dalībnieki, informē kompānija. Granta mērķis ir atbalstīt un Samsung produktos iekļaut aizvien jaunas tieši vietējo patērētāju vēlmēm un vajadzībām pielāgotas aplikācijas.

Garage 48 jaunie izstrādātāji varēs pretendēt uz Samsung aplikāciju grantu līdz pat 15 tūkstošu eiro apmērā atraktīvākās un inovatīvākās idejas realizācijai. Samsung Electronics Baltics šogad Latvijā un Igaunijā notiekošos Garage 48 pasākumus atbalstīs, sniedzot iespēju aplikāciju izstrādātājiem saņemt līdzekļus savu ideju īstenošanai trijās kategorijās – Android operētājsistēmas aplikācijas, Samsung Bada operētājsistēmas aplikācijas, kā arī aplikācijas, kas paredzētas jaunākajiem Smart TV televizoriem.

Funkcionalitāte, ātrdarbība, stabilitāte - ar šīm lietām mēdz lepoties teju ikviens viedtālruņu ražotājs, tomēr tikai daži no zīmoliem iekļūst kulta preču statusā. Kā tehnoloģiju gigantam «Apple» nemainīgi izdodas saglabāt līderpozīcijas?

«iPhone» lietotāji visā pasaulē ar entuziasmu gaida ziņas par jauniem modeļiem, atjauninājumiem vai programmatūras versijām. Arī Latvijā šīm viedierīcēm ir prāvs cienītāju pulks.

Drosme un paļaušanās

Stīvs Džobs iedibināja tradīciju, ka «Apple» inženieri produktus rada, primāri domājot par sevi, tāpēc tiem jābūt īpaši inovatīviem, kvalitatīviem - tādiem, kurus viņi paši gribētu pirkt un lietot.

Interesanti, ka teju visus jaunos programmproduktus «Apple» drosmīgi nodod lietotājiem beta versijās, tā ļaujot viņiem iesaistīties to pilnveidošanā. Piemēram, operētājsistēmas «iOS12» beta versija lietotājiem pieejama jau kopš šā gada jūnija, lai gan oficiālā tās «pirmizrāde» plānota tikai rudenī.

Mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs Niks Haļavins izstrādājis jaunu mobilo lietotni "Coronavirus Tracker", kas apkopo uzticamu informāciju par koronvīrusu, bet "Apple" noraidījis tās ievietošanu "App Store".

"Es investēju 20 tūkstošus dolāru un izstrādāju mobilo aplikāciju, kas apkopo uzticamu informāciju par saslimšanas, nāves un izveseļošanās gadījumiem no koronvīrusa. Tā rāda arī interaktīvu karti, kur var pietuvināt jebkuru reģionu un redzēt vīrusa izplatību. Papildu tam aplikācija rāda visas jaunākās ziņas saistībā ar koronvīrusu un prevencijas pasākumus. Diemžēl es saņēmu ziņu no "Apple" ar noraidījumu publicēt šo aplikāciju, jo aplikācijas izstrādātājs "Nikita Halavins" nav atzīta institūcija. Principā "Apple" parāda, ka viņi var noraidīt jebkuru aplikāciju pasaulē pat tad, ja tā pilda sabiedrības vajadzības. Tas ierobežo pieeju informācijai un indivīdu iespējām izteikties," uzskata N. Haļavins.

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs iespēju sabiedrisko transportu vai autostāvvietu izmantot bez maksas.

Kas ir sliktāk: maksāt par sabiedriskā transporta biļeti vai autostāvvietu, vai noskatīties reklāmas rullīti apmaiņā pret bezmaksas braucienu vai auto novietošanu pilsētas centrā? Aplikācijas Flipix izveidotājs Jānis Saušs ar komandu ir pārliecināts, ka daudzi izvēlētos otro opciju, un šā gada otrajā pusē tas būs iespējams arī Latvijā. Ideja aizgūta no Vācijas, kur līdzīga aplikācija guvusi tik lielu popularitāti, ka serveri knapi spējuši nodrošināt lielo pieprasījumu. Lai iegūtu bezmaksas biļeti, aplikācijas lietotājam būs jānoskatās piecas paša izvēlētas 20 sekunžu reklāmas, kas tiks atlasītas pēc lietotāja interesēm, piemēram, hobiji, sports, skaistumkopšana u.c. Lietotāji pēc reklāmas noskatīšanās varēs saņemt e-pastā konkrēto uzņēmumu atlaides, kuponus vai citas priekšrocības.

