Jaunākais izdevums

Dienas biznesa pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnāliste Guna Gleizde kļuvusi par Žurnālistikas cerību 2008.

G. Gleizde konkursā, ko katru gadu rīko Latvijas Žurnālistu savienība sadarbībā ar Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā, atzīta par labāko žurnālisti laikrakstu kategorijā.

Žurnāliste rakstījusi par farmāciju, kā arī krāpniecību un nodokļu shēmām. Šobrīd Dienas biznesa pētnieciskās žurnālistikas komandas ietvaros turpina pētīt dažādas krāpšanas shēmas, naudas izšķērdēšanas gadījumus un citas nelikumības.

Jāpiebilst, ka G. Gleizde pērn saņēmusi Latvijas gada balvu žurnālistikā 2007 nominācijā «rūpniecība».

Konkursā Žurnālistikas cerība 2008 kopumā apbalvoti 13 žurnālisti desmit kategorijās. Balva tika piešķirta arī Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājam Dzintris Kolāts, kas tika atzīts par Mentoru 2008 – palīgu jauno žurnālistu radošā darba ideju ierosinātāju, virzītāju un attīstītāju vai līdzautoru.

picturegallery.0abd714a-a300-4c9c-ad45-864e037a8ee0

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālistika ir daļa no problēmas – cinisma izplatības, un tai ir jābūt arī daļai no risinājuma. Turklāt, to darot, var arī nopelnīt.

Tā sarunā ar db.lv saka vadošs Dānijas žurnālists un Orhūsas universitātes Konstruktīvo ziņu institūta (Constructive Institute) dibinātājs Ulriks Hāgerups (Ulrik Haagerup). Rīgā viņš viesojās ikgadējā augsta līmeņa drošības konferencē Riga Conference 2018.

«Mēs esam filtrs starp realitāti un sabiedrības uztveri par realitāti. Iznākums žurnālistikas kultūrai, kas fokusējas uz to, kas nedarbojas, uz konfliktiem, uz dramatisko un ekstrēmo, ir sabiedrības uzskats, ka tā arī ir realitāte,» saka U. Hāgerups. «Iznākumā sabiedrības ir izbijušās, lai gan vairumā Rietumeiropas valstu, un es domāju, ka arī pie jums, piemēram, noziedzības līmenis krītas. Viņi jūtas aizvien nedrošāki, lai gan tam nav iemesla. Diez vai Latvijā cilvēki zina, ka visā cilvēces vēsturē karos bojāgājušo iedzīvotāju daudzums nekad agrāk nav bijis tik zems, kā patlaban. Un tas – par spīti Sīrijai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas biznesā strādā Latvijas žurnālistikas cerība

Dienas Bizness, 21.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas biznesa žurnāliste Līva Melbārzde Latvijas Žurnālistu savienības konkursā Žurnālistikas cerība 2010 atzīta par labāko laikrakstu žurnālisti

Savukārt laikrakstu Dienas bizness un Diena kopīgi veidotā žurnāla Lietišķā Diena žurnāliste Ieva Nora Fīrere atzīta par labāko jauno žurnāla vai nedēļas izdevuma žurnālisti.

Līva Melbārzde laikrakstā Dienas bizness raksta par enerģētikas nozares aktualitātēm, kā arī atspoguļo laikraksta lappusēs valdības un Saeimas darbu. Īpaši izceļami ir publicētie raksti par enerģētiku, kas raduši plašu sabiedrības rezonansi, kā arī apspriesti un atspoguļoti citos medijos, piemēram, Latvenergo apsver došanos uz biržu, Zaļā centrālapkure šosezon visdārgākā, Eesti Energia cierē uz Latvijas mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Pulicera centrs žurnālistei Kristīnei Rizgai piešķīra finansējumu, lai viņa varētu ierasties Latvijā un sagatavot rakstu par ekonomiskās krīzes sekām.

Savā apskatā viņa raksta, ka «Latvija šobrīd ir neparasti tumša un klusa vieta. Kad es ierados Rīgā 6.maijā, pilsētas ielas bija tukšas. Runājot ar latviešiem, uzzināju, ka pašlaik ir par 50% mazāk automašīnu uz ielām, salīdzinot ar iepriekšējo pavasari. Cilvēki nespēj nomaksāt līzinga maksājumus par savām automašīnām un bankas tās viņiem atņem».

