Pēdējo gadu laikā videonovērošanas virziens ir strauji pieaudzis gan publiskajā gan privātajā segmentā, balansējot uz robežas starp cilvēku un īpašumu drošību un privātuma neaizskaramību, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Ļoti plašs kameru tīkls – vairāk nekā 1100 objektu – ir Rīgā. Ar to starpniecību tiek uzraudzīta sabiedriskā kārtība un iedzīvotāju drošība, novērotas publiskas vietas – tuneļi, skvēri, parki, maģistrālās ielas, arī izglītības iestādēm piegulošās teritorijas. Kameras galvenokārt atrodas centrā, kur pulcējas daudz cilvēku, kā arī kriminogēnākās pilsētas daļās. Pašvaldības policijā skaidro, ka kameras ļauj konstatēt un novērst daudz likumpārkāpumu – pamanot pārkāpumu, nodarījumu vai situāciju, kad nepieciešama policijas palīdzība, informācija nekavējoties tiek nodota tuvākajai policijas ekipāžai, kura operatīvi reaģē uz notikušo. Visbiežāk ar video novērošanas kameru starpniecību tiek fiksēti likumpārkāpumi, kas saistīti ar sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu, piemēram, konfliktsituācijas, alkoholisko dzērienu lietošana sabiedriskās vietās, atrašanās cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī, tirdzniecība neatļautās vietās u.tml., kā arī regulāri tiek fiksētas zādzības un laupīšanas. Pērn Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centrs fiksēja 1673 likumpārkāpumus, vēl gadu iepriekš – 1896. Tiesībsargājošām iestādēm saglabāti un izsniegti 265 videoieraksti.
Videonovērošanas sistēmas aktīvi izmanto arī bizness, DB apliecina Koblenz Drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks, piebilstot, ka šis pakalpojums attīstībā piedzīvoja lēcienu 2009.–2012. gada periodā, kad, taupot līdzekļus, samazināja apsardzes darbinieku skaitu. Savukārt šobrīd vērojams, ka video novērošanu izvēlas jaunos objektos un projektos – vēl plānošanas un būvniecības laikā. «Ilgtermiņā šis risinājums viennozīmīgi izmaksā lētāk nekā turēt apsargu, turklāt tehniskās sistēmas nenogurst, nezaudē modrību,» viņš saka. Privātie uzņēmumi pašreiz ir galvenais tirgus šim pakalpojumam, lielākoties tas tiek izmantots industriālās teritorijās.
«Tomēr lielāko perspektīvu es saskatu ēku un teritoriju apsaimniekotāju, arī dzīvokļu un biroju kompleksiem,» norāda R. Terinks. Interese ir arī privātpersonām, kurām gan nereti problēmas rada sākotnējās nepieciešamās izmaksas. «Savukārt vietās, kur iedzīvotāji varētu kooperēties, piemēram, privātmāju ciematos vai daudzdzīvokļu mājās vērojams, ka iedzīvotāji nespēj vienoties par izmaksu kopīgas segšanas jautājumiem, bet tieši šājā virzienā, manuprāt, šim pakalpojumam ir vislielākā nozīme un perspektīva,» tā R. Terinks. Valsts iestādes šo pakalpojumu galvenokārt izmanto kārtības uzturēšanai, bet ne objektu apsardzei.
«Kad runa ir par personas brīvību, datu aizsardzību un morāliem jautājumiem, vienmēr par pamatu jāizvirza jautājums par video novērošanas mērķi. Ja sasniegtais mērķis, t.i., drošība, ir svarīgāks, tad videonovērošana ir lielisks palīgs papildu drošības garantēšanai. Ja tas sāk sagādāt neērtības vai ierobežo personu ērtības un tiesības – tad varbūt ir vērts pārskatīt konkrētās videokameras vai visas sistēmas atrašanās vietu, mērķus un lietderību,» uzsver R. Terinks.
Arī Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas biedrs Māris Alberts norāda uz konfliktu starp drošību un privātumu. Veids, kā to minimizēt, ir pie katras kameras lieliem burtiem norādīt, ka tiek veikta videonovērošana.
Plašāk lasiet rakstā Uzmanību – tevi novēro piektdienas, 13. marta, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