ASV uzņēmējs Treviss Kaleniks, kuru žurnāls Time ierindojis starp 25 pasaulē ietekmīgākajiem informācijas tehnoloģiju nozares prātiem, Latvijā nodibinājis uzņēmumu SIA Uber Latvia, liecina firmas.lv informācija.

Taksometru kompānija Uber, kas piedāvā inovatīvu mobilo aplikāciju ekskluzīvu taksometru izsaukšanai, savu darbību uzsāka 2009.gadā kā Silīcija ielejas jaunuzņēmums un kopš tā laika ir izpletusies gan ASV, gan citviet pasaulē.

Taksometru izsaukšanas aplikāciju Uber 2010.gadā pirmoreiz iedarbināja Sanfrancisko, bet kompānijas ienākšana jaunos tirgos bieži ir izsaukusi asu reakciju no vietējiem taksometru pārvadātājiem. Patlaban Uber ir iesaistīts arī tā sauktajos Ņujorkas takšu karos.

Latvijā 10.oktobrī dibinātās kompānijas valdes priekšsēdētājs ir pats Kaleniks, bet valdes loceklis - Raiens Alans Greivs. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 2846 eiro, un tas pilnībā pieder Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā reģistrētajai kompānijai Uber International Hoding B.V..

Latvijas pionieres sejas vingrošanas jomā ir spērušas soli tālāk, izveidojot mobilā telefona aplikāciju – «treneri».

Pirms trim gadiem atvērtais sejas vingrošanas klubs Face Beauty Fitness pagaidām šajā tirgus nišā ir vienīgais spēlētājs Latvijā. Pastāvīgais klientu loks esot nostiprināts, izveidota arī apmācību programma speciālistiem. Nesen uzņēmums sācis tirgū piedāvāt mobilā telefona aplikāciju iPhone lietotājiem, ar ko paredzēts startēt arī citviet pasaulē. Izstrādāta ir vīriešu un sieviešu versija.

Ideja izveidot sejas vingrošanas klubu radās nejauši. Ieva Paškeviča reiz sarunājusies ar savu pašreizējo kolēģi par gludas sejas ādas noslēpumu. «Viņa man jautāja, vai es esmu kaut ko dzirdējusi par sejas vingrošanu? Mana atbilde bija noliedzoša. Pēc rūpīgas informācijas ievākšanas atskārtām, ka Latvijā ar ko tādu neviens nenodarbojas. Mums izdevās atrast un uzaicināt uz Latviju speciālisti no Sanktpēterburgas. Pamēģinājām un sapratām, ka sejas vingrošana ir interesanta un noderīga – ar to var panākt rezultātu,» atceras Face Beauty Fitness direktore Ieva Paškevica. Kopā ar biznesa partneri Larisu Vitvinovu nolēmušas izveidot uzņēmumu – sejas vingrošanas klubu, kur sievietes vingrojot varētu tikt galā ar problēmām – sākot ar tūsku un beidzot ar grumbām.

No šodienas laikraksta Dienas Bizness un biznesa žurnāla Lietišķā Diena elektroniskie izdevumi ar aplikāciju AppStore – Dienas Bizness kļūst pieejami planšetdatoru iPad un viedtālruņu iPhone īpašniekiem. Šobrīd aplikācija ir bezmaksas un tā darbojas uz iPhone, iPad un iPod Touch ierīcēm ar iOS ne vecāku par 3.2 versiju.

Aplikācijā pieejamie DB un LD jaunākie numuri ir lasāmi krietni ātrāk par drukātajiem izdevumiem.