Žurnāliste akcentē, ka divi galvenie laikraksti 12.maijā veltīja savas pirmās lapas tikai informācijai par 18% iekšzemes kopprodukta kritumu Latvijā, ilustrējot to ar iespaidīgu grafisko materiālu.

Tumšās ielas palīdzot attīstīties noziedzībai pilsētā. «Gandrīz katra sieviete, ar kuru es runāju, var iedomāties kādu no draudzenēm, kurai nesen ir nozagta rokassomiņa. Kad vidēja gadagājuma sievietes runā par šo situāciju, viņas saka, ka jūtas kā deviņdesmitajos gados, kad sabruka Padomju Savienība, radot haosu un likumu neievērošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Izveido fondu vietējo ziņu dienestu atbalstam

Lelde Petrāne, 15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Facebook Žurnālistikas projekts" (FŽP) un bezpeļņas organizācija Eiropas Žurnālistikas centrs (EŽC) (European Journalism Centre), kam ir plaša pieredze darbā ar Eiropas izdevējiem, paziņojuši par Eiropas Žurnālistikas COVID-19 atbalsta fonda izveidi, lai palīdzētu žurnālistiem visā Eiropā informēt par svarīgiem notikumiem laikā, kad tas nepieciešams jo īpaši.

EŽC no "Facebook" ieguldītajiem 3 miljoniem dolāru novirzīs ārkārtas līdzekļus mazajām un vidējām ziņu organizācijām un žurnālistiem, kuriem tas īpaši nepieciešams vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, lai palīdzētu viņiem darboties un nepārtraukt vietējo kopienu informēšanu par COVID-19.

EŽC izvēlēsies saņēmēju loku, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, un uzņēmums "Facebook" neietekmē dotāciju piešķiršanu. Dotāciju piešķiršana nav arī atkarīga no "Facebook" rīku un produktu izmantošanas.

Dotācijas var tikt izmantotas dažādām iniciatīvām, piemēram, īpaša COVID-19 biļetena izveidei, maksas satura padarīšanai par bezmaksas, papildu ārštata žurnālistu pieņemšanai darbā, vietējo kopienas grupu izveidei, datos balstītai informēšanai par vietējām norisēm, tiešsaistes pasākumiem un citām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pēc 25.maija pasākumu foto galerijas vairs nevarēs brīvi publicēt?

«Sorainen» zvērināta advokāte Ieva Andersone, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc populāra koncerta, plašas konferences vai sporta pasākuma apmeklējuma daudziem no mums patīk klikšķināt fotogrāfiju galerijas portālos un sociālajos tīklos, lai apskatītu pasākuma viesus. No šā gada 25.maija, kad spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), situācija vairs nebūs tik viennozīmīga – proti, ja persona nebūs piekritusi, tad tās foto vairs nebūs tik vienkārši publicēt. Tomēr attēlu publicēšanu žurnālistikas vajadzībām jaunajam regulējumam nevajadzētu ietekmēt.

Nē, GDPR stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt, pasākuma konteksts un personas piekrišana.

GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju un komunikācijas industrija nav izņēmums.

Pirmkārt, brīvi publicējami ir attēli, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, kopskati ar daudziem cilvēkiem, grupu bildes, pasākuma norises vieta, roka, kas tur krūzi, karti, utt.

Otrkārt, pasākuma vadītāju, moderatoru, lektoru, mūziķu bildes var publicēt, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Tie, kas ir saistīti ar koncertu rīkošanu vai atspoguļošanu, labi zina, ka pasaulslaveni mūziķi bieži vien neļauj fotografēt visu pasākumu, bet vien kādu tā daļu vai nosaka kārtību, kādos gadījumos drīkst izmantot koncertā uzņemtās bildes. GDPR prasības savā būtībā ir ļoti līdzīgas, vienīgā atšķirība – tās attiecas uz jebkuru apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Belostokas tirgū pircējiem ir, kur izvērsties, jo sortiments ir daudzveidīgs - sākot ar dārza rūķiem, beidzot ar kāzu kleitām un mākslīgajām eglēm. Ir arī pītās mēbeles, trauki, audumi. Viss lētāk nekā Latvijā, secinājis laikraksts Diena. «Ar pamperiem esmu šo braucienu atpelnījis,» stāstījis kāds vīrietis no Latvijas.

«Ar lielu tūristu autobusu atgriežamies no Polijas pilsētas Belostokas. Zem manis bagāžniekā - vesels lielveikals: katlu komplekts, bērnu autosēdeklis, tepiķi, kautķermenis, un pat dižegle podā. Turpat arī maisi ar apģērbiem un pārtikas produktiem - jogurtiem, desām, sieriem, makaroniem... Vājā zlota dēļ tas viss Polijā ir kļuvis par 30-40% lētāks nekā Latvijā,» raksta Dienas žurnāliste.

Agrāk iecienīts Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās galamērķis ir bijis Lietuvas Garjūnu tirgus, bet tagad tūrisma firmas pārorientējas braucieniem uz Poliju. Klientu netrūktot. Kādas Rīgas tūrisma kompānijas direktore stāstījusi, ka kopš oktobra pat plāno palielināt reisu skaitu līdz diviem mēnesī - sagaidāms, ka cilvēki aktīvi brauks pirkt ziemas apģērbu, kā arī Ziemassvētku dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Policija «lūdz» žurnālistes vīram, lai netiek publiskota intervija ar prokuroru

Dienas Bizness, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokurors, kas veic apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā, ir pārliecināts, ka divas nedēļas vecu zīdaini, pret kuru vērsts ierocis, nevarot uzskatīt par cietušo un piemērojis noziegumam zemāku kvalifikāciju. Savukārt Kurzemes televīzijas žurnālistes Irinas Kurganova, kura sižetā vērsusi uzmanību uz neskaidrībām lietā, vīrs saņēmis lūgumu no sava priekšieka Valsts policijas Kurzemes reģionā, kā arī no paša prokurora nepubliskot ar prokuroru notikušo interviju.

Sižeta veidošanā žurnāliste saskārusies ar prokurora Jura Sidera nevēlēšanos sniegt interviju, jo prokurors aizbildinājies ar atvaļinājumu, bet vēlāk paudis, ka neatrodas Ventspilī, tomēr galu galā tapa neliela telefonintervija. Minētais gadījums esot ieinteresējis arī Valsts Policijas pārstāvjus Kurzemes reģionā - I. Kurganovas vīrs, kas strādā policijā, saņēmis zvanu no prokurora J. Sidera, kā arī lūgumu no sava priekšnieka, kas esot uzsvēris, ka žurnālistei intervija ar prokuroru nav jāpublisko. «Tas šobrīd izskatās pēc tā, ka policija cenšas iesaistīties lietā, savukārt mans vīrs bažījas par savu darbu, jo, protams, intervija ir publiskota,» norādīja žurnāliste. «Prokurors manam vīram teica, ka intervija nav publicējuma, un tas izskanēja tādā tonī, ka šis jautājums vairs nav apspriežams,» Db.lv norādīja žurnāliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laikraksta Dienas Bizness žurnāliste Sanita Igaune iegūst žurnālistikas cerības balvu

Dienas Bizness, 18.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Biznesa augstskolā Turība tika pasniegtas tradicionālās Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) balvas labākajiem jaunajiem žurnālistiem. Laikraksta Dienas Bizness žurnāliste Sanita Igaune uzvarējusi nominācijā «Žurnālistikas cerība izglītības jomā 2011. gadā».

Balvu saņemšanas galvenie kritēriji bija tematikas aktualitāte, formas un stila meistarība, valodas prasme, izvēlēto informācijas avotu daudzveidīgums.

Par uzvarētājiem citās kategorijās atzīti - Jānis Geste (De facto, LTV 1), Zane Stankeviča (LETA), Inna Akopova (Telegraf), Laura Cibule un Māra Rozenberga (BNS), Gaļina Kudrjavceva (Zemgales Ziņas), Irina Perepeļica (Rīgas viļņi žurnāli), Aleksejs Stetjuha (PBK TV).

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā pasniedza arī īpašu balvu – apmaksātu braucienu uz Briseli. Šo balvu saņēma ziņu aģentūras LETA fotožurnālists Edijs Pālens, savukārt kā gada Mentors jauno žurnālistu vidū tika izcelts Jurijs Rodins (PBK TV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Diena sniegs maksimālu atbalstu uz DP pratināšanu izsauktajai žurnālistei

LETA, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena, kurā publicētā raksta dēļ šodien uz pratināšanu Drošības policijā (DP) izsaukta žurnāliste Agnese Margēviča, stingri iestājas par žurnālistikas pamatprincipiem un neatkarību un sniegs gan juridisko, gan cita veida nepieciešamo atbalstu autorei.

Dienas un Dienas Biznesa galvenais redaktors Gatis Madžiņš, ar laikraksta ārštata autori Margēviču ir pārrunāta viņas izsaukšanu uz DP un laikraksta pārstāvji rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai. «Pagaidām mums trūkst informācijas par viņas izsaukšanas iemesliem uz minēto iestādi. Ja izsaukums saistīts ar viņas profesionālo darbību, tad vēlamies uzsvērt, ka stingri iestājamies par žurnālistikas pamatprincipiem un neatkarību visās tās izpausmes formās.»

Tāpat Madžiņš uzsver: «Ja žurnālista darbs var ieinteresēt tiesībsargājošās iestādes, tad tas var nozīmēt, ka šis darbs tiek darīts labi un kādu, iespējams, tas satrauc.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no treknākajiem kumosiem, kas patiesībā esot iekārdinājis britu investorus Roulendus, ir telekomunikāciju giganti Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), kuru valstij piederošās kapitāla daļas ir privatizējamo valsts īpašumu saraksta augšgalā.

Darījuma cena, kuru gatavi solīt britu investori, esot miljards dolāru – iespaidīgs cipars, kas līdzvērtīgs cenai, kādu pirms pāris gadiem piedāvāja abu uzņēmumu līdzīpašniece, ziemeļvalstu TeliaSonera. Līdz velēšanām diskusijām par Lattelecom un LMT privatizāciju pielikts punkts. Pēc tām – jautājums būs valdības kompetencē, norāda B. Rulle.

Žurnāliste gan skaidro, ka šobrīd, visticamāk, nav iespējams iegūt dokumentus, piemēram, Dienas pirkšanas, pārdošanas un pārvaldes līgumus, pilnvaras, kas juridiski apstiprinātu, ka Dienas patiesie īpašnieki ir vietējie oligarhi. «Taču līdzšinējā pieredze, šķetinot gan ar Lembergu, gan ar Šķēli saistītas lietas, vedina cerēt, ka tas ir tikai laika jautājums. Agrāk vai vēlāk dokumenti parādīsies,» tā B. Rulle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 21.jūlija, īpašnieki portālam Diena.lv iecēluši galveno redaktori. Tā būs Gunita Ogriņa (1968).

Darbam portālā Diena.lv viņu uzaicinājis a/s Diena un SIA Dienas mediji valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš. Ar U.Salmiņu G.Ogriņa, pēc pašas teiktā, iepriekš neesot bijusi pazīstama.

G.Ogriņa vairāk nekā desmit gadus strādājusi Mediju namā. Bijusi gan žurnāliste laikrakstā Rīgas Balss, gan reklāmas darbiniece, strādājusi par reklāmas žurnālisti.

Viņa bijusi redaktore žurnālā Māja un Dzīvoklis, kā arī strādājusi Dienas žurnālu Reklāmas nodaļā.

G.Ogriņa ir īpašniece reklāmas aģentūrai GO Aģentūra. Pēc stāšanās darbā Diena.lv viņa reklāmas aģentūrā aktīvi vairs nestrādāšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paredz plašākas pilnvaras atzītā komersanta sertifikāta turētājiem

Vēsma Lēvalde, 15.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atvieglotu preču kustību pāri muitas robežām un dotu iespēju Eiropas komersantiem konkurēt pasaules tirgū, atzītā komersanta sertifikāta turētājiem muitas procedūru piemērošanā būs plašākas pilnvaras.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu.

Atzītais komersants ir tāds komersants, kas ir godprātīgs starptautiskās tirdzniecības dalībnieks, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Šādi īpašie nosacījumi vairāk motivēs komersantus saņemt atzītā komersanta sertifikātu (šobrīd atzītā komersanta statuss Latvijā piešķirts 5 komersantiem), cer FM. Piemēram, noteikumu projekts paredz, ka atzītā komersanta sertifikāta turētājs, ja viņš vienlaikus ir arī vietējās muitošanas atļaujas turētājs, varēs vietējās muitošanas procedūru piemērot attiecībā uz precēm, uz kurām citos apstākļos vietējās muitošanas procedūru piemērot nav atļauts (piemēram, zāles).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15. oktobrim Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA) organizē ASV žurnālistu vizīti Latvijā. Žurnāliste, rakstniece un televīzijas producente Patrīcija Šulca ieradīsies Latvijā, lai sagatavotu materiālu par Latviju, kas tiks iekļauts ceļojumu grāmatā 1 000 Places to See Before you Die.

12.oktobrī Rīgā ieradās interesanta un slavena ASV žurnāliste, rakstniece un televīzijas producente Patrīcija Šulca ar savu asistenti Elizabeti Ragagli, lai izveidotu jaunu un interesantu materiālu par Latviju, kas tiks iekļauts ceļojumu grāmatā 1 000 Places To See in Europe Before You Die, kā arī atkārtotā un atjaunotā grāmatas 1 000 Places To See Before You Die izdevumā.

Žurnālistes mērķis ierodoties Latvijā ir ar iegūtās informācijas palīdzību īstenot divus projektus, kas būtu saistīti ar grāmatu 1 000 Places To See Before You Die (2003), kas ir pārdota trijos miljonos kopiju visā pasaulē un kura ir tulkota divdesmit piecās valodās, ieskaitot lietuviešu. Otrs projekts ir saistīts ar žurnālistes atjaunoto grāmatas izdevumu 1 000 Places To See in Europe Before You Die.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV miljardieris Donalds Tramps, kurš izvirzījies līderpozīcijās cīņā par republikāņu Baltā nama nomināciju, svētdien atteicās atvainoties par plašu sašutumu izraisījušo rupjo uzbrukumu telekanāla Fox žurnālistei, taisnojoties, ka esot pārprasts.

Tramps izraisīja pārmetumu lavīnu ar saviem mājieniem, ka Fox žurnāliste Megina Kelija televīzijas debašu laikā viņam uzdevusi smagus jautājumus, jo viņai bijušas mēnešreizes.

«Var redzēt, ka viņai asinis nāk no acīm, asinis viņai nāk, lai arī no kurienes tas būtu,» piektdien telekanālam CNN sacīja Tramps.

Tomēr jau svētdien telefonintervijā CNN viņš taisnojās, ka tikai «slimi» un «nenormāli» cilvēki varētu secināt, ka viņš runājis par Kelijas mēnešreizēm.

«Es loloju sievietes. Es vēlos palīdzēt sievietēm,» pārraides State of the Union ēterā sacīja politiķis. «Kas gan varētu nākt klajā ar tamlīdzīgu spriedumu? Pat tikai padomāt par to varētu vienīgi slims cilvēks.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Future Retail konference fokusēsies uz tehnoloģiju inovācijām tirdzniecībā

DB, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Garlaicīgā pilsēta Eiropā – Birmingema

Ritvars Bīders, 12.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birmingema atzīta par Eiropas visgarlaicīgāko pilsētu, kamēr Londonā tikusi pie titula – pilsēta ar vissliktāko virtuvi. Šādi secinājumi izdarīti TripAdvisor pētījumā, kurā aptaujāti 2 963 Eiropas iedzīvotāji.

Neskatoties uz slikto ēdienu un to, ka tā arī atzīta par dārgāko galapunktu Eiropā, Londona aptaujā tomēr ieguvusi Eiropas visaizraujošākās pilsētas statusu.

Roma atzīta par tūristiem vispievilcīgāko pilsētu, tāpat arī par labāko Eiropā atzīta arī Romas virtuve. Tajā pat laikā gan Roma atzīta arī par Eiropas pilsētu, kurā ir visgrūtāk orientēties.

Par visbīstamāko pilsētu Eiropā atzīta Stambula, kamēr par drošākajām trim atzītas Ženēva, Cīrihe un Londona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa inkubatorā top jauna Ventspils mājaslapa

Vēsma Lēvalde, Db, 19.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatorā darbu sācis jauns uzņēmums ManaVentspils. Tas startē 19. janvārī ar jaunu publisko portālu www.ManaVentspils.lv.

Portāla koncepcija paredz divu veidu informāciju - žurnālistikas materiālu - ziņas un rakstus, kā arī uzziņu informāciju. Portāls atbalstīs arī pilsoniskās žurnālistikas ideju – materiālu veidošanā un diskusiju forumā varēs iesaistīties ikviens lasītājs. Jauna portāla izveidi Ventspilī noteicis situācijas izvērtējums un sabiedrības pieprasījums, norāda tā veidotāji.

ManaVentspils.lv veidos gan oriģinālziņas, rakstus un intervijas, gan arī izmantos iesūtītās preses relīzes, būs sadaļa Dzīvesstils par ventspilniekiem un viņu interesēm. Portālā paredzēts ievietot afišu; iedzīvotājiem būs iespēja ievietot sludinājumus un apsveikumus.

Uzziņu sadaļā plānoti autobusu saraksti, ārstu pieņemšanas laiki, uzņēmumu tālruņi un adreses, informācija par komunālajiem maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons

Lelde Petrāne, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank akcija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības

Žanete Hāka, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādus un līdzīgus «komplimentus» Db kolektīvs ir nereti saņēmis tieši un netieši pēdējo dienu laikā. Protams, tas noticis saistībā ar nesenajiem notikumiem māsas laikrakstā Diena, kā rezultātā daļa Dienas kolektīva kļuva par leģendārajiem «aizgājējiem» un teju vai nacionālajiem varoņiem, bet Dienas biznesa kolektīvs kļuvis par nodevējiem.

Varbūt ir vērts paraudzīties uz notikumiem no«streiklaužu» skatpunkta. Pirmkārt, neviens mūs, Dienas biznesu, neaicināja būt par sabiedrotajiem iedomātā streikā vai kādā ideoloģiskā cīņā par vienu vai otru principu aizstāvēšanu. Brīdī, kad vadošie Dienas darbinieki pameta redakciju, skandēdami saukļus par to aptraipītajiem principiem, notikumu gaita sāka atgādināt farsu par karu par preses brīvību, kur neviena no pusēm ne mazākajā mērā vairs neuztraucās par sabiedrības tiesībām uz patiesu un neatkarīgu informāciju, jo vieni ir aizņemti, mēģinot novērst reālu vai iedomātu sabotāžu, bet otri ir aizņemti, spēlējot preses brīvības partizānus tuvējā krodziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālistiem, kuru rīcībā ir noplūdinātie Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumenti, būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par tajos minētajiem Latvijas rezidentiem, lai varētu veikt šo personu nodokļu auditu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (NILLND) priekšnieks Viesturs Burkāns.

Tā dēvētos «Panamas dokumentus» no anonīma avota ieguva Vācijas laikraksts Sueddeutsche Zeitung, kas dalījās ar citiem pasaules medijiem, izmantojot Izmeklējošo žurnālistu starptautisko konsorciju (ICIJ). Latvijā dokumentus pētīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas sola tajā minēto Latvijas pavalstnieku vārdus publiskot ceturtdien.

Burkāns uzsvēra, ka ar vārdu un uzvārdu ir par maz, lai atbildīgie dienesti varētu veikt pārbaudi par to, vai konkrētās personas ar ārzonu firmu palīdzību ir izvairījušās no nodokļu nomaksas. Izmeklētājiem jāzina arī konkrētas valstis, kurās ārzonu firmas ir reģistrētas, banku kontu numuri un cita informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru