Nodokļi

Dienas tēma: Solidaritātes nodoklis atņems konkurētspēju

Māris Ķirsons, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Šaubās par ienākumu

«Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm šis nodoklis skars 4700 personu, taču nekur nav novērtēts risks, ka daļa no šīm personām īstenos nodokļu optimizācijas pasākumus un valsts cerēto 40,9 milj. eiro vietā iegūs ievērojami mazāk. Ir sagaidāms, ka tolerance pret jauno nodokli būs krietni zemāka nekā pret krīzes laika lēmumu uz pieciem gadiem atcelt sociālo iemaksu griestus,» uz riskiem norāda SIA Deloitte Latvia nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Viņš kā piemēru min iespēju, ka uzņēmumu vadītāji kļūs arī par vadītās kompānijas kapitāldaļu turētājiem un valsts (saņem solidaritātes nodokli) un pašvaldība (saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli) iegūs mazāk nodokļos nekā pašlaik, jo pašreizējo 23% vietā varēs saņemt tikai 10%. «Pārrēķinot Finanšu ministrijas datus, jāsecina, ka aprēķinā ir pat matemātiska kļūda 5,29 milj. eiro apmērā, jo 2016. gada ieguvums rēķināts, pieņemot 2015. gada sociālo iemaksu griestus,» norāda K. Rumba. Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns nav pārliecināts, vai valsts patiešām prognozēto summu iekasēs. «2008. gadā, kad tika atcelti sociālo iemaksu griesti, ieguvums tika lēsts 59 milj. eiro apmērā, taču pēc maniem aprēķiniem tie bija tikai 3 milj. eiro, jo prognoze tika balstīta uz visus griestus pārsniegušo summu, nevis uz nodokli no šīs pārsnieguma summas. Toreiz tika lēsts, ka šī norma skars aptuveni 7000 lielo algu saņēmēju, bet tagad pēc krīzes jau runā tikai par 4700, kaut arī, protams, ir augstāki sociālā nodokļa maksāšanas griesti,» paradoksālu faktu min Ģ. Greiškalns. Viņaprāt, 40,9 milj. gadā uz 4700 maksātājiem ir ļoti liels skaitlis. «Balstoties uz savu pieredzi, varu izteikt tikai pieņēmumu, ka aplēsēs nav ņemtas vērā šī nodokļa apiešanas iespējas un to ietekme uz budžetu,» norāda kādreizējais Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs, domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš atgādina, ka pat šā gada sākumā, kad bija zināms Krievijas rubļa vērtības krituma dziļums, netika samazinātas nodokļu ieņēmumu prognozes, kaut arī Krievija bija trešais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris. «Kas tas par solidaritātes nodokli, ja, paņemot no lielo algu saņēmējiem, to nebūt nav paredzēts izmantot maznodrošināto atbalstīšanai? Tas ir tāpat kā, ja Robins Huds, atņemot turīgajiem, iegūto izmantotu sev jauna bruņojuma iegādei,» tā V. Dombrovskis. Viņaprāt, vēlme paņemt vairāk no ļaudīm, kuri jau daudz maksā, ir signāls tiem, kas dzīvo ēnu ekonomikā – palieciet, kur esat.

Optimizācijas ceļi

«Ir uzņēmumi, kuri strādā visās trijās Baltijas valstīs un saņem algu Latvijā, bet izraksta rēķinus par pienākumu pildīšanu citās valstīs. Turpmāk viņi algu saņems nevis tikai Latvijā, bet katrā valstī atsevišķi. Latvijas valstij un jo īpaši pašvaldībām tādējādi nodokļos tiks samaksāts mazāk,» brīdina K. Rumba. Viņš atgādina, ka piedāvājums būtībā ir paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no pašreizējiem 23% līdz 57%, kas faktiski ir vienā līmenī ar tādu valsti kā Zviedrija, tikai šo likmi paredzēts piemērot ievērojami zemākiem ienākumiem, nekā to īsteno minētā turīgā Skandināvijas valsts. «Pieļauju, ka būs spiediens īstenot akciju opciju jautājumu darbiniekiem un šo regulējumu nostiprināt arī normatīvos. Finanšu ministrijai ir skaidrs, kurā brīdī kas tiek aplikts ar nodokli, bet jautājums ir Tieslietu ministrijai par to, kā tas juridiski tiek risināts SIA,» stāsta Ģ. Greiškalns. Viņš pieļauj, ka tieši ar šo mehānismu varētu tikt legalizētas lielās algas, bet jau ar mazāku nodokļu slogu un tepat Latvijā.