Pēc izmēģinājuma perioda beigām, lietojot aplikāciju, visus izdevumus būs iespējams iegādāties divos veidos – kā atsevišķu izdevumu vai arī iegādāties abonementu. Atsevišķu izdevumu pirkšana ietver iespēju iegādāties arī arhīvā esošos numurus, un ar abonenta kodu izdevumam iespējams piekļūt no jebkuras klienta iOS ierīces.

«Mediju koncerns a/s Diena ir pirmie, kas prezentēja izdevumu aplikāciju Apple produktiem Latvijā, maija vidū laižot klajā laikraksta Diena elektronisko versiju. Esam priecīgi, ka šī versija ir guvusi atsaucību un tās lietotāju skaits pieaug. Paralēli strādājam pie visu koncerna produktu attīstības un esam gandarīti lasītājiem piedāvāt arī laikraksta DB un žurnāla LD aplikāciju,» pavēstīja a/s Diena mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Dābola.

Pieaugot bezvadu datu pārraide, hakeru redzeslokā viedtālruņi un planšetdatori.

«Visbiežāk, tā saucamās kaitnieciskās programmas, ir klienta pašrocīgi uzliktas, proti, lietotājs nav pievērsis uzmanību, kad akceptējis kādas programmas instalāciju savā tālrunī,» norāda Latvijas Mobilā telefona (LMT) Klientu atbalsta daļas vadītājs Ilmārs Hāzenfūss. Septembrī, atbilstoši Kaspersky Lab datiem, dažādām mobilajām platformām fiksētas 680 dažādas kaitīgas programmatūras versijas, tostarp 559 bija paredzētas Android ierīcēm.

Kaitnieciskās programmas vai vīrusi biežāk tiek izplatītas izmantojot Bluetooth saiti, tāpēc lietotājam ieteicams vieglprātīgi neapstiprināt jebkuru piedāvājumu, kas parādās telefonā, aicina I. Hāzenfūss. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, viedtelefonu lietotājiem ieteicams savos tālruņos instalēt programmas, kas pieejamas attiecīgās operātājsistēmas aplikāciju veikalos. Ja lietotājam ir aizdomas, ka «kāds» ir ieperinājies lietotāja tālrunī, tad viņš var pilnīgi atjaunot telefona sākotnējo programmnodrošinājumu un visas uzinstalētās programmas izdzēst, norāda Tele2 tehniskais direktors Ervīns Kampāns. Taču tas ir atkarīgs no tā, cik lietotājs orientējas sava tālruņa funkcijās. Tāpat lietotājiem ir iespējas aplikāciju veikalos ieinstalēt programmu, kas veic kopējo telefona analīzi.

Lai arī joprojām tiek patērēti tradicionālie mediju veidi, cilvēki arvien biežāk laika taupīšanas un ērtuma dēļ izvēlas viņiem nepieciešamās vai interesējošās informācijas saturu veidot un atlasīt paši, izmantojot telefoniem un planšetdatoriem radītās aplikācijas.

Attālināti pieejamās informācijas kvalitāte un tās radītās iespējas arvien attīstās, un mums tiek piedāvātas arvien jaunas un jaunas aplikācijas mediju vieglākai pieejamībai un to satura patērēšanai. The Economist, Financial Times, The Wall Street Journal, GQ Magazine u.c. – visus šos izdevumus ir iespēja lasīt baudāmā elektroniskā versijā ar aplikāciju palīdzību.

Vēl jo vairāk - patlaban arvien lielāku popularitāti gūst personalizētās aplikācijas-žurnāli un tām līdzīgi produkti. Tradicionālais mediju saturs, sociālie tīkli, notikumi mums apkārt – visu informāciju nav iespējams aptvert. Tas prasa laiku, bet, lai cik banāli tas skanētu, laiks ir nauda.

Neskatoties uz to, ka skolēni un programmēšanas jauniesācēji, izmantojot dažādus programmēšanas instrumentus, ir izstrādājuši daudz un dažādas aplikācijas un spēles, tas nenozīmē, ka nopietnas aplikācijas izstrāde ir tik vienkārša, kā no malas varētu izskatīties.

Šādu viedokli pauda elektroniskās adrešu grāmatiņas Cobook aplikācijas izstrādātājs Kaspars Dancis.

Dancis atzina, ka mazu programmiņu, tā saukto «app», radīšana telefoniem un citā ierīcēm ir kļuvusi par plašu nodarbi. Galvenais dzinējspēks ir interneta aplikāciju veikalu parādīšanās, sākot ar Apple App Store.

«Tas, ka aplikāciju radīšana kļūst arvien populārāka, nav saistīts ar tehnoloģijām, drīzāk ar biznesa pusi. Ir parādījušies aplikāciju veikali, kur Apple ar savu App Store bija pionieris. Šobrīd tas ir visiem - gan Android, gan Microsoft. Tas ir radījis bumu,» skaidroja uzņēmējs.

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Kad Kristeram Jurševskim bija vien 15 gadu, viņš, pateicoties savām teju unikālajām spējām, tika pieņemts darbā Draugiem Group kā programmētājs.

Kristers sāka nodarboties ar programmēšanu 12 gadu vecumā. Viņš ieraudzīja Stīvu Džobsu laižam klajā AppStore un atcerējās viņu sakām, ka ikviens var radīt savas aplikācijas. Kristeram tajā laikā tas šķita kaut kas fantastisks, jo viņam bija daudz ideju un vienlaikus ļoti daudz informācijas, kas jāapgūst, lai sāktu radīt aplikācijas platformai. Viņš sāka apgūt UI/UX dizainu, lai ar programmēšanas palīdzību spētu realizēt savas ieceres. Viņš veiksmīgi realizēja pats savu projektu, kas ļāva viņam iegūt lielisku darbu 15 gadu vecumā Draugiem Group. Kristers tur strādāja 2 gadus kā iOS programmētājs. Pēc tam viņš darbu atstāja, lai realizētu pats savas idejas. Papildus iOS viņš apguva arī citas programmēšanas valodas.

Krievijas taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators YandexTaxi uzsācis savu darbību Helsinkos ar citu nosaukumu Yango.

Mobilā aplikācija Yango ir pieejama Somijas iedzīvotājiem Google Play vai App Store aplikāciju vietnēs, šī aplikācija ir somu, latviešu, krievu, angļu un citās valodās. Tūristiem no Latvijas, kuriem jau ir Yandex.Taxi aplikācija, braucienu rezervācijas Helsinkos var veikt caur jau esošo aplikāciju – nav nepieciešams ielādēt jaunu aplikāciju.

Brauciena izmaksas ar Yango aplikāciju Helsinkos sākas no 3 eiro, tas ietver vienu kilometru un trīs minūtes ceļā. Pēc tam – pilsētā ne vairāk kā 1,20 eiro par kilometru un 0,15 eiro par minūti ceļā (sastrēgumu stundās – 0,45 eiro). Pasūtot braucienu, aplikācija aprēķina precīzu cenu, ņemot vērā tā brīža satiksmes situāciju, un cena nemainīsies, pat ja vadītājs iekļūs sastrēgumā vai nolems to apbraukt. Norēķināties par braucienu ar Yango starpniecību var ar aplikācijā pievienotu bankas karti vai arī skaidrā naudā.

Lai veicinātu darbinieku lojalitāti un darbaspēka izdevumu samazinājumu uzņēmumiem, uzņēmums MobillyTX radījis aplikāciju, kas pārvalda dažādu labumu piešķiršanas sistēmu darbiniekiem, ļaujot uzņēmumiem gada laikā ietaupīt pat vairāk nekā 36 000 eiro uz 100 darbiniekiem.

Aplikācija paredz, piemēram, pusdienu, transporta, medicīnas un sporta pakalpojumu, kā arī dažādu pasākumu un citu ikdienas pakalpojumu apmaksu, izmantojot Mobilly mobilo maksājumu aplikāciju.

Jaunais mobilā pakalpojuma risinājums tapis pēc tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" iniciatīvas un nepieciešamības saviem darbiniekiem nodrošināt inovatīvus un ērtus norēķinus par darbinieku labumiem.

Kā liecina uzņēmuma "Fontes" aptauja 2019. gadā, kurā piedalījās vairāk nekā 9000 IT nozares darbinieku, lielākie izaicinājumi darba tirgū šobrīd ir labāko darbinieku piesaiste un noturēšana.

Darba alga ir tikai viens no galvenajiem faktoriem, kas motivē cilvēkus pievienoties un būt lojāliem kādam no uzņēmumiem. Arvien biežāk darba devēji piedāvā darbiniekiem dažādus papildu labumus un motivācijas programmas, radot elastīgu un individuāli pielāgotu darba vidi.

Studenta izstrādātā aplikācija Riga Nights ļauj ballēties gribētājiem noskaidrot, kur notiek lielākais burziņš.

Nereti, atrodoties Vecrīgā, pusstundas laikā vismaz trīs ārzemnieki pajautā, kur atrodas viens vai otrs bārs, stāsta Edgars Vecozoliņš, mobilās aplikācijas Riga Nights autors. Tas viņam radīja jautājumu – vai tiešām viņiem nav, kur to apskatīties un uzzināt? Papētot AppStore un bez maksas pieejamās aplikācijas, Edgars secināja, ka tās ir pavirši izstrādātas, savukārt maksas aplikāciju cena ir vidēji trīs dolāri. Tā it kā nav liela summa, bet, ja cilvēks pilsētā ir tikai vienu dienu, iespējams, viņš nevēlas tik daudz maksāt.

Mobilā aplikāciju Riga Nights ir izveidota, lai to lietotu tieši naktī. Nonākot Vecrīgā, bieži ir jautājums – kur lai iet? Apstaigājot vienu, otru, trešo vietu, nākas patērēt daudz laika, saka Edgars. Tāpēc šo aplikāciju varētu nosaukt par ballīšu meklētāju, kas domāta ne vien vietējiem, bet arī tūristiem.

Katru nedēļu pakalpojumu sniedzēju skaits platformā getapro.lv pieaug par 40 līdz 50, un šobrīd tas ir sasniedzis 2250, no kuriem 200 risinājumu izmanto gandrīz katru dienu.

Pagājušā gada novembrī sludinājumu portālā getapro.lv bija izvietoti 2100 dažādu remontdarbu pasūtījumi, un desmit mēnešos to skaits pieaudzis līdz desmit tūkstošiem. Mēnesī vietnes apmeklētāju skaits palielinājies no 15 tūkstošiem pērn novembrī līdz 32 tūkstošiem šobrīd, savukārt lapas skatījumu skaits sasniedz pusmiljonu mēnesī. «Tas ir iespaidīgi šāda veida platformai, ko izveidojām tikai pirms diviem gadiem. Apjomi aug, redzam interesi no klientiem un cilvēkiem, kuri meklē dažādus speciālistus. Skaitļu ziņā esam diezgan apmierināti, bet joprojām vēl tāls ceļš ejams,» teic Jurijs Fridkins, getapro.lv (SIA Getapro) līdzdibinātājs.

Ievieš aplikāciju

Atšķirībā no pirmās Start-up akadēmijās, šajā uzņemto komandu vidū ir arī divas komandas, kas nodarbojas ar ierīču iesācējuzņēmuma attīstīšanu.

Kopumā akadēmijā pieteikušās 24 komandas un 11 individuālie dalībnieki, no kuriem uzņemtas 10 komandas. Iepriekšējam pasākumam bija pieteikušās 26 komandas un akadēmijā tika uzņemtas 10. Atšķirībā no pirmā pasākuma, šoreiz pieteicās vairāki ierīču tehnoloģiju iesācējuzņēmumi un divi no tiem ir uzņemti akadēmijā.

Šajā pasākumā divu dienu laikā komandas prezentē savu ideju mentoriem, saņem konsultācijas, piedalās lekcijās un prezentē savas idejas investoriem. «Šajā akadēmijā lielu uzsvaru liekam arī uz īso prezentāciju skolu, ko pasniegs Maiks Bredšavs no StartupSauna un AppCamp, lai palīdzētu uzlabot savas biznesa prezentēšanas un pārliecināšanas prasmes,» saka Alise Lezdiņa, TechHub Riga vadītāja. Viņa uzsver, ka Start-up akadēmija ir vērtīgs pasākums, kas palīdz pilnveidot tehnoloģiju iesācējuzņēmumu biznesa mērķus un virzienus, dibināt jaunus kontaktus un iegūt vērtīgus padomus no mentoriem. «Šādi pasākumi parāda, ka jaunie uzņēmēji vēlas mācīties un kļūt labāki un būt gan Latvijas, gan globālā tehnoloģiju biznesa sastāvdaļa. Mūsu pienākums ir iedot zināšanas un pieredzi, lai viņi paši varētu veidot savu veiksmes ceļu,» viņa norāda.

Latvijas zemniekiem piederošais uzņēmums Latvijas Piens investē siera zīmola Trikata starptautiskajā virzībā, piedaloties izstādē SIAL 2014, Parīzē, kas šogad norisinās no 19. līdz 22. oktobrim. Izstādē uzņēmuma produkcija tiks pārstāvēta ar atsevišķu stendu.

Uzņēmums izstādē piedāvās zīmola Trikata septiņu veidu sierus. Dalības mērķis izstādē ir paplašināt eksporta valstu loku. Dalībai starptautiskajā izstādē uzņēmums investējis 25 tūkstošus euro.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja skaidro: «Šoruden, panākot eksportu uz Skandināviju, guvām pirmo apliecinājumu Latvijas piensaimnieku iespējamajiem panākumiem Skandināvijas tirgū. Siers ir konservatīvs, un katra jauna ražotāja produktam ir jāiztur nopietna kvalitātes un vērtību pārbaude līdz produkts tiek iekļauts veikalu tīklu sortimentā. Mūsu uzdevums – paplašināt tieši nogatavināto, premium sieru eksportu. Te saskatām ievērojamu potenciālu, jo šobrīd tie veido vien 17% no uzņēmuma eksportētajiem sieriem, un to kvalitāte iztur starptautisko konkurenci.»

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Šobrīd Latvijā ir pieejami divu veidu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, – taksometru un tā saucamie «balto numuru» pārvadājumi.

Lai arī pasažieris saņem šķietami vienādu pakalpojumu – braucienu līdz izvēlētajam galamērķim, veids, kā pakalpojumu pieteikt un apmaksāt, ir dažāds. Tāpat atšķiras abu pakalpojumu sniedzēju atpazīšanas zīmes. Arī institūcijas, kas izsniedz dokumentus, lai komersants varētu nodrošināt šo pakalpojumu, ir dažādas. Tomēr Taksometru vadītāju reģistrā ir jābūt reģistrētiem pilnīgi visiem automobiļu vadītājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, skaidro Autotransporta direkcijā.

Izsaukšana un norēķini

Taksometra pakalpojumus pasažieris var pieteikt telefoniski, zvanot pa izvēlētā pakalpojuma sniedzēja norādīto tālruņa numuru, caur aplikāciju / tīmekļvietni vai nolīgstot uz ielas. Norēķināties par braucienu var, maksājot skaidrā vai bezskaidrā naudā. Apmaksa tiek veikta pēc brauciena, pamatojoties uz taksometra skaitītāja rādījumu. Pēc apmaksas veikšana pasažierim ir jāsaņem čeks. Tāpat taksometriem ir tiesības braukt pa sabiedriskā transporta joslu, kas ir priekšrocība sastrēgumu laikā. Savukārt, tā saucamo, «balto numuru» pakalpojuma sniedzējus var pieteikt tikai caur aplikāciju / tīmekļvietni. Arī norēķināties par braucienu var tikai caur konkrēto aplikāciju / tīmekļvietni. Nodrošinot šādu komercpārvadājumu, automobilim nav jābūt aprīkotam ar taksometra skaitītāju.

Mobilo sakaru operators Tele2 radījis jaunu televīzijas un video pakalpojumu – Tele2 Atvērtā televīzija, kas piedāvā alternatīvu televīzijas un video saturam, informē uzņēmumā.

«Cilvēki aizvien vairāk izvēlas televīzijas un video saturu skatīties mobilajā telefonā un vēlas to darīt ērti. Tele2 Atvērtā televīzija ir bagāts televīzijas un video satura piedāvājums, tā ir iespēja skatīties saturu sev ērtā veidā, jo ar īpašu straumēšanas ierīci saturu var viegli pārnest no mobilā telefona uz jebkuru televizoru vai citu lielo ekrānu. Turklāt Tele2 Atvērtā televīzija pieejama visu operatoru klientiem Latvijā,» uzsver Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Tele2 Atvērtā televīzija piedāvā trīs aplikācijas dažādās pakalpojumu pakās: aplikāciju Megogo ar plašu TV kanālu un filmu izvēli, Latvijas Televīzijas video satura aplikāciju RePlay un Tele2 pašu veidoto video satura aplikāciju Play 2, kas tapusi sadarbībā ar ACME Film un piedāvā vairākus simtus filmu gan lieliem, gan maziem skatītājiem. Ar straumētāja ierīci jebkuras aplikāciju saturu var ērti pārnest no telefona uz televizoru vai jebkuru citu lielo ekrānu.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Indijas valdība aizliegusi 59 Ķīnas mobilo aplikāciju darbību, tostarp, tādu populāru sociālo mediju platformu darbību kā "TikTok", "Helo" un "WeChat".

Kā pamatojums aplikāciju aizliegšanai valstī minēts apdraudējums valsts neatkarībai un drošībai. Indijas valdība sacījusi, ka aplikācijas iesaistītas darbībās, kas kaitē Indijas suverenitātei un integritātei, aizsardzībai, drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Tāpat Indijas valdība atsaukusies uz sūdzībām, ka Indijas lietotāju dati tiek nosūtīti uz ārzemēm bez to īpašnieka piekrišanas.

Kāda augsta valsts amatpersona skaidrojusi, ka valdība ir apsvērusi visus aspektus, pirms pieņēmusi lēmumu. "Šīs aplikācijas valstī izmantotas ilgu laiku, un ir liecības, ka tām ir problēmas ar privātumu un drošību, tostarp, pastāv riski, ka dati tiek sūtīti ārpus valsts," viņš sacījis.

Eiropas Savienības aplikāciju izstrādes sektors mazāk nekā piecu gadu laikā ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, un līdz 2018. gadam tajā varētu strādā 4,8 miljoni cilvēku, liecina GIGAOM pētījums, kas veikts pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma. Tāpat šis sektors varētu radīt ES ekonomikai papildus 63 miljardus eiro.

Patlaban ES un Ziemeļamerikas attīstītāji ģenerē vienādu līmeni ieņēmumus no aplikācijām (42% katrs).

Tiesa gan, kaut arī nākotne izskatās cerīgi, programmu veidotāju vidū palielinās bažas par zināšanu atšķirībām un fragmentāciju, kas var apdraudēt izaugsmi.

Pašlaik aplikāciju sektors nodarbina vienu miljonu programmu attīstītāju un 800 tūkstošus cilvēku mārketinga un atbalsta daļās. Šis skaits līdz 2018. gadam var palielināties līdz 2,7 miljoniem attīstītāju līdz 2,1 miljonam atbalsta darbinieku.

Pagājušajā gadā ES pircēji un reklāmdevēji aplikāciju iegādei iztērēja 6,1 miljardu eiro, kas ir 30% no visas pasaules tēriņiem, un paredzams, ka līdz 2018. gadam šis apjoms augs līdz 18,7 miljardiem eiro. Patērētāju tēriņi kopā ar reklāmu un līgumu ieņēmumiem var sasniegt 63 miljardus gada ienākumus piecu gadu laikā, paredz eksperti.