Dienas tēma: Cīnās pret izstumšanu no Lietuvas tirgus 

Iesaistot tiesu un Latvijas amatpersonas, a/s Latvijas tilti cenšas panākt vienlīdzīgas tiesības strādāt Lietuvā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lāsma Vaivare, 05.6.2015

Trase Panemune – Sovetska: Automaģistrāles Panemune (Lietuva) – Sovetska (Krievija) celtniecības darbi, kuru ietvaros tiek izbūvēta automaģistrāle, viadukts un tilts pār upi Nemuna.

Foto: A/s Latvijas tilti

«Mēs gribam Lietuvā būvēt, nevis tiesāties un jaukt ierasto lietu kārtību,» saka a/s Latvijas tilti (ietilpst LNK grupā) valdes priekšsēdētājs Genadijs Kamkalovs. Kopš 2010. gada kaimiņvalstī īstenojis nopietnus ceļu un ostas infrastruktūras projektus, piemēram, uzbūvējis kravas un pasažieru termināli Klaipēdas ostā, uz Lietuvas un Kaļiņingradas robežas esošo apvedceļu no Panemunes uz Sovjetsku ar tiltu pār Nemunas upi, kuru šomēnes plānots nodot ekspluatācijā, uzņēmums nu kļuvis tur nevēlams. «Konkursos saskaramies ar nopietnu pretestību un diskrimināciju,» viņš norāda, piebilstot, ka situācija ir pretrunā ES brīvā tirgus principiem un godīgai konkurencei, tā met tumšu ēnu pār Latvijas un Lietuvas ekonomisko sadarbību.

Šobrīd uzņēmums iesaistīts vairākos tiesas procesos Lietuvā, izmeklēšanu par pasūtītāja rīcības tiesiskumu atsevišķos konkursos, kuros būtiskas nepilnības saskatījusi arī a/s Latvijas tilti, sācis Lietuvas Sabiedrisko iepirkumu dienests. Skaļākā lieta saistīta ar konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešā posma būvniecību, kur kopējās projekta izmaksas lēšamas ap 90 milj. eiro. Uzņēmuma rīcība, tiesā apstrīdot šā konkursa noteikumus un tā panākot projekta apturēšanu, izraisījusi nopietnu skandālu Lietuvā – medijos Latvijas uzņēmumam tiek pārmesta nepamatota konkursa apstrīdēšana, kas apstādinājusi stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras attīstību Lietuvā, tiek izteikti neglaimojoši apgalvojumi par uzņēmuma darbību. «No vienas puses – cepuri nost viņu spējai saliedēt tirgu, iedarbināt iekšējā tirgus aizsardzības principus, pieslēgt amatpersonas, tiesu instances, veidot publisko domu tā, lai aizstāvētu savus uzņēmumus. No otras puses – patīk mums tas vai ne, bet mēs dzīvojam vienotā Eiropas tirgū un tas ir jārespektē. Eksportējot pakalpojumus ES ietvaros, mums ir tādas pašas tiesības kā Lietuvas kompānijām. Mēs ne ar ko neatšķiramies no Lietuvas uzņēmumiem – mums kaimiņvalstī ir pastāvīgā pārstāvniecība, personāls ir Lietuvas, materiālus pērkam Lietuvā, strādājam ar vietējiem apakšuzņēmējiem un tur maksājam nodokļus. Mēs faktiski esam Lietuvas uzņēmums ar Latvijas investīcijām,» uzsver G. Kamkalovs.

A/s Latvijas tilti, kas konkursos Lietuvā startē kopā ar kaimiņvalsts uzņēmumu UAB Kauno Keliai, tiesā apstrīdēja Viļņas apvedceļa konkursa nolikumu (Lietuvā nav ekvivalenta Iepirkumu uzraudzības birojam, kur vērsties ar sūdzībām par konkursiem, procedūra paredz tiesības vērsties tiesā), kas, pēc valdes priekšsēdētāja teiktā, bijis rakstīts vienam uzvarētājam. Vispirms uzņēmums gan vērsies pie pasūtītāja – Viļņas pašvaldības – , būdams nemierā ar to, ka vienā iepirkumā apvienoti gan ceļa, gan augstsprieguma elektrolīnijas izbūves darbi. Uzņēmumam netīkams bija arī pārāk īsais piedāvājumu iesniegšanas termiņš – strādāšanai Lietuvā ārvalstu uzņēmumiem jāsertificējas, tādēļ nepietika laika starptautisku partneru piesaistei. Tā kā dialogs ar pašvaldību neizveidojās, kompānija vērsās tiesā. Tiesa uzlikusi pagaidu aizsardzības līdzekli – pagaidām pasūtītājam nav ļauts slēgt līgumu ar uzvarētājiem un sākt kādus darbus –, vienlaikus tā nav apmierinājusi pasūtītāja vēlmi pieprasīt no Latvijas kompānijas zaudējumu kompensācijas nodrošinājumu 76 milj. eiro apmērā.

Par investīciju projektiem atbildīgā Viļņas pašvaldības amatpersona Linas Bartusevičus DB pauda, ka galvaspilsētā neesot nekādas nepatikas pret latviešiem vai Latvijas uzņēmumiem. Savukārt, runājot par konkrēto gadījumu, L. Bartusevičus teica: «Grūti kaut ko komentēt saistībā ar šo projektu un LNK, jo šis uzņēmums mums nav iesniedzis savu piedāvājumu. Jāuzsver, ka visi konkursa dalībnieki, kas bija iesnieguši savus piedāvājumus, ir saņēmuši pa kādai pasūtījuma daļai, taču LNK piedāvājuma vienkārši nebija.» Viņš arī norādīja – par to, ir vai nav bijuši diskriminējoši kādi konkursa nosacījumi pret vienu vai otru iespējamo pretendentu, ir jāspriež juristiem.

Ekonomikas ministrijā DB atzīst – tā ir informēta par izveidojušos situāciju, bijusi tikšanās ar a/s Latvijas tilti pārstāvjiem, pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas uzņēmēju konkurences aspektus Lietuvas ceļu un tiltu būvniecības jomā. Tikšanās reizē piedalījās arī Konkurences padomes pārstāvji.

Plašāk lasiet rakstā Cīnās pret izstumšanu no Lietuvas tirgus piektdienas, 5. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!