Sola vienu, dara pretējo

«Ir vairāki svarīgi dokumenti – Nacionālais attīstības plāns, valdības deklarācija –, kur minēta prognozējamā nodokļu politika, bet dzīvē notiek pilnīgi pretējais. Tas raisa bažas investoriem, savukārt valdības vadītā transportlīdzekļa pasažieri var no tā izkāpt un doties strādāt uz citām valstīm,» skaidro LDDK tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis. Viņaprāt, solidaritātes nodoklis ir sava veida signāls, ka Latvijā nav vēlamas lielas algas, kas ir pretrunā tam pašam Nacionālajā attīstības plānā ierakstītajam. «Demogrāfiskā situācija nav rožaina – maz jauniešu ienāks darba tirgū, bet to pametīs daudz pensionāru, tādējādi būs vajadzīgs augstāks darba ražīgums, lai varētu uzturēt cienījamā vecumā esošos,» skaidro J. Hermanis. Viņš arī norāda, ka potenciālie solidaritātes nodokļa maksātāji jau tāpat nodokļos samaksā daudzkārt vairāk nekā tie, kurus tas neskar.

Cietīs konkurētspēja

«Vislielākais solidaritātes nodokļa mīnuss ir zinātņietilpīgo jomu konkurētspēja, kur svarīgākais nav vis tehnoloģijas, bet gan zināšanas, kas arī rada vislielāko pievienoto vērtību. Ir nozares, kur vērtība rodas no investīcijām tehnoloģijās – pamatlīdzekļos un atdeve, ko tās sniedz, tiek aplikta ar peļņas nodokli, kur efektīvā likme ir ievērojami zemāka par noteiktajiem 15%. Savukārt IKT, finanšu pakalpojumi, kur pievienotā vērtība rodas tieši no cilvēkresursiem, tiek aplikti nevis ar peļņas nodokli 15% apmērā, bet gan ar sociālo un iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tagad arī vēl ar solidaritātes nodokli. Piemēram, pieņemu darbā programmētāju, un, lai varētu viņam samaksāt 1 eiro, darba devējam valstij jāsamaksā vēl 0,81 eiro. Savukārt tāds pats uzņēmējs ASV vai Īrijā, lai tam pašam programmētājam samaksātu 1 eiro, valstij samaksās tikai ap 0,5 – 0,34 eiro. Kurā valstī tad ir ekonomiski izdevīgāk šādu kompāniju reģistrēt un nodarbināt augstas klases programmētājus? Diemžēl tas nav Latvijā. Ar solidaritātes nodokli faktiski valsts samazinās Latvijā strādājošo IKT konkurētspēju pasaules tirgū,» prognozē V. Dombrovskis. Viņaprāt tā ir sava veida neapzināta diversija ne tikai pret šīs nozares attīstību Latvijā, bet arī pret visu valsti. Ģ. Greiškalns atgādina par pētījumu IT jomā, kur 30% kompāniju (ārvalstu kapitāls 50% vai vairāk un apgrozījums ir lielāks par 145 000 eiro gadā) pērn sociālajā nodoklī samaksāja 68% no visas nozares samaksātā nodokļa. «Tātad trešdaļa samaksāja teju 2/3 no visa sociālā nodokļa, bet paliek jautājums – kas tad īsti notiek ar šiem 70% uzņēmumu? Zema darba efektivitāte, menedžmenta kļūdas vai tomēr ir atrasti veidi, kā apiet sociālā nodokļa maksāšanu,» jautā Ģ. Greiškalns. Viņš arī atgādina: starptautiskā tirgū cenas neviens nevar pacelt tikai tādēļ, ka ieviests solidaritātes vai jebkāds cits jauns nodoklis. «Lai nodrošinātu konkurētspēju, būs jāsamazina izmaksas,» tā Ģ. Greiškalns.

Mainīs vektoru

«Pārcelšanās no Beļģijas uz Latviju notika, pateicoties vairākiem faktoriem – labai aviosatiksmei, labai izglītības sistēmai. Vērtēšanā bija Polija, Ungārija, Ukraina un Baltijas valstis. Ukraina atkrita tajā notiekošā konflikta dēļ, Polija piemērota daudz lielākiem spēlētājiem. Igaunija un Lietuva tajā brīdī zaudēja nodokļu piedāvājumā. Izmaksu līmenis tika vērtēts ļoti rūpīgi,» stāsta SIA Cabot Latvia finanšu servisa menedžeris Jānis Vītols. Viņš atzīst, ka Cabot ir visā pasaulē, bet tagad nāksies modelēt situāciju un meklēt risinājumus augstākā līmeņa speciālistu atalgošanai. «Varbūt šie augstākā līmeņa speciālisti tiks nodarbināti kādā citā valstī, ne Latvijā, taču jādomā, kā šo iztrūkumu kompensēsim, jo tad paliks tikai tehniskā darba darītāji. Nav runas par kaut kādu inovatīvu risinājumu un par to, lai visas Eiropas Cabot centru ieliktu Rīgā,» skaidroja J. Vītols. Savukārt K. Rumba atzina, ka ārvalstu kompāniju gadījumā, kad Latvijā tiek nodarbināts ārzemnieks, runa var būt par tā dēvēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa kredītu atbilstoši noslēgtajām nodokļu konvencijām, taču tās neko tādu neparedz attiecībā uz darba devēja nodokļa daļu.Tādējādi var veidoties situācija, ka Latvijas noslēgtie starptautiskie līgumi daļēji zaudē jēgu un pat konvencijas valstu pilsoņu ienākums daļēji tiek aplikts ar dubultu ienākuma nodokli. «Starptautiskās kompānijas, pirms investēt kādā valstī, vērtē potenciālo atdevi EDITDA līmenī. Tādējādi no konkurētspējas viedokļa saudzīgāks ir uzņēmumu ienākuma nodoklis un PVN, kurpretim solidaritātes nodoklis samazinās darba devēju peļņu pirms nodokļiem, kā rezultātā būtiski saruks Latvijas konkurētspēja ārvalstu investīciju piesaistei,» prognozē K. Rumba. Viņaprāt valdība nav apzinājusi šī nodokļa ēnas puses, bet redz tikai ieguvumus. «Pētījumi rāda, ka Latvijā trūkst kvalificēta darbaspēka, bet ar solidaritātes nodokli šādu cilvēku noturēšana Latvijā kļūs problemātiskāka,» prognozē SIA Groglass finanšu direktors Vadims Basalajs. Viņš prognozē šādu augsta līmeņa speciālistu došanos peļņā uz ārzemēm.

Baida neprognozējamība

«Par kādu ekonomisko izrāvienu varam runāt, ja ar solidaritātes nodokli sodām visus tos, kuri to varētu īstenot,» jautā LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņaprāt vienīgā prognozējamā lieta ir tāda, ka nekas nav prognozējams. «Solidaritātes nodokļa ieviešana ir pierādījums tam, ka Latvijā nodokļu politikas nav,» rezumē Ģ. Greiškalns. «Kurš vēlēsies investēt valstī, kur nekas nav prognozējams? Investoru uzticību var pazaudēt vienā mirklī, bet, lai to atgūtu, ir vajadzīgi gadi,» secina J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Latvijas «bagātnieks» Eiropā nekotējas

Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola: Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis sevi attaisnojis

LETA, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusgada būs jāvērtē, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis, atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) veidotajā valdībā varētu ieņemt finanšu ministra amatu.

Vaicāta, vai Reizniece-Ozola, nokļūstot finanšu ministra amatā, varētu rast iespēju atteikties no uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa, ministre atzina, ka solidaritātes nodoklis ir tikai viens no nodokļiem, tāpēc, piesaistot Pasaules Bankas ekspertus, tiks analizēta visa Latvijas nodokļu sistēma kopumā.

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka pēc pusgada varēs vērtēt, vai solidaritātes nodoklis ir sevi attaisnojis.

«Pusgada laikā varēs iegūt objektīvu informāciju par to, vai plānotie ieņēmumi ir izpildīti. Pēc tam varēs vērtēt, vai nepieciešamas kādas izmaiņas. Bet es arī negribu sasolīt konkrētus risinājumus,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VSAA informācija 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājiem

Db.lv, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju kritizētais un Satversmes tiesā (ST) apstrīdētais solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka solidaritātes nodokļa ideja, ka turīgākie maksā vairāk, ir pareiza, tomēr šī nodokļa ieviešanas forma neatbilst praktiskiem principiem.

Solidaritātes nodoklis ir jāpārskata, un tas tiks darīts, izstrādājot jauno nodokļu politiku, informēja Reizniece-Ozola.

Vaicāta par solidaritātes nodokļa iekasēšanu, finanšu ministre sacīja, ka tas būs zināms vien gada beigās, taču jau tagad ir zināms, ka solidaritātes nodokļa maksātāju loks ir sarucis. "Iemeslus šādai tendencei nezinu, bet tas var būt saistīts ar, piemēram, uzņēmējdarbības izbeigšanu, samazinot atalgojuma slieksni, pārceļot lielo algu maksātājus uz citu valsti," komentēja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas lēmums par Satversmei neatbilstošu atzīt Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes ir pamatots un apliecinājums tam, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Skaidrs, ka nodokļu politiku valstī realizēja mūsu ievēlētie pārstāvji. Tas, ka Satversmes tiesa pieņēma juridisko personu pieteikumus un atzina Solidaritātes nodokli par Satversmei neatbilstošu pierāda, ka ar šo konkrēto Solidaritātes nodokli kaut kas nebija kārtībā,» sacīja Rostovskis.

Pēc Rostovska teiktā, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus. Piemēram, daudzi cilvēki ar lielākiem ienākumiem joprojām pazūd no nodokļu maksātāju reģistra, pārvietojoties uz citām valstīm vai koriģējot ienākumus.

«Trakākais ir tas, ka pastāv šādi neveikli, nepārdomāti lēmumi [kā Solidaritātes nodoklis]. Atsevišķi politiķi pieņem šādus lēmumus, mēģinot nopelnīt politiskās dividendes un stāstot sabiedrībai, ka jāatņem nauda no bagātajiem. Tā rezultātā tiek darbināta vesela mašinērija - Satversmes tiesa, uzņēmēji sūdzas, tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tas parāda, cik kopumā nepārdomāti rīkojamies tā vietā, lai šos lēmumus, tajā skaitā par nodokļiem un citām lietām, pieņemtu daudz vienkāršāk, gudrāk un pamatotāk,» sacīja Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomiste: Solidaritātes nodoklis ir solis lielākas darbaspēka nodokļu progresivitātes virzienā

LETA, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktais solidaritātes nodoklis ir solis lielākas darbaspēka nodokļu progresivitātes virzienā, vērtē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka solidaritātes nodokļa ieviešanai ir arī ievērojama fiskāla ietekme, Finanšu ministrija lēš ap 40 miljoniem eiro lielākus nodokļu ieņēmumus.

Tomēr ekonomiste atzīst, ka tajā pat laikā rodas jautājums, vai tiešām solidaritātes nodoklis ir labākais un efektīvākais veids, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus. «Kāpēc netiek diskutētas citas alternatīvas? Kāpēc jāizdomā jauns nodoklis? Kāpēc kārtējo reizi piespiežam vairāk maksāt tos, kas to jau pašlaik dara? Ir skaidrs, ka turīgajiem iedzīvotājiem alga nav galvenais ienākumu avots, bet ienākumiem no dividendēm un no kapitāla pieauguma nodokļu likmes ir mazākas un diferencētākas. Nemaz nerunājot par nekustāmā īpašuma nodokli un bieži neadekvātām kadastrālām vērtībām dārgiem īpašumiem,» norāda ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes nodokļa ieņēmumu plāns šogad desmit mēnešos pārsniegts par 30,4%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Kopumā 2017.gada desmit mēnešos solidaritātes nodoklī iekasēti 48,7 miljoni eiro, kamēr plāns paredzēja iekasēt 37,4 miljonus eiro.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka solidaritātes nodokli maksā 2543 darba ņēmēji.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests 2016.gadā ar mērķi novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Pret solidaritātes nodokli iestājās atsevišķi uzņēmēji un uzņēmēju organizācijas, kuras vērstās Satversmes tiesā (ST) ar lūgumu izvērtēt minētā nodokļa normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetam jāiesniedz sava oficiālā nostāja solidaritātes nodokļa likmes jautājumā, Finanšu ministrijai jāsagatavo informācija par iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa budžetu, ja grozījumi netiek akceptēti šā gada laikā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts.

Lēmuma pieņemšana tika atlikta, līdz tiks saņemta attiecīgā informācija. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja juristiem ir jāsatiekas un kopīgi jāatbild uz jautājumu par to, vai kāds no Finanšu ministrijas trijiem piedāvātajiem un vēl arī citiem solidaritātes nodokļa likmes priekšlikumiem novērš Satversmes tiesas norādītos iebildumus un tie atkal nebūs pretrunā ar Satversmi. Bez tam tiek lūgts Finanšu ministrijai sagatavot informāciju par iespējamo situāciju, kāda varētu veidoties, ja, iespējams, likumdevējs šogad nepaspēs pieņemt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, un kādas tai varētu būt sekas uz vidēja termiņa budžetu. Komisijas sēdē gan LTRK, gan LDDK aicināja deputātus šo nodokli likvidēt, jo tas graujot Latvijas iespēju piesaistīt investorus, kuru darbiniekiem tiek maksātas ļoti lielas algas; šāda nodokļa neesot ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums pauda ļoti kritisku attieksmi, taču, kāds risinājums šai problēmai tiks piemērots, vēl grūti spriest, jo solidaritātes nodokļa jautājumā ietekme būs arī uz valsts budžetu. DB jau vēstīja, ka MK sēdē tika skatītas trīs iespējamās solidaritātes nodokļa likmes – 25,5%, 30,87% un 35,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Atteikšanās no solidaritātes nodokļa pārskatīšanas ilgtermiņā radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībā

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija pauž nožēlu, ka valdība līdz galam nav izpildījusi šovasar ar sociālajiem un sadarbības partneriem parakstīto vienošanos, kurā bija pausta apņēmība jau 2017. gada valsts budžeta kontekstā pārskatīt solidaritātes nodokli, informē LDDK.

Ilgtermiņa problēmu risināšana tautsaimniecībā ar īstermiņa piedāvājumiem dod pilnīgi pretēju efektu un dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu šī gada astoņos mēnešos liecina, ka ilgākā laika posmā tas tikai radīs zaudējumus, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, valdības sociālie un sadarbības partneri šovasar ar valdības pārstāvjiem parakstīja vienošanos ar virkni veicamo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar sociālajiem partneriem vienojas par solidaritātes nodokļa atcelšanu

LETA, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakškomitejas sanāksmē panākta vienošanās par solidaritātes nodokļa atcelšanu, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.

Nolemts, ka solidaritātes nodokļa vietā lielo algu saņēmēji maksās sociālo nodokli.

Vaicāta, vai lielo algu saņēmējiem netiks noteikti sociālo iemaksu griesti, Meņģelsone skaidroja, ka būtu jāpiemēro kāds koeficients no sociālā budžeta finansētajiem un veiktajām iemaksām atbilstošajiem īstermiņa izdevumiem – slimības, maternitātes un bezdarbnieku pabalstiem, taču attiecībā uz pensiju uzkrājumu nav vajadzīgi nekādi ierobežojumi.

«Tas ir labi, ka strādājošie saņem lielas un legālas algas, un nodokļu sistēmai algas uz to jāvirza,» skaidroja Darba devēju konfederācijas vadītāja.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partijas atbalsta tā dēvētā solidaritātes nodokļa ieviešanu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidenta Laimdota Straujuma (V).

Iepriekš Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vienošanās par solidaritātes nodokļa ieviešanu netika panākta.

Par šo jautājumu vēl jālemj valdības sēdē.

Kā ziņots, no jauna ieviešamā solidaritātes nodokļa maksātāja darba alga ir vidēji 75 300 eiro gadā, iepriekš sarēķinājusi Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā skaidro, ka pašlaik noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs Latvijā rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu. Neko nemainot, nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem pašlaik ir vairāk nekā 362 miljoni eiro jeb 75 300 eiro gadā uz vienu personu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par solidaritātes nodokļa atcelšanu Satversmes tiesā vērsušies deviņi uzņēmumi un 20 privātpersonas

Zane Atlāce - Bistere, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma, vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu, informē LTRK.

Prasība ir pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas ne tikai valdības deklarācijās, bet arī attīstības plānošanas dokumentos un dažādos normatīvajos dokumentos, kurus likumdevējs ir ignorējis. Tā piemēram, sociālo iemaksu griesti šobrīd ir iesaldēti ar budžeta likumu, lai gan likums Par valsts sociālo apdrošināšanu joprojām paredz precīzu kārtību kādā 2016.gadā bija jāaprēķina iemaksu maksimālais apmērs.

Tāpat jāpiebilst, ka pieņemtais lēmums par solidaritātes nodokļa ieviešanu neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējoties par reputāciju un tēlu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā tika skatīti trīs dažādi šī nodokļa risinājuma varianti, bet LDDK un LTRK aicina šo nodokli atcelt jau no 2019. gada.

Tāda aina iezīmējās Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi uzņēmēju kritizētajā Solidaritātes nodokļa likumā, kura pamatā ir Satversmes tiesas spriedumā nolemtais. LDDK un LTRK paudušas viedokli, ka šis nodoklis vispār jāatceļ, savukārt Finanšu nozares asociācija sniegusi atbalsta risinājumu, ka solidaritātes nodokļa likme ir 25,5%. Finanšu ministrija par labāko risinājumu uzskata nodokļa likmi no 2019. gada 1. janvāra noteikt 35,09%, un kopējie solidaritātes nodokļa ieņēmumi 2019. gadā palielinātos par 0,3 milj.eiro, 2020. gadā – par 1,1 milj.eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Saeima apstiprinās valdības atbalstītā solidaritātes nodokļa ieviešanu no nākamā gada, šis lēmums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes loceklis, SIA Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Kā uzsvēra Gulbis, šis nodoklis būtu muļķīgs lēmums, tas nepildītu Finanšu ministrijas izvirzītos mērķus, turklāt Latvijā, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, tas nedarbosies.

Gulbis jau iepriekš kritizēja valdības plānus par solidaritātes nodokļa ieviešanu, sakot, ka tas ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības.

Kā sacīja Gulbis, valdība pilnīgi atklāti pārkāpj dotos solījumus un necienīgi ignorē normālu dialogu ar sociālajiem partneriem. «Turklāt tas nez kādēļ ir nosaukts par «solidaritātes nodokli», lai gan ar šī nodokļa ieņēmumiem FM paredzējusi lāpīt pamatbudžeta iztrūkumus, kārtējo reizi sociālā atbalsta saņēmējus atstājot ar garu degunu. Solidaritāti te saskatīt nevar pie labākās gribas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada solidaritātes nodokļa likme būs 25,5% un to maksās tie, kuru ienākumi būs lielāki par 62 800 eiro gadā, taču šī nodokļa tālākais liktenis būs atkarīgs no nākamās valdības.

To paredz Saeimas akceptētie Solidaritātes nodokļa grozījumi. Vienlaikus parlamenta vairākums neatbalstīja vairāku Saeimas deputātu priekšlikumu noteikt solidaritātes nodokļa likmi 35,09%. Tāpat atbalstu neguva Saeimas deputāta Jura Pūces priekšlikums šo likmi noteikt 0% apmērā. Turpmāk solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiks novirzīti trīs sadaļām – veselības aprūpei, valsts pensiju speciālajam budžetam un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet netiks novirzīti uz valsts fondēto pensiju shēmām un privātajiem pensiju plāniem.

DB jau vēstīja, ka Solidaritātes nodokļa (SN) likums kā tāds tika iesniegts 2016. gada valsts budžeta paketē. Satversmes tiesa pagājušā gada oktobrī lēma, ka šādu nodokli parlaments drīkstēja ieviest, tomēr dažādas šī nodokļa likmes atkarībā no nodarbinātās personas statusa atzina par Satversmei neatbilstošām. Lai valdībai dotu laiku sakārtot neatbilstīgās likmes, Satversmes tiesa noteica, ka esošās likmes drīkst palikt spēkā vēl līdz šā gada beigām. Tomēr, kā izrādās, vairāk nekā gadu ilgais pārejas posms Ministru kabinetam bija par īsu, jo valdība grozījumu projektu parlamentam iesniedza vien šā gada 4. decembrī. Sākotnēji Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šo priekšlikumu tālāko virzību noraidīja, atstājot to nākamās valdības lemšanai. Bet, tiklīdz likumprojekts pa Budžeta komisijas durvīm bija izvadīts, tā deputātu grupa, kuras vidū bija arī finanšu ministre, to pa Saeimas plenārsēžu durvīm iedabūja atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Uzņēmēji aktīvi lobē solidaritātes nodokļa atcelšanu, kas var izraisīt PVN paaugstināšanos

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju organizācijas uzsākušas aktīvu lobēšanas kampaņu, lai Saeimā panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu, piedāvājot alternatīvus priekšlikumus nodokļu sistēmā. Ja solidaritātes nodoklis skar tikai nelielu sabiedrības daļu – lielo algu saņēmējus, kas gadā pelna virs 48 600 eiro gadā, tad alternatīvie priekšlikumi var skart pilnīgi visus iedzīvotājus. Šādas uzņēmēju organizāciju aktivitātes var izraisīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanos līdz 22%, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Uzņēmēju organizācijas ir uzsākušas aktīvas lobēšanas kampaņas parlamentā, lai panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu. Diemžēl tas, ko uzņēmēji grib panākt, var izraisīt PVN likmes celšanos. Šāda rīcība nepārprotami nostādīs ļoti neizdevīgā situācijā daudzbērnu ģimenes un iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem. Tiks saglabāta arī regresivitāte nodokļu sistēmā un lielo algu saņēmēji maksās proporcionāli zemākus darbaspēka nodokļus, nekā vidēji atalgotais Latvijas iedzīvotājs, » norāda FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Gadījumā, ja tiks panākta solidaritātes nodokļa atcelšana, ko maksā no lielajām algām, tad vienīgā reālā uzņēmēju piedāvātā alternatīva varētu būt PVN likmes celšana. Šādu priekšlikumu FM kategoriski neatbalsta. Jānorāda, ka, panākot PVN likmes celšanu, to izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši cilvēki ar zemākiem ienākumiem, taču lielo algu saņēmēji to pat nepamanīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ZM lūdz no ES Solidaritātes fonda izmaksāt Latvijai finansiālo palīdzību plūdu seku novēršanai

Žanete Hāka, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, informē ZM.

«ES Solidaritātes fonds paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Saskaņā ar nosacījumiem uz palīdzību no ES Solidaritātes fonda var pretendēt valsts, kurā dabas katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi pārsniedz 3 miljardus eiro vai arī 0,6 procentus no tās nacionālā kopienākuma, kas mūsu valsts gadījumā ir 145,74 miljoni eiro. Tā kā Latvijai radītie plūdu zaudējumi pārsniedz 145,74 miljonu eiro slieksni, esmu iesniedzis pieteikumu ar lūgumu sniegt Latvijai finansiālu palīdzību no Solidaritātes fonda,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

ES Solidaritātes fonda saņemtie līdzekļi ir izmantojami infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms attiecīgajiem postījumiem, un piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža. Ja EK, izskatot ZM iesniegto informāciju, nolems piešķirt finansējumu, to varēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Solidaritātes nodokļa maksātāji subsidēs valsti, par to nesaņemot nekādu kompensāciju

VILGERTS nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada nogalē ar divu balsu pārākumu Saeima atbalstīja grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Solidaritātes nodokļa likme tika noteikta 25,5% apmērā un tika piedāvāta kā risinājums Satversmes tiesas spriedumā norādītajām nepilnībām iepriekšējā likuma redakcijā.

Taču steigā palikusi nepamanīta būtiska nepilnība likumā, kas rada nepamatotu un netaisnīgu finansiālu slogu solidaritātes nodokļa maksātājiem. Proti, aptuveni 90% solidaritātes nodokļa maksātāju, kuri ir darba ņēmēji, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, turpinās maksāt solidaritātes nodokli 35,5% apmērā, neskatoties uz to, ka likme ir par 10% mazāka.

Protams, šo 10% pārmaksu solidaritātes nodokļa maksātāji saņems līdz nākošā taksācijas gada 1. septembrim, taču tas nemaina situāciju un nodokļa maksātājs nespēs brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem vairāk nekā gadu.

Piemērs

Ja pieņemam, ka Valdis Ozols sasniedz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu slieksni jau 2019. gada janvārī un nemainīgi saņem tādu pašu algu visu turpmāko gadu. Ar 2019. gada februāri Ozola kungs un viņa darba devējs sāk maksāt solidaritātes nodokli. Tā rezultātā Ozola kunga darba devēja «iesaldētie» līdzekļi varētu būt vairāk nekā EUR 66 000. Šo summu Valda Ozola kunga darba devējs nevarēs ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā ātrāk par nākošā gada septembri. Respektīvi, pēc būtības valsts liks Ozola kunga darba devējam maksāt vairākus tūkstošus eiro mēnesī vairāk nekā tas būtu nepieciešams, jo tā esot vieglāk administrēt šo nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ieviestais, uzņēmēju skarbi kritizētais solidaritātes nodoklis saglabāsies, taču nav izslēgta tā transformācijas iespēja, bizness cer uz Satversmes tiesu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Valdība pagaidām ir atturējusies no solidaritātes nodokļa reformas, lai arī ir bijušas vairākas idejas par tā maiņu, tomēr neviena nav guvusi atbalstu,» situāciju skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atzīst, ka pašlaik vēl nav iespējams objektīvi analizēt solidaritātes nodokļa ieņēmumus un maksātāju skaitu. «Patiesu ainu varēsim redzēt tikai šā gada nogalē un nākamā gada sākumā, jo pašreizējie dati par pieciem mēnešiem ir nosacīti provizoriski, un jau šajā laikā ir novērotas dažādas kustības,» skaidroja finanšu ministre.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka solidaritātes nodoklis skar 5287 personas un to vidū ir tādi, kuriem šogad tas būtu jāmaksā, bet viņiem nav aprēķināta alga, ir arī radušies jauni maksātāji, ir tādi, kuriem samazināta alga, lai nebūtu jāmaksā jaunais nodoklis. Šobrīd piecu mēnešu dati rāda, ka šo personu ienākumi kopumā bijuši 91,21 milj. eiro, kas ir aptuveni par nepilniem 10% mazāk, nekā bijuši pērn – 98,99 milj. eiro. «Ir virkne uzņēmumu, kuri ir mēģinājuši atrast kaut kādus risinājumus, kā izvairīties no solidaritātes nodokļa maksāšanas, piemēram, samazinot algu līdz līmenim, kad šis nodoklis nav jāmaksā,» atzina D. Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tiks veikta nodokļu sistēmas revīzija; kapitāla pieauguma nodokļu likmes neplāno pārskatīt

LETA, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā Finanšu ministrija (FM) plāno veikt plašu nodokļu sistēmas revīziju, taču kapitāla pieauguma nodokļu likmes nav plānots pārskatīt, ziņu aģentūras LETA diskusijā par nodokļiem atzina Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens stāstīja, ka Latvijas nodokļu sistēma nav būtiski atšķirīga no citu valstu nodokļu sistēmām, taču drīzumā, piesaistot starptautiskus ekspertus, tiks sākta nodokļu sistēmas revīzija.

«Ar revīziju vēlamies saprast veidu, kā Latvijai vairs nebūt zema nodokļu sloga valstij. Par to vēl vienošanās nav, bet ir skaidrs, ka ilgtermiņā nevarēsim dzīvot ar nodokļu slogu 28%, kas ir zemākais Eiropas Savienībā. Tāpat jābūt skaidram rīcības plānam, lai varētu nodrošināt nodokļu prognozējamību,» norādīja FM parlamentārais sekretārs.

SIA Philip Morris Latvia korporatīvo attiecību vadītājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Juris Stinka aicināja pēc nodokļu revīzijas uzmanību pievērst nevis nodokļu likmēm, bet gan nodokļu iekasēšanai. «Zināms, ka valstis ar līdzīgām nodokļu likmēm iekasē vairāk. Tāpēc jādomā, kā nodokļu sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un no nodokļu nomaksas būtu grūtāk izvairīties,» uzsvēra Stinka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir izveidojusies absurda situācija, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8 000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu, norāda Finanšu ministrija (FM).

Vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no konstitucionālo tiesību viedokļa, pirmkārt, jāatzīmē, ka, lai arī nodoklis ir uzskatāms par pamattiesību ierobežojumu, tā maksāšana atbilst sabiedrības interesēm. Tas ir vērsts uz sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu. Tas nozīmē iespēju nodrošināt arī tās kopējās sabiedrības labklājības intereses kā, piemērām, valsts aizsardzību, izglītību un veselības aprūpi, norāda FM.

Plašākā nozīmē solidaritātes nodokļa mērķis ir mazināt ieņēmumu nevienlīdzību un rast valsts budžetā ieņēmumus sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategoriju, - kā ģimenes ar bērniem, bērni, t.sk. bērni ar īpašām vajadzībām, pieaugušie ar īpašām vajadzībām, audžuģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušās personas un citu vajadzību nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola LB un LTRK vilšanos nodokļu reformā saista ar solidaritātes nodokļa neatcelšanu

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vilšanās par nodokļu reformu saistīta ar to, ka nav plānots atcelt solidaritātes nodokli, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc ministres teiktā, valdības partneri, kas pauduši vilšanos, nereti redzot «labi iekopto dārziņu, bet neredz mežu aiz tā».

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Reizniece-Ozola kā vēl vienu iemeslu Latvijas Bankas un LTRK kritiskajai nostājai minēja atšķirīgās nostājas veselības finansējuma jautājumā. Latvijas Banka rosināja ieviest atsevišķu maksājumu, LTRK vēlējās saistīt finansējumu veselībai ar pievienotās vērtības nodokli, savukārt valdība izvēlējās šo jautājumu risināt, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka viņai joprojām ir pārliecība, ka reforma ir vajadzīga. Kā vienu no tās izstrādes procesa ieguvumiem, viņa izcēla to, ka ir sāktas plašas debates, kurās ir spēts saglabāt reformas fokusu - nevienlīdzības mazināšanu, ienākumu gūšanu valsts budžetā un konkurētspējas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